Aliens

Ukraina

Liela valsts Austrumeiropā.

Galvaspilsēta - Kijeva.
Nauda - grivnas.
Pamatiedzīvotāji - ukraiņi.

Ģeogrāfija. Augstāka virsotne - Goverla (Karpati).

Vēsture. IX un X gs. Kijeva atradās tirdzniecības ceļu krustpunktā un te izveidojās pirmais nopietnais valstiskais veidojums Ukrainas teritorijā - Kijevas Krievzeme. 988.gadā Kijevas lielkņazs Vladimirs I pieņēma kristietību.
XIII gs. pamazām varenību zaudēja Bizantija un reģionā lielāku nozīmi slāka spēlēt musulmaņu valstis. Līdz ar Bizantiju arī Kijevas Krievzeme panīka. Austrumslāvu kņazi par labāku uzskatīja pārvietot savu galveno pilsētu uz Maskavu - tālāk no Kijevas, kas tobrīd bija kļuvusi par mērķi mongoļu iekarotājiem.
1240.gadā Kijevu ieņēma mongoļi, izpostīja arī citas Krievzemes pilsētas. Līdz ar to Kijevas kņaziste formāli palika neatkarīga, bet maksāja meslus Zelta Ordai.
Lietuvas hegemonija. Savas valdīšanas beigās XIV gs. leišu dižkunigaitis Aļģirds bija pakļāvis milzīgu teritoriju no Brjanskas līdz Melnās jūras piekrastei - Lietuvas varā bija lielākā daļa mūsdienu Baltkrievijas un Ukrainas, kā arī Krievijas rieteņu daļa. Šo notikumu iespaidā krievu hronisti Ukrainu vēl līdz pat XVII gs. dēvēja par "Lietuvu."
XV gs. mongoļu uzvaras gājiens Eiropā beidzās, Kijevas Krievzeme bija novājināta un lielākā daļa mūsdienu Ukrainas teritorijas nonāca Lietuvas valsts sastāvā, bet vālāk Polijas-Lietuvas ūnijā. Tajā noteicošā loma bija poļu augstmaņiem (šļahtičiem), kas ukraiņus uzskatīja par otrās šķiras cilvēkiem. tas radīja ukraiņu nepatiku pret poļiem.
1514.gadā Volīnijas kņazs Ostrožas Konstantīns ar savu krievu-poļu-leišu karaspēku sakāva Maskavijas cara armiju, kas skaita ziņā bija nozīmīgi lielāka.
Vēlāk Ukrainas kazaki aktīvi piedalījās Livonijas karā, kura rezultātā Maskavija uz ilgu laiku tika atspiesta no Baltijas jūras.
1618.gadā kazaki hetmaņa Sagaidača vadībā devās karagājienā uz Maskavu. Pa ceļam tie ieņēma vairākas lielas maskaviešu pilsētas. Tikai krievu cara kapitulācija paglāba Maskaviju no pilnīgas izpostīšanas.
1638.gadā zaporožjes kazaki piedalījās Smoļenskas karā. Tā rezutātā krievu caram atkal bija jāparaksta kaunpilns miera līgums.
Hmeļņicka Ukraina. 1648.gadā kazaku hetmanis Bogdans Hmeļņickis sarīkoja veiksmīgu sacelšanos, viņa karaspēks ieņēma Kijevu un apkārtni, paziņoja par savas valsts izveidošanu. vairāk kā 100 gadus ukraiņi atvairīja iebrucējus - poļus, krievus, turkus. 
Karš pret Rečpospoļitu 1654.gadā sākās pēc tam, kad krievu ķeizars piekrita pārņemt Ukrainu pēc hetmaņa Bogdana Hmeļņicka lūguma.
1659.gadā pie Konotopas Zaporožes kazaki hetmaņa Rugovska vadībā pilnīgi sakāva krievu cara armiju. Lai gan uzvaras augļus neizdevās attīstīt, tomēr tā bija Ukrainai liktenīga. Jau nākamajā 1660.gadā maskaviešu armija kapitulēja pie Čudnovas, bet vojevoda B.Šeremetjevs cara vārdā atteicās uz pretenzijām pret Ukrainu.
Mazepas valdīšana (1687.-1708.g.). Hetmanis Mazepa valdīja Ukrainā no 1687. līdz 1708.gadam, kad bēga pēc sakāves Poltavas kaujā.
Ķeizarienes Elizabetes valdīšanas laikā Ukrainā atjaunoja hetmaņu pārvaldi.
Iekļaušana Krievijā. Ķeizarienes Katrīnas II Lielās laikā lielākā daļa Ukrainas zemju tika pievienotas Krievijas impērijai. Krievi centās rusificēt teritoriju - aizliedza ukraiņu valodā izdot grāmatas, avīzes, valodu nemācīja skolās.
I Pasaules kara laikā (1914.-1918.g.). Liela daļa ukraiņu cīnījās Austroungārijas armijas rindās pret krievijas impēriju.
Krievijas Pilsoņu kara laikā (1918.-1922.g.). Pirmajās cīņās, kurās iesaistījās atjaunotā Polija, 1918.gada novembrī, pretinieks bija Ukrainas Nacionālās radas karaspēks. Kaujas notika par Ļvovu.
Otrā Hetmaņa valsts (1918.g.). Saskaņā ar saviem ekspansijas plāniem austreņos, Vācijas tiešā ietekmē Ukrainā izveidoja diezgan dīvainu valstisku veidojums ar hetmani Pavlu Skoropadski (Павел Скоропадский) priekšgalā. Tā vara bija pār lielāko daļu Ukrainas un tas eksistēja pavisam neilgi - no 1918.gada aprīļa līdz decembrim. Tā kā Skoropadsma hetmaņa valsts pilnībā bija atkarīga no Vācijas, tas, tiklīdz kā 1918.gada novembrī Vācija cieta sakāvi karā, izbeidzās arī hetmaņa vara Ukrainā.
Pēc Vācijas impērijas sakāves I Pasaules karā tās armija sāka pamest saskaņā ar 1918.gada Brestas mieru iegūtās teritorijas - Baltiju, Ukrainu, Baltkrieviju. Vāciešiem aizejot varu uz vietām mēģināja ņemt vietējās valdības, kas pamatā orientējās uz Antanti, jo pēc Vācijas sagrāves lielas izvēles arī nebija. Savukār Krievijas lielinieku valdība šai situācijā saredzēja iespēju sagrābt zemes rietumos, kas iepriekš bija atradušās Krievijas impērijas sastāvā. Jau 1919.gada sākumā sarkankrievi pieņēma lēmumu izveidot Rieteņu un Ukrainas frontes, kurām praktiski būtu jāveic šo zemju sagrābšana. Jau 1919.gada janvārī Rieteņu frontes armijas nopietni sakāva poļu un Baltijas valstu bruņotos spēkus - tas bija tik nopietni, ka sarkankrievu kontrolē iekarotajās teritorijās Baltkrievijā un Baltijā tika pat izveidoti padomju varas orgāni.
1918.gada janvārī pie Krutiem (Čerņigovas apgabals) ap 400 Ukrainas Tautas republikas kareivju aizkavēja sarkankrievu uzbrukumu Kijevai 4 dienas. Ukraiņu zaudējumus novērtē kā 70-100 kritušos, no kuriem 37-39 bija studenti un ģimnazisti. Kaujas gadadienu atzīmē 29.janvārī.  Interesanti, ka 104 gadus vēlāk - 2022.gada 2.martā krievu-ukraiņu kara laikā ukraiņu armija un vietējā teritoriālā aizsardzība izcīnīja kauju ar iebrukušajiem krieviem un uzvarēja tos. Okupanti atkāpās, aiz sevis atstājot gandrīz vai 200 kareivju un virsnieku līķu.
Visai veiksmīgi karadarbība sarkankrieviem vedās arī Ukrainā - 1919.gada februārī Sarkanā armija iegāja Kijevā, tā paša gada aprīlī tika ieņemta Krima. "Sarkano" pusē pārnāca atamans Ņikifors Grigorjevs (Никифор Григорьев), kura vienības ieņēma Odesu. 1919.gada maijā atamans Grigorjevs sacēla pretpadomju dumpi, kura sacelšanos apspieda tikai ar lielām grūtībām. Kādu laiku pat pastāvēja reāli draudi, ka visas lielinieku armijas Ukrainā pāries atamana pusē.
Pēcāk caur Ukrainas teritoriju Deņikina Dienvidu armijas devās uzbrukumā Maskavai.
Ukrainas padomju valdība 1919.gadā un Visukrainas Revolucionārajā komiteja 1919.-1920.gados.
1921.gada 18.martā Rīgā tika noslēgts miera līgums starp Padomju Krieviju un Padomju Ukrainu no vienas puses un Poliju no otras puses, kas noteica teritoriju sadali.
1922.gada decembrī Ukrainas PSR kļuva par vienu no PSRS dibinātājām.
Žīdu valsts izveidošana Ukrainā - "Krimas Kalifornija." 1922.gadā Rozenbergs no ASV žīdu labdarības biedrības Joint piespēlēja ideju Krievijā pie varas tikušajiem žīdiem par žīdu republikas dibināšanu Krimā. Ļeņina valdības priekšsēdētāja vietnieks Lurjē šo ideju aktīvi propagandēja Padomju Krievijas valdībā, kā rezultātā Simferopolē jau tai pašā 1922.gadā tika nodibināta biedrība Agro Joint, un uz krimu sāka pārcelt žīdus no Ukrainas, Baltkrievijas, Bulgārijas un Krievijas vidienes rajoniem. Krimā tika nodibināti 186 kibuci, kuros ar lauksaimniecību nodarbojās 40-50 tūkstoši žīdu. Žīdi sabrauca arī no Palestīnas, kas bija pārcēlušies turpu iepriekš. No Amerikas ieradās turīgi žīdu uzņēmēji, kas gan aizdevās uz lielajām metropolēm - Pēterpili, Maskavu, Kijevu, kur ieņēma atbildīgus un ietekmīgus amatus.
Vispār jau žīdu plāni bija daudz tālejošāki, jo viņi gribēja arī teritorijas līdz pat Abhāzijai (ieskaitot Sočus), Hersonas un Odesas apgabalus. turklāt neatkarīgajā valstī nedrīkstētu būt svešu valstu karaspēku - tātad PSRS zaudētu Sevastopoles jūras kara flotes bāzi.
Starp 1925. un 1928.gadu L.Kaganovičs bija Ukrainas pirmais sekretārs.
Līdz 30.gadiem patiesi tika veicināta ukraiņu valodas lietošana un republikai bija dažādas privilēģijas, lai panāktu lojālāku attieksmi pret padomju varu.
Bads 1932.–1933.g. 1932.gadā Staļina valdīšanas laikā sāka dibināt kolhozus piespiedu kārtā. Šai laikā PSRS uz rietumvalstīm eksportēja 1,7 miljonus tonnu graudu, bet tikām Ukrainā badā nomira ap 7 miljoniem cilvēku.
II Pasaules karā (1939.-1945.g.). Kara sākumā, kad Vācija un PSRS sadalīja Poliju, Ukrainai rieteņos tika pievienotas jaunas teritorijas, piemēram, Ļvova un Užgoroda.
Ukrainu bija okupējusi nacistiskā Vācija. Ukrainas rietumos tika slepkavoti poļu civiliedzīvotāji. Ukrainas nacionālistu organizācija (OUN) un UkrainasPretošanās armija (UPA) cīnījās pret sarkankrieviem par neatkarīgu Ukrainu, faktiski kopā ar vāciešiem.
1943.gada 1.martā vācu un ungāru vienības nošāva gandrīz visus 6700 ukraiņu pilsētiņas Korjukivkas iedzīvotājus, atriebjoties par dažas dienas iepriekš notikušo partizānu uzbrukumu dzelsceļa stacijai. Tā bija lielākā civiliedzīvotāju iznīcināšanas soda ekspedīcija Austrumeiropā II Pasaules kara laikā.
Ukrainas nacionālistu pretošanās mežos turpinājās līdz pat 50.gadu nogalei.
1954.gadā ar īpašu Ņ.Hruščova rīkojumu Krima tika iekļauta Ukrainas PSR sastāvā kā Krimas Autonomā republika.
1991.gada 1.augustā ASV prezidents Bušs vecākais teica bēdīgi slavenu runu Kijevā, kurā viņš faktiski ieteica ukraiņiem netiekties pēc neatkarības. Tomēr Ukraina tai pat gadā kļuva neatkarīga, sabrūkot PSRS.
1991.gada 24.augustā Ukraina pasludināja neatkarību, procesi PSRS sāka notikt nekontrolēti un tas izsauca Augusta puču. 
Pirmā no ārvalstīm Ukrainas neatkarību atzina Kanāda - 2.decembrī.
Ukrainas neatkarības leģimitāti decembrī apstiprināja referendums - 90,32% no referenduma dalībniekiem nobalsoja par neatkarību. Visai drīzi izvēlēja savu pirmo prezidentu - leonīdu Kravčuku, sāka veidot savus bruņotos spēkus.
8.decembrī Ukrainas PSR vadītājs L.Kravčuks kopā ar Šuškeviču (Baltkrievija) un B.Jeļcinu Viskuļos parakstīja t.s. Belovežas vienošanos par PSRS darbības izbeigšanu. Šeit nolēma risināt arī jautājumu par energoresursu saņemšanas no Krievijas šai apkures sezonai. Tikšanās notika valdības rezidencē, ko rūpīgi apsargāja čekisti.
Oranžā revolūcija (2004.g.).
2014.gadā, izmantojot Maidana revolūcijas pret prezidentu Janukoviču izraisīto haosu, Krimas pussalu okupēja Krievija, pie viena arī izraisot intervenci un karu Donbasā.
2022.gada 24.februārī Ukrainai uzbruka Krievijas karaspēks.

Apskatāmie objekti.
Krima.

      Засечные линии - krievu val. (Засечные черты, Засеки) Atrodas vairākos apgabalos.
      Akmens sievas. Visā Ukrainā. Kādreiz bijušas pie Odesas, Harkovas guberņā. Nezinām, vai ir tagad.
      Čūsku vaļņi. Leģendāra vieta Dņepras pieteku krastos uz dienvidiem no Kijevas.
      Menhīri.

Pilsētas.
      Kijeva.
      Odesa.
      Harkova.

Harkovas apgabals.

Kijevas apgabals. (Киевская область)
      Martinovas dārgumi. (Клад Мартыновский) 
      Apļi laukos. Arī Kijevas apgabalā.
      Mazā Aleksandrovka. (Малая Александровка, Велика Александрiвка)
      Pazemes piramīdas. ("Пирамиды" подземные) It kā arī šeit. 
      Dobraņičevas apmetne.  Arheoloģisko izrakumu vieta.
      Černobiļa. (Чернобыль)

Ļvova un Ļvovas apgabals.

      Melitopoles kurgāns. IV gs.pmē. skitu apbedījumu kurgāns.

Odesas apgabals. (Одесская область)
      Belgorodas-Dņestras cietoksnis.
      Melnās jūras ieplaka. Daļēji.
      Čumacas šļahs. Daļēji.

Truskaveca. Kūrortpilsēta Karpatu piekalnē, Ļvovas apgabalā. Slavena ar saviem minerālavotiem, uz kuriem uzbūvēts neskaitāms daudzums sanatoriju un viesnīcu. Pazīstamākais no ūdeņiem - Naftusja.

      Buvette. Truskavecu pašā centrā 1960.gadā uzbūvēta īpaša minerālūdeņu dzeršanas vieta. 3 reizes dienā vajag izdzert pa 200 ml.

Zamošča. Daudzo renesanses ēku dēļ to dēvē par "Ziemeļu Paduju."
      Vecpilsēta. Iekļauta UNESCO sarakstā.

Užgoroda. 

Mukačova.
      Pils.
      Vecpilsēta.
      Šernbouras pils.

Goverla. Ukrainas augstākā virsotne (Karpatu kalnos).
Eiropas centrs. Aizkarpatu kalnu masīvu pakājē.

Černovci. Kādreizējā Bukovinas galvaspilsēta. Austroungārijas impērijas laikā tā bijusi impērijas priekšpostenis austreņos. Pateicoties tam, tikusi pie krāšņas universitātes.

Kameņeca Podoļska. Unikāla akmens pilsēta.

Reutas upes ieleja. Te ir pasakains dabas un vēstures muzejs.

Ivanofrankovskas apgabals. (Ивано-Франковская область)
      Ukrainas Karpati. Arī šai apgabalā.
      Dovbušas klintis. (Скалы Довбуша) Alu un klinšu komplekss, unikāls dabas un vēstures piemineklis. Atrodas Bubņiščas (Бубнище) savrupienē pie Bubņiščas ciema, 1966.gadā izveidotā Poļaņickas reģionālā parka teritorijā. Ģeoloģiskais dabas piemineklis atrodas 668 m augstumā virs jūras līmeņa. Tie ir klinsaini smilšakmens izvirzījumi līdz 80 m augstumā, kas izveidojušies vairāk kā 70 miljonus gadu atpakaļ paleogēnas jūras dibenā. 200 m platais akmens labirints stiepjas cauri buku un egļu mežam gandrīz 1 km garumā virzienā no austreņiem uz rieteņiem. Pec nostāstiem, XVII-XVIII gs. te atradusies dumpinieki, kas izmantojuši alas kā noliktavas. Sacelšanās laikā Oleksa un Ivana vienībās ņēmuši tikai veiklus un izveicīgus cilvēkus. Viens no parbaudījumiem kandidātam bijis pāriet pa baļķi no vienas klints uz otru - tieši uz Bezvārda klinti (Безымяннaя). Kas to nav spējis, krita zemē un nozitās. Tādu drosminieku bijis tik daudz, ka nav piefiksēti pat viņu vārdi  - no tā arī klints nosaukums. 

Громовище - Gromņica (Громница), vieta, kas pievelk zibeni. 

Čerkasu apgabals. (Черкасская область)
1944.gada janvārī – februārī bataljons „Narva,” kopā ar 5.ieroču SS divīziju „Vikings,” nokļuva Čerkasu ielenkumā Ukrainā, kur Sarkanajai armijai izdevās ielenkt lielus vācu spēkus – piecas kājnieku divīzijas, Beļģijas valoņu SS triecienbrigādi „Valonija,” kā arī SS divīziju „Vikings.” Ielenktajiem spēkiem, ieskaitot bataljonu „Narva,” izdevās izlauzties no aplenkuma, tomēr tas prasīja lielus zaudējumus.
      Umaņa. (Уман) Te apglabāts taisnajais (cadiks) Nahmans. Viņa kaps ir viena no godināmākajām svētvietām hasīdu svētvietām (Braclavas novirzienam). Visi hasīdu žīdi uzskata par savu pienākumu kaut reizi mūžā apmeklēt Nahmana kapu.
      Sofijevkas parks. (Парк Софиевка) Parku un dārzu mākslas šedevrs, dendroloģiskais parks Čerkasu apgabalā. Parku pamatoti uzskata pat vietējo "pasaules brīnumu," tā apmeklētāji ir burtiski šokēti. parkā ir gan Ženēvas ezers, gan Elizejas lauki, gan "daļiņa" Ķīnas, u.c. mūsu planētas nostūri. Milzīga darba rezultāts.

Sumu apgabals. (Сумская область)
      Volincevas kapene vai apmetne. (Поселение Волынцевское, Волынцевский могильник) Senu puszemnīcu un darbnīcu atliekas. Te slāvu cilts severjani dedzinājuši nelaiķus VIII gs. Pie Volincevas ciema (с.Волынцево). 
      Засечные линии. Senu aizsardzības līniju atliekas. 

Zaporožjes apgabals. (Запорожская область) Zaporožjes apgabalā visai bieži veidojas Apļi laukos, piemēram Mazajā Aleksandrovkā. Zaporožjes apgabalā Apļi laukos veidojās visintensīvāk visā NVS.
1941.gada 18.augustā 20:15 čekisti uzspridzināja Zaporožjes DņeproHES-a aizsprostu, kad bija saņēmuši ziņu, ka vācu karaspēks izlauzies. Spridzināšanai izmantoja 20 t tola (pēc citiem datiem - amonāla) un aizsprostā izveidoja robu 135 vai 165 m garumā. Milzīgs ūdens vilnis izlauzās caur aizsprosta bojājumu un noslīcināja cilvēkus, kas atradās Dņepras krastos. Gan civilo iedzīvotāju, gan sarkanarmiešu upurus vērtē kā ap 20 vai pat 80-120 tūkstošiem. Vācu armijas virzībai šī operācija necik nepatraucēja.
Zaporožje. 1943.gadā operācijas "Citadele" (Kurskas kauja) sagatavošanai Zaporožjē ieradās Hitlers.
      Akmens kaps. (Каменная могила) Milzīgs kurgāns.
      Kamenskas pilskalns. Pie Kamenkas-Dņeprovskas.
      Haimanovamogilas kurgāns. IV gs.pmē. skitu kurgāns Ukrainā, Zaporožjes apgabalā.
      Partizanskajabalka. (Балка партизанская) Vieta, kur bieži parādās Apļi laukos. Netālu no Zaporožjes pilsētas. Pēc pētnieku datiem gadā te parādas līdz pat desmitam Apļu.
      Melitopoles kurgāns. 
      Melitopole.

Volīnijas apgabals. (Волынская область)
      Šibinas menhīri. (Шибинские менгиры)
      Zimnovas pilskalns. 
      Žvaņeckas pilskalns. (Жванецкое городище) 

Čerņigovas apgabals. (Черниговская область)
      Šestovicas kurgāni un pilskalns. X-XI gs. krievu karadraudžu apbedījumi.
      Sohaču zibensvieta. Ciems, ko ļoti iemīļojuši zibeņi.

Dņepropetrovskas apgabals. (Днепропетровская область)
      Čertomlikas kurgāns. IV gs.pmē. skitu kurgāns.
      Tolstijmogilas kurgāns. IV gs.pmē. skitu kurgāns.
      Aleksandropoles kurgāns. III gs. skitu abedījums.
      Kaut kādas "pazemes piramīdas," kas esot arī šai apgabalā.

Doņeckas apgabals. (Донецкая область)
      Marjinovka. (Мариновка)
      Ambrosijas apmetne. (Стоянка Амвросиевская) Izrakumu vieta.

Viņņicas apgabals. (Винницкая область)
      Nemirovas pilskalns.

Žitomiras apgabals. (Житомирская область)
      Raikovecas pilskalns. Senkrievu pilskalns.
      Gromovišča. (Громовище, Громница) Vieta, kas pievelk zibeņus.
      Kupišču zibensvieta. Iesākumā domāta kā anomāla vieta, taču ufologu pētījumi to nekonstatēja.

Aizkarpatu apgabals. (Закарпатская область)
      Ukrainas Karpati. Pamatā šai apgabalā. Goverla - augstākā Ukrainas virsotne.           

Ukrainas pazemes piramīdas. ("Пирамиды" подземные)   
Ukrainas-Krievijas trijstūris. ("Украино-российский треугольник")

Kirovogradas apgabals. (Кировоградская область)
      Melhunova kurgāns. (Курган Мельгуновсикий, Литой курган)
      Sabatinovas apmetne. (Поселения Сабатиновские) 

Nikolajevas apgabals. (Николаевская область)
      Melnās jūras ieplaka. Daļēji.
      Čumacas šļahs. (Чумацкий шлях, Соляной путь) Daļēji.

Poltavas apgabals. (Полтавская область)
      Pereščepinas depozīts.

Hersonas apgabals. (Херсонская область)
      Mihailovas apmetne. (Поселение Михайловское)
      Melnās jūras ieplaka. Daļēji. 
      Чумацкий шлях. Daļēji. 

Hmeļņickas apgabals. (Хмельницкая область)
      Žvaņecas pilskalns. (Жванецкое городище)

Černovicas apgabals. (Черновицкая область) Tradīcija - Bukovinas krāsotās olas.
      Černovca. Kādreizējās Bukovinas administratīvais centrs, Austroungārijas imperijas priekšpostenis.Pateicoties tam, tikusi pie savas krāšņas universitātes ēkas.
      Pazemes "piramīdas." It kā arī šeit.
      Kormaņas apmetnes. (Стоянки Корманьские) Izrakumu vietas.
      Ukrainas Karpati. Arī šeit. 

Luganskas apgabals. 
      Preobraženskas pazemes baznīca. Atrodas Luganskas apgabalā 3 km no Preobraženskas ciema. Pazemes ejas zem tās izraka 1894.gadā. Kopējais eju garums ir ap 250 m, platums - 0,8 m un augstums 1,6-3,2 m.

Moldovtas apgleznotais klosteris. UNESCO.

Saites.
Ukraiņi.