Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Bušs, Džordžs Herberts Volkers vecākais (1989.-1993.g.)

Bush.
Amerikāņu politiķis, ASV 41.prezidents 1 termiņu no 1989. līdz 1993.gadam.

Radniecība. Sieva - Barbara Buša (?-2018.g.). 73 gadus bija nodzīvojusi laulībā ar eksprezidentu Džordžu Bušu vecāko, bija arī eksprezidenta Džordža Buša jaunākā un bijušā Floridas pavalsts gubernatora Džeba Buša māte. Bijusi pirmā lēdija no 1989. līdz 1993.gadam, bet "otrās lēdijas" pienākumus pildījusi no 2001. līdz 2009. gadam, kad ASV prezidents uz diviem termiņiem bija viņas dēls Džordžs Bušs jaunākais. Bijusī ASV pirmā lēdija nodibināja ģimeņu lasīt un rakstīt pratības fondu, lai palīdzētu vecākiem un bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm iemācīties lasīt un rakstīt.
Dēls - Džordžs Bušs jaunākais, vēlākais ASV prezidents.

Dzīvesgājums. Dzimis 1924.gadā.
Skull & Bones biedrs.
II Pasaules kara dalībnieks, lidotājs 1942.-1945.gadam.
1964. gadā Džordžs Bušs vecākais uzsāka politiķa karjeru. Viņš ir bijis arī ASV pārstāvis ANO, vēstnieks Ķīnā. 
1976.-1977.gadam CIP direktors.
1981.-1989.gadam 2 termiņus bija ASV viceprezidents R.Reigana prezidentūras laikā.
Prezidenta amatā. Ievēlēts 1989.gadā.
Berlīnes mūra krišana, PSRS sabrukums, Panamas diktatora gāšana, Madrides miera konference Tuvo Austrumu problēmas noregulēšanai, Nelsona Mandelas atbrīvošana DĀR.
1989.gadā Maltā pirmo reizi aci pret aci tikās ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu, tādā veidā izbeidzot "aukstā kara" ēru.
1990./91.gadā pirmais Persijas līča karš. Buša vecākā popularitātes reitings bija 90%.
1991.gadā nāca kara atskaņas un Bušs sāka zaudēt popularitāti.
Pie viņa vērsās Saūda Arābijas karalis Fahds pēc palīdzības pret Sadama Huseina Irākas militārajiem draudiem. ASV prezidents Dzordžs Bušs, nobažījies par naftas piegādēm uz Rietumiem, organizēja starptautisku militāru koalīciju pret Sadamu. 7.augustā koalīcijai pievienojās arī Francija un Lielbritānija. Vēlāk – vēl citas arābu un musulmaņu valstis - Saūda Arābija, Sīrija, Ēģipte un Turcija. Koalīcijai atbalstu apliecināja arī PSRS pirmais un vienīgais prezidents Mihails Gorbačovs.
Pēdējais piliens baltiešu diplomātu vilšanās kausā bija ASV prezidenta Buša vecāka runa Kijevā 1991.gada 1.augustā, kura viņs deklarēja uzticību Gorbačovam un viņa Savienības līgumam.
1992.gads sākās visai nevainīgi, līdz Bušs savas 12 dienu ilgās Āzijas vizītes laikā Japānā banketā apvēmās. No šī neveiksmīgās epizodes viss viņam aizgāja uz leju.
11.septembrī musulmaņu kaujinieki uzbruka Ņujorkai, taranējot nozīmīgus objektus ar 4 nolaupītām pasažieru lidmašīnām. 15.septembrī toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs atbildību pilnībā uzvēla uz Osamu Binlādenu un viņa kaujinieku grupējumu Al Qaeda. Tad viņš pasludināja „ krusta karu” (visai neveiksmīgs apzīmējums!), vēlāk „karu pret terorismu.” Valdošais talibu režīms Afganistāna atteica Osamas izdošana un ASV saka iebrukumu Afganistānā, kas nav beidzies vēl šodien.
Vēlēšanu sacensībā viņu uzvarēja Bils Klintons.
Džordžs Bušs vecākais vēsturē iegājis ar Pirmo Persijas līča karu, taču savas prezidentūras laikā no 1989.gada 20.janvāra līdz

Viņš sirga ar Pārkinsona slimību un bija piesaistīts ratiņkrēslam. Pēdējo gadu laikā vairākkārt tika hospitalizēts elpošanas problēmu dēļ. Miris 2018.gada 30.novembrī 94 gadu vecumā. 

Buša ģībiens. 1992.gada 20.janvārī iekļuvis japāņu atmiņās ar kādu ne tik vērienīgu, taču ne mazāk skaļu notikumu.
1992. gada janvārī pieņemšanā pie Japānas premjerministra, kurā piedalījās vēl aptuveni 100 augsta ranga diplomāti, Bušs noģība. Prezidentu visu pieņemšanas laiku mocīja saaukstēšanās simptomi līdz, nogaršojis liellopu steiku, viņš sava vēdera saturu atstāja blakussēdošā Japānas premjera klēpī, bet pats pēc tam noģība.
Video ieraksts vienreiz tika parādīts televīzijas ABC ziņu izlaidumā, taču vēlāk rādītas tikai ieraksta beigas, kurās Bušs jau atkopjas pēc noģībšanas.

Bušs vecākāis un Latvija. Viņa prezidentūras laiks sakrita ar PSRS sagruves sākumu un līdz ar to pastiprinājās 3 okupēto Baltijas valstu neatkarības centieni. 
1990.gada 2.-3.decembrī Bušs tikās ar M.Gorbačovu Maltā. Cita starpā tika noslēgta arī slepena vienošanās Baltijas jautājumā - Gorbačovs nosolījās nelietot spēku Baltijas reģionā, bet Bušs - "neradīt problēmas Gorbačovam."
19.aprīlī bušs tikās ar F.Miterānu, kurš brīdināja Bušu no baltiešu atzīšanas.
23.aprīlī Bušs sasauca Valsts drošības padomes sanāksmi Baltijas jautājumā. Bušs: "Mēs nevēlējāmies radīt lietuviešiem iespaidu, ka mēs ignorējam viņu smago situāciju. Tomēr mēs arī nedrīkstējām radīt iespaidu, ka mēs kopā ar viņiem esam gatavi doties uz barikādēm un pēc tam pamest viņus likteņa varā, ja padomieši lietotu spēku."

Saites.
ASV prezidenti.
ASV vēsture.