Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Gorbačovs, Mihails (1985.-1991.g.)

Mihail Sergejevič Gorbačov.

Padomju valsts un partijas darbinieks, PSRS pirmais un vienīgais prezidents. Tiek uzskatīts par XX gs. lielāko reformatoru, kura darbības laikā sagruva PSRS. 

Radniecība. Sieva - Raisa Gorbačova, meitas uzvārdā - Titarenko. Mirusi 67 gadu vecumā no leikēmijas.

Dzīvesgājums.
Bērnība un jaunība.
Dzimis 1931.gada 2.martā Dienvidkrievijas zemnieka ģimenē. Vectēvs (savulaik brīnumainā kārtā izsprucis no nošaušanas pēc apsūdzības trockismā) no mātes puses bija kvēls lielinieks, kas bija svarīgi jaunā Gorbija pasaules uzskata formēšanā. Svarīgs viņa dzīvē bija arī tēvs un krievu literatūra.
Beidzis Stavropoles Lauksaimniecības institūtu. Mihails iemācījās vadīt kombainu, pēc dzinēja darbības skaņas pat prata noteikt tā tehniskās vainas. No Dienvidkrievijas lauķu akcenta viņš gan tā arī nekad vaļā netika, tā izpelnīdamies Genādija Hazanova un citu tā laika komiķu parodijas.
Ar sievu Raisu iepazinās Maskavas Valsts universitātē, kur Mihails studēja tieslietas, bet Raisa – filozofiju. beidzis MVU Juridisko fakultāti.

Karjera KP. Universitātē 1952.gadā Gorbačovs iestājās komunistiskajā partijā un drīz vien sāka virzīties augšup pa karjeras kāpnēm.
KP CK loceklis kopš 1971.gada.
Viens no viņa aizbildņiem partijas karjerā bija bijušais čekas priekšnieks Jurijs Andropovs. Tieši viņš veicināja Stavropoles apgabala 1.sekretāra pārcelšanu uz Maskavu 1978.gadā, kad novembrī Gorbačovs tika iecelts par PSRS CK sekretāru agrorūpniecības kompleksa lietās.
1979.gadā M.Gorbačovs kļuva par PSKP CK Politbiroja locekļa kandidātu (tātad viņa portretu jau varēja izmantot demonstrācijās!). 1980.gadā kļuva par politbiroja locekli. Pēc Andropova nāves M.Gorbačovs faktiski kļuva par otro cilvēku partijā. Tomēr nav nekādu liecību, ka Andropovs varētu būt izvēlējies M.Gorbačovu par savu pēcteci.

Gorbačova izvēlēšanās par valsts vadītāju. Kad nomira Čerņenko, reālas alternatīvas Gorbačovam nebija – ja nu vienīgi Maskavas 1.sekretārs Viktors Grišins un Ļeņingradas (Pēterpils) partijas organizācijas vadītājs Grigorijs Romānovs. Abi diezgan aktīvi rāvās pie varas, tomēr amats tika Gorbačovam bez asas cīņas, jo, iespējams, partijas nomenklatūrai nebija pa prātam abu augstāk minēto biedru neslēptā varaskāre. Toties Stavropoles Mihails likās pieņemamāks - provinciāls un dzīvespriecīgs.

PSRS KP CK 1.sekretāra amatā.
Sākums. Kļuva par KP pirmo sekretāru 1985.gada 11.martā, tā iegūdams milzu varu – pat pār pasaulē lielāko kodolarsenālu. Viņš zibenīgi kļuva slavens, jo bija padomju līderis pēc 20 gadiem, kas pārvietojās patstāvīgi bez citu palīdzības (jāņem vērā, ka iepriekšējā laika posmā 1982.-1985.gadam īsā laikā atstiepās veseli 3 padomjvalsts līderi un pus pa jokam tas padomju vēsturē iegūlis kā "gerontoloģiskais periods").
Brīnums bija arī tas, ka Gorbačovs oficiālās vizītēs devās kopā ar savu dzīvesbiedri, kuru nebija kauns pasaulei rādīt!
Kopumā Padomju Savienības iedzīvotājiem (arī nekrievu!) šāds valsts vadītājs likās visai patīkams - tam bija neraksturīgi atklāts komunikācijas veids, labas spējas diskutēt un argumentēt. Lai gan savas darbības sākumā M.gorbačovs turpināja to pašu "veco dziesmu" par "ļeņinisko ceļu" un "agresīvo rietumu imperiālismu."

Pretalkohola kampaņa. Vēl viens no pirmajiem Gorbačova darbiem kļuva arī pretalkohola kampaņa (tādas bija bijušas arī iepriekš, taču šī bija visplašākā), kas neizdevās, jo līdz ar šņabja cenas paaugstināšanu un vīnogulāju izciršanu PSRS dienvidos tikai pieauga kandžas dzīšana. Gorbačovu šīs kampaņas dēļ pat iesauca par "minerālsekretāru" un "limonādes Džo."
PSRS beigu gados alkohola patēriņš jau sasniedza 14 litrus, pie tam tā bija tikai legālā un uzskaitītā šmiga. 1985.gada 17.maijā prezidents Gorbačovs izdeva dekrētu cīņai pret alkoholismu  (Lēmums pardzeršanas un alkoholisma apkarošanu un kandžas dzīšanas izskaušanu) un 25.septembrī dibināja Atturības biedrību, Tajā iestājās 13 miljoni biedru, alkohola patēriņš saruka par 25%, vīriešu vidējais dzīves ilgums pieauga par 2,6 gadiem.
Alkoholu izņēma no vilcieniem, lidmašīnām, viesnīcām un ēdnīcām. Izcirta vīnogulājus, daži izcili vīndari pat beidza dzīvi pašnāvībā! No filmām un izrādēm izņēma ainas ar tostiem, tika ieteiktas bezalkohola kāzas. Šmigu drīkstēja tirgot tikai no 14:00 dienā un tā cenu dubultoja. Maskavā tikuši slēgti 2/3 dzērienu veikalu. Pie atlikušajiem bija milzu rindas, kautiņi, lamas, mirušie ar sirdstrieku, pūļu nospiestie. Līdzīgi ASV "sausā" likuma gados, arī PSRS-ā no situacijas iedzīvojās pagrīdes tirgoņi un pat mafija.
Uzplauka kandžas dzīšana, bet rūdītākie sāka dzert visādus draņķus - politūras, bremžu eļļas, trīskārtīgos odekolonus, stiklu tīrīšanas vielas. 

Gorbačova reformas. 
Perestroika. 1985.gada maijā notika viņa tikšanās ar tautu Pēterpilī (toreiz Ļeņingrada), kas viņu padarīja arī par TV zvaigzni. Šādas tikšanās turpmāk atkārtojās daudzreiz, tostarp arī Rīgā. Pēterpils tikšanās laikā Gorbačovs pirmo reizi lietoja vārdu perestroika ("pārbūve" - krievu val.) teikdams, ka "mums visiem acīmredzot ir jāpārkārtojas" (šādu apzīmējumu reformām lietoja jau Stolipins pēc 1905.gada). Perestroikas kurss tika pasludināts 1986.gada novembrī PSKP CK plēnumā. Tomēr cita varianta Gorbijam nemaz arī nebija, jo amerikāņu Reigans bija uzsēdinājis PSRS ekonomiku uz „bruņošanās sacensības” āķa, un ilgi tā vairs pavilkt nevarēja. Bez tam amerikāņi vienojās ar Saūda Arābiju un 2 gadus turēja zemas naftas cenas pasaulē, tā vēl vairāk apgrūtinādami PSRS ekonomisko stāvokli.Galu galā perestroika arī sagrāva PSRS.
„Perestroikas” arhitekts un Gorbačova līdzgaitnieks bija politbiroja loceklis Aleksandrs Jakovļevs. Ar viņu Gorbačovs iepazinās, pētot lauksaimniecības jautājumus Kanādā, kur Jakovļevs tika izsūtīts par brīvdomību kā vēstnieks. Ticis pie varas, Gorbačovs viņu reabilitēja, uzticot tam politbirojā ideoloģijas sekretāra amatu.
Glastnostj. Bez šaubām, milzīgs Gorbačova sasniegums bija glasnostj, savukārt viņa iniciētā perestroika  galu galā sagrāva PSRS. 
Padomju milicijas ekipējumā parādījās gumijas steki, ko tautā asprātīgi iesauca par "demokratizatoriem."

Ārpolitika. Viens no pirmajiem un veiksmīgākajiem Gorbačova lēmumiem bija ārlietu ministra Andreja Gromiko (ieņēma šo amatu 28 gadus, rietumnieki sauca par "misteru Nē") nomaiņa ar Eduardu Ševarnadzi.1985.gada 19. un 20.novembrī Ženēvā Gorbačovs pirmo reizi tikās ar ASV prezidentu Ronaldu Reiganu.
1986.gada 11.oktobrī Gorbačovs.vēlreiz tikās ar R.Reiganu Solfar namā Reikjavīkā.
1989.gadā Maltā tikās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu vecāko, tādā veidā izbeidzot "aukstā kara" ēru.
Ar M.Gorbačova ziņu notika ari abu Vāciju apvienošana un krita Berlīnes mūris. 

Padomju Savienība ļodzās pa visām vīlēm. 1990.gada 11.janvārī viesojās Lietuvā, kur mēģināja leišus pierunāt novērsties no neatkarības ceļa.
1990.gada 20.janvārī bija spiests nosūtīt uz Azerbaidžānu aizsardzības ministru Jazovu, lai apspiestu pret armēņiem vērsto vardarbību. Bojā gāja vairāki simti cilvēku. Asiņaini nemieri bija arī Kalnu Karabahā, kas vēlējās apvienoties ar Armēniju.

Gorbačovs - PSRS prezidents (1990.-1991.g.). 1990.gada 14.martā ārpuskārtas PSRS Tautas deputātu kongresā ievēlēja par pirmo (un arī vienīgo) PSRS prezidentu.
1990.gada 16.martā Gorbačovs iesniedza ultimātu Landsberģim, prasīdams līdz 19.martam atsaukt Deklarāciju par neatkarības atjaunošanu (pieņemtu 11.martā). Mēģinot iebiedēt leišus, tika sarīkoti aviācijas manevri - lidmašīnas zemā lidojumā pāri Viļņas jumtiem izkaisīja propagandas lapiņas.
Tikās ar britu premjeri M.Tečeri, un atstāja uz to labu iespaidu.
Gorbačovs bija pirmais no padomju līderiem, kas nebaidījās runāt ar tautu un pat improvizēt!
PSRS sabrukums kopumā tomēr noritēja itin mierīgi. Te neapšaubāms nopelns bija Gorbačova spējai kādu laiku ar taktiskām viltībām slāpēt konservatīvo komunistu augošo pretestību.
1991.gada armijas augusta puča laikā viņš tika aizturēts savā vasarnīcā Forosā. Pēc puča viss jau bija savādāk un vara bija neatgriezeniski zaudēta.

Gorbijs un Baltija. Gorbačovs vienu reizi viesojās Latvijā - 1987.gada 17.-19.februārī. Tur viņš piešķīra Ļeņina ordeni Latvijas PSR KP 1.sekretāram B.Pugo viņa 50.dzimšanas dienā.
Sākumā Gorbijs gribēja balstīties uz Baltijas, kā progresīvākās PSRS provinces, atbalstu. Gorbačovs vēlējās vienotu federālu valsti ar lielāku subjektu patstāvību – Brīvo Suverēno Republiku Savienību.. Daudz par šīm lietām ar viņu diskutējis ir mūsu latviešu komunists un kolaborants Anatolijs Gorbunovs (interesanta ir abu uzvārdu līdzība!).
1990.gada 2.-3.decembrī Gorbačovs tikās ar Bušu Maltā. Cita starpā tika noslēgta arī slepena vienošanās Baltijas jautājumā - Gorbačovs nosolījās nelietot spēku Baltijas reģionā, bet Bušs - "neradīt problēmas Gorbačovam."
11.janvārī Gorbačovs bija Lietuvā, kur mēģināja leišus pārliecināt no neatkarības ceļa. Iegājis pūlī, viņš paziņoja: "Šodien es esmu jūsu draugs, bet, ja jūs izvēlēsieties iet pa citu ceļu, tad es darīšu visu, kas vien ir manos spēkos, lai parādītu, ka jūs vedat tautu strupceļā."
1990.gada 16.martā Gorbačovs iesniedza ultimātu Landsberģim, prasīdams līdz 19.martam atsaukt Deklarāciju par neatkarības atjaunošanu (pieņemtu 11.martā). Mēģinot iebiedēt leišus, tika sarīkoti aviācijas manevri - lidmašīnas zemā lidojumā pāri Viļņas jumtiem izkaisīja propagandas lapiņas.
Tā kā leiši nemainīja savu viedokli, tad Kremlis gāja uz Lietuvas blokādi. 1990.gada 17.aprīlī Maskava informēja Viļņu, ka pēc 24 stundām tiks pārtraukta naftas un gāzes piegāde, ja Viļņa neatcels neatkarības deklarāciju.
LTF vadītājs Romualds Ražuks atceras Gorbačovu kā diezgan krasu Baltijas valstu neatkarības pretinieku: „Viņš trīsreiz mēģināja uzspiest mums jaunu savienības līgumu, 1990.gadā mūs publiski kaunināja: „Jūs, baltieši, sabojājāt visu iespējamo, saķildojāties ar strādniekiem, ar zemniecību un ar zaldātiem!””
Tomēr Gorbijs bija tikai par mierīgiem noregulējumiem. Var tikai minēt cik daudz lietas kursā viņš bija par asiņainajiem Baku, Viļņas un Rīgas notikumiem. Lai gan Ražuks netic, ka šādas militāras operācijas varētu sākties bes PSRS prezidenta ziņas.

Pēc PSRS sabrukuma. Saņēma Nobela Miera prēmiju 1990.gadā.
1996.gadā izvirzīja savu kandidatūru Krievijas prezidenta amatam, bet ieguva tikai 0,5% vēlētāju balsu.
1999.gadā no leikēmijas nomira viņa sieva Raisa Gorbačova.
Lasījis lekcijas un rakstījis grāmatas, ar to nopelnīdams visai daudz un kļūdams turīgs.
1997.gadā piedalījies restorāna Pizza Hut reklāmā, 2000.gadā reklamēja Austrijas dzelzceļu. 2007.gadā slavenā fotogrāfe Annija Leibovica viņu fotografēja sēdošu dārgā automobilī blakus Louis Vuitton ceļasomai. Iegūtie līdzekļi nonāca Gorbačova fondā.
2009.gada tusiņā pie bijušā spiega un tagadējā miljardiera Aleksandra Ļebedeva viņš nodziedāja „Vecās vēstules,” ko veltīja savai mirušajai sievai.
80 gadu jubileju svinēja 2011.gada 30.martā Londonas Alberthollā.

Nozīme. Neturēja komunisma ideju par tik vērtīgu, lai tās vārdā ar bruņotu spēku apspiestu savus oponentus. Gorbačovs pasauli atbrīvoja no komunisma baiļu sajūtas.

Ugunszīme. Daudzu spekulāciju un mistisku pareģojumu avots. 

Anekdotes.
Perestroikas laikā Viņpasaulē sarunājas Brežņevs ar Ļeņinu. 
Brežņevs jautā Ļeņinam: Vai tu kaut ko būvēji, kad biji pie varas?
Nē. Bet Tu?
Es arī ne!
Nu bet ko tad tas Gorrbačovs tur tagad pārbūvē?

Draugi Gorbijam jautā: - Kāda gan būs nākotne pēc pieciem gadiem?
Gorbijs atbild: - Ko jūs! Es pat nezinu kāda tad būs pagātne!

Saites.
Krievu cari.