Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Reigans, Ronalds (1981.-1989.g.)

ASV 40.prezidents 2 termiņus no 1981. līdz 1989.gadam.

Radniecība. Otrā sieva – aktrise Nensija Deivisa. Laulībā divi bērni – Patriša un Rolands juniors. Arī dēls Rons.

Dzīvesgājums. Aukstā kara laika sabrukuma prezidents, iepriekš kinoaktieris.
Dzimis 1911.gada 6.februārī Tampikā, Ilionoisas pavalstī.
1933.gadā strādāja par sporta komentētāju.
1937.gadā parakstīja līgumu ar Warner Brothers un sāka aktiera karjeru. Spēlējis 50 filmās.
1947.gadā tika ievēlēts par Kinoaktieru ģildes prezidentu.
1952.gadā apprecēja aktrisi Nensiju Deivisu otrajā laulībā. Tiem piedzima divi bērni: Patriša 1952.gadā un Ronalds juniors 1958.gadā.
1966.gadā to pirmo reizi ievēlēja par Kalifornijas gubernatoru. Pavisam viņu šai amatā ievēlēja 2 reizes.

Pirmā prezidentūra. 1980.gadā uzvarēja vēlēšanās Džimiju Kārteru un janvārī kļuva par ASV prezidentu no Republikāņu partijas, apsteidzot sāncensi. Palika šai amatā 2 termiņus.
Nodrošināja 66 Teherānā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu, kas tika turēti kopš 1979.gada. Operāciju Reigans veica ar mērķi sodīt iepriekšējo prezidentu Džimiju Kārteru par atbalstu Irānas šaham Mohamedam Rezam.
Prezidenta amatā viņš pielika lielas pūles, lai beigtos aukstais karš un sabruktu PSRS, kuru viņš dēvēja par "ļaunuma impēriju."
Realizēja nozīmīgas ekonomiskās reformas, kas palīdzēja vairot ASV ekonomisko labklājību – 1981.gadā samazināja veselu virkni nodokļu. Tādēļ darbavietas radītas 21 miljonam amerikāņu. Vina 8 prezidentūras gados ASV parāds pieauga līdz 712 miljoniem līdz 2 triljoniem ASV dolāru. Šai laikā viņš ne reizi neiesniedza kongresam likumprojektu par sabalansētu budžetu.

Atentāts. 1981.gada 30.martā garīgi slims cilvēks Džons Hinklijs viņu mēģināja nogalināt nošaujot. Lode atsitās pret prezidenta limuzīna atvērtajām durvīm un trāpīja dažu milimetru attālumā no Reigana sirds. Pateicoties mediķu pūliņiem, pēc 48 stundām lode tik izņemta un prezidenta Reigana dzīvībai briesmas nedraudēja.

1983.gadā bumba Beirūtā nogalināja 241 amerikāņu karavīru, pieaugoša nabadzība, vairākas stulbas kļūdas, runājot no tribīnes, piemēram, par Ļeņina „10 komunisma baušļiem” (tādu takš nav!) un izdomātu stāstu par kādu Goda medaļas ieguvēju.
Tā kā 1985.gadā rietumzemju pilsoņu skaits, kas gāja bojā no hisballahiešu rokām Libānā, strauji palielinājās, prezidenta Reigana administrācija sāka slepenas sarunas ar Irānu – „ieroču pārdošana apmaiņā pret ķīlniekiem,” kas ieguva „irāngeitas skandāla” nosaukumu. Skandāls sagrāva Reigana administrācijas reputāciju.

"Zvaigžņu karu" izsludināšana. 1983.gada 23.martā ASV prezidents R.Reigans paziņoja par lēmumu realizēt Stratēģiskās aizsardzības iniciatīvu (SAI), kas sarunvalodā iegājās kā "zvaigžņu karu" programma.
Tās uzdevums bija nosargāt ASV teritoriju no iespējama krievu starpkontinentālo balistisko raķešu trieciena. Tehniski SAI paredzēja izvietot orbītā ap Zemi militāras nozīmes ZMP tīklu, kas spēktu pamanīt ienaidnieka raķešu startu, izsekot to trajektorijas un galu galā spētu tās iznīcināt ar superjaudīgu lāzeru palīdzību pirms Amerikas krastu sasniegšanas. Tomēr SAI sakarā ASV būtiski nācās palielināt militāros izdevumus. Tikai 1984.gadā vien militārajām vajadzībām tika iztērēti 26,8 % federālā budžeta jeb 228 miljardi dolāru.

1985.gada 19. un 20.novembrī Ženēvā pirmo reizi tikās ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu.

Otrā prezidentūra. 1986.gadā pasludināja rozi par ASV nacionālo ziedu.
1986.gada sākumā Reigans nosūtīja uz Persijas jūras līci kara kuģu eskadru kuveitiešu un citu kuģu aizsardzībai pret irāņiem.
1986.gada aprīlī Reigans, pārliecināts, ka sprādzienā Berlīnes naktsklubā (gāja bojā daži amerikāņu karavīri) vainojams Lībijas Kadafi, pavēlēja bumbot Lībiju. ASV kara lidmašīnas pacēlās no britu bāzēm, iznīcināja lībiešu floti Sidras līcī, bumboja Tripoli, Bengazi u.c. lībiešu pilsētas.
1986.gada 11.oktobrī R.Reigans.vēlreiz tikās ar M.Gorbačovu, šoreiz Solfar namā Reikjavīkā.
1987.gadā viņam izdevās panākt, ka abas puses parakstīja INF līgumu, kas paredzēja, ka abas lielvaras samazinās kodolieroču arsenālu. Tā paša gada 12.jūnijā pie Brandenburgas vārtiem Rietumberlīnē Reigans aicināja PSRS prezidentu M.Gorbačovu nojaukt mūri.
Pēc tam ar Gorbačovu tikās arī Maskavā – 1988.gada 1. un 2. jūnijā. Uz pusdienām Maskavā viņš bija uzlūdzis padomju disidenus, citu starpā arī latviešu garīdznieku Modri Plāti.
Organizēja izmeklēšanas komisiju, kas pētīja atspoļkuģa Challanger avāriju 1989.gada 28.janvārī.
Ārpolitikā Reigana domubiedre bija Margarita Tečere, ar kuru vienoja līdzīgi uzskati un ideoloģija. Kopā tie izdarīja spiedienu uz PSRS, kas galu galā noveda pie tās sabrukuma.

Reigana nāve. 1994.gadā oficiāli paziņoja, ka viņam ir Alcheimera slimība.
Nomira 2004.gada 5.jūnijā mājās Belērā, Losandželosā.

Aplūkojamie objekti. Viņam par godu nosaukta lidosta Vašingtonā.
2009.gadā Kongresā tika iesniegts likumprojekts, kurā gatavojās drukāt Reigana portretu uz 50 dolāru banknotēm.

Piemineklis Londonā. To atklāja 2011.gada 4.jūlijā ASV vēstniecības priekšā Grosvenora laukumā. 3 m augsta bronzas statuja. Par ieguldījumu „aukstā kara izbeigšanā.” Izmaksājusi 1 miljonu ASV dolāru. Finanseta par privātiem līdzekļiem. Tās pakājē novietots gabaliņš no Berlīnes mūra. Piemineklī iegravēti vārdi: „Ronalds Reigans uzvarēja auksto karu, neizdarot nevienu šāvienu.” Tie ir Mārgaretas Tečeres vārdi.

Piemineklis Budapeštā. Uzstādīts 2011.gada 30.jūnijā. Par godu prezidenta 100.jubilejai. Blakus skārienjūtīgs ekrāns ar lasāmvielu ungāru un angļu valodā par Reigana dzīvi.

Iela Prāgā. Viena no galvenajām ielām nosaukta 2011.gada 1.jūlijā.

2010.gada aptaujā viņa popularitāte sasniedza 74 % un palika otrais aiz Kenedija.

Nospiedums vēsturē.
Vienīgais ASV prezidents, kura vārdā vēl dzīvam esot nosaukts aviācijas bāzes kuģis.

Jocīgākie citāti.
1984.gada augustā pārbaudot mikrofonu pirms uzstāšanās National Public Radio savas vēlēšanu kampaņas laikā radio tehniķiem izteikts joks: „Mani amerikāņi. Esmu gandarīts jums šodien paziņot, ka esmu parakstījis likumu, kas pasludina Krieviju ārpus likuma uz visiem laikiem. Mēs sākam bombardēšanu pēc piecām minūtēm.”
Tā vietā ēterā bija paredzēts teikt, ka tajā dienā viņš ir parakstījis likumu, kas studentu reliģiskajām grupām ļauj tikties skolu telpās ārpus mācību laika, līdzīgi kā to drīkst darīt citas studentu organizācijas.
Radio Reigana ierakstīto frāzi vēlāk tomēr atskaņoja, vienlaikus paziņojot, ka tas ir tikai joks. Vēlāk Japānas aizsardzības spēki ziņoja, ka fiksējuši Padomju armijas trauksmes izsludināšanu, kas atcelta tikai aptuveni pusstundu vēlāk.

1984.gadā pusdienu uzrunā žurnālistu klubā: „Es neuztraucos par valsts budžeta deficītu. Tas ir pietiekami liels, lai pats par sevi parūpētos!”

Saites.
ASV prezidenti.
ASV vēsture.