Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Deņisovieši

Saukts arī par X-cilvēku.

Atraduma vieta. Sibīrijas Altajā, Deņisova alā. Tā atrodas uz robežas starp Altaja novadu un Altaja AA.

Deņisova ala. Ala atrodas Anujas upes ielejas labajā pusē 4 km no Melnās Anujas ciema un 40 km no rajona centra Solonešnas. Augstums vjl. - 670 m, virs upes līmeņa - 28 m.
Ala ir horizontāla tipa, ar plašu ieeju, tuvu ūdenim.

Pētījumi. Alas arheoloģiskā izpēte sākās 1977.gadā, kad šeit darbojās Nikolajs Ovodovs, kas izveidoja šeit divus kontroles šurfus.
Izrakumos tika uzieti vairāk kā 20 dažādu laiku kultūrslāņi, sākot ar 300 000 gadu senu pagātni.
2008.gadā krievu pētnieku grupa akadēmiķa Anatolija Derevjanko un Mihaila Šuņkova (Arheoloģijas un etnnogrāfijas instītūta Sibīrijas nodaļa) vadībā Deņisova alā veica izrakumus un uzgāja 30–48 000 gadu veca mazā pirkstiņa kaulu un zobu. Tai brīdī nosprieda, ka tie pieder neandertālietim.
Mazā pirkstiņa kaulu izpētīja pētnieku grupa Svantes Pābo vadībā. Pētnieki konstatēja, ka tas piederējis 5-7 gadus vecai cilvēciskai būtnei, tātad meitenes, vai arī augumā mazai sievietei. Dzimumu noteikt nespēja. Nosacīti to nosauca par sievieti, jo pētījumos izmantoja to DNS, kas savākts no mitohondrijiem (tas tiek nodots pa mātes līniju).
Savākti arī darbarīki un citi sadzīves priekšmeti. Tie liecina, ka X-sieviete še ieradusies pirms 120 000 gadu, bet pastāvējis līdz 30 000 gadu senam laikam.
Tai pašā zemes slānī, kurā tika uziets pirksta kauls, tika atrastas arī vairākas rotaslietas ar tādiem ornamentiem, ar kādiem parasti saista Homo sapiens priekštečus.
Katru gadu alu apmeklē simtiem zinātnieku no dažādām valstīm. te strādā "Sibīrijas humanitāro un biosfēras pētījumu starptautiskais centrs."

Vecums. Vecums. 30 000 gadi (šur tur minēts, ka 30-48 000 gadu). Un deņisovieši vispār Altaja kalnos ieradušies pirms 120 000 gadu.

Ģenētika.  Nelielu daļiņu no uzietā pirksta kauliņa nosūtīja uz Leipcigu - Maksa Planka vārdā nosaukto Evolucionās Antropoloģijas institūtu (Max Planck Institute for Evolutionary Anthropology in Leipzig). Maksa Planka institūta pētnieki Johaness Krauze (Johannes Krause) un Svente Pābo (Svante Pääbo) konstatēja, ka ģenētiski tā nelīdzinās nevienai no zināmām cilvēkveida būtnēm, līdz ar to ir ticis atklāts vēl trešais Homo sapiens veids. Šie zinātnieki laikam gan zina ko saka, jo jau vairākus gadus nodarbojas ar neandertālieša genoma atšifrēšanu.
Vēl viens X-sievietes pirksta kaula gabaliņš nonāca pie amerikāņu pētnieka Ričarda Grīna (Dr.Richard Green), ģenētiķa no Kalifornijas universitātes (University of California, Santa Cruz).
No mitohondrijiem savākto DNS sekvencējis vācu pētnieks Johaness Krauze. Pētnieki cer, ka ko jaunu uzzinās no kodola DNS analīzes. Mitohondrālo DNS iegūt no nelielā kauliņa izdevās ļoti labi, tas dēļ sausā Altaja klimata. Šī īsā DNS molekula tiek nodota pa paaudzēm tikai pa mātes līniju. Iegūto mtDNS salīdzināja ar mūsdienu cilvēka, 30 000 gadu veca kromoņjonieša, dažu neandertāļu, šimpanzes un punduršimpanzes bonobo DNS.
Pētnieki žurnālā Nature paziņoja, ka X-sieviete stipri atšķiras gan no mūsdienu cilvēka (atšķirības 385 "burtos"), gan arī no neandertāļiem (atšķirības 202 "burtos"). Vēl konstatēja, ka zobs nepieder X-meitenei, bet gan kāda, citam šīs pašas sugas pārstāvim, tikai dzīvojošam iepriekš.
Pētnieki cer, ka ko jaunu uzzinās no kodola DNS analīzes.
Pētnieki uzskata, ka šis X-cilvēki arī radušies Āfrikā, bet vairāk kā pirms 1 miljona gadu X-cilvēks atšķēlies no kopējā senča.
Šī ir pirmā reize cilvēces pētīšanas vēsturē, kad jau nu cilvēka pasugu izdevies identificēt balstoties tikai uz ģenētiskām analīzēm.
Tika uzskatīts, ka deņisovieši pilnībā izmiruši. Tomēr pēdējā laikā parādās informācija, ka to ģenētiskais materiāls sastopams tibetiešu genomā, kas ļaujot tiem labi adaptēties dzīvošanai kalnos.

Vieta evolūcijas kokā. Deņisoviešu DNS fragmenti uzieti pie mūsdienu cilvēkiem, kas dzīvo DA-Āzijā un afrikāņiem. Neandertāļu DNS fragmenti uzieti eiropiešiem un arī afrikāņiem. No tā izrit secinājums, ka gan deņisovieši, gan neandertāļi radušies Āfrikā, bet pirmie devās uz Āziju, kamēr otrie - uz Eiropu.

Secinājumi. Sanāk, ka senos laikos dzīvojušas paralēli vismaz 3 homo sapiens veidi: kromaņjonieši, neandertāļi un X-cilvēki (deņisovieši). Visi trīs cilvēku veidi stājušies seksuālās attiecībās kaut kur Dienvidsibīrijas rajonā.
Bet kā tad hobiti no Flores salas? Vai tad tos negribam ierindot iekš homo sapiens?
Vēl jāsecina, ka teorija par tikai trim izceļošanas viļņiem no Āfrikas arī, iespējams, būs jākoriģē, jo papildus izceļojuši arī X-cilvēki deņisovieši.

Hipotēzes.
Tas nav vis 5-7 gadu vecs bērns, bet gan kārtējais hobits (tāpat kā menehune tautiņa Havaju salās)!
Pirksta kauls nāk no veca mērkaķa, kuru kā medījumu alā ienesuši modernā cilvēka senči.
Zemes slāņi sajaukušies, tā šis vecais kauliņš atradies līdzās daudz jaunākām rotaslietām.
Pētnieki neko nav pareizi izpētījuši, jo iegūts pārāk maz materiāla.
Iespējams, ka deņisoviešiem varētu būt kāda saistība ar Sarkanā brieža alas cilvēkiem Ķīnā, kurus pēta no 2009.gada.

Sites.
Bioloģija.
Homo sapiens.