Karala
„Pašreiz Peru Andu pakājē amerikāņu pētnieki raksta vēsturi no jauna - viņi satraukti ziņo, ka tur atraktā antīkā Karalas pilsēta esot 4500 gadus veca.”
Luks Birgins, „Arheoloģijas noslēpumi.”
Karala, Peru, ir uzskatīta par vecāko Amerikas pilsētu. Nortečikas (Norte Chico) civilizācijas celtā Karala šķiet visfascinējošākā vieta senajā Amerikā (tātad iespējams, ka Karala bijusi lemūriešu pilsēta?).
Karala ir plašākā protokolētā vieta Andu reģionā, kuras pirmsākumi datējami ar laikmetu pirms 2000.g.pmē., un ir pilsētas modelis, ko pārņēmušas Andu civilizācijas, kas radās un izzuda vairāk nekā četru tūkstošu gadu garumā. Tiek uzskatīts, ka Karalā iespējams atrast atbildes uz jautājumiem par Andu civilizāciju izcelsmi un pirmo pilsētu attīstību.
Atrašanās vieta. Peru. Ap 200 km uz ziemeļiem no Limas, Supes upes ielejā. Līdz Klusajam okeānam ir 22 km (14 jūdzes no Aspero).
Vēsture. Citāts no šķirkļa par Lemūriju?: „Ap 3100.g.pmē., kad Enkes komēta visai tuvu nogāja Zemei, tā izprovocēja globālu katastrofu. Mu zemes no jauna stipri cieta un vēl vairāk tika jūras aprītas. Nu daudzi bēgļi ieradās Dienvidamerikā, kur nomainīja iepriekšējo lemūriešu kultūru – Norte-Čiko kultūru.” Tā nu varētu būt, ka Karala varēja būt lemūriešu dibināta pilsēta.
Karala tiek deklarēta kā vecākā Amērikas pilsēta. Apgalvojums ir augstākā mērā muļķīgs, ja ņem vērā, ka Dienvidamerikā ne pārāk tālu atrodas Tiavanaka, kuras vecums ir noteikti virs 10 000 gadu. Džonatans Hāss no Fīlda muzeja Čikāgā uzskata, ka Karalā rosība sākusies no 2627.g.pmē. Domā, ka pilsēta pastāvējusi apmēram 600 gadu, vēlāk pagrimusi, jo gan ziemeļos, gan dienvidos tapuši jauni civilizāciju centri.
Pilsētas vecumu noteica pēc tajā atrastajiem meldriem. No tiem bija pīti maisi akmeņu nešanai, no kuriem būvēja piramīdas. Karala tika apdzīvota starp 2600. un 2000.g.pmē. Tā aizņēma vairāk nekā 65 hektāru lielu platību.
Karalu aprakstīja tās atracēji, apgalvojot, ka tas ir vecākais Amerikas urbānais centrs, kas vēlāk tika pārbaudīts, kad netālu atrada citas senas pilsētas. Pilsētā dzīvojuši vairāk nekā 3000 iedzīvotāju.
19 apmetņu Supes upes ielejas rajonā kopējais iedzīvotāju skaits varēja būt aptuveni 20 000 cilvēku. Visās šis apmetnes Supes ielejā ir līdzīgas Karalai. Tām ir nelielas platformas vai akmens apļi. Šadija uzskata, ka Karala bija šīs civilizācijas viduspunkts, kas pati bija daļa no vēl pat plašāka kompleksa. Tā tirgojusies ar piekrastes rajoniem un apgabaliem tālu iekšzemē - kā, piemēram, Amazones baseina, ja vien pērtiķu attēlojumi ir kāda norāde.
Karalieši pārtikuši no dārzeņiem – ķirbjiem, pupām, sakņaugiem un arī zivīm. Nav audzējuši labību un darinājuši māla traukus. Audzējuši kokvilnu, no tās pinuši tīklus zivju ķeršanai.
Nez kādēļ uzskata, ka karaliešu pēcteči ir inki.
Karalas pamešanas mīkla. Nezināmu iemeslu dēļ, Karala pēc 500 gadu perioda tika strauji pamesta ap 2100. vai ap 1900.g.pmē. Izvirzītā teorija, kas mēģina izskaidrot kāpēc cilvēki migrēja ir tāda, ka apvidu bija skāris sausums, kas piespieda iedzīvotājus doties kaut kur citur meklēt auglīgus līdzenumus. Fakts, ka Zižļu dievs ir pielūgts 2000 gadus vēlāk Dienvidamerikā, pierāda, ka šī tauta neizzuda; viņi vienīgi pārvietojās kaut kur citur un savā ceļojumā šķiet uzcēla citus reliģiskus centrus.
Atklāšana un izpēte. Karala ir vislabāk izpētītā un vislielākā zināmā Nortečikas kultūras vieta.
Karala bija vairākas reizes atklāta. Pirmo reizi pilsētas drupas atklātas 1905.gadā, kad veica arī pirmos arheoloģiskos pētījumus, bet sīkāki pētījumi tad nav veikti, jo keramikas artefaktu un zelta trūkums nemodināja ilgstošu interesi.
Nākamajos izrakumos 1940.gadā neizdevās atrast definētus artefaktus (kurus parasti saista ar Andu vietām) un arheologi atkal zaudēja interesi par Karalu.
Pirmie visaptverošie apgabala arheoloģiskie pētījumi izdarīti apdzīvotā vietā Aspero 1941.gadā, kad Gordons Vilejs (Gordon R.Willey) un Džons Korberts (John M.Corbert) no Havārdas Supes upes grīva izpētīja sāls purvu. Viņi atrada lielu atkritumu kaudzi un celtnes ar vairākām telpām, zem māla grīdas atrada nedaudzas kukurūzas vālītes, taču netika atrasti māla trauki vai izstrādājumi. Viņi vēlējās uzzināt kādā veidā bija iespējams kultivēt kukurūzu sals purvā, kāpēc šiem cilvēkiem varēja būt lauksaimniecība, neskatoties uz keramikas neesamību. Vilejs un Korberts arī uzgāja sešus uzkalnus, kāds no tiem bija gandrīz 5 m augsts. Šie uzkalni tika kataloģizēti kā „dabiski smilšu uzkalni.” Trīsdesmit gadus vēlāk Vilejs kopā ar Maiklu Mozeleju (Michael E.Moseley) no jauna apmeklēja šo vietu un aptvēra, ka šie „dabiskie uzkalni” īstenībā ir „tempļa tipa platformu uzbērumkalni.” Viņš arī saprata, ka šeit ir daudz vairāk par 17 tādiem uzkalniem, kurus visus Vilejs nebija ievērojis savā pirmajā šīs vietas pētījumā. "It is an excellent, if embarrassing, example of not being able to find what you are not looking for," - vēlākais viņa komentārs.
Kas attiecās uz tās vecumu: radioaktīvā oglekļa datēšanas metode atklāja, ka Aspero radusies ap 3000.g.pmē., sakarā ar ko, iegūtie paraugi no tuvējām vietām datēti pat ar 4900.g.pmē. Šie reālie atradumi, tomēr tika aplūkoti kā neiespējami - pārāk seni, lai tos akceptētu.
1948.gadā Karalā pētījumus veica profesors Pols Kososks, taču arī viņam neizdevās atrast daudzus tipiskus artefaktus, kuri tika meklēti viscaur Andu reģiona arheoloģisko izrakumu vietās.
Lai kā, tas bija tās pašas keramikas trūkums, kuras dēļ drīz atsevišķi arheologi sāka apsvērt domu, ka Karala tiešām ir vieta ar ievērojamu vecumu.
Izrakumi Karalā sākās tikai pēc 1996.gada, kad tādu iniciatīvu izrādīja peruāņu arheoloģe Ruta Šeidi un žurnāls National Geographic. Paradigmas maiņa notika ar arheoloģes Rūtas Šadijas (Ruth Shady) ierašanos 1994.gadā. Viņa bija Sanmarkosas Valsts universitātes Arheoloģiskā muzeja (Archaeological Museum of the National University of San Marcos) Limā darbiniece. Arheoloģe Rūta Šadija tālāk pētīja 5000 gadu veco piramīdu pilsētu Peru tuksnesī, ar tās komplicēto tempļu kompleksu, amfiteātriem un noteiktā kārtībā izvietotām ēkām. Kopš 1996.gada viņa sadarbojās ar Džonatanu Hāsu (Jonathan Haas) no American Field muzeja. Kopā viņi atrada 150 akru platībā zemes uzbērumu sakārtojumu, kas ietvēra 6 milzīgus platformu uzkalnus, viens bija 20 m augsts un vairāk nekā 100 m garām malām. Bet Šadija nepieļāva tādu pašu kļūdu kādu Vilejs bija pieļāvis, viņai uzreiz bija skaidrs, ka šie veidojumi var būt tikai piramīdas: tie nebija uzkalni, kā daži viņas priekšgājēji bija klasificējuši Karalas struktūras. Par viņas tālākajiem pētījumiem vēstīts žurnālā Science 2001.gada 27.aprīlī. Tajā pastāstīts par radioaktīvā oglekļa datējumu, kas atklāj, ka Karala dibināta pirms 2600.g.pmē. Neiespējamie Aspero radioaktīvā oglekļa datēšanas rezultāti tagad šķiet vairāk iespējami... un Karala bija kļuvusi par vecāko pilsētu Jaunajā Pasaulē, vecāku nekā Gīzas komplekss (tas gan varētu būt visai pārsteidzīgs secinājums).
Tomēr, tikai 2001.gadā šī apmetne parādījās ziņu izklāstos. Līdz tam Karala atradās ārpus plašākas sabiedrības uzmanības loka.
Pētījusi amerikāņu zinātniece Vinifreda Krīmere. Domā, ka Karalā dzīvojuši vairāki tūkstoši cilvēku.
Lai arī pilsēta visai sena, tajā nav uzietas katastrofisma (plūdi, zemestrīces) sekas, kā Tiavanakā un Čavinā.
Radioaktīva oglekļa analīze. 1996.gadā arheoloģe Rūta Šadija uzsāka jaunus izrakumus Karalā. 2000.gadā Šadija un viņas komanda nosūtīja organiskās atliekas (shicras - no zāles pīti maisi, ko izmantoja celtniecībai paredzēto akmeņu nešanai) radioaktīvā oglekļa datēšanai. Ar radioaktīva oglekļa metodi datējot niedres un pītus maisus, kas tika atrasti šajā vietā, tika iegūts 2627.g.pmē. Materiāls ir teicams kandidāts datēšanai, kas ļauj iegūt ļoti augstu precizitāti. Karala varētu būt vēl senāka, jo datētie paraugi ir no izrakumu vecākās daļas.
Šie rezultāti ne tika padarīja Karalas-Supe (Norte Chico) kultūru par vecāko civilizāciju Peru, bet arī par vecāko pilsētu Amerikā (bet Tiavanaka?). Fakts, ka Karalas piramīdas ir vecākas par Ēģiptes (šeit tomēr, paliek atklāts jautājums par Gīzas kompleksu) apmetni nostādīja pasaules mēdiju uzmanības fokusā.
Arhitektūra. Nesenie izrakumi pilsētas apmetnē atklājuši pilsētas kompleksu, kas aizņēma vairāk nekā 65 hektāru platību, ar vairāk nekā 30 monumentālām celtnēm. Galvenā „piramīda” (Pirámide Mayor) pacēlās vairāk nekā 60 pēdu augstumā, citas akmens platformas, laukumi un amfiteātri tika atklāti pilsētas centrā.
Akmens piramīdu, laukumu un sarežģītu apūdeņošanas kanālu komplekss. Izrakumi liecina, ka pilsēta Supes ielejā aizņēmusi vismaz 620 ha. Kopumā te ir 6 piramīdas, dzīvojamās ēkas. Apūdeņošanas kanālu sistēma savienota ar tuvējo upi. Piramīdu priekšā atradās apaļi, zemē iegremdēti un nobruģēti laukumi.
Karalas centrālā daļa aptver 150 akru platību un ietvēra 6 akmens platformu uzkalnus- piramīdas. Vislielākais uzkalns ir 154x138 m kaut arī tā augstums ir tikai 20 m; divi iegrimuši laukumi pie uzkalna pamata, un lielais laukums saista visus uzkalnus. Vislielākā Peru piramīda bija terasveidīga ar augšup vedošām kāpnēm uz iekšējām pagalmam līdzīgu platformu, kulminējot nolīdzinātajā virsotnē uzceltajās ierobežotajās telpās un ceremoniālās uguns iedobumā. Visas piramīdas bija celtas vai nu vienā fāzē vai divās fāzes, kas nozīmē, ka bija galīgs plāns, uzceļot šos monumentus. Centrālā laukuma projekts arī vēlāk nākamajos gadu tūkstošos tika iekļauts līdzīgās struktūras Andu kalnu rajonos - tāda mēra pierādīts, ka Karala bija patiesais civilizācijas šūpulis. Apkārt piramīdām bija daudzas apdzīvotas celtnes. Vienā ēka atklāja cilvēka mirstīgās atliekas, kas bija apglabātas sienā un redzamas drīzāk dabiskas nāves, nekā cilvēka upurēšanas liecības.
Aplūkojamie objekti.
Pirámide Mayor. Galvenā piramīda aizņem gandrīz 4 futbollaukumu lielu platību un tā ir 18 m augsta.
Karalas ekonomika. Kā sākas Karalas kultūra? Tiek izteikta doma, ka vairāki nelieli ciemati 2700.g.pmē. apvienojās, gluži iespējams balstoties uz zvejniecības un lauksaimniecības augsnes apstrādes tehnikas panākumiem. Kokvilnas audzēšana Supes ielejā, kokvilnas zvejošanas tīklu izgudrošana ievērojami sekmēja zvejošanas industriju. Tas ļauj domāt, ka šo pārtikas krājumu pārpalikuma rezultātā attīstījās tirdzniecība ar reliģioziem centriem. Nemaz nerunājot par ekonomiskā modeļa maiņu, jaunais sociālais modelis arī nozīmēja, ka darbaspēks eksistēja, tas bija galvenais, sabiedrības valdošā slāņa apkalpošanai un uzturēšanai. Šo darbaspēku varēja izmantot arī reliģiskos projektos. Karala bija dabisks šī procesa rezultāts - līdzīgi Ēģiptes piramīdām šķiet bija brīvi pieejamā darbaspēka rezultāts.
Karalas atklāšana tāpēc ir atkal aktualizējusi iespaidīgu mīkla: vienā un tajā pašā laikā divos dažādos kontinentos lauksaimniecības attīstība radīja jaunu dzīvesveidu. Brīvi pieejamais darbaspēks, kuru bija radījusi lauksaimniecība varēja tikt izmantots piramīdu celtniecībā. Šis šablons ir acīmredzams Peru, Šumerā un Ēģiptē, visu III g.tk.pmē.
Karala - reliģioza kulta centrs. Hāss attēloja Nortečikas civilizāciju kā otro mēģinājumu cilvēku organizēšanā ar valdību; atteikšanas no personas tiesībām un brīvības par labu varas orgāniem, kuri toreiz bija nolēmuši radīt rituālu centru- pilsētu, pieprasot no tiem, kuri bija atdevuši savu brīvību, centīgu darbu - ja ne ļoti centīgu - kopējam labumam. Pilsētas nebija izvietotas stratēģiski, nebija aizsardzības sienu; netika atrastas nemazākās liecības, kas norādītu uz karadarbību. Šķiet, ka pastāvēja kooperācija, tāpēc, ka iedzīvotāji saprata, ka sadarbība var dot gan individuālu labumu, gan arī labumu visai kopienai. Kaut arī Hāss un viņa kolēģi izvirzīja uz priekšu „loģiskus” cēloņus, Karala pirmkārt bija reliģioza kulta centrs. Bet iespējamais cēlonis ir nepārprotami skaidrs: cilvēki cēla Karalas kompleksu tāpēc, ka viņi ticēja un pielūdza vienu vai vairākas dievības.
Arheoloģiskās liecības apstiprina, ka strādnieki, kas tika nodarbināti sakrālo būvju celtniecības darbos nebija vergi vai apspiesti. Hāss un Creamer uzskata, ka pilsētas valdnieki strādniekus celtniecības darbu laikā, iedvesmojuši organizējot svētkus. Domājams, ka ticis lietots alkohols un spēlēta mūzika; Šadijas atrastās 32 flautas no pelikiānu spārnu kauliem Karalas galvenā tempļa nišā sniedz pierādījumu šādam slēdzienam.
Reliģioza kompleksa radīšana netieši norāda uz panteona eksistenci. Nedaudzas liecības ir atrastas par to, kas šie dievi bijuši, tie ir zīmējumi iegravēti ķirbja pudeļu ārpusē, kas datēti ar 2280.-2180.g.pmē. Tajās attēlota aszobaina un cepurē tērpta figūra, kura tur katrā rokā spieķi vai zizli. Tēls izskatās līdzīgs agrīnajai zižļa dieva versijai, dievība, kas tur rokā zizli, ir viena no galvenajām dievībām Andu panteonā, šāda dievība ir attēlota Saules vārtu frīzē Tiavanakā.
Atradumi.
Kipu. – Karalā atrasto artefaktu vidū ir samezgloti auduma gabali, kurus pētnieki uzskata par kipām (guipu). Tās varētu būt ap 4500 gadu vecas. Viņi pārliecināti, ka artefakts ir pierādījums, ka kipu informācijas glabāšanas sistēma, metode iepīt mezgla atzīmju virtenes, kas bija inku pilnveidota, bija daudz senāka nekā arheologi bija iepriekš uzskatījuši. Lai kā, artefaktā ir vienkāršāka lielumu kārtība nekā vēlākajām inku kipām, un tā tāda mērā ir apšaubāms, ka tā tika radīta kā vesela atskaišu sistēmas daļa. Patiesi, daudzi arheologi pašreiz jautā, vai tas nav, vai ir visas informācijas reģistrēšanas mehānisms.
Mūzikas instrumenti no putnu kauliem. Vienā no piramīdām arheologi uzgāja 32 flautas, kas bija gatavotas no kondoru un pelikiānu kauliem un 37 kornetes no briežu un lamu kauliem, ar putnu un pērtiķu figūru gravējumiem. Šie atradumi liecina, ka Karalas iedzīvotājiem bija zināšanas par Amazones dzīvnieku valsti.
Vienā no piramīdām atrada ietīta bērna mirstīgās atliekas.
Narkotiku lietošana senajā Karalā. Viņi arī atrada zāļu un iespējams uzbudinošu līdzekļu lietošanas liecības. Tas ierosina teoriju, ka arheologu atrastā koka varētu būt pierādījums tam, ka Karala bija organizēts kokas audzēšanas un izplatīšanas centrs.
Karalas pēcteces, 19 citu piramīdu kompleksi izvietojušies 35 kvadrātjūdžu (80 km2) lielā platībā Supes upes ielejā. Kipu atradumi norāda, ka vēlākā inku civilizācija saglabājusi kaut kādu kulturālu kontinuitāti no Karalas civilizācijas.
Karala - Amerikas seno pilsētu sākums? Moderno arheoloģiju nodarbina „mātes pilsētu” problēma - pirmie gadījumi, kur cilvēki sākuši dzīvot kopā pilsētas tipa apmetnē. Karala ir aplūkota kā potenciāla tāda „mātes pilsēta.” Tādā mērā būdama vecāka par citām pilsētām līdzīgajām apmetnēm Amerikā, vieta ir nozīmīga saite šajā teorētiskajā ķēdē. Karala kļuvusi, runājot vēsturnieka Viljama Vebstera (William Webster) vārdiem, par „vienu no pirmajiem civilizācijas pamatiem.”
Patiesi Karalas pilsētas apmetnes ietekmi var redzēt daudz vēlākajās Andu civilizācijās. Karalas pilsētas plānojuma elementi atspoguļojās Čavinas de Vantāras, močiku, Vari, čimu un inku pilsētās. Sabiedrības un ticības (reliģijas) sistēmas, irigācijas tehniku un kokvilnas kultivēšanu ir pārmantojušas vēlākas kultūras. Šajā vietā arheologi ir atraduši arī samezglotu auduma artefaktus, kuri kā daži uzskata, varētu būt senākie kipu, savdabīga rakstība, kura tika plaši izmantota inku impērijā (par to gan tiek daudz diskutēts).
Vai Karala bija vecākā Amerikas pilsēta? Un tomēr, Karala zaudē savu vecākās pilsētas statusu Amerikā, citas tuvējās pilsētapmetnes, tādas, kā, piemēram, Aspero, ir vecākas. Patiešām, Aspero vienu dienu laicīgi izvirza pretenzijas uz vecākās pilsētas titulu pasaulē - vietas, kur sākās cilvēku civilizācija. Varbūt mēs visi vienreiz varētu uztvert kā ironiju eiropiešu uzlīmēto etiķeti šim kontinentam - „Jaunā Pasaule.” Šadija uzskata, Karala ir trūkstošais arheoloģijas ķēdes posms, „mātes pilsēta.” Viņa vēl aizvien mēģina pārliecināt cilvēkus, ka Karala patiešām bija vecākā pilsētu civilizācija pasaulē. „Karalas atklāšana izaicina vispārpieņemtos uzskatus. Daži vēsturnieki nebija gatavi uzskatam, ka pilsētu civilizācija Peru eksistēja pat pirms Ēģiptes piramīdu celtniecības,” - viņa sacīja. „Šī vieta ir kaut kur starp dievu rezidenci un cilvēku mītni.”
Karala bija miermīlīga pilsēta. Vēl viens fascinējošs Karalas aspekts ir acīmredzamais miermīlīgais apmetnes raksturs. Vēsturnieks Džons Rīders (John Reader) savā darbā Cities izceļ lielā mērā vispārpieņemto priekšstatu, ka cilvēki sāka dzīvot pilsētās, lai aizsargātu savu mantu un dzīvību varmācības vai kara gadījumā. „Dienvidamerika,” - viņš konstatē, „bija bieži citēta kā karu ziedu laika piemērs, kā brāzmains spēks pilsētu un civilizāciju attīstībā. Kara liecības bija īpaši bagātīgas, piemēram, maiju, acteku un inku pilsētās; bet tās nebija ļoti senas. ”
Karala, kā Riders vēlāk ievēro, šķiet neatbilst šim priekšstatam, konceptam par cilvēku pilsētnieciskā dzīvesveida sākšanos tikai un vienīgi dēļ aizsardzības kara gadījumā. Apmetne ir brīva no visām kara pazīmēm; pilsētai nav sienu, neviena aizsardzības cietokšņa mūra izrobojuma, nav ieroču vai sakropļotu ķermeņu un tur arī nav kara māksliniecisku attēlojumu.
Kamēr nav uzietas pretējas liecības, tas parāda Karalas un Karalas-Supe (Norte Čiko) cilvēkus kā miermīlīgas sabiedrības daļu. Tirdzniecība, attīstība un bauda šķiet ir atslēgvārdi šai fascinējošajai civilizācijai un pilsētvalstij. Tāpēc var uzskatīt, ka Karala varēja būt miermīlīgo lemūriešu pilsēta.
Karalas piramīdu patreizējais stāvoklis un saglabāšana. Karalas piramīdu stāvoklis ir kritisks. Saskaņā ar World Monuments Fund (WMF) Karala ir viena no 100 nozīmīgākajām arheoloģisko pieminekļu vietām, kuru eksistence ir ārkārtēji apdraudēta. Šadija ir pārliecināta, ka, ja piramīdas netiks aizsargātas, tās sadalīsies sastāvdaļās. Viņas ierosinājums ir, ka nauda, ko varētu iegūt no tūrisma, kā arī no privātiem ziedojumiem, jāizmanto šīs vietas saglabāšanai un iekonservēšanai. Saglabšāna/iekonservēšana ies roku rokā ar pētījumiem.
Saites.
Nortečikas kultūra.
