Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Civilizācijas un kultūras

Pie acteku upurakmens atrod 50 cilvēku galvaskausus

Veicot labiekārtošanas darbus Mehikas vēsturiskajā centrā, senās acteku galvaspilsētas Tenočtitlānas sakrālajā daļā pie kādas celtnes atrada 50 cilvēku galvaskausus un ap 250 apakšžokļu. Tas ir lielākais līdz šim atrastais galvaskausu depozīts Lielā tempļa (Templo Mayor) kompleksā.

Lasīt tālāk ...

Burvis - dziednieks Haiti nogalina četrus bērnus

Cenšoties ar sitieniem izdzīt ļaunos garus, burvis-dziednieks Haiti nogalinājis četrus slimus bērnus, ziņo news.com.au. Bērni, trīs meitenes un zēns, atrasti miruši pēc tam, kad kāds vietējais burvis pārliecinājis viņu māti, ka spēj izārstēt nezināmu slimību ar ko tie sirguši. 

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki: "pasaules pirmais dators" izmantots gan astronomijai, gan, iespējams, astroloģiskiem paredzējumiem

Kā 9.jūnijā Atēnās notikušā preses konferencē pastāstīja starptautiskas "Antikitēras mehānisma izpētes projekta" grupas dalībnieki, kārtējie, vairāk nekā 10 gadus ilgušie antīkās skaitļošanas ierīces pētījumi devuši iespaidīgus rezultātus - ne vien apstiprinājušies un tikuši labāk izskaidroti vairāki jau iepriekš izdarīti atklājumi, bet iegūti arī jauni dati. Pētījumu rezultāti publicēti speciālā, tikai Antikitēras mehānismam veltītā, žurnāla "Almagest" laidienā.

Lasīt tālāk ...

Saūda Arābijā atklāj civilizāciju, kas, iespējams, bija pieradinājusi zirgus jau pirms 9000 gadiem

BBC News ziņo, ka izrakumos Saūda Arābijā atklāti pierādījumi, ka Arābijas pussalā jau pirms 9000 gadiem pastāvējusi civilizācija, kas pieradinājusi zirgus. Iepriekš uzskatīja, ka cilvēks zirgu pirmo reizi pieradināja Vidusāzijā pirms aptuveni 5500 gadiem.

Lasīt tālāk ...

Pēc 90 gadiem pabeigta Asīrijas vārdnīca

Čikāgas universitāte paziņojusi par 1920.gadā uzsāktā projekta - Asīriešu vārdnīcas - pabeigšanu. Vārdnīca izdota 21 sējumā, taču katrs interesents to var savām vajadzībām bez maksas lejupielādēt no universitātes Austrumu institūta mājas lapas.

Lasīt tālāk ...

Pirkstu protēzes senajā Ēģiptē

Presē pēdējo gadu laikā tikuši publicēti vairāki raksti par to, kā mūsu senči palīdzēja līdzcilvēkiem dažādu nelaimju gadījumos. Nesen, piemēram, varēja lasīt par pēdas protēzi. Šoreiz protēze ir vēl interesantāka – tie ir kājas pirksti.

Lasīt tālāk ...

Nogrimusi pilsēta izrādās dabas veidojums

Jaunā, izdevumā "Marine and Petroleum Geology" publicētā pētījumā noskaidrots, ka tas, kas tika uzskatīts par senas, nogrimušas pilsētas atliekām, patiesībā ir nevis zemūdens arheoloģijas pieminekis, bet miljoniem gadu atpakaļ tapuši, baktēriju radīti veidojumi. 

Lasīt tālāk ...

Francijas dienvidos, dziļi pazemē uzieti noslēpumaini, agrīno neandertāliešu veidoti akmens apļi

Starptautiska zinātnieku komanda, izpētot kādu Dienvidfrancijas alu, atklājusi jaunas, pārsteidzošas liecības par neandertāliešu sabiedrības organizāciju un kultūru, kas kārtējo reizi liks pārskatīt priekšstatus par mūsu evolucionāro brālēnu prāta spējām. Dziļi alā, apmēram 355 m attālumā no ieejas, atklātās apļveida akmens struktūras, datētas ar 175 000 gadu lielu senatni, šobrīd ir senākais zināmais šāda mēroga un sarežģītības cilvēka roku darinājums. Raksts par atklājumu publicēts žurnālā "Nature."

Lasīt tālāk ...

Pie Ēģiptes piramīdām atklātās kapenes liecina: celtnieki bija brīvi ļaudis

Netālu no Gīzas piramīdu kompleksa atklāti apbedījumi, kuros, domājams, apglabāti šo celtņu celtnieki. Atrastās kapenes izvietotas Hufu un Hafres piramīdu piekājē un, kā uzskata ēģiptiešu arheologi, liecina par labu viedoklim, ka piramīdas cēluši nevis vergi, bet brīvi cilvēki.

Lasīt tālāk ...

Ķīnā atrasts pasaulē senākais zināmais rīsa lauks

Āzijas rīss, Oryza sativa, ir viens no vecākajiem un saimnieciski nozīmīgākajiem kultūraugiem pasaulē. Rīss tiešā un burtiskā nozīmē bija tas, kas Āzijā veidoja pirmās civilizācijas, dibināja impērijas un radīja kultūru. Šodien rīss kā pamatēdiens nodrošina iztiku apmēram pusei no zemeslodes iedzīvotājiem. Tāpēc saprotams, ka zinātnieku, - gan biologu, gan arheologu, - īpaši Āzijas pētnieku vidū, joprojām nerimst diskusijas par to, kad un kur rīss pirmo reizi tika domestificēts. Tomēr, lai kā arī nebūtu, galavārds šajā strīdā pieder arheoloģijai, un arheoloģija, tāpat kā molekulārā bioloģija, pagaidām pārliecinoši norāda uz mūsdienu Ķīnas teritoriju, tās austrumu daļu, Jandzi upes ieleju. Papildu liecības tam, ka senākie rīsa audzētāji meklējami Jandzi baseinā sniedz arī jaunākie Naņdzjinas muzeja arheoloģijas institūta atklājumi.

Lasīt tālāk ...