Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Septīmijs Sevērs (193.-211.g.)

Septīmijs Sevērs, Lucijs.

Radniecība. Viņa sieva Jūlija Domna, nākusi no Sīrijas priestera ģimenes.
Dēli.

Biogrāfija. Romas imperators no 193.–211.gadam, Sevēru dinastijas dibinātājs un militāri birokrātiskās monarhijas radītājs.

Jaunība. Dzimis Lielajā Leptā 146.gada 11.aprīlī.
Līdz varas sagrābšanai izgājis dažādus amatus: bijis kvestors, tautas tribūns, pārvaldījis daudzas provinces kā legāts, bijis konsuls, bijis senators.
190.gadā komandējis visu karaspēku Ģermānijā.

Kāpšana tronī. Viņu pasludināja par imperatoru Panonijas leģioni. Kāpa tronī 193.gada aprīlī. Cīnījās par varu ar Pesceniju Nigeru, ko pasludināja par imperatoru austreņu leģioni. Nigers tika nogalināts 194.gadā. Pēc tam Didija Juliāna pēctecis Septīmijs Sevērs iesākumā 195.gada beigās atzina Klodiju Albīnu (viens no 193.gada 5 imperatoriem, ko pasludinājs par imperatoru leģioni Britānijā) par cēzaru, bet pēcāk sakāva to pie Lugdunumas (tagadējā Liona). 197.gada 19.februārī Klodijs Albīns beidza dzīvi pašnāvībā.

Ārpolitika. Veda karus pret partiešiem.
208.gadā Britānijas valdnieks bija spiests vērsties pie romiešiem, lai tie palīdzētu cīnīties ar piktu barbariem. Pats imperators Septīmijs Sevērs devās uz Britāniju kopa ar dēliem. Viņš atveda romiešu floti ar 40 000 leģionāru Fertofortas līcī (Ziemeļjūras līcis pie Skotijas austreņu krasta) un izsēdās malā. Neskatoties uz to, ka Sevērs uzvarēja visus piktu karaspēkus, ko satika savā ceļā, un nocirta galvas visiem saķertajiem piktu vadoņiem, romieši tā arī neiespēja pakļaut zemi, kuru sauca par Kaledoniju.

Reliģija. 202.gadā izdeva ediktu, kurā aizliedza pievērsties judaismam un kristietībai. Pirmais dokuments vajāšanu vēsturē, kuram ir universāls raksturs.
Pats Sevērs drīz vien 211.gada 4.februārī nomira, pie vainas esot bijis Britānijas klimats. 

Aplūkojamie objekti.
Triumfa arka. Uzcēlis 203.gadā Forumā. 

Saites.
Senās Romas ķēniņi (763.g.pmē.-479.g.mē.).