Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Tauta. Identitāte. Nacionālisms

Vecā derība

Kristiešu un jūdu (Tora) svētie raksti.

Rašanās. Tā tapusi aptuveni 1600 gadu ilgā posmā un trīs pasaules daļās: Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Tajā apkopoti Tuvo Austrumu tautu hronikas un ticējumi. Vēsturnieks Roberts Vilsons izpētījis, ka VD 184 tulkojumi no senžīdu valodas ēģiptiešu, asīriešu, babiloniešu un moabītu valodās gandrīz 4000 gadu garumā veikti ar vislielāko rūpību. VD Bībeles teksti to pašreizējā variantā radušies laikaposmā no VI–IV gs.pmē., kad žīdi atgriezās no gūsta Bābelē.

Grupēšanās jūdu Bībelē. Pirmie iedalījumi tika veikti jau pirms Bābeles gūsta, kas sākās 586.g.pmē. Pentateihs tika sadalīts 154 grupās, kas tika sauktas par sedarim un „bija paredzētas iekļaušanai lasījumu ciklā triju gadu garumā.”
Bābeles gūsta laikā, bet pirms 536.g.pmē. Pentateihs tika iedalīts 54 nodaļās, kuras sauca par parashiyyoth. Vēlāk tās sadalīja 669 apakšnodaļās, kas bija paredzētas atsaucēm. Šīs nodaļas tika izmantotas viena gada lasījumu ciklam.
Ap 165.g.pmē. atsevišķā nodaļā VD tika apkopotas Praviešu grāmatas.
Visbeidzot, pēc protestantu reformācijas žīdu Bībele lielā mērā pieņēma to pašu nodaļu sistēmu, kāda bija protestantu VD. 1330.gadā šīs nodaļas pirmo reizi tika ievietotas lappaspusēs.

Dalījums pantos. Pirmie pantu apzīmējumi bija vienkārši atstarpes starp vārdiem, jo žīdu tekstos visi vārdi tika rakstīti kopā. Pēc Bābeles trimdas ieviesa atstarpes, vēlāk vēl citus apzīmējumus. Šī pantu atzīmēšana nebija sistemātiska un bieži atšķīrās. Sadalījums pantos tika standartizēts tikai 900.gadā.

Autori. Daudzi autori no dažādām dzīves jomām, ieskaitot karaļus un zvejniekus.

Valodas. Pārsvarā senžīdu valodā, bet daļa no Ezras (4.–7.nodaļai) un Daniēla (2.–7.nodaļai) grāmatām – aramiešu valodā.

Izplatība. Tulkota vairāk kā 1700 valodās (?!), tostarp arī latviski - tagad jau 3 tulkojumi.

Saturs. Žīdu kanonā bija 24 grāmatas.

1. Tora – „likums” jeb „bauslība.” Sastāv no „pieciem tīstokļiem”: Genesis, Exodus, Leviticus, Numeri un Deuteronomium („Otrā bauslība”). Tas viss sastāda Pentateihu jeb piecas Mozus grāmatas.
2. Nebiim – „pravieši.” „Vecāko” praviešu (Jozuas, Soģu, Samuēla, I un II Ķēniņu) un „jaunāko” praviešu (Jesajas, Jeremijas, Ecekiēla) un 12 „mazo” praviešu (Hozejas, Joēla, Āmosa, Obadjas, Jonas, Mihas, Nahuma, Habakuka, Cefanjas, Hagaja, Cakarijas un Maleahijas) grāmatas sakopotas vienā tīstoklī.
3. Kethubhim – svētie jeb hagiogrāfiskie raksti: Psalmi, Zālamana pamācības, Ījabs (Poēzijas grāmatas), Augstā dziesma, Rutes, Jeremijas raudu dziesma, Estere, Zālamana Mācītājs (Pieci tīstokļi – Megilloth), Daniēla, Ezras-Nehemija, Laiku (Vēsturiskās grāmatas).

Kanons. 27 grāmatas jeb „tīstokļi” sastāda kanonu („likumu," „katalogu”), ko žīdi atzinuši un kas veidojies I gs. pmē. beigās. Citi autori atzīmē, ka tas noticis ne vēlāk kā līdz 150.g.pmē., bet pamatā noformējās jau IV gs.pmē. Šo laika robežšķirtni atklāj paši žīdi, paužot pārliecību, ka „Dieva balss ir pārstājusi uzrunāt tieši tad,” proti, IV gadsimtā. Citiem vārdiem sakot, praviešu balsis bija apklusušas un netika saņemtas nekādas jaunas atklāsmes. Pēdējās uzrakstītās un iekļautās grāmatas bija Malahija grāmata (450.-430.g.pmē.) un Laiku grāmatas (ne vēlāk kā 400.g.pmē.).
Pārējās grāmatas, kopumā 10, nav guvušas atzinību, jo sākotnēji bija rakstītas grieķiski (Tobija grāmata, Judītes grāmata, Zālamana pamācības, Baruha grāmata, Jeremijas vēstule, Manases lūgšana, I un II Makabeju grāmatas, vairākas Daniēla grāmatas daļas un Ezras grāmata aramiešu valodā). Palestīnas žīdiem iedvesmas avots bija tas, ka Jahve būtu varējis runāt tikai žīdu valodā. Emigrācijā dzīvojošie žīdi un kristieši šīs grāmatas uzskatīja par „sekundāru kanonu” t.i. par otrās pakāpes likumiem, kam ir jāiekļaujas otrajā, pilnīgākajā likumā. Katoļi tās atzīst vēl tagad, protestantiem tās ir apokrifi (apšaubāmi sacerējumi, kas slēpjas aiz sveša vārda), tomēr lasīt viņus nav ieteicams. Simtiem tādu Bībelē neiekļautu sacerējumu cirkulēja ar izdomātiem nosaukumiem. Līdz mūsu dienām saglabājušies tikai daži no tiem.

Žīdu un kristiešu VD grāmatu skaita atšķirības. Žīdu Bībeles grāmatu skaits ir bijis 24. Lai gan kristīgajām draudzēm ir tas pats VD kanons, grāmatu skaits atšķiras, jo tie sadalījuši Samuēla, Ķēniņu, Laiku, Ezras-Nehemijas grāmatas divās daļās, un arī mazajiem praviešiem piešķīruši atsevišķas grāmatas, nevis apvienojuši vienā, kā tas ir žīdu izdevumos ar nosaukumu Divpadsmit. Baznīca ir mainījusi arī grāmatu kārtību, sakārtojot pēc tematiem, nevis žīdu standarta.

Vecās Derības saturs:

Tora: 
      1. Pirmā Mozus grāmata.
      2. Otra Mozus grāmata.
      3. Trešā Mozus grāmata.
      4. Ceturtā Mozus grāmata.
      5. Piektā Mozus grāmata.

      6. Jozuas grāmata.
      7. Soģu grāmata.
      8. Rutes grāmata.
      9. Pirmā Samuēla grāmata.
    10. Otra Samuēla grāmata.
    11. Pirmā Ķēniņu grāmata.
    12. Otra Ķēniņu grāmata.
    13. Pirmā Laiku grāmata.
    14. Otra Laiku grāmata.
    15. Ezras grāmata.
    16. Nechemijas grāmata.
    17. Esteres grāmata.
    18. Ījaba grāmata.
    19. Psalmi.
    20. Zālamana pamācības.
    21. Zālamans Mācītājs.
    22. Augstā dziesma.
    23. Jesajas grāmata.
    24. Jeremijas grāmata.
    25. Raudu dziesmas.
    26. Ecēchiēla grāmata.
    27. Daniēla grāmata.

12 mazo praviešu grāmatas:
    28. Hozejas grāmata.
    29. Joēla grāmata.
    30. Āmosa grāmata.
    31. Obadjas grāmata. 
    32. Jonas grāmata.
    33. Michas grāmata.
    34. Nachuma grāmata.
    35. Habakuka grāmata.
    36. Cefanjas grāmata.
    37. Hagaja grāmata.
    38. Cakarijas grāmata.
    39. Maleachija grāmata.

Tulkojumi latviski. Tādi ir veikti veseli trīs:
      - Glika tulkojums. To paveica vācu luterāņu mācītājs Ernests Gliks pirms vairāk kā 300 gadiem. Valoda veca un sveša mūsdienu normām. Glika veiktajā tulkojumā bija arī daļa no deiterokanoniskajā  grāmatām. Gliks savu tulkojumu izdeva 1694.gadā. Zviedrijas karalis Kārlis XI tolaik no valsts kases šim mērķim piesķīra 7500 dālderu. Šī tulkojuma ietekme uz latviešu kultūru ir neizmērāmi liela - latviešu bērni mācījās no tās lasīt, tulkojums ietekmēja latviešu literārās valodas veidošanos. daudzi latviešu valodas vārdi un izteicieni ir Glika izveidoti tulkošanas laikā - "nāves grēks," "saucēja balss tuksnesī," "kaisīt cūkām pērles," "dzimtene," "viesības," "ražens," "milzenis," "apgaismot," "izspiegot," "darboties" udc. Izdošanas laikā Glika latviešu bībele maksāja 3 vai 4 dālderus (zirgs tolaik maksāja 10 dālderus); 

      - Amerikas latviešu emigrantu kopienas tulkojums. Veikts 1965.gadā. Pirmskara latviešu valodā. Pārsvarā darbu veica luterāņi;

      - Latvijas Bībeles biedrības tulkojums. Koordinators Juris Cālītis - cilvēks, kas izslēgts no Latvijas Luterāņu baznīcas (atcerieties kaut vai pederastu ielaišanu Anglikāņu baznīcā!). Darbs sācies jau 1995.gadā un pabeigts 2012.gadā. Tulkots no oriģinālvalodām - senžīdu, sengrieķu un aramiešu. Atsevišķas darba grupas bija Vecajai un Jaunajai derībām. Vairākus gadus tulkotāju komisija pulcējusies uz darba sēdēm 2 reizes nedēļā. Darbā ņēma dalību visas latvijas kriestiešu lielākās draudzes - bez luterāņiem arī katoļi, pareizticīgie, baptisti u.c. Latviski tas ir pirmais ekumeniskais Bībeles tulkojums, kas paredzēts visām konfesijām. Tādēļ tulkojums papildināts arī ar deiterokanonisko grāmatu tekstu, ko katoļi un pareizticīgie uzskata par Svēto rakstu daļu, bet protestanti neiekļauj Bībeles izdevumos.

Saites.
Vecās derības pravietojumi.
Jaunā derība.
Apokrifi.
Jūdu kanons.
Vecās derības lidaparāti.