Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Jaunā derība

Četri evaņģēliji – Marka, Mateja, Lūkas un Jāņa. No tiem tikai Matejs un Jānis ir apustuļi. Pirmos trīs evaņģēlijus sauc par sinoptiskajiem: novietojot tos līdzās trejās slejās, pēc pirmā acu uzmetiena liekas, ka starp tiem konstatējama būtiska līdzība un sakritība ( synoptikos – „kopējais izskats” , „ar vienu acu uzmetienu aptverošs” , grieķu val. ).

Apustuļu darbi.  – pēc tradīcijas pieņemts, ka to autors ir evaņģēlists Lūka, kuru uzskata par sv. Pāvila skolnieku.

Jaunās derības avoti:
Aleksandrijas kodekss.
Bodmera papiruss II.
Bezaja kodekss.
Čakosas kodekss.
Čestera Bītija papirusi.
Džona Railenda manuskripts.
Efrēma kodekss.
Hagamādas kodeksu bibliotēka.
Klaromontānas kodekss.
Muratorija kanons.
Sinaja kodekss.
Vašingtonas kodekss.
Vatikāna kodekss.

14 Pāvila vēstules – kopā 21. No tām 13 piedēvē Sv.Pāvilam (romiešiem, divas korintiešiem, galatiešiem, efesiešiem, filipiešiem, kolosiešiem, divas tesalonikiešiem, divas Timotejam, Titam un Filemonam ). 
4. Septiņas dažādu apustuļu vēstules - trīs Jāņa, divas Pētera, viena Jēkaba, viena Jūdas (!?)) un vēstule žīdiem.
5. Apokalipse – pēdējo notikumu atklāsme. Par autoru tiek uzskatīts Jānis. 

Valoda. Visi šie raksti līdz mūsdienām ir nonākuši grieķu valodā – koinē. Jaunās Derības 27 grāmatas tikušas sarakstītas grieķiski. Bībelē tās tikai pēc ilgas stīvēšanās tika iekļautas tikai laikā no 2.gs. beigām līdz 5.gs. sākumam. Bet bija arī citi neskaitāmi teksti ( evaņģēliji, darbi, vēstules, atklāsmes ), kas tika piedēvēti leģendārām agrīnām kristietības personām. Sākotnēji ticība tos pieņēma, vēlāk liela daļa no tiem tika noraidīta, tos uzskatīja par apokrifiem, izdomājumu vai par ķeceru rakstījumiem. Vēsturniekiem tie visi ir ar vienādu vērtību.
Jaunās Derības teksti nodaļās un pantos ērtākas citēšanas labad iedalīti tikai viduslaiku beigās. 

Forma. Četri kanoniskie JD evaņģēliji līdz mūsu dienām nonākuši stipri vēlā rokrakstu formā ļoti daudzos norakstos: 170 raksti unciālā rakstā ( rakstīti ar lielajiem burtiem līdzīgām rakstu zīmēm ) un 260 raksti kursīvā rakstā ( ar mazajiem burtiem ). Plašie uniciālie kodeksi radušie no trim grieķu manuskriptu kolekcijām – Aleksandrijā, Cēzarejā un Jaruzālemē. Sākotnēji to skaits bijis 3 000, bet gandrīz visi gājuši bojā jau līdz 6.gs.

Melnsvārči min pavisam citus datus. Saskaitot tikai grieķu valodā rakstītās kopijas, JD ir saglabājusies apmēram 5656 daļējos un pilnos manuskriptu eksemplāros, kuru tekstus pārrakstīja ar roku, sākot no 2. līdz pat 15.gs. Ir zināmi vairāk nekā 5686 JD manuskripti grieķu valodā.

Grieķu manuskripti:
1. Majuskuļu raksti 307
2. Minuskuļu raksti 2860
3. Baznīcas lasījumu apkopojumi 2410
4. Papirusi 109
                                          Pavisam: 5686

Citu valodu manuskripti:
1. Latīņu Vulgāta. 10 000
2. Etiopu 2000
3. Slāvu 4101
4. Armēņu 2587
5. Sīriešu Pešita 350
6. Bohairi 100
7. Arābu 75
8. Senajā latīņu 50
9. Anglosakšu 7
10. Gotu 6
11. Sogdiešu 3
12. Senajā sīriešu 2
13. Persiešu 2
14. Franku 1
                  Pavisam: 19 284 manuskripti.

Tātad kopā mums ir ap 24 970 JD manuskriptu. Kaut arī manuskriptu skaits ir milzīgs, mūsu rīcībā tomēr nav neviena Bībeles manuskripta oriģināla.

Tulkojumi citās valodās. Vissenākos JD tulkojumus veica misionāri, lai izplatītu kristīgo mācību citu tautu vidū. Senākie JD tulkojumi tapa ap 150.gadu sīriešu un latīņu valodās. Šodien mūsu rīcībā ir vairāk nekā 5000 dažādu tulkojumu kopiju.
Anglosakšu vidē visatzītākā ir tā saucamā karaļa Džeimsa (King James) bībele, kas radīta pirms 400 gadiem. ASV un citur anglosakšu pasaulē vēl šodien turas pie šī tulkojuma varianta.

Vecums. Tikai kad Romas imperators Tits (39.–89. g.mē.) sagrāva Jeruzālemi 70.gadā, sākās aktīva evaņģēliju sastādīšana. Vissenākie no tiem attiecināmi tikai uz IV gs. beigām un V gs. sākumu. Bez tam zināms arī neliels skaits uz papirusa rakstītu tekstu, kas ir vecāki. Vecākais no tiem, liekas, nav radies senāk par II gs. beigām. Bez manuskriptiem grieķu valodā ir arī liels daudzums JD kopiju sīriešu, koptu, armēņu, gotu, etiopu un latīņu valodā., no kurām daļa radušās jau IV gs. beigās.

Dalījums nodaļās. Grieķi paragrāfu iedalījumu ieviesa vēl pirms Nīkejas koncila 325.gadā, iespējams, jau 250.gadā.

Evaņģēliju kanonizācija. Kanoniskās tekstu atlases process pamatojās uz „dievišķās iedvesmas” kritēriju, lai gan faktiski tās mērķis bija aizkavēt interpretāciju izplatīšanos. Šis process sākās II gs. beigās un beidzās VI gs. sākumā. 367.gadā bīskaps Atanasijs pirmais nosauc mums pazīstamās 27 JD grāmatas. Baznīcas koncils – Hipo sinode 393.gadā sastādīja Jaunās Derības 27 grāmatu sarakstu. Četrus gadus vēlāk šo pašu no jauna pasludināja Trešā Kartāgas sinode.Kopš tā laika ne Romas katoļu, ne protestantu, ne Austrumu ortodoksālā baznīca nav izteikušas nopietnas pretenzijas pret šo pieņemto kanonu.

Teksta grupēšana. Visvecākā teksta sadalījuma sistēma izveidota ap 350.g. un tā parādās Vatikāna kodeksā. Taču šīs nodaļas ir mazākas nekā mūsdienu. Mateja evaņģēlijam mūsdienās ir 28 nodaļas, bet Vatikāna kodeksā – 170 paragrāfi. 
Šo sistēmu pakāpeniski mainīja XIII gs. Mūsdienās pazīstamo JD nodaļu sistēmu izveidoja 1227.gadā Stefans Langtons, Parīzes universitātes profesors un vēlāk Kentenberijas arhibīskaps. Tā kā Viklifa Bībele 1382.gadā sekoja šim paraugam, tad toreiz izveidotā nodaļu sistēma palikusi kā standarts, pēc kura Bībeli drukā līdz pat mūsdienām. 
Dalījums pantos. Pantu atzīmēšana mūsdienīgā variantā JD parādījās 16.gs. vidū, lai atvieglotu tekstu pārskatāmību sanāksmēs. Šie pantu rādītāji pirmo reizi izmantoti grieķu JD ceturtajā izdevumā, ko 1551.gadā izdeva Parīzes iespiedējs Roberts Stefans. 1557.gadā Viljams Vaitingems no Oksfordas šo pantu sistēmu ieviesa angļu JD. 1555.gadā Stefans savu pantu sadalījuma kārtību izmantoja latīņu Vulgātas izdevumā, un šī sistēma saglabājusies līdz mūsdienām.

Jaunās derības saturs. Tajā ietilpst 27 darbi.

      1.   Mateja evanģelijs.
      2.   Marka evanģelijs.
      3.   Lūkas evanģelijs.
      4.   Jāņa evanģelijs.
      5.   Apustuļu darbi.
      6.   Pāvila vēstule romiešiem.
      7.   Pāvila 1.vēstule korintiešiem.
      8.   Pāvila 2.vēstule korintiešiem.
      9.   Pāvila vēstule galatiešiem.
    10. Pāvila vēstule efeziešiem.
    11. Pāvila vēstule filipiešiem.
    12. Pāvila vēstule kolosiešiem.
    13. Pāvila 1.vēstule tesaloniķiešiem.
    14. Pāvila 2.vēstule tesaloniķiešiem.
    15. Pāvila 1.vēstule Timotejam.
    16. Pāvila 2.vēstule Timotejam.
    17. Pāvila vēstule Titam.
    18. Pāvila vēstule Filemonam.
    19. Vēstule žīdiem.
    20. Jēkaba vēstule.
    21. Pētera 1.vēstule.
    22. Pētera 2.vēstule.
    23. Jāņa 1.vēstule.
    24. Jāņa 2.vēstule.
    25. Jāņa 3.vēstule.
    26. Jūdas vēstule.
    27. Jāņa Atklāsmes grāmata.

Saites.
Kristietība.
Vecā derība.