Pāvila vēstule Titam
Uz II gs. 3.ceturksni attiecas tā sauktās Pāvila gana vēstules - Timotejam, Titam un Filemonam, kanonisko evaņģēliju noformēšana un kristietības antīko kritiķu Lukiāna un Celsa darbi.
Bīskapiem un diakoniem pavēlēts neiekārot ne mantu, ne sudrabu (Pirmā vēstule Timotejam, III, 3. un 8.; Vēstule Titam , I, 7.)
--------------------------------------------------------------------------------------------------------
1.nodaļa
1 Pāvils, Dieva kalps un Jēzus Kristus apustulis pēc Dieva izredzēto ticības un patiesības atziņas, kas saskan ar dievbijību,
2 cerībā uz mūžīgu dzīvību, ko Dievs, kas nemelo, ir apsolījis pirms mūžīgiem laikiem;
3 bet savā laikā Savu vārdu ir atklājis vēstī, kas man uzticēta pēc Dieva, mūsu Glābēja, pavēles,
4 Titam, savam īstam bērnam kopīgā ticībā, žēlastība un miers no Dieva Tēva un Kristus Jēzus, mūsu Pestītāja.
5 Tādēļ es tevi atstāju Krētā, lai tu nokārtotu to, kas vēl atlika, un katrā pilsētā ieceltu presbiterus, tā kā es tev liku darīt.
6 Tiem jābūt nevainojamiem vienas sievas vīriem, kam bērni ticīgi, nevis palaidņi vai nepaklausīgi.
7 Jo bīskapam jābūt nevainojamam kā Dieva namturim, ne iedomīgam, ne dusmīgam, ne dzērājam, ne kauslim, ne ierāvējam,
8 bet viesmīlīgam, laba mīļotājam, prātīgam, taisnam, svētbijīgam, savaldīgam.
9 Viņam jārūpējas par sludināšanu, kas atbilst mācībai, lai viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim.
10 Jo daudzi ir nepaklausīgi, pļāpas un maldinātāji, visvairāk no apgraizītajiem,
11 tiem jāaizbāž mute; viņi izposta veselas ģimenes, negodīgas peļņas dēļ mācīdami to, kas neklājas.
12 Kāds pravietis no viņu pašu vidus ir sacījis: krētieši aizvien melo, tie ir nikni kā zvēri, slinki kā maisi.
13 Šī liecība ir patiesa. Tādēļ atspēko viņus it asi, lai tie ticībā kļūst veseli,
14 nevis pieķeras jūdu pasakām un cilvēku priekšrakstiem, kas novēršas no patiesības.
15 Šķīstajiem visas lietas ir šķīstas, bet aptraipītajiem un neticīgajiem nekas nav šķīsts; aptraipīts ir viņu prāts un sirdsapziņa.
16 Tie apgalvo, ka pazīstot Dievu, bet darbos to noliedz. Neganti un nepaklausīgi būdami, tie nav derīgi nevienam labam darbam.
2.nodaļa
1 Bet tu sludini to, kas saskan ar veselīgo mācību:
2 lai vecākie vīri turas skaidrā prātā, cienījami, prātīgi, veselīgi ticībā, mīlestībā, izturībā;
3 tāpat vecākās sievas: lai izturas kā svētām pieklājas, nenododas ļaunām valodām, ne pārmērīgai vīna dzeršanai, lai māca labu,
4 pamāca jaunākās mīlēt vīrus un bērnus,
5 būt prātīgām, krietnām, labām namamātēm, paklausīt saviem vīriem, lai Dieva vārds netiktu zaimots.
6 Jaunākos vīrus tāpat paskubini būt prātīgiem.
7 Pats visur esi paraugs labos darbos, mācībā bezviltīgs un cienījams,
8 veselīgos vārdos nevainojams, lai tas, kas stājas pretim, paliek kaunā, nevarēdams nekā ļauna par mums sacīt.
9 Kalpi lai klausa saviem kungiem visās lietās, lai tie ir patīkami, nerunā pretim,
10 nezog, bet lai parāda pilnīgu uzticību, ka viņi visās lietās ir rota mūsu Pestītāja Dieva mācībai.
11 Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem,
12 audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā,
13 gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu;
14 Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.
15 To māci, paskubini un norāj ar visu stingrību; neviens lai tevi nenicina.
3.nodaļa
1 Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu,
2 nevienu nepulgo, tur mieru, izturas laipni un visiem cilvēkiem parāda lēnprātību.
3 Jo arī mēs kādreiz bijām neprātīgi, nepaklausīgi, maldījāmies, kalpodami dažādām iekārēm un priekiem, dzīvodami ļaunprātībā un skaudībā, ienīsti un cits citu nīzdami.
4 Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem,
5 Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā,
6 ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju,
7 lai, Viņa žēlastībā taisnoti, mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīvības mantinieki.
8 Šis vārds ir patiess; un es gribu, lai tu par šīm lietām stipri stāvi, ka tie, kas Dievam tic, cenšas veikt labus darbus. Tas cilvēkiem ir labi un vajadzīgs.
9 Bet no ģeķīgiem strīdiem un cilts rakstiem, ķildām un bauslības kariem izvairies. Tie ir nederīgi un tukši.
10 Cilvēku, kas turas pie maldu mācības, vienreiz un otrreiz pamācījis, noraidi,
11 zinādams, ka tāds ir samaitāts un grēkodams pats sevi notiesā.
12 Kad es aizsūtīšu pie tevis Artemi vai Tihiku, tad steidzies nākt pie manis uz Nikopoli, jo tur esmu nodomājis pavadīt ziemu.
13 Likumu pratēju Zēnu un Apollu apgādā krietni, lai viņiem, tālāk ceļojot, nekā netrūktu.
14 Mūsu ļaudīm jāmācās ar labiem darbiem palīdzēt, kur vajadzība spiež, lai tie nebūtu neauglīgi.
15 Visi, kas pie manis, tevi sveicina. Sveicini tos, kas ticībā mūs mīl. Žēlastība lai ir ar jums visiem!
Saites.
Tarsas Pāvils (I gs.).
Pāvila vēstules.
Jaunā derība.
