Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Civilizācijas un kultūras

Pirmie marihuānas lietotāji dzīvojuši Ķīnā

Izpētot senu, Gūšī kultūras cilvēku atstātu apbedījumu Siņdzjanas provincē Ziemeļrietumu Ķīnā, zinātnieki līdz ar citām kapa piedevām atrada labi saglabājušos marihuānas saišķi.

Lasīt tālāk ...

Jauns pētījums apstiprina Šovē alas zīmējumu senāko datējumu

Šovē alas aizgrābjošie sienu zīmējumi Dienvidfrancijā ir vieni no Eiropas alu mākslas izteiksmīgākajiem un vienlaikus arī vecākajiem paraugiem. Reālistiski attēloti, nezināmu akmens laikmeta mākslinieku zīmēti mamuti, bizoni, alu lauvas, lāči, degunradži un citi dzīvnieki uz alas sienām mijas ar abstraktām figūrām... Visi Šovē alas zīmējumi, skaitā vairāk nekā 1000, tos sadalot pēc zīmēšanā izmantotajām dabīgajām krāsvielām, tiek iedalīti divās lielās grupās - sarkanajos un melnajos attēlos. Pirmie zīmēti ar okeru (hematītu), otrie - ar ogli. Sarkanos zīmējumus ar esošajām metodēm tieši datēt nav iespējams, bet melno vecumu var noteikt, izmantojot 14C metodi. Lai gan līdzšinējie radioaktīvā oglekļa datējumi liecināja, ka ar ogli veidotie zīmējumi ir līdz pat 32 000 gadu seni, attiecināmi uz Oriņjakas periodu, atsevišķi pazīstami arheologi, pamatojoties uz zīmējumu formas un stila attīstīto raksturu, publicējoties autoritatīvos izdevumos, izteica viedokli, ka Šovē alas zīmējumi drīzāk attiecināmi uz Madlēnas perioda sākumu (pirms 18-16 tūkstošiem gadu), kad tapuši arī tādu ievērojamu alu mākslas pieminekļu kā Laskas un Altamiras alas sienu gleznojumi. Agrīnos (senākos) datējumus viņi skaidroja ar iespējamu paraugu piesārņojumu vai arī pieņemot, ka mākslinieki savu darbu radīšanā izmantojuši senas, tūkstošgadīgas ogles... Tagad publicēts jauns apkopojošs pētījums, kas šādus uzskatus pārliecinoši noraida, senākos Šovē alas ogles zīmējumus datējot ar apmēram 37 000 gadu lielu senatni. Raksts par pētījumu publicēts ASV Zinātņu akadēmijas rakstu krājuma šī gada 11.aprīļa numurā.

Lasīt tālāk ...

Amonhotepa III aizlūgumu tempļa drupās atrastas astoņas kara dievietes Sehmetas statujas

"Memnona kolosu un Amenhotepa III tempļa konservācijas projekta" (MKATKP) arheologu komanda, kurā Dr.Hurigas Suruzjanas (Hourig Souridzian) vadībā strādā vācu un ēģiptiešu zinātnieki, Luksorā, Nīlas rietumu krastā, netālu no Valdnieku ielejas esošajā Amonhotepa III aizlūgumu templī nesen atrada vēl astoņas no melnā granīta izcirstas senēģiptiešu kara dievietes Sehmetas statujas ar lauvas galvām. 

Lasīt tālāk ...

Izraēlā uzietas senākās zināmās akmeņlauztuves

Jeruzālemes Ebreju universitātes arheologi centrālajā Izraēlā izpētījuši pirms aptuveni 11 000 gadiem tapušas akmeņlauztuves. Par Ķeizarkalnu sauktā vietā, apmēram 300 m v.j.l. augstā pacēlumā, kas atrodas 35 km uz rietumiem no Jeruzālemes, agrā neolīta cilvēki lielos apjomos ieguvuši darbarīku izgatavošanai nepieciešamo kramu.

Lasīt tālāk ...

Ziemeļitālijā atklāta zem katoļu baznīcas grīdas apslēpta pagāniska mozaīka

Discovery news ziņo par priekškristīgā laika mozaīkas grīdas ar pagānisku dievību un simbolu atveidiem atklājumu Ziemeļitālijas Reggio Emilia pilsētas katedrālē.

Lasīt tālāk ...

Seno babiloniešu astronomi 1400 gadus pirms eiropiešiem Jupitera kustības aprēķināšanai izmantoja ģeometrisku metodi

Seno babiloniešu astronomi, apsteidzot eiropiešu zinātniekus par 1400 gadiem, planētu kustības aprēķināšanai izmantoja ģeometriju. Šo sensacionālo atklājumu veica Humbolta universitātes Berlīnē zinātnes vēsturnieks Metjū Osendrijvers (Mathieu Ossendrijver), kurš iztulkoja un atbilstoši izskaidroja piecās māla plāksnītēs iespiestus ķīļraksta tekstus. Pētījums 2016.gada janvāra beigās publicēts žurnālā Science.

Lasīt tālāk ...

Bērzainē atrasts par pazudušu uzskatītais Daviņu II dobumakmens

Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuves un novadpētniecības platformas Historia.lv darbiniekiem, sadarbībā ar Dabas retumu krātuvi, Kocēnu novada Bērzaines pagastā izdevies atrast kopš XX gs. 80. gadiem pazudušo Daviņu II dobumakmeni.

Lasīt tālāk ...

Apsēstās vietas. Britu salas: Čanktonberijas aplis

Lai gan Čanktonberijas aplis nav ierindots Britu salās zināmo, pārdabisko spēku apsēstāko vietu sarakstu augšgalā, tas ir viens no pirmajiem objektiem, kuru jums nosauks, ja interesēsieties par nostāstiem apvītākajām spoku, parādību, NLO novērojumu un neizskaidrojamu notikumu vietām Saseksas grāfistē Anglijas dienvidos.

Lasīt tālāk ...

Vai Pumapunku cēluši citplanētieši?

Gandrīz četru kilometru augstumā virs jūras līmeņa Altiplānas plakankalnē Bolīvijā, tikai nepilna kilometra attālumā uz dienvidrietumiem no Tiavanakas senpilsētas drupām, atrodas noslēpumaina megalītiska kompleksa – Pumapunkas – drupas. Aimaru valodā puma punku nozīmē – "pumas vārti." Inku reliģijā Tiavanaka (Pumapunka) bija vieta, kur Virakoča radīja pasauli, Sauli un Mēnesi, kā arī cilvēkus.

Tādi, par alternatīvajiem vēsturniekiem saukti autori kā Ērihs fon Dēnikens, Hartvigs Hausdorfs un Grems Henkoks, par šo nenoliedzami iespaidīgo Dienvidamerikas senvietu sarakstījuši zilus brīnumus, piemēram:

  • Pumapunkas celtniecībā izmantotās tehnoloģijas nav bijušas nevienai zināmajai pirmsinku laikmeta civilizācijai;
  • Pumapunka ir 17 000 gadus veca;
  • Pumapunka bija aizvēsturiska osta.

No šo autoru rakstītā izriet, ka, vadoties no zinātnē vispārpieņemtiem priekšstatiem par Dienvidamerikas pirmskolumba civilizāciju sasniegumiem, Pumapunka bijusi neiespējama būve. Taču arheoloģiskie pētījumi liecina par pretējo. 

Lasīt tālāk ...

Grieķijā atrastas neparastas, 3500 gadu senas, sabiedrības virsslānim piederoša Mikēnu kultūras karavīra kapenes

Arheologi Grieķijas DR atklājuši neparastas, neizlaupītas bronzas laikmeta karotāja kapenes, tādējādi iegūstot jaunus materiālus, kas dos papildu ziņas par civilizācijas agrīno vēsturi kontinentālajā Grieķijā pirms 3500 gadiem.

Kapenēs, kopā ar labi saglabājušos aptuveni trīsdesmitgadīga vīrieša skeletu, atradās ap 1400 mirušā ķermenim apkārt izvietotu priekšmetu: zelta riņķi, zelta un sudraba kausi, bronzas zobens ar ziloņkaula spalu un daudz citu apbedītā augsto statusu apliecinošu prestiža priekšmetu.

Šāds bagātīgs, kapeņu laupītāju neskarts kaps Grieķijā nav atrasts kopš Šlīmaņa laikiem, atradumu komentēja Šefīldas universitātes arheologs Džons Benets (John Bennet), kurš pats izrakumos nav piedalījies. 

Lasīt tālāk ...