Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Maiju kultūras centri

Maiju kultūra tāpat kā visas Amērikas kultūras, atšķirībā no Āzijas un Ēģiptes kultūrām, nebija „upju” kultūra t.i. neradās upju ielejās. Maiju apdzīvoto areālu iezīmē trijstūris, kura virsotnēs atrodas Vašaktūna, Palenke un Kopana. Apbrīnojama maiju civilizācijas īpatnība ir tā, ka nākamās pilsētas tika būvētas šī trijstūra iekšpusē. Tā ir vienīgā civilizācija, kas nav augusi no centra uz perifēriju, bet gan otrādi. Līdz šim ir zināmas ap 150 maiju pilsētas un kultūras centri, aliens.lv šai sarakstā apkopojis apmēram pusi no tām.

      Altunha.
      Atlana.
      Bekāna.
      Belana.
      Benkevjeha. 
      Bonampaka.
      Čakčoba. 
      Čakmultūna. 
      Čaktūna.
      Čalčuapāna.

      Čampotona. 
      Čibanče. 
      Čičenica.
      Dzibilčaltūna.
      Ekaba. 
      Elzoca.
      Floresa.
      Florida.

      Grihalvas upes ielejas pilsētas. 
      Hainas sala.
      Heckab-Kēla.
      Hočikalka.
      Icmala. 
      Iškūna.
      Jaščilāna. 
      Jašha.
      Jukatānas rituālie centri. 
      Junantuniča.
      Kabaha.
      Kalakmula.
      Kaminaluija.

      Kankena.
      Kankūnas salas pilsēta.
 
      Karakola.
      Kirigva.

      Koba.
      Kohunliča. 
      Komalkaleo.  
      Kopana. 
      Koruņja.
      Kosumelas sala.
      Kuijamelas alas.
      Labna.
      Lamanaja.
      Lubantūna.
      Luisvila.
      Mačakila. 
      Maijapāna.
      Maiju ceļi.
      Mani. 
      Miradora.
      Motula.
      Nakbe.
      Nakuma.
      Naranha. 
      Ništunčiča.
      Nohmula.
      Okopa.
 
      Ošlahuntūna.
      Ošpermula.
      Paharala. Gvatemala, Petēnas province.
      Palenke. Meksika, Čjapas pavalsts.
      Patinamita.
      Peru apmetne.
      Pilāra.
      Pjedrasnegrasa.
      Saijala.
      Sanbartola. 
      Sanestebana.
      Seibala. 
      Sieviešu salas. 
      Šelha. 
      Škičmoka.
      Šlabpaka.
      Šočikalka.
      Štampaka.
      Tahina. Meksika.
      Tekoha.
      Tiziminas svētnīca.
      Tiho. 
      Tikala. Gvatemala.
      Tresislasa.
      Tuluma. Meksika.
      Ušmala. Meksika.
      Ušula.
      Utatlana.
      Vaka.
      Vašakanāla.
      Vašaktūna.

 

Atlana.
Bekana.
Benkevjeho. Dibināta Vecās valsts Lielā perioda laikā no 472.–610.gadam.
Bonampaka.
Čakčoba. Vēlīnā potklasiskā laikmeta pilsēta ar nocietinājumiem.
Čakmultūna. Uzietas freskas nelielā daudzumā.
Čalčuapa.
Čampotona. Ica – maiju svarīgs administratīvais centrs.
Čibanče. Tās centrs tika pētīts ap 1972.gadu.
Čičenica.

Dos Pilara.
Atklāšana un izpēte. „Melno arheologu” izlaupīta.
Atradumi. Nepabeigtā freska. Milzīga hieroglifiska freska, kuras apmešanai bija nepieciešamas vairs tikai pāris lāpstiņas kaļķu.

Dzibilčaltūna.

Ekaba. 1517.gadā admirālis Fransisko Ernandess de Kordova ar trim kuģiem un 110 matrožiem piestāja pie Ekabas un bija pārsteigts par pilsētas skaistumu. Taču pilsēta tika nopostīta un iedzīvotāji izslepkavoti.

El Miradora.
Atrašanās vieta. Rajonā abpus Meksikas un Gvatemalas robežai. Aizņem apmēram 6 kvjūdzes lielu platību.
Atklāšana un izpēte. To atklāja 20.gs.20.gados.
Pētīja 1978.gadā.
Vēsture. Preklasiskā pilsēta ap 400.gpmē. Tās uzplaukums datējams ar 100.–150.g.pmē. Tur dzīvoja desmitiem tūkstošu iedzīvotāju.
Objekti.
Tīģeru piramīda. Visaugstākā maiju piramīda – ap 200 pēdu augsta.

El Peru apmetne.
Atklāšana un izpēte. „Melno arheologu” izlaupīta.
Atradumi. Apmetne bija bagāta ar skulpturāliem pieminekļiem, bet izlaupīšanas rezultātā no tām tagad palikuši tikai zemē ieraktie pamati.

El Tahina – „zibsnis”, „pērkons” vai „dūmi” (totonaku val.).
Pilsēta savu nosaukumu ieguvusi no netālu novietotās nišu piramīdas Tahin.
Atklāšana un izpēte. Patlaban atrakta 1/10 daļa pilsētas.
Vēsture. Nav zināms, kas bija pilsētas celtnieki. Uzcelta daudzus gadsimtus vēl pirms šeit bija apmetušies uz dzīvi totonaki. Uzieta saite ar maiju un Teotivakānas kultūrām.
Arhitektūra. Raksturīgi visai biezi māla jumti.
Objekti.
Tahin. Septiņpakāpju nišu piramīda ar 365 nišām un stāvām kāpnēm. Tā uzcelta apkārt vecākai, kura būvēta no vulkāniskā akmens. Virsonē atrodas templis, kurš rotāts ar spārnotās čūskas attēliem.
2 bumbu spēles laukumi. Viens no tiem apjozts ar augstu sienu, izrotātu efektīviem grebtiem reljefiem.
Atradumi.
Reljefs ar putnu-čūsku – atrasts 1968.gadā. Ir hipotēze, ka tas ir pterozaurs.


Floresa, Taijasala, Taīsa.
Atrašanās vieta. Gvatemala, uz salas Petenicas ezerā. Nost no visa, Petenas džungļos.
Vēsture. Dibināta Vecās valsts Lielā perioda laikā no 472.–610.gadam.
Uzietās keramikas analīze (Pensilvānijas Universitātes ekspedīcija) parādīja, ka apmetne šeit eksistēja jau Klasiskā perioda vidējā fāzē, vēl ilgi pirms Icas valsts rašanās.
Pēdējā brīvā maiju pilsētvalsts, kurai spāņi uzbruka ar lielu konkistadoru vienību un lielgabaliem tikai 150 gadus pēc konkistas sākuma – 1697.gada 13.martā. Spāņi zināja, ka pēc maiju kalendāra iznāk, ka tieši šai datumā (13 katunu cikla beigas) maijiem draud briesmīga katastrofa.
Petenicas ezera vidū viņi nogremdēja maiju kanu laivas. Indiāņu bultas bija nespēcīgas pret spāņu bruņām un ugunsieročiem. Pēc sīvas cīņas cietokšņa aizstāvji bēga un spāņi soļoja kalnup līdz pat Taijasalas templim.
Vienas dienas laikā viņi iznīcināja 12 salas tempļus, sadauzīja tūkstošiem elku tēlu, bet vakarā tempļa drupās noturēja svēto misi. Vietējie iedzīvotāji šo nelaimi pieņēma fatāliski.
Atklāšana un izpēte. Pensilvānijas universitātes ekspedīcija U.R.Ko vadībā uzzīmēja smalku pilsētas karti, apsekoja senoti un vairākas monumentālu būvju atliekas, izanalizēja uzieto keramiku.
Objekti. Taijasalas svētnīca. Spāņu konkistadori to sagrāva pilsētas ieņemšanas laikā 1697.gadā un uz tās drupām uzcēla savu baznīcu.

Grihalvas upes ielejas pilsētas. Ieleja tika izpētīta sakarā ar paredzamajiem hidrotehniskajiem darbiem. Rezultātā tika uzietas 179 senas apmetnes laikā no pirmsklasiskā perioda līdz pat 1524.gadam. Starp tām ir arī visai palielas pilsētas.

Hainas sala. Mākslīgajā Hainas salā (pie Jukatānas pussalas Meksikā) viena no kapenēm no 24 uzietiem pieaugušo galvaskausiem 13 bija vīriešu. No 13 vīriešu galvaskausiem 8 gadījumos bija apzināta galvaskausa deformācija. 11 bija sieviešu galvaskausi - no tiem 4 gadījumos bija deformācija. Tātad deformēto/nedeformēto galvaskausu attiecība šai kapenē bija 12:12.

Heckab-Kēla.
Hočikalko.
Icmala. Liekas, tas sākotnēji bijis olmeku centrs.

Iškūna.
Atrašanās vieta. 17,8 km uz rieteņiem no Čičenicas. 20o32’06’’ ziemeļu platuma un 81o39’40’’ rietumu garuma.
Vēsture. Dibināta Vecās valsts Lielā perioda laikā no 472.–610.gadam.
Objekti.
Sakbe ceļš. Lielākais no zināmajiem maiju ceļiem, kas iet uz Kobu.
Centrālā piramīda. M.Stingla laikā vēl neatrakta.
Senote.

Jaščilāna. Kādreiz tikusi saukta arī par Menči, bet nu literatūrā tādu nosaukumu vairs nelieto.
Atrašanās vieta. Meksika, Čjapas pavalsts pie Gvatemalas robežas. Sasniedzama braucot pa Usuamasintas robežupi un jāuzkāpj stāvā krastā.
Vēsture. Dibināta Vecās valsts Vidējā periodā no 374.–472.gadam.
Arhitektūra. Klasiskā laikmeta pilsēta. Tajā konstatētas postījumu pēdas: stēlu un bareljefu sadauzījumi.

Jašha.
Pazemes rituālie centri. Saistīti ar maiju šamaniskās rekiģijas priekšstatiem par Citpasauļu esamību.
Kabaha.
Kaminalhuijū.
Kaminaluijū.
Kankūnas salas pilsēta. Salas centrā Holmss atklājis mazu maiju senpilsētiņu.

Kirigva.
Atrašanās vieta. Gvatemala.
Vēsture. Dibināta Vecās valsts Vidējā periodā no 374.–472.gadam. Laiks starp vecāko un jaunāko stēlas datumu pilsētā ir tikai 104 gadi. Protams, ka pilsēta eksistējusi ilgāk.
Objekti. Pēc skaita te ir visai maz celtņu, tās celtas no smilšakmens. Par saistvielu te kalpojis māls (tā neesot nekur citur).
Atradumi. Kirigvas stēla. 11 m augsta un 65 t smaga.

Koba.
Atrašanās vieta. Meksika, Jukatāna, Makakšoka ezera krastā.
Atklāšana un izpēte. Pētījis Džeimss Ēriks Tompsons, kas kopā ar jauno sievu taisījās še pavadīt medusmēnesi. Rezultātā Koba tika uzlikta uz plāna un apkārtnē uzietas vēl 15 sakbes.
Arhitektūra. Domājams, ka Koba ir lielākais maiju ceļu sateces punkts.
Objekti.
Sakbe ceļš. Lielākais no zināmajiem maiju ceļiem, kas nāk no Iškunas. Tas beidas Astoņstūra laukumā. Viens tāds ceļš ved no pilsētas līdz Tulumai Karību jūras krastā.
Astoņstūra laukums. Šai laukumā satiekas visi sakbes ceļi, kas ienāk kobā. Laukumā atrodas neliela piramīda ar kvadrāta formas pamatu. Pa visām 4 skaldnēm uz tās virsotni ved kāpnes. Virsotnē, kā parasti, svētnīca. Iespējams, ka tajā ceļinieki pateicās par sekmīgi veikto ceļu.
Atradumi. Te ir kaut kāds „ienirstošais dievs” ar tā attēlu.

Kohunliča. Meksikāņu arheologi te nofotografēja templi, kas bija izrotāts ar lieliskām maskām. Kad viņi tur atgriezās nākamajā gadā, tad konstatēja, ka viena no maskām ir izgriezta un nozagta. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka tā pārdota ASV par 500 000 ASV dolāru. Meksikāņu varas iestādes izteica ASV protestu un maska tika atgriezta Meksikā.

Komalkaleo jeb Komalkalko.
Atrašanās vieta. Meksika, Tabasko pavalsts.
Arhitektūra. Tās celtnes veidotas no apdedzinātiem 19x25x24 cm lieliem ķieģeļiem.


Ksunantuniha.
Atrašanās vieta. Beliza, 135 km uz DR no Belizas pilsētas. Nokļūt tur var no Gvatemalas ar koka prami pērceļoties uz Belizas upes ziemeļu krastu. No turienes bedrains un līkumains ceļš cauri neskartai selvai ved uz senpilsētas drupām. Ceļošana šeit ir riskanta, jo bieži ir Gvatemalas laupītāju uzbrukumi.
Atklāšana un izpēte. Drupas ir daļēji izpētītas.
Objekti.
El Kastiljo. 42 m augsta piramidāla būve, otrā augstākā senceltne Belizā. Tā austrumu sienā atrodas tā sauktā „astronauta seja”, jo tajā var redzēt gan ķiveri, gan mikrofonu pie mutes. Zinātnieki šo seju sauc par „Saules dieva masku”. Ģipša bareljefos tēlotas Saule, Mēness un Venēra. Apkārt tai atrodas maiju virspriestera ģimenes locekļu mājas.
Bumbasspēles laukums.
Atradumi. Dažas stēlas. Klasiskā laikmeta.

Kuijamelas alas.
Atrašanās vieta. Hondurasas ZA, Kolonas departaments.
Atklāšana un izpēte. Kujamelas alu izpēte 1973.gadā pievienoja maiju kultūras ietekmei arī austrumu Hondurasu.
Atradumi. Keramika. Alās uzietā keramika bija ļoti daudzveidīga pēc tehnikas un tēliem. Trauki ar putniem un dzīvniekiem (bruņnešiem, jaguāriem ar cilvēku sejām) vai ar augļiem un dārzeņiem. Viens no traukiem attēlo sēdošu cilvēku. Keramikai ir jaušama saistība ar tādām Centrālamerikas pilsētām kā Tlatilko, Kaminaluiju un Tlapakoiju. No otras puses tai konstatēta līdzība ar Hondurasas preklasiskā perioda apmetnēm – Plaiju de los Muertosu un Jarumelu II (ala netālu no Kopanas).
Saistība ar olmeku kultūru. Tādas uziešana bija pats interesantākais šai lietā. Saistība tika uzieta ar Sanlorencu (Bahijas fāzē), Laventu un Tressapoteku. Viens šeit atrastais keramikas trauks attēlo jaguāra purnu, un kā tāds nepašaubāmi ir olmeku gatavots.

La Florida. „Melno arheologu” izlaupīta.

La Koruņja.
Atrašanās vieta. Gvatemala.
Vēsture. Tiek uzskatīts, ka no šīs pilsētas drupām jau no 20.gs. 60.gadiem tiek izvestas un kolekcionāriem pārdotas plāksnes ar maiju hieroglifiem. Šī nezināmā vieta bija ieguvusi Q vietas nosaukumu.


Mačakila. Kāda liela stēla ar lielu uzrakstu tika sadalīta vairākās daļās un izvesta uz Kaliforniju (ASV). Tur to mēģināja pārdot par 350 000 ASV dolāru. Tur to atpazina liels maiju rakstības pazinējs Jans Grehems, kurš ne reizi vien bijis Mačakilā.

Mani. Daži domā, ka nosaukums nozīmē „Viss ir garām.”
Vēsture. Nodibināja Šivu dzimta. Konkistadoru atnākšanas brīdī pilsēta bija Šivu valsts galvaspilsēta (ne vairs Ušmala).

Motula.
Nakuma. „Melno arheologu” izlaupīta.
Naranha. Celta vēl Vecās valsts Senākā perioda laikā.
Okopa. Pētīta ap 1972.gadu.

Ošlahuntūna.
Atrašanās vieta. Meksika, pie Sv.Pētera upes.
Atklāšana un izpēte. Atklāja Džailss Hili, United Fruit Company darbinieks, vēlākais Bonampakas fresku atklājējs.

Patinamita.
Objekti. Orākula pakalns. Šis objekts, pēc spāņu hronista Fransisko Antonio de Fuentesa 1700.gada apraksta, atrodas uz rietumiem no pilsētas. Tas ir pakalns, no kura labi redzama visa pilsēta. Tā virsotnē atradās neliela būve 1,8 m augstumā. Šīs būves centrā atradās neliels cokols no nezināma dūmakaina materiāla, nedaudz līdzīga stiklam. Ap to noturēja sapulces soģi. Visus nozīmīgos jautājumus tie apstiprināja pie melna caurspīdīga akmens, uz kura virsmas esot rādījusies kāda dievība. Kad par šo akmeni uzzinājis bīskaps Fransisko Marrokins, tad pavēlēja to sasist mazos kumāsiņos. Lielākais no tiem kalpoja par altāra plāksni Tepkanas baznīcā Gvatemalā. Tā garums bijis 1,35 m, un esot bijis ļoti skaists.
Sekojot hronista aprakstam, 140 gadu vēlāk Stīvens un Ketervuds devās uz šo baznīcu, tā tur jau vairs nebija. Baznīcas uzraugs parādījis it kā mazu lausku no tā, taču tas biis parasts slāneklis.

Pjedrasnegrasa.
Atrašanās vieta. Gvatemala, pie Usumasintas upes.
Vēsture. Celta vēl Vecās valsts Senākā perioda laikā līdz 374.g.
Objekti. Pirtis. Pjedrasnegrasā saglabājušās dažas, kurās lāvas telpa un kurtuve atdalīta no koptelpas.

Sanbartola.
Atrašānās vieta. Gvatemalas ziemeļos.
Atradumi. 10m gara freska – sastāv no 3 daļām, labi saglabājusies. Pirmā daļa attēlo četrus kukurūzas dievus, otrā – kukurūzas dievs sevi kronē, trešā attēlo maiju vadoņa kronēšanu. Ļoti spilgtām krāsām. Radīta ap 100.g.pmē., tātad Preklasiskajā periodā. Uz freskas ir uzrakstu paliekas ar agrāk nesastaptiem hieroglifiem, vēl neatšifrēti.


Seibala. Dibināta Vecās valsts Lielā perioda laikā no 472.–610.gadam.


Sieviešu salas. Salu nosaukumu spāņi ņēmuši no Iščelas vārda.
Pavisam maza saliņa, to var šķērsot nepilnā stundā.
Vēsture. Doloresas ostā kādreiz bāzējās pirāti.
Objekti. Vismazākā svētnīca. Te atrodas vismazākā maiju tempļa drupas. Templis bijis sakrauts par godu skaistajai Iščelai, Icamnas dievišķajai laulātajai draudzenei.
Dienvidu piekrastē galvenajā salā atrodas maiju celtne uz zema pamata.

Šelha. Pirmā pilsēta, kuru iekaroja baltie cilvēki – no šejienes Kvintanas Rū iekarošanu sāka konkistadors Fransisko de Monteho.

Škičmoka.
Atklāšana un izpēte. Pētījis Edvards Tompsons.
Atradumi. Freskas. Nelielos daudzumos. Uzgāja Edvards Tompsons.

Šlabpaka.
Atrašanās vieta. Meksika
Vēsture. Puuk valsts sastāvdaļa.
Objekti. Maza svētnīca.

Štampaka.
Atrašanās vieta. Meksika, tagad – Santarosa-Štampaka.
Atklāšana un izpēte. Pilsētu pētīja Kazervuds, Stīvenss un Kebots, kas te ieradās pēc citu mazo Puuk valsts pilsētu (Kevikas, Čunhuhubas, Šamponas un arī Kabahas) apmeklējuma. Kebots ar Kazervudu šeit krietni saķildojās, jo pēdējās atteicās dot dakterim nazi indiāņa rokas amputēšanai. Pēc tam saslima pats dakteris Kebots ar malāriju. Īsi pēc tam drudzī nonāca arī Kazervuds.
Kad jau rodas jautājums par ekspedīcijas krahu, pēkšņi parādījās padre Kastiljo (tas pats, kas bija nikns par indiāņu kapsētas izrakņāšanu Tikulas ciemā pie Ušmalas). Padre kalpa Albino uzraudzībā atstāja abus ar malāriju slimos, bet Stīvensu aizveda pie sevis uz Tikulu psihoterapijai.
Tikulā padre uzrīkoja deju festivālu par godu vienīgajam viesim Stīvensam. Viesis tikām ieskatījās vienā no virsaiša meitām, kuru indiānis atteicās tam dot. Un tā Stīvenss no Tikulas atgriezās vēl nelaimīgāks nekā iepriekš.
Objekti. Pils. Tagad tās pussabrukušajās zālēs indiāņi žāvē tabaku. Kazervuds uz pils sienām atklāja plašu gleznojumu atliekas.
Atradumi. Freskas. Nelielos daudzumos.

Templis pie Tiziminas.
Atrašanās vieta. Meksika, Tizimnas apkaimē kaut kur pie Kankūnas.
Atklāšana un izpēte. Pētījuši meksikāņu zinātnieki doktora Hosē Sančesa vadībā.
Apraksts. Tempļa vieta atradusies kalna virsotnē. Ielejā aiz kalna tika uzieti tūkstošiem sieviešu skeletu. Domājams, tām nocirstas galvas. Zinātnieki izskaitījuši līdz 10 000 un domā, ka to tur ir divtik (pieņemts skaitlis – 25 000).
Liekas, ka šeit notikusi jaunavu upurēšana dieviem. Tām nocirta galvas un tad nometa lejā ielejā.

Tiho/Merida.
Atrašanās vieta. Meksika, Jukatānas pussalas ziemeļos. Tagad tās vietā atrodas Merida.
Vēsture. 1542.gadā pilsētas iekšpusē spāņi Fransisko de Monteho jaunākā vadībā dibināja Meridas pilsētu.
Sv.Ildefonso dienā (Tolēdas bīskaps, pēc katoļu kalendāra) Montehu klana jaundibinātajā Meridā, kas bija naidīgu indiāņu ielenkumā, ieradās Šivu ķēniņš un piedāvāja spāņiem sadarbību, par tās zīmi sniegdams konkistadoriem kukurūzu un medījumu. Monteho ar prieku pieņēma piedāvājumu un Šivu ķēniņš Meridā tika nokristīts.
Turpmākajā notikumu gaitā pašas varenākās maiju valsts ķēniņš palīdzēja konkistadoriem ieņemt Kampeči Ziemeļjukatānā. Pa visiem novadiem viņš izsūtīja delegācijas, kuras vadīja Šivu ģimenes locekļi, ar prasību pakļauties baltajiem ļaudīm.
Meridas bīskaps bija Djēgo de Landa.
Vēlāk Merida kļuva par Ziemeļjukatānas administratīvo centru.
Arhitektūra. No senās Tiho nav saglabājies vairs nekas.
Senote. Zem kluba Tulipanes atrodas bijusī pilsētas galvenā senote. To savā grāmatā apraksta M.Stingls.
Sv.Ildelfonso katedrāle.
Monteho māja. Celta 1549.gadā un piederēja Monteho ģimenei. Pils durvīs attēloti divi spāņu bruņinieki, kas, stāvot uz nocirstām maiju ķēniņu galvām, rokās tur Montehu ģerboni.

Tikala.
Topoštes salas apmetne. „Melno arheologu” izlaupīta.

Tresislasa.
Atradumi. Stēla Nr.2. Tresislasas stēlā nr.2 redzamajam cilvēkam arī redzami meksikāņu vaibsti – tas norādot uz sakariem ar Teotivakānu.

Utatlana.
Atrašanās vieta. Drupas ieskauj biezi meži un stāvas aizas.
Vēsture. Pilsētu 1542.gadā sagrāva konkistadors Pedro de Alvarado.
Uz pilsētas drupām arī tagad nāk šamaņi un svētceļnieki, lai saskaņā ar kalendāra dienām veiktu rituālus.
Objekti. Tieši zem konkistadoru nopostītā cietokšņa atrodas 300 pēdu dziļa ala. Te kopš konkistas laikiem notika maiju reliģiskās ceremonijas.
Avoti. Šīs pilsētas plāns zīmēts kādā Totonikapanas grāmatā, kas it kā glabājoties kādā maiju ģimenē.

Vaka.
Atrašanās vieta. Gvatemala.
Atklāšana. Pilsētu 20.gs. 60.gados uzgāja naftas meklētāji. Dažus gadus vēlāk tur ieradās Hārvardas universitātes arheologs Īens Greiems, kurš uzzīmēja pilsētas karti. Izrakumus sāka gvatemalietis Ektors Eskobedo un amerikānis Deivids Freidels.
Arhitektūra. Ziedu laikos tajā dzīvojuši desmitiem tūkstoši cilvēku. Tur atrastas 672 ēku drupas.
Vēsture. Pastāvējusi 700 gadu, bijuši 22 valdnieki.
Objekti.
Vakas pirmā valdnieka atdusas vieta. Nav skaidrs, kur tieši, bet, domājams, netālu džungļos pie Vakas pilsētas, 18 m augstas piramīdas pakājē. To atradis Gvatemalas San Carlos de Guatemala universitātes arheologs Ektors Eskobedo. Kapenes nav izlaupītas, šaura 5 m gara telpa ar iebrukušiem griestiem. Tur ir tikai viens skelets, noguldīts uz akmens sola. Ap to saliktas nefrīta rotaslietas, māla izstrādājumi un jaguāra ādas fragmenti.

Vašaktūna.
Atrašanās vieta. Gvatemala, pie ziemeļu robežas.
Vēsture. Liekas, ka tā ir vecākā no maiju pilsētām celta vēl Vecās valsts Senākajā periodā.
Atklāšana un izpēte. Atklājis amerikāņu arheologs Silvanus Grisvolds Morlijs (1883.–1948.g.).
Amerikānis Riketsons jaunākais veicis pilsētas piramīdu pētījumus 1928.gadā.
Objekti.
Piramīda. Vecākā zināmā maiju piramīda. Pakāpjveida. Tās platformu stūri rotāti ar 18 jaguāra maskām. Tāds rotājums bija tipisks maiju Senajā valstī un vēlāk izzuda.
Atradumi.
Nepabeigtā siena. Maiji pilsētu pametuši tik pēkšņi, ka sienu nav pabeiguši.
Rokraksta paliekas. Mitruma cietušas, diemžēl neizdevās restaurēt.
Stēlas Nr.5 un 26. Attēloti teotivakāniešu kareivji, kas liecina par sakariem ar šo pilsētu.

Saites.
Maiji.