Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kabaha

Atrašanās vieta. Meksika, Jukatānas pussalā, apmēram 50 km no piekrastesun 18 km uz DA no Ušmalas. 101 km no Meridas (Jukatānas administratīvais centrs).

Tūristam. Arheoloģiskā zona atvērta apskatei ik dienas no 8.00-17.00. Ieejas biļete maksā ap 2 ASV dolāri,svētdienā par brīvu.
5 km no Kabahas atrodas mazpazīstamās Sailas drupas.
Tuvākā nakšņošanas vieta - Camping Sacbe, 7,5 km uz ziemeļiem no Kabahas, Santahelēnas ciemā.

Vēsture. Par pilsētas vēsturi zināms pavisam maz. Nav zināmi pilsētas valdnieku vārdi.
Par pilsētas dibināšanas laiku uzskata 879.gadu. Tomēr ar datumu uzrakstiem ir pašvaki – visā pilsētā tāds neviens neesot atrasts (dīvaini, jo daudzās maiju pilsētās mudž no datumiem).
Ietipusi maiju Puuk valstī.
Pēc tam ietilpusi maiju ķēniņu Šivu valstī un bijusi otrā nozīmīgākā pilsēta šai valstiskajā veidojumā pēc Ušmalas.

Atklāšana un izpēte. Pirmie rietumnieki šeit ieradās 135(?) gadus atpakaļ – 300 gadus pēc konkistadoru ierašanās.
1842.gadā uzmanību šejienes maiju pilsētām pievērsa amerikāņu jurists Loids Stīvenss, kas šeit ieradās maiju pilsētu meklējumos Palenkes mākslinieka grāfa Valdeka zīmējumu iespaidots. Ar viņu kopā bija angļu mākslinieks Frederiks Kezervuds.
Pēc pirmā brauciena abi divi šeit atgriezās vēl otru reizi. Tagad tiem bija piebiedrojies arī ārsts un dabaszinātnieks Semjuels Kebots (Hārvardas universitātes absolvents, slavenā vēsturnieka Preskota draugs, cīnītājs par nēģeru vedzības atcelšanu). Viņš bija vienīgais, kas atsaucās uz „Bostonas kurjerā” atsaucās uz sludinājumu, ar kuru tika meklēts trešais ekspedīcijas dalībnieks.
Visi trīs dēkaiņi pirmo reizi satikās uz kuģa Tennesy 1841.gada oktobrī un ieradās Sisalas ostā Jukatānā. Neilgi viņi uzkavējās Meridā, tad devās uz Ušmalu. Tur tie saslima ar malāriju, kad bija mazliet attapušies no slimības, devās prom Nohkakabas ciema virzienā un nonāca Kabahas senpilsētā. Kalpa Albino paziņa bija izstāstījis, ka ciemata apkaimē atrodas akmens pilsētas drupas. Nohkakabas ciemā no konkistas laikiem nebija bijis neviens baltais un vietēji ekspedīciju uzņēma visai laipni.
Kebots ar sekmēm ārstēja ciema ļaudis. Par to Albino pieprasīja katru dienu vairākus indiāņus kā strādniekus Kabahas senpilsētas attīrīšanas darbiem.
Trijotnes piedzīvojumi aprakstīti grāmatā „Epizodes” (Incidents).
Aina no divām kaļķakmens kolonnām tā aizgrāba Stīvensu, ka viņš izlēma kolonnas padarīt par pirmo eksponātu Amerikāņu senlietu muzejā, ko grasījās dibināt ASV. Tā ka pirmais tāda veida muzejs Amerikā varēja tapt jau XIX gs. vidū. Diemžēl šī ideja netika realizēta un viens no iemesliem bija „Panorāmas” nodegšana.
Frederiks Kazervuds savāca unikālu maiju dzelzskoka kokgriezumu kolekciju, ko izstādīja „Panorāmā,” kas nelaimīgā kārtā nodega ar visu saturu.

Objekti.

Arka. 4,5 m augsta arka, kabahas vizītkarte. Viltus arka (cilindriskās maijiem nav), veidota no diviem taisniem akmens bluķiem, kuri saskaras pie virsotnes un to gludās akmens virsmas vērstas viena pret otru. Atrodas tieši uz maiju ceļa Ušmalas pusē. Arheologi lauza galvas par šīs arkas funkciju, jo Kabahai (kā vairumam maiju pilsētu) nav bijis ārējā mūra. Tie bija pilsētas vārti, iespējam pat – triumfa vārti. No tiem pa taisno iet ceļš uz Tūkstoš masku pili.

Tūkstoš masku pils (El Palacio de los Mascarones). Iespaidīgākā Kabahas celtne. Atrodas maiju ceļa galā, autostrādes labajā pusē. Tā bijiusi plaša 4 ēku kompleksa galvenā sastāvdaļa. Tagad saglabājusies tikai tās ZA puse. Ēkas garums ir 46 m, tā uzcelta uz augstas terases. Pēc plānojuma tā atgādina Ušmalas „Valdnieku pili,” jo arī izveidota kā divu proļotu savienojums – katrai no pirmās rindas cellēm ir sava ieeja caur durvju aili ārpusē.
Maiji tagad šo pili sauc par Koc-poop („savītā maša”). Tas ir vācu amerikānista Mālera dots nosaukums, kas pētīja maiju drupas kādus 50 gadus pēc Stīvensa. Domā, ka šī maša jeb lūku pinums īstenībā ir milzīgs dieva Čaka deguns. Uz pils sienām var redzēt vairākus simtus tādu „degunu.” Čaks īpaši bieži attēlots Pils frīzē, kas vērsta pret slaveno Kabahas arku.
Pils apakšējā daļa ir gluda. Virs tās ir šaura josla ar īpašas formas maskām. Tās visas atšķiras viena no otras. Virs karnīzes, kas atdala pirmo stāvu no otrā, arī ir rūpīgi izveidotas Čaka maskas. Ar maskām aizņemta arī vieta starp daudzajām atsevišķām ieejām cellēs. Pašā pils augšā ir veselas trīs masku rindas, kas ļoti blīvi aizpilda visu fasādes augšdaļu. Čaka maskas ir arī pils stūros un uz sānu sienām, taču tās jau ir stipri bojātas.
Šo masku deguni-snuķi (kā zīloņiem?) likuši pētniekiem saskatīt maiju pilsētu aziātiskās vai afrikāniskās izcelsmes saknes.
Pils sienās bijuši iemūrēti dzelzskoka baļķi ar uzrakstiem.

Pils (El Palacio). Vēl kaut kāda pils. Tās plašājā fasādē ir vairākas durvju ailes. Katras tādas vidū atrodas kolonna, kas ir raksturīgi Puuk arhitektūrai.

Kolonnu templis (Templo de las Columnas jeb Tercera Casa). "Teokalli ar ēku virsotnē" - Mālera dotais visai neveiksmīgais nosaukums, kas liecina, ka vācietis uzskatījis celtni par svētnīcu. Celtnes nesošās sienas ir gludas, bet antablements izdaiļots ar mazu puskolonu rindu.

Trešā māja. Šī celtne arheoloģiski sistemātiski vēl nav pētīta.

Lielais teokalli (Gran Teokclli jeb Templo Mayor). Vienīgā Kabahas piramīda. Tā ir parasts zemes uzbērums 24 m augstumā. Zemes piramīdai piekļaujas kāda visai plaša celtne, kas ir drupās un aizaugušas ar bieziem krūmiem. Iespējams, ka tieši šai ēkā bija galvenais pilsētas reliģiskais centrs.

Rieteņu kvadrāts (Cuadrangulo del Oeste). Celtne, kas arī dekorēta ar maskām un kolonnām.

Palodžu svētnīca (Templo de los Dinteles). Izceļas ar smalki izstrādātām cietām dzelzskoka palodzēm. 

Maiju ceļi. Savieno Kabahu ar Ušmalu Ceļu var iziet kājām sākot no maiju ciemata – Nohkakabas. Cits ceļš no Kabahas dodas uz Labnu.

Atradumi. Kabahā uzietie reljefi tika astoņu indiāņu ar liānām vilktā aizjūgā aizvilkti līdz jūrai. Tad tos nogādāja Ņujorkā.

Uzraksti. Tādi atrasti uz kokgriezumiem bagātīgi rotātiem dzelzskoka baļķiem, kas bijuši iestrādāti Tūkstoš masku pils sienās. Baļķus no sienām izurbinājis pilsētas pirmais pētnieks Frederiks Kazervuds un vēlāk izstādīja savā „Panorāmā” (kas tā tāda, Mazais Zaļais nezin). Gāja bojā „Panorāmai” nodegot.

Priestera statuja. Arī veidota no dzelzskoka un uzgāja Kazervuds. Ielika „Panorāmā,”kas nodega ar visiem maiju kokgriezumu šedevriem.

Divas kolonnas. Tās uzgāja stāvam pie vienas no ieejām Tūkstoš masku pilī. Veidotas no kaļķa (akmeņa?), 2 m augstas. Griezumi uz tās attēloja ceļos nokritušu indiāni, iespējams gūstekni, tā acis sedza savāda maska. Virs tā slējās priestera stāvs ar ketcala putna spalvu galvasrotu. Šī aina tā aizgrāba Stīvensu, ka viņš nolēma to padarīt par Amerikāņu senatnes muzeja pirmo eksponātu, ko grasījās dibināt ASV.
Kad kolonnas nogādāja Ņujorkā, kokgriezumi jau bija nodeguši. Tamdēļ izjuka muzeja ideja un kolonnas palika guļam Ņujorkas ostā. Pēc kāda laika Stīvenss atdeva (pārdeva?) tās savam draugam Krāgeram, kas bija iecerējis savā muižā uz kādas salas Hudzonas upē izveidot romantisku „indiāņu ainavu.” Ar tādu mērķi Krāgers meklēja patiesi īstus indiāņu mākslas paraugus un šīs kolonnas viņam lieti noderēja.
Galu galā Kabahas kolonnas tika iemūrētas „indiāņu sienā” Krāgera dārzā.
Šīs kolonnas tolaik redzējis tikai viens zinātnieks – zviedru ceļotājs Bromers. Savā 40.gadu beigās rakstītajā dienasgrāmatā viņš īsi atzīmējis, ka redzējis pie Krāgera sienu, kas rotāta ar retiem bareljefiem no Centrālamerikas. Maz... Pēc tam veselus 75 gadus par kolonnām nekādu ziņu nav.
1918.gadā Ņujorkas amerikānists Silvāns Hrizvolds Morlijs izlasīja Bromera piezīmes un uzņēmas sameklēt zudušos Kabahas reljefus. Tos viņš arī atrada Bromera minētajā vietā un nopirka par 10 000 dolāriem, tad ar barku pa upi nogādāja tos uz Ņujorkas Amerikāņu dabas vēstures muzeju. Tur tie atrodas arī šodien.

Saites:
Maiji.
Maiju kultūras centri.