Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ušmala

Oš-maļ – „trīsreiz celtā” (maiju val.).

Atrašanās vieta. Meksika, Jukatānas pussala, 77 km no Meridas pilsētas, maiju novadā ar nosaukumu Puuk („Zemo pakalnu zeme”).

Vēsture. Jaunās valsts pilsēta, tika uzcelta vietā, kur maijiem izdevās izveidot ūdenskrātuvi – čultunu.
Kā liecina pats pilsētas oriģinālais nosaukums, tā tikusi celta trijas reizes.
Par pirmajiem pilsētas cēlējiem nekas nav zināms. Tāpat nav nekas zināms par iemesliem, kas spieda iedzīvotājus pirmo reizi pilsētu pamest.
Par otriem pavisam maz – no tā laika palikusi „Brīnumdara piramīda,” kas kaut kā saistīta ar tā laika ķēniņu. Pēc nostāstiem par ķēniņu–punduri Ušmalas otrajā apdzīvošanā valdījuši ķēniņa-pundura dinastijas pārstāvji.
No Čumaijelas pilsētas Čilambalam grāmatas var uzzināt, ka Ušmala II tika pamesta ap 750.gadu.
Trešo un beidzamo reizi pilsētas celtniecību pieraksta varenai maiju dinastijai – Šiviem, par kuru zināms visai daudz. Ušmala bija Šivu dinastijas pārvaldīta pilsēta.
Pēdējais no Ušmalas Šivu ķēniņiem bija Tutulšiva. Par viņa atnākšanu uz Jukatānu un to, kā viņš uzcēla Ušmalu, var lasīt vairākās tā saucamajās Čilam-Balam grāmatās. Mani pilsētas Čilambalam grāmata pavēsta, ka Ah Suitok Tutul Šivs dibinājis Ušmalu Katun 2 Ahav (laikā no 987.-1007.gadam, tātad ap 1000.gadu).
Šivu dzimtas ķēniņu dinastiju izdevies pilnībā izpētīt pateicoties Pibodi muzejā esošajiem maiju rakstītajiem dokumentiem un Morlija veiktajiem pētījumiem.
Ietilpa triju pilsētu savienībā ar Maijapānu priekšgalā. 1441.gadā uzliesmoja apspiesto sacelšanās Ušmalā valdošās Ksiu dinastijas vadībā un Maijapāna tika ieņemta. Kopā ar Maijapānu izzuda arī pilsētu savienība un beidzot arī visa maiju valsts.
Konkistadoru atnākšanas brīdī pilsēta bija Ušmala bija atdevusi Šivu valsts galvaspilsētas godu jau Mani pilsētai.
Ušmalas maiju ķēniņu dinastija bija vienīgā, kas spēja pārdzīvot maiju valsts bojāeju, visus asiņainos karus un satuvināties ar baltajiem tā, ka tos pat iecēla idalgo kārtā.

Atklāšana un izpēte. 1841.gadā Ušmalā ieradās Džons Loids Stīvenss, Frederiks Kazervuds un Dr.Semjuels Kebots. Viņi uzkāpa Burvja piramīdā, mēģināja attīrīt Valdnieku pils frontonu, kurā dažas dienas arī nodzīvoja. Galu galā viņu uzmanību piesaistīja Bruņurupuču nams, kur tie arī uzsāka darbus. Vienīgais viņu palīgs bija indiāņu puisēns Čaipa-Čī.
Kad pētniekus Ušmalā apmeklēja viņu draugs Simons Peons – viens no bagātākajiem cilvēkiem Jukatānā, uz viņa zemes arī atradās Ušmala. Peons visā nopietnībā pārlika vai nevajadzētu labi apstrādātos Ušmalas akmeņus pārdot kā celtniecības materiālu uz netālo Ņūorleānu ielu bruģēšanai. Starp viņu un trim pētniekiem gandrīz vai izcēlās ķilda šī jautājuma dēļ. Projāmejot Peons atstāja pētniekiem palīdzēšanai savu kalpu Albino, kas gan drīzāk traucēja.
Tikmēr izcēlās nepatikšanas dēļ tā, ka netālajā Tikulas ciemā Dr.Kebots izraka vairākus kapus antropoloģiskajai kolekcijai. Vietējos iedzīvotājos tas izsauca sašutumu. Bez tam bija klāt arī rudens lietavas ar malārijas odiem.
Pirmais saslima Stīvenss. Malārijas lēkmes laikā Valdnieku pilī to apmeklēja vietējais mācītājs Estanislao Kariljo, lai pārmestu tam kapu apgānīšanu. Mācītājs un indiāņu puika drudzī drebošo Stīvensu atnesa uz savu draudzi Tikulā. Pēc tam drudzis sagrāba arī Dr.Kebotu, kuru pēc trim dienām kalpone atrada paģībušu uz draudzes nama sliekšņa. Vēl pēc divām dienām malārija nogāza no kājām arī kalpu Albino.
Ušmalā, zīmējot 12 stundas dienā, palika tikai viens pats Kezervuds, kas nu bija apmeties Sieviešu klosterī. Tomēr malārija saķēra arī viņu īsi pirms jaunā 1842.gada atnākšanas. Tā nu visi trīs pētniek nonāca Tikulas draudzes namā. Nekad vairāk tie tā arī neatgriezās Ušmalā. Kaulus kapiem tie neatdeva, bet, kad bija mazliet attapušies no slimības, devās prom Nohkakabas ciema virzienā un nonāca Kabahas senpilsētā.
1943.gadā te izrakumus sāka meksikāņu pētnieks Erosa.

Arhitektūra. Pilsētas galvenais objekts, protams, ir Valdnieka pils. Priesteru Klosteris atradās zemāk un pie Pils – it kā atrastos pie valdnieku „kājām.”

Objekti.
Brīnumdara piramīda jeb Pundura piramīda.
Par šīs piramīdas būvniecību vēsta leģenda.
Šī piramīda maiju arhitektūrā ir unikāla dēļ tās pamata, kas ir ovāls. Pamata ovāla īsākā ass iet Z-D virzienā un ir 50 m gara, bet otra ass – garākā, ir 70 m.
Ķēniņa-pundura laikā šīs piramīdas vietā esot bijis neliels templis ar degunainā lietus dieva Čaka attēlu (to tad laikam arī uzbūvējis ķēniņš-punduris). Tagad tas ir palicis piramīdas iekšienē, jo ar laiku ušmaliešiem tas nelikās pietiekams, un tie tempļa iekšieni aizpildīja ar akmeņiem un māliem. Pa virsu tai tika uzbūvēta jauna piramīda. Tās virsotnē maiji novietoja 3 svētnīcas. No tām tagad atlikusi vairs tikai svētnīca Nr.2, jo pārējās slēptas zem nākamās – 3.piramīdas akmeņiem. 3.piramīdu jau būvēja Tutul-Šivu dinastijas laikā (3.Ušmalas apdzīvotība).
Šivu periodā 4 svētnīcām, kas bija apslēptas pārbūvētās piramīdas iekšienē, pievienojās vēl 5., kuru uzbūvēja tieši uz svētnīcas Nr.3 jumta 30 m augstumā. Pie svētnīcas Nr.5 celtnieki piebūvēja platas kāpnes no austreņu puses. Otras kāpnes uzbūvēja no rieteņu puses. Šivu laikā piramīda bija dinastijas varenības simbols.

Sieviešu klosteris. Saukts arī par Mūķeņu kvadrātu vai Dienvidu ēku. Īstenībā 4 ēku komplekss. Lai gan „klostera” nosaukums šai sakarā tiek lietots pēdiņās, pēdējo laiku pētījumi tiešām vedina domāt, ka šis komplekss bijis pats īstākais maiju priesteru/-ieņu klosteris jeb dzīvesvieta
„Klostera” nosaukums iegūts dēļ mazajām istabiņām, kuras atgādinot mūku celles. Šī būve stāv tieši iepretim Valdnieka pilij – starp viņiem atrodas tikai bumbas spēles laukums.
Ēkas garums ir 80 m. Milzīga kvadrātveida ēka ar plašu iekšējo pagalmu. Iekšējā garā telpa sadalīta ar starpsienām 16 mazākās istabiņās – „cellēs.” Celles savā starpā nav savienotas, uz katru no tām ved atsevišķa ieeja vai nu no iekšējā pagalma, vai arī no „klostera” ārpuses.
Iekšējā pagalma pretējā pusē atrodas visskaistākā „klostera„ ēka – „Ziemeļu pils.” Tāpat kā Šivu pils, arī šī atrodas uz mākslīgas augstas terases. Uz pili ved skaistas kāpnes 30 m platumā. Ziemeļu pilī atrodamas tādas pat un tāpat izvietotas „celles.”
Ziemeļu pils fasāde rotāta ar smalkiem akmens ornamentiem – virs ieejas katrā „cellē” atrodas visuresošā Čaka maskas 4 rindās viena virs otras. Laukumu starp Čaka maskām aizpilda cilvēku, putnu un čūsku ornamenti.

Bruņurupuču templis (nams). Atrodas pie Valdnieka pils terases ZR malas. Tas ir neliels taisnstūra veida nams, labi saglabājies. Ieguvis nosaukumu no akmens bruņurupučiem, kas ir tā sienu reljefs.

Baložu kvadrāts (nams). Ir viena no 4 ēkām, kas ierobežo taisnstūra laukumu. Ieguvis nosaukumu no ziemeļu frontona formas, kas līdzīga baložu būrim. Baložu namam piekļaujas vēl viena piramīda.

Valdnieka pils. Citi nosaukumi – Šivu pils, Gubernatora pils. Silvāns Morlijs nosaucis to par Amerikas skaistāko celtni. Pēc leģendas to vienā naktī uzcēlis burvis-punduris. Šivu dzimtas ķēniņi to padarīja par savu rezidenci, bet tā bija uzcelta jau pirms viņiem.
Pils celta uz mākslīgi uzbērtas terases ap 200 m garumā, 170 m platumā un 12 m augstumā. Uz terases var uzrāpties tikai pa rieteņu pusi. Uz pamata terases celtnieki uzlikuši nākamo – mazāku, tajā var uzkāpt pa platām kāpnēm. Tad top redzama trešā terase, kas augstumā ir ne vairāk par 1 m. Uz tās tad arī atrodas „Valdnieka pils.”
Pašas Pils izmēri ir 98 m garumā, 12 m platumā un 8,5 m augstumā. Ēkai ir taisnstūra kodols laikam vēlāk bija sadalīts ar starpsienu divās plašās telpās, pie kurām no sāniem piekļaujas vēl pa 4 istabām. Šī galvenā pils telpa bija atdalīta no pārējām ar eju, kas bija segta ar pakāpienu velvēm. Šīs velves ir vienas no visaugstākajām, kādas vispār sastopamas maiju pilsētās.
Aiz monumentālajām ieejām apspriežu zālēs no labās un kreisās puses centrālajai ēkai piekļaujas divi Pils sānu spārni, kurā katrā ir vēl 16 istabas.
Pils sienas augšējo daļu rotā ārkārtīgi skaists un milzīgs reljefs. Tas salikts no rūpīgi apstrādātām akmens plāksnēm. Reljefa galvenais motīvs – lietus un auglības dievs Čaks. M.Stingls Ušmalas Valdnieka pils fasādē bija saskaitījis vairāk par 150 Čaka maskām. Šis reljefs patiesi ir brīnums – 700 m2 platība salikta no 20 000 akmens plāksnēm.
Valdnieka pils priekšā atrodas neliels no akmeņiem salikts altāris kvadrāta formā, uz kuru no visām 4 pusēm ved kāpnes. Agrāk uz tā atradās skulptūra – akmens tronis, divgalvaina jaguāra attēls. No jaguāra troņa šodien atlikušas vairs tikai nožēlojamas drupas.

Bumbas spēles laukums. Atrodas uz ZA no Pils terases. Laukums (izmēri: 54 m x 10 m) apjozts ar sienu 1 m biezumā un 6 m augstumā. Sienās iestiprināti gredzeni, kuros spēlētājiem bija jāiesit kaučuka bumba.
Uz šiem gredzeniem meksikāņu pētnieks Erosa uzgāja divus datumus, kas atbilda 649.gadam (9.10.16.6.14 un 9.10.16.6.15.). Ja datumi noteikti pareizi, tad bumbu spēles laukums atbilst laikam, kad pilsētā valdīja leģendārais burvis-punduris (2.periods).

Vecās sievietes piramīda.
Lielā piramīda. Otrā lielā Ušmalas piramīda.
Dienvidu komplekss.
Ziemeļu komplekss.
ZR komplekss.
Rieteņu komplekss.
Kapsēta.
Kolonāde.
Maiju ceļš.
Savieno Ušmalu ar Kabahu

Saites:
Maiji.
Maiju kultūras centri.