Bonampaka
„Sienas ar gleznām” (maiju val.). Nosaukumu devis S.Morlijs.
Atrašanās vieta. Meksika, Čjapas pavalsts, Lakandomas džungļos, Lakanhas upes krastā,148 km no Palenkes.
Tūristam. Beidzamos gados kļuvusi daudz pieejamāka apmeklētājiem, jo izbūvēts asfaltēts ceļš. Apmeklēt šo vietu pašam ir daudz vieglāk, nekā daudzas tūrisma kompānijas jums apgalvos. Tās piedāvā apmēram 35 ASV dolāru dienas tūri (bez Bonampakas iekļauta arī Jakčilāna). Papildus jāmaksā par ieejas biļetēm, ēdamo, dzeramo.
Senpilsēta atvērta no 8:00-4:45 katru dienu, izņemot svētdienu un svētku dienas. Ieejas maksa - 2 ASV dolāri.
Vēsture. Pilsētas izcelšanās laiks ap 800.g.
Dažādos laikos Bonampaka bija gan naidā, gan aliansē ar daudz varenāko kaimiņu Jaksčilānu.
Lielākie saglabājušies monumenti celti varenākā Bonampakas ķēniņa Čanmuāna II (Chan Muan II) laikā. Šis ķēniņš ķāpa tronī 776.gadā, savienības ar Jaksčilānu laikā. Viņš bija Jaksčilānas ķēniņa Eskudo Jaguāra II brālēns un bija ieprecējies karaliskajā ģimenē.
Visdrīzāk, Čanmuāna II dēls tā arī nekad netika valdījis pilsētā, jo tā tika pamesta.
Atklāšana un izpēte. Pilsētu pirmie uzgāja čikles (sapota koka sveķi) vācēji. 1946.gadā profesionāls amerikāņu fotogrāfs un vienlaikus arī čikles vākšanas darbu vadītājs Karloss Freijs (Carlos Frey - literatūrā saukts arī kā Kārlis vai Čārlzs!) kopā ar palīgu Džonu Baurnu (John Bourne - viņam bija kaut kādas darīšanas ar Zingera šujmašīnām) nonāca šai vietā kā pirmie indiāņu pavadoņa Akasio Čana (literatūrā tā vārds tiek minēts arī kā Čans Bors (Chan Bor)) pavadīti. Abi divi bija darbā United Fruit Company. Redz, tātad tieši lakandomiešu indiānis parādīja Freijam akmens pilsētas paliekas paliekas – tātad īstais pilsētas atklājējs ir indiānis Akasio Čans. Freijs uzmanīgi izpētīja pilsētu, viņa palīgs rūpīgi uzzīmēja visas pilsētas celtnes, izņemot vienu.
Izslavēto Bonampakas fresku galeriju tai pat 1946.gadā ar tā paša indiāņu pavadoņa palīdzību uzgāja vēlāk Freija kolēģis no tās pašas augļu kompānijas – Džailss Hili (Giles Healey), kurš ielīda it visās ēkās iekšā. Elektriskā luktura gaismā Hili uz trīs nelielu telpu 12 sienām (Templo de las Pinturas) atklāja lieliskus gleznojumus. Tajās bija attēlota visa pilsētas dzīve.
1947.gadā te veica pētījumus labi apgādāta ekspedīcija no Kārnegija institūta Vašingtonā. To finansēja United Fruit Company. Ekspedīciju vadīja Džailzs Grevils Hīlijs. Tā uzgāja 11 bagātus Vecās valsts tempļus kā arī trīs lieliskas stēlas.
Vispār visa tā pilsētas atklāšana bija mazliet mistiska. Freijs gāja bojā apgāžoties viņa kanu laivai Lakanhas upē citas Bonampakas ekspedīcijas laikā 1949.gadā.
Amerikāņu zinātnieks Silvāns Morlijs (Sylvanus Morley) veicis tajā pētījumus.
Arhitektūra. Arhitektūra. Platība ~2,4 km2, tātad neliela izmēros.
Klasiskā perioda pilsēta, kura tā arī nav pabeigta. Visas galvenās celtnes atrodas pa perimetru ap taisnstūra Lielo laukumu (Gran Plaza). Pilsētas izmēri bijši pieticīgi, tās centrā templis ar freskām.
Pilsētas celtniecība tika pārtraukta pēkšņi. Celta upes krastā dabas veidotā līdzenā laukumā.
Objekti.
Centrālais templis. Tā garums 16,5 m, platums – 4 m un augstums – 7 m. Šeit saglabājušies viskrāšņākie atrastie maiju sienu gleznojumi. Viena no tempļa telpām palikusi nepabeigta.
Akropole. Slejas Lielā laukuma dienvidu malā. Tās augšā atrodas 8 nelielas svētnīcas - no ārienes esot visskaistākās pilsētā. Uz tās atrodas arī divas no trim pilsētas stēlām (Nr. 2 un Nr.3).
Gleznojumu templis (Templo de las Pinturas). Viens no 8 akropoles tempļiem, pilsētas plānā atzīmēta kā Celtne Nr.1 (Edificio 1). Tā garums 16,5 m, platums – 4 m un augstums – 7 m. Viena no tempļa telpām palikusi nepabeigta.
Te arī tika uzieti viskrāšņākās maiju freskas, arī par godu ķēniņam Čanmuānam II, no kurām šodienas pilsētas nosaukums. Freskas restaurētas 1990.gadā. Diagrammas tempļa ārpusē līdzē izskaidrot iekšas gleznojumu nozīmi, kas nebūt nav viegli izprotama.
1.istaba (templī pa kreisi) - rāda bērna, iespējams, Čanmuāna II, iesvētīšanu. Istabas dienvidu sienas gleznojuma labajā malā redzams, kā tas tiek turēts rokās. krāšņie svētki par godu šim notikumam tiek tēloti viscaur šai istabā.
2.istaba (pa vidu) - dienvidu sienā tēlota kauja, kas notikusi 792.gada 6.augustā. Uz ziemeļu sienas - gūstekņu spīdzināšana (nagu maukšana!), to upurēšana. Ainu vada Čanmuāns II, tērpies jaguāra ādas kaujas tērpā. Uz viena no pakāpieniem zemāk atrodas vairākas galvas, pie kājām guļ gūsteknis.
3.istaba (templī pa labi) - rāda svētku dejas akropolē, aristokrāti milzīgās cepurēs. Austreņu sienā trīs sievietes baltos uzsvārčos sacaurumo savas mēles rituālai asinsnolaišanai.
Pēc vienas no versijām - gūstekņu upurēšana, mēļu caurduršana un dejas - tas viss ir svētki par godu jaunajam troņmantniekam. Arī 2.istabā tēlotais karš bijis tikai ar nodomu saķert gūstekņus šiem svētkiem.
Atradumi.
Freskas. Atklāja Džailss Hīlijs 1947.gadā 3 nelielās svētnīcas istabiņās uz 12 sienām (Templo de las Pinturas). Patlaban tiek uzskatītas par pašām krāšņākajām maiju freskas.
Freskās attēlotas visa pilsētas dzīve. Katra no telpām veltīta savai tēmai: pirmajā tēlota gatavošanās dejai, kas veltīta zemes dievam par godu; otrā aina veltītas karam - reliģiskā ceremonija pirms došanās cīņā, kauja pret mazu ciematu, ienaidnieku sagūstīšana, gūstekņu tiesāšana un uzvaru svinēšana; trešajā – lielu deju svētku svinēšana.
Gleznojumu personāži izvietoti vairākos līmeņos – atbilstoši to šķiriskajam stāvoklim. Krāsas: spoži sarkana, dzeltena, sarkanbrūna, zaļa, zila. Līdzīgi zīmējumi ir Karavīru templī Čičenicā.
Lieliskas kopijas pagatavoja meksikāņu mākslinieks Augustīns Viljagra.
Kaut kur šais freskās esot atainots arī stāsts par Šipetoteku un Kamaštli, viņu savstarpējo konverģenci.
Stēlas. Dažas ar cilvēka roku ir sabojātas. Laikam skaitā trīs. Viena no tām ir otrā lielākā no zināmajām: apmēram 6 m augsta, klāta ar skulptūrām.
Stēla Nr.1. Atrodas Lielajā laukumā. Ir 6 m augsta. Reprezentē ķēniņa Čanmuāna II lielisko valdīšanu. Šī ir otrā lielākā zināmā maiju stēla.
Stēla Nr.2. Atrodas akropolē. Arī reprezemtē Čanmuānu II.
Stēla Nr.3. Atrodas akropolē. Arī reprezemtē Čanmuānu II.
Narkotisko augu lietojums Bonampakas freskās. Bonampakas freskās atrodami pierādījumi, ka maiju savos reliģiskajos rituālos izmantojuši narkotiskos augus.
Te ūdenslilijas (maiji lietoja ēģiptiešu radinieci Nymphaea ampula) ir attēlotas tiešā tuvumā dejotāju deguniem un pierēm. Šie tēli „ir tik līdzīgi ēģiptiešu, ka šī līdzība vienkārši biedē.” (William Emboden, „The sacred Narcotic Lily of the Nile,” 395.lpp.)
Viens no Bonampakas gleznojumiem: „Groteski personāži griežas zemūdens rituālā dejā. Uz viņu pierēm – ūdenslilijas, viņiem pašiem ir nepārprotams sakars ar zivīm. Viena no figūrām attēlota ar paceltām rokām, kas patiesībā ir gigantiska omāra spīles... Kā atzīmē Dobkins de Rioss, jaunās pasaules halucinatorajiem motīviem ir raksturīga augu un jūras tematiku apvienošana.” (Emboden, „Transcultural Use of Narcotic Water Lilies,” 65.-66.lpp.)
Saites:
Maiji.
Maiju kultūras centri.
