Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

 

Sarkanās jūras krastā atklāta pasaulē senākā osta un papirusi, kas apliecina, ka Hufs ir Lielās piramīdas celtnieks

Franču un ēģiptiešu zinātnieku grupa Sarkanās jūras krastā, Džarfas ielejas (Wadi-el-jarf) rajonā, laikā no 2011.-2013.gadam atklājusi un izpētījusi ar IV dinastijas faraona Hufa valdīšanas laiku (2551.-2528.g.pmē.) datētu ostu un papirusus. 4500 gadus senā osta ir par 1000 gadiem vecāka nekā jebkura cita pasaulē zināmā osta, Discovery News pastāstīja ekspedīcijas vadītājs Pjērs Talē (Pierre Tallet).  

Hufs - Gīzas Lielās piramīdas celtnieks

Hufs, kurš savu troni mantoja no tēva (vai pēc dažu eģiptologu domām - patēva) Snefera, bija otrais IV dinastijas faraons. Viņa vārds senēģiptiešu valodā nozīmē "Hnuma aizstāvētais." Sengrieķu vēsturnieks Hērodots, kurš ap 450.g.pmē. apmeklēja Ēģipti, viņu nosauca par Heopsu, savukārt Aleksandrijas zinātnieks Erastotēns - par Saofisu.

Par 23 Hufa valdīšanas gadiem saglabājušās tikai dažas ziņas, kas galvenokārt iegūtas no celtņu un statuju uzrakstiem.

No šī trūcīgā materiāla zināms, ka izcilākais IV dinastijas faraons, nolūkā atrast jaunas tirkīza un vara raktuves, organizējis vairākas ekspedīcijas, kā arī uzturējis tirdznieciskas saites ar feniķiešu pilsētu Biblu. Faraona kuģi uz turieni devušies, lai iemainītu ēģiptiešu vara darbarīkus un ieročus pret vērtīgo Libānas ciedru.

Vēsturē Hufu iegājis kā Gīzas Lielās piramīdas celtnieks, kas vēl joprojām - pēc Lielā Ķīnas mūra - uzskatāma par pasaulē lielāko, cilvēku celto akmens būvi. Antīkajā periodā sengrieķi Gīzas piramīdas iekļāva septiņu visapbrīnojamāko, cilvēku roku radīto pasaules brīnumu sarakstā. Lielās piramīdas augstums ir 146,6 metri, pamatnes kvadrāta malas garums - 230 metri. Piramīdas kopējā akmens masa veido 2 521 000 kubikmetrus.

Atradumi pasaules senākajā, faraonu būvētajā ostā noteikti dod jaunas zināšanas gan par Hufu, gan par viņa valdīšanas laiku. Tagad zināma vismaz viena konkrēta vieta, no kurienes faraona kuģi devās uz Sinaja pussalu pēc vara un citiem minerāliem. Savukārt atrastie papirusi ir vēl viens pierādījums, ka Hufs patiešām bija pasaulē lielākās piramīdas celtniecības pasūtītājs. Par lielu vilšanos alternatīvo teoriju cienītājiem, tostarp arī man kā lielam Dēnikena piekritējam.  


Skatīt Senās Ēģiptes pieminekļi lielākā kartē

Atrašanās vieta

Džarfas ieleja, kur atrastas senās ostas paliekas, izvietojusies Sarkanās jūras krastā, 90 kilometrus uz dienvidiem no Ēnsoknas (Ain Sukhna) pilsētas un 25 kilometrus uz dienvidiem no Zafaranas. Tā atrodas galvenā Nīlas ieleju un Sarkano jūru savienojošā satiksmes gaiteņa - Arabas ielejas dienvidu malā.

Arheoloģisko izrakumu vēsture

Dažus kilometrus no jūras krasta kaļķakmens atsegumos izcirstās galerijas 1832.gadā atklāja britu arheologs Dž.G.Vilkinsons, kurš tās identificēja kā grieķu katakombas.

1954.gadā šo vietu sāka pētīt franču zinātnieki Fransuā Bisē (Francois Bissey) un Renē Šabo-Moriss (Rene Chabot- Morisseau). Taču arī viņi neiedomājās, ka patiesībā pēta pasaulē senāko ostu. Turklāt, kad 1956.gadā sākās Suecas krīze, šie zinātnieki savus pētījumus bija spiesti pārtraukt.

Bisē un Šabo-Morisa atstāto piezīmju, kā arī reģiona satelītattēlu izpētīšana 2008.gadā arheoloģisko atradumu vietu palīdzēja no jauna identificēt, savā pārskatā par pasaulē senākas ostas atklāšanu Ēģiptē, raksta Pjērs Talē un Gregorijs Maro (Gregory Marouard).

Sistemātiskus izrakumus Džarfas ielejas senvietā apvienotā franču-ēģiptiešu arheologu komanda, strādājot Sorbonas universitātes pētnieka P.Talē vadībā, sāka 2011.gada jūnijā.

2013.gada aprīlī pētnieki paziņoja, ka Sarkanās jūras krastā atklājuši pasaulē senāko ostu un vecākos ēģiptiešu papirusus, kas jebkad tikuši atrasti Ēģiptē.

Pavisam Džarfas ielejā arheologi izpētīja četras apbūves grupas gar Sarkanās jūras piekrasti un kalnu pakājē, netālu no Sv.Pāvila klostera avota.

Atklājumi pasaulē senākajā ostā

Ostas komplekss, kas datēts ar Hufa valdīšanas laiku pirms 4500 gadiem, ietver 150 metrus gara "L" - formas mola paliekas, kas sākas krastā, bet turpinās zem ūdens; no akmeņiem sakrautu navigācijas robežstabu; dīvainu 60 x 30 m lielu būvi, kas sadalīta 13 garās istabās, kuru funkcijas vēl nav noskaidrotas un 25-30 galerijas, kas izcirstas kaļķakmens atsegumos 5 km tālāk iekšzemē.

Dīvainā struktūra, kuras funkcija nav zināma, ir lielākā faraona būve, kas atklāta Sarkanās jūras krastos.

Galerijas ir no 16 līdz 34 m garas, 3 m platas un 2,5 m augstas. Garie "ceļi" veidoti no liela izmēra kaļķakmens blokiem, sargāja tām pieeju, bet ieejas bija noslēgtas ar "aizbīdāmu akmens plākšņu" sistēmu.

Galerijās arheologi uzgāja laivu un buru kuģu fragmentus, lielu daudzumu virvju gabalu, kas liecināja, ka tās izmantotas kā noliktavas.

Vismaz trīs galerijās pētnieki atrada krūzes, kuras, acīmredzot, jūras braucienu laikā izmantoja ūdens un pārtikas glabāšanai. Uz daudzām krūzēm ar sarkanu krāsu bija uzrakstīti to īpašnieku vai laivu vārdi.

Zem ūdens pie mola pamatnes tika atrasti 25 akmens enkuri un māla trauki, vēl 99 enkuri uzieti kādā noliktavas būvē. Uz enkuriem, pēc visa spriežot, bija iegravēti laivu nosaukumus attēlojoši hieroglifi.

500 metrus tālāk uz ZR no ostas arheologi atklāja trīs ēku grupas. Taisnstūra konstrukcijas un kamerām līdzīgas telpas norādīja, ka tās bija ostas strādnieku mājas. Ostas strādnieku mājas apliecina šīs senās, ar Hufa valdīšanas laiku datētas ostas un rajona komerciālo nozīmi, kas to izceļ citu tā laika Ēģiptē un ārpus tās esošo pilsētu vidū.

Spriežot pēc atrastās keramikas, arheologi secinājuši, ka osta šai vietā darbojusies līdz pat V dinastijas sākumam.

Seno ēģiptiešu ekspedīcijas uz Sinaja pussalu un Puntu

No Džarfas ielejas ostas seno ēģiptiešu kuģi devās uz Sīnāja pussalas dienviddaļu pēc vara, tirkīza un citiem minerāliem. Ievērojot 4500 gadus vecās ostas plašumu, P.Talē izvirzīja pieņēmumu, ka no šejienes tika organizētas arī lielākas jūras ekspedīcijas uz noslēpumaino Puntas zemi.

Dēvēta arī par Ta netjer - "Dievu zemi," Punta bija nozīmīgs seno ēģiptiešu tirdzniecības partneris. Par Puntas atrašanās vietu vēl arvien nav rimušas vēsturnieku diskusijas. Daudzi pētnieki to novieto uz DA no Ēģiptes, kaut kur piekrastes rajonā Somālijas ziemeļos, Džibutijā, Eritrejā, Etiopijas ZA un Sudānā.

Zināms tik daudz, ka jau Vecās valsts laikā senēģiptieši devās bīstamos jūras braucienos uz zemi, ko viņi dēvēja par Puntu. No turienes ēģiptieši pārveda zeltu, aromātiskos sveķus, melnkoku, vergus, kā arī dažādus dzīvniekus.

Senākie uzraksti vēsta par V dinastijas faraona Sahura organizētām ēģiptiešu tirdzniecības ekspedīcijām uz Puntu. Šim faraonam veltītā tempļa ciļņos attēloto karagūstekņu vidū redzami arī Puntas iedzīvotāji.

Talē izteiktais pieņēmums par senēģiptiešu jūrasbraucieniem uz Puntas zemi faraona Hufa valdīšanas laikā neseno Džarfas ielejas atklājumu kontekstā ir ne vien interesants, bet balstās arī uz nedaudziem netiešiem pierādījumiem. Senēģiptiešu uzraksti, kas datēti ar IV dinastijas faraona Hufa valdīšanas laiku, ziņo par zeltu no Puntas. Savukārt Hufa dēlam piederējis Puntas zemē dzimis vergs Hertese.

Džarfā atrastie papirusi sniedz vērtīgas ziņas par seno ēģiptiešu dzīvi faraona Hufa valdīšanas laikā. 40 papirusi, kas tika atrasti senās ēģiptiešu ostas noliktavās apakšzemes ejās, izraisīja īpašu arheologu sajūsmu. Tie ir vecākie jebkad atrastie senēģiptiešu papirusi šajā valstī, savā paziņojumā teica Ēģiptes Senlietu ministrs Muhameds Ibrahims. Šie papirusi ir svarīgi, jo sniedz daudz vērtīgu ziņu par ēģiptiešu dzīvi faraona Hufa 23 gadu ilgajā valdīšanas periodā.

Franču ēģiptologs Talē noradīja, ka atrastie papirusu dokumenti jāpēta īpaši rūpīgi, jo satur bagātīgas ziņas par Hufa valdīšanas laiku. Papirusos aprakstīts seno ēģiptiešu dzīvesveids, tiesības un pienākumi, par ko līdz šim ēģiptologiem bija skopas ziņas, piebilda pētnieks.

Īpaši intriģējoša ir ar Lielās piramīdas celtniecību saistītā ostas ierēdņa Merera dienasgrāmata. Tajā ierēdnis galvenokārt aprakstīja savus braucienus uz kaļķakmens karjeru, lai sagādātu būvmateriālus Hufa piramīdas celtniecībai, Discovery News pavēstīja Talē. Kaut gan, izlasot ierēdņa dienasgrāmatu, neko jaunu par Lielās piramīdas celtniecību nevar uzzināt, tā tomēr pirmo reizi sniedz "precīzu pārskatu par katru darba dienu," - piebilda zinātnieks.

Cits dokuments attēlo Hufa radīto birokrātiju, kas kontrolēja pārtikas - maizes un alus - sadali ostas strādniekiem.

Augšējais attēls: viena no noliktavām atrastie senie akmens enkuri. L.Talē publicitātes attēls.

Avoti un literatūra:
livescience.com
dailymail.co.uk
gmanetwork.com
archaeology.org
nbcnews.com
english.ahram.org.eg
en.wikipedia.org
academia.edu
en.wikipedia.org
en.wikipedia.org

2003.g., Pasaules vēsture vidusskolai I. Rīgā. Zvaigzne ABC
Lipsberga, Agra. 2007.gads, janvāris/ februāris. ”Jaunie Pasaules Brīnumi” Terra. 24.- 28.lpp.
Veinbergs, Joels. 1973. Kolumbi pirms Kolumba. Rīga. Liesma.

Pirmo reizi publicēts 25.12.2013.

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.