Džarfas osta
2011.gadā atklāta senēģiptiešu osta Sarkanās jūras krastā, Džarfas ielejā.
Atrašanās vieta. Ēģiptē, Sarkanās jūras krastā, Džarfas ielejas (Wadi-el-Jarf) rajonā, 90 kilometrus uz dienvidiem no Ēnsoknas (Ain Sukhna) pilsētas un 25 kilometrus uz dienvidiem no Zafaranas. Tā atrodas galvenā Nīlas ieleju un Sarkano jūru savienojošā satiksmes gaiteņa - Arabas ielejas dienvidu malā.
Atklāšana un izpēte. Dažus kilometrus no jūras krasta kaļķakmens atsegumos izcirstās galerijas 1832.gadā atklāja britu arheologs Dž.G.Vilkinsons, kurš tās identificēja kā grieķu katakombas.
1954.gadā šo vietu sāka pētīt franču zinātnieki Fransuā Bisē (Francois Bissey) un Renē Šabo-Moriss (Rene Chabot- Morisseau). Taču arī viņi neiedomājās, ka patiesībā pēta pasaulē senāko ostu. Turklāt, kad 1956.gadā sākās Suecas krīze, šie zinātnieki savus pētījumus bija spiesti pārtraukt.
Bisē un Šabo-Morisa atstāto piezīmju, kā arī reģiona satelītattēlu izpētīšana 2008.gadā arheoloģisko atradumu vietu palīdzēja no jauna identificēt, savā pārskatā par pasaulē senākas ostas atklāšanu Ēģiptē, raksta Pjērs Talē un Gregorijs Maro (Gregory Marouard).
Sistemātiskus izrakumus Džarfas ielejas senvietā apvienotā franču-ēģiptiešu arheologu komanda, strādājot Sorbonas universitātes pētnieka Pjēra Talē (Pierre Tallet) vadībā, sāka 2011.gada jūnijā. Laikā no 2011.-2013.gadam grupa atklājusi un izpētījusi Džafras ostu. Tā datēta ar IV dinastijas faraona Hufu valdīšanas laiku (2551.-2528.g.pmē.).
2013.gada aprīlī pētnieki paziņoja, ka Sarkanās jūras krastā atklājuši pasaulē senāko ostu un vecākos ēģiptiešu papirusus, kas jebkad tikuši atrasti Ēģiptē.4500 gadus senā osta ir par 1000 gadiem vecāka nekā jebkura cita pasaulē zināmā osta. Atradumi pasaules senākajā, faraonu būvētajā ostā noteikti dod jaunas zināšanas gan par Hufu, gan par viņa valdīšanas laiku. Tagad zināma vismaz viena konkrēta vieta, no kurienes faraona kuģi devās uz Sīnāja pussalu pēc vara un citiem minerāliem.
Vēsture. No Džarfas ielejas ostas seno ēģiptiešu kuģi devās uz Sīnāja pussalas dienviddaļu pēc vara, tirkīza un citiem minerāliem. Ievērojot 4500 gadus vecās ostas plašumu, P.Talē izvirzīja pieņēmumu, ka no šejienes tika organizētas arī lielākas jūras ekspedīcijas uz noslēpumaino Puntas zemi.
Apraksts. Pavisam Džarfas ielejā arheologi izpētīja četras apbūves grupas gar Sarkanās jūras piekrasti un kalnu pakājē, netālu no Sv.Pāvila klostera avota.
Ostas komplekss, kas datēts ar Hufu valdīšanas laiku pirms 4500 gadiem, ietver 150 metrus gara "L" - formas mola paliekas, kas sākas krastā, bet turpinās zem ūdens; no akmeņiem sakrautu navigācijas robežstabu; dīvainu 60 x 30 m lielu būvi, kas sadalīta 13 garās istabās, kuru funkcijas vēl nav noskaidrotas un 25-30 galerijas, kas izcirstas kaļķakmens atsegumos 5 km tālāk iekšzemē. Dīvainā struktūra, kuras funkcija nav zināma, ir lielākā faraona būve, kas atklāta Sarkanās jūras krastos.
Galerijas ir no 16 līdz 34 m garas, 3 m platas un 2,5 m augstas. Garie "ceļi" veidoti no liela izmēra kaļķakmens blokiem, sargāja tām pieeju, bet ieejas bija noslēgtas ar "aizbīdāmu akmens plākšņu" sistēmu.
500 metrus tālāk uz ZR no ostas arheologi atklāja trīs ēku grupas. Taisnstūra konstrukcijas un kamerām līdzīgas telpas norādīja, ka tās bija ostas strādnieku mājas. Ostas strādnieku mājas apliecina šīs senās, ar Hufu valdīšanas laiku datētas ostas un rajona komerciālo nozīmi, kas to izceļ citu tā laika Ēģiptē un ārpus tās esošo pilsētu vidū.
Spriežot pēc atrastās keramikas, arheologi secinājuši, ka osta šai vietā darbojusies līdz pat V dinastijas sākumam.
Atradumi. Galerijās arheologi uzgāja laivu un buru kuģu fragmentus, lielu daudzumu virvju gabalu, kas liecināja, ka tās izmantotas kā noliktavas.
Vismaz trīs galerijās pētnieki atrada krūzes, kuras, acīmredzot, jūras braucienu laikā izmantoja ūdens un pārtikas glabāšanai. Uz daudzām krūzēm ar sarkanu krāsu bija uzrakstīti to īpašnieku vai laivu vārdi.
Zem ūdens pie mola pamatnes tika atrasti 25 akmens enkuri un māla trauki, vēl 99 enkuri uzieti kādā noliktavas būvē. Uz enkuriem, pēc visa spriežot, bija iegravēti laivu nosaukumus attēlojoši hieroglifi.
Talē izteiktais pieņēmums par senēģiptiešu jūrasbraucieniem uz Puntas zemi faraona Hufu valdīšanas laikā neseno Džarfas ielejas atklājumu kontekstā ir ne vien interesants, bet balstās arī uz nedaudziem netiešiem pierādījumiem. Senēģiptiešu uzraksti, kas datēti ar IV dinastijas faraona Hufu valdīšanas laiku, ziņo par zeltu no Puntas. Savukārt Hufu dēlam piederējis Puntas zemē dzimis vergs Hertese.
Džarfas papirusi. Tie sniedz vērtīgas ziņas par seno ēģiptiešu dzīvi faraona Hufa valdīšanas laikā. 40 papirusi, kas tika atrasti senās ēģiptiešu ostas noliktavās apakšzemes ejās, izraisīja īpašu arheologu sajūsmu. Tie ir vecākie jebkad atrastie senēģiptiešu papirusi šajā valstī, savā paziņojumā teica Ēģiptes Senlietu ministrs Muhameds Ibrahims. Šie papirusi ir svarīgi, jo sniedz daudz vērtīgu ziņu par ēģiptiešu dzīvi faraona Hufa 23 gadu ilgajā valdīšanas periodā. Papirusos aprakstīts seno ēģiptiešu dzīvesveids, tiesības un pienākumi, par ko līdz šim ēģiptologiem bija skopas ziņas.
Īpaši intriģējoša ir ar Lielās piramīdas celtniecību saistītā ostas ierēdņa Merera dienasgrāmata. Tajā ierēdnis galvenokārt aprakstīja savus braucienus uz kaļķakmens karjeru, lai sagādātu būvmateriālus Hufa piramīdas celtniecībai. Cits dokuments attēlo Hufa radīto birokrātiju, kas kontrolēja pārtikas - maizes un alus - sadali ostas strādniekiem.
Saites.
Senēģiptiešu kultūras centri.
Senēģiptiešu ceļojumi.
