Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Lielais Ķīnas mūris

Aizsardzības būve akmens sienas veidā, kas novietota gar Senās Ķīnas ziemeļu robežu. Ķīniešu avotos tas nosaukts dažādi - par "Dieva pavedieni, kas sien kopā Ķīnas impēriju" un "Ciešanu un asaru siena." Tā celtniecība sākta III gs.pmē. Ciņu dinastijas ķēniņa Šihuandi valdīšanas laikā.

Lielo mūri mēdz saukt arī par pašu garāko apbedījuma vietu pasaulē, jo, pēc dažādiem avotiem, tās celtniecībā gājis bojā vismaz miljons ķīniešu strādnieku. Pašlaik trūkst precīzu ziņu par mūra kopējo garumu, to minot diapazonā no 1-6 000 km.

Vēsture. Mūris ir 5.ķīniešu mēģinājums pasargāt savus sējumus no klejotāju uzbrukumiem. Pirmie nocietnājumi taopa jau 220.g.pmē. (vairāk uz ziemeļiem no pašreizējās mūra vietas). Mūra pārbūve un pagarināšana notika vēl 4 reizes. Patlaban redzamais ir versija, kas tapusi Minu dinastijas laikā no 1368.–1640.gadam. 1480.g. tikuši reglamentēti trauksmes signāli: 1 signāls brīdina par 100 svešinieku tuvošanos, 2 – par 500, 3 – par 1000, utt. Kopš 1987.g. Mūris iekļauts UNESCO sarakstā. Katru gadu tur ierodas ap 10 miljonu tūristu. Unikālie būvdarbi sākušies Ciņa Ši Huandi valdīšanas laikā 221.g.pmē. (citur minēts, ka sākuši būvēt ap 500.g.pmē.), turpinājušies 10 gadus un bojā aizgājuši 2 miljoni cilvēku. Toreizējais mūris sasniedzis 4000 km garumu, bijis 10 m augsts un tik plats, ka pa to kopā varējuši jāt 5 vai 6 jātnieki.
Lielākā daļa no mūra, kas ir redzams virs kalniem un līdzenumiem Ķīnas dienvidos. Minu dinastijas laikā no 1368. līdz 1644. gadam.
Mūris bija domāts aizsardzībai pret ziemeļu klejotājciltīm, pārsvarā mongoļu ordām. Tas gan īsti nepasargāja, jo vairākas ķīniešu valdnieku dinastijas dibinājuši ziemeļu iebrucēji, kas spēja Mūri pārvarēt un aiziet līdz pat Pekinai. Taču pat viduslaikos doma tika atzīta par labu. Tad mūri atjaunoja un pagarināja.
Lai kā, bet veselus 2000 gadus Mūris nošķīra divas ļoti atšķirīgas civilizācijas – stingru zemkopības kultūru dienvidos un nomadu klejotāju kultūru ziemeļos.
Mūri bojājuši arī japāņu–ķīniešu kari. Bet visvairāk tas cietis „kultūras revolūcijas” laikā, kad tas izmantots kā lētu būvmateriālu avots.

Apraksts. Lielākā cilvēku būvētā celtne. Ķīnas vēstures un arhitektūras simbols. Kopējais garums – 6352 km., šis cipars patlaban pieņemts par oficiālo. Stiepjas cauri 5 tagadējām provincēm. Ziedu laikos tas esot stiepies 6700 km garumā, un no Gobi tuksneša līdz Dzeltenajai jūrai veidoja vienlaidus (tomēr ar atstarpēm!) militāru nocietinājumu. Tagad tas sarucis uz pusi. Daudzviet pārtrūcis un turpinās zem ūdens.
Mūris nekad nav šķērsojis visu Ķīnu vienā nepārtrauktā līnijā. Precīzs tā garums arī īsti nav zināms: vieni avoti min 7200 km, bet citi – tikai 5000 km. Pētnieki domā, ka tas patiesībā esot daudzu savstarpēji nesaistītu segmentu apvienojums. Uzbūvēts dažādos laikmetos 2000 gadu ilgā laika posmā un veido tādu kā labirintu Ķīnas ziemeļos.
Mūra platums ir no 5–12 m, bet augstums no 6–15 m.
Būvēts no akmeņiem, ķieģeļiem un sablīvētas zemes.
Vietām redzami jauni ķieģeļi un betons – brutālas atjaunošanas pēdas. Mūris iekļauts UNESCO sarakstā, taču joprojām tiek uzlūkots par apdraudētu. Apmēram 20% Mūra ir atjaunoti, 40% ir kritiskā stāvoklī, bet vēl 40% ir zuduši pavisam.
Stiepjas 6350 km garumā un šķērso 5 tagadējās Ķīnas provinces. Visapmeklētākā mūra daļa ir 10 km Pekinai tuvais posms. Stipri cieš no cilvēku kaitniecības.
Vidējais mūra augstums ir 6.6 m, stāvums kraujākaj’;as vietās ir 70 grādi. Apakšdaļā nocietinājuma biezums ir 6.5 m, augšdaļā – ap5 m. Visā mūra garumā sabūvēti sargtorņi, starp kuriem tika nodoti signāli ar dūmu un uguns palīdzību.

Būvēšana. Vispirms tika izmantoti akmens buķi, bet , kad to pietrūka, izdomāja jaunu tehnoloģiju – no koka izveidoja karkasu un bēra iekšā augsni. Uz katras uzbērtās kārtas strādnieki lēkāja vairākas stundas, to uzdevums bija sablietēt katru kārtu līdz 10 cm biezumam. Tagadējā mūra versijā iekšpusē vēl arvien ir sablietēta augsne, bet ārējo čaulu veido stingri ķieģeļi.
Vidējais mūra augstums ir 6.6 m, stāvums kraujākajās vietās ir 70 grādi. Apakšdaļā nocietinājuma biezums ir 6,5 m, augšdaļā – ap 5 m. Visā mūra garumā sabūvēti sargtorņi, starp kuriem tika nodoti signāli ar dūmu un uguns palīdzību. 

Mūra izpēte. Mūra vēstures pētnieks Viljams Lindsijs XX gs. 80.gadu beigās kājām nogājis ap 2400 km gar nomaļām mūra daļām, sākot no Haņsu provinces tuksneša līdz pat Šaņhaiguaņai valsts austrumos, kur Mūris satiekas ar Dzelteno jūru.
Ķīniešu arheologi netālu no robežas ar Mongoliju atklājuši agrāk nezināmu Lielā Ķīnas mūra posmu un tas ir līdz šim vistālāk ziemeļos atrastais mūra fragments. Mūra fragments, kuru zinātnieki ir atraduši Iekšējās Mongolijas provincē, Bajanuras apgabalā, ir 2,3 m plats un 1,15 m augsts. Šis mūra posms ir būvēts pirms 2110 gadiem Haņu dinastijas laikā, un, iespējams, tas ir visvecākais līdz mūsdienām saglabājies mūra fragments. Lielā Ķīnas mūra celtniecība sākās imperatora Ciņa Šihuandi valdīšanas laikā, kurš sāka valdīt 221.g.pmē.
No akmeņiem celtā mūra fragmentu atklāja Ķīnas Tautas universitātes Vēstures skolas pētnieku grupa.
Mūris, kas gadsimtu gaitā vairākkārtīgi ir ticis pārveidots, sākotnēji bija iecerēts, lai aizsargātos pret iebrucējiem no ziemeļiem.
Savulaik mūra kopējais garums bija 6300 kilometri, taču līdz mūsdienām ir saglabājušies mazāk par 2500 mūra kilometriem.
Ķīnas valdība nesen noalgojusi speciālistu grupu, kas izmērīs Lielā Ķīnas mūra garumu un patieso stāvokli. Pētījumus plānots pabeigt 2009.gadā.

Tūristam. Vislabāk to apskatīt tālāk no Pekinas, kur 10 km garais mūra posms tiek visvairāk apmeklēts. Stipri cieš no cilvēku kaitniecības.
Lielais Ķīnas mūris ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts un objekts, kas daudzus tūristus motivē Ķīnas apmeklējumam. Tūristi parasti Mūri ierodas apmeklēt Badalinā pie Pekinas, kur redzama mūra krāšņākā daļa. Šeit aplīkojamais Mūra posms ir daļa no 600 km garā Pekinas mūra, un tas būvēts Minu (1368.-1644.g.) dinastijas laikā. Tūrisma plūsma esot sākusies 1957.gadā. Šeit mūris ir labi uzturēts un pielāgots apstaigai.
Te valda drūzma un komercija. Katru gadu šo vietu apmeklē 4,5 miljoni tūristu.
Cita vieta apskatei ir pie Mutiaņjui uz austrumiem no Badalinas. Šī Mūra posma celtniecība sākās ap VI gs., ap 1000 gadu pēc tam Mūris tika rekonstruēts. Tad to atstāja novārtā un Ķīnas KP darboņi pat atbalstīja tā izpostīšanu, jo uzskatīja par Ķīnas feodālo simbolu. Mūra atjaunošana sākās 1978.gadā, kad pie varas nāca Den Sjao Pins. Šis ir interesants posms 2 km garumā un ar 22 sargtorņiem. Nu arī šī vieta ir komercializēta un pilna ar tūristiem. Nepieciešams 45 minūšu kāpiens, kas nevēlas – tie izmanto pacēlāju.
Vēl viena laba vieta ir Šentanjui ieleja uz austrumiem no Mutiaņjui.
Sunča ciema apkārtnē var aplūkot Mūra mežonīgo daļu.
Mūrim atrasts arī cits pielietojums: piemēram tur ticis organizēts rokmūzikas koncerts ar Sindiju Lauperi priekšgalā. Katru gadu tūkstošiem skrējēju pulcējas ciematā 130 km uz ziemeļiem no Pekinas, lai piedalītos Lielā Ķīnas mūra maratonā. Karls Lāgerfelds tika izmantojis mūri kā mēli, pa kuru staigāja viņa modeles.

Karājošais Lielais mūris. Mūra fragments, kas ved pāri stāviem kalniem, radot ilūziju it kā tas noslīdēs lejā. 
Jiayuguan pārejas forts. Vistālākais mūra sargposteņa punkts rieteņos un pie viena arī vislabāk saglabājies no vairāk nekā 1000 Lielā Ķīnas mūra sargposteņiem.

Piedāvā pārgājienus:
www.beijinghikers.com – pārgājiens nedēļas nogalē gar Lielo Ķīnas mūri. Pieaugušiem 50 ASV dolāru, bet bērniem – 29.
www.cnadventure.com – piedāvā dažāda garuma ekskursijas gar Mūri
www.cyclechina.com – ekskursijas gar Mūri ar divriteni.
Pekina grasās atvērt tūristiem vēl trīs Lielā Ķīnas mūra posmus, kuru kopējais garums sasniegs aptuveni 50 kilometrus.

Mūra Pekinas posma garums veido 530 kilometrus. Līdz šim tūristiem pieejami tikai četri tā posmi 30 kilometru garumā. Ik gadu tos apmeklē vidēji seši miljoni tūristu.
Mūra restaurācija un jaunu posmu atvēršana ietilpst municipālajā kultūras mantojuma saglabāšanas plānā 2010.-2014. gadam, kura budžets veido trīs miljardu juaņu (aptuveni 206 miljonus latu).

Krievu inženieris V.Korobeiņikovs (В.И.Коробейников), kas savulaik strādājies pie projekta Buran, izteicis domu, ka  garais mūris bijis domāts elektriskā signāla pārvadīšanai. Tik spēcīgs impulss pat esot izsaucis Zemes elektriskā lauka pārkārtošanos un planētas izstaroto viļņu pārveidošanos. Vārdu sakot, kārtējais murdziņš.

Saites.
Senās Ķīnas civilizācijas centri.
Ķīna.