Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Civilizācijas un kultūras

Pie Dēlas salas Egejas jūrā atrod nogrimušas apmetnes drupas

Grieķijas Kultūras ministrija izplatījusi paziņojumu, ka Egejas jūras dibenā pie Dēlas salas krastiem uzietas senas nogrimušas apmetnes drupas ar keramikas darbnīcas paliekām.

Lasīt tālāk ...

Asīrijas impērijas bojāeju sekmēja klimata izmaiņas un demogrāfiskais sprādziens VII gs.pmē.

Asīrijas impērijas bojāejas cēloņi bija ne tikai pilsoņu kari un politiskie nemieri. Arheoloģiskie, vēsturiskie un paleoklimatiskie dati liecina, ka kādreiz senajā pasaulē tik varenās Asīrijas lielvalsts sabrukumā lielu lomu spēlēja arī klimata izmaiņas un demogrāfiskais sprādziens, teikts žurnālā „Climatic Change” publicētajā Ādama Šneidera (Kalifornijas Sandjēgas universitāte, ASV) un Selima Adala (Anatolijas Civilizāciju pētniecības centrs, Turcija) rakstā. 

Lasīt tālāk ...

Lieldienu salas iedzīvotāju gēni daļēji apstiprina Tūra Heijerdāla hipotēzi par Amerikas pirmskolumba iedzīvotāju saikni ar Polinēziju

Slavenā norvēģu etnogrāfa, antropologa un ceļotāja Tūra Heijerdāla izvirzītā hipotēze par pasaules nomaļākās vietas iedzīvotājiem - Klusajā okeānā apmēram 3500 km no Čīles krastiem gulošās vientuļās vulkāniskās cilmes Lieldienu salas iezemiešiem - kā no Peru pāri okeānam atbraukušiem, pirmskolumba laikmetā Amerikā ieradušos nezināmas cilmes gaišādainu un sarkanmatainu cilvēku un vēlāk, otrajā vilnī, ieradušos indiāņu pēctečiem ilgstoši tika uzlūkota kā nepamatota fantāzija. Skeptiķi, runājot par tā saukto pseidoarheoloģiju, Heijerdālu minēja kā vienu no uzskatāmākajiem piemēriem, izliekoties neredzam tās viņa teorijas daļas, kurām pamatā bija arheoloģiski atklājumi, nenoliedzami fakti un uzkrītošas līdzības. Tagad snobiskajiem kritiķiem savu izteikumu toņkārtas atkal nāksies pieklusināt - kārtējais akadēmiskā izdevumā publicētais Lieldienu salas iezemiešu gēnu pētījums pierāda, ka vismaz daļēji Heijerdālam bijusi taisnība.

Lasīt tālāk ...

Dzīvnieku zīmējumi uz sena grieķu vīna kausa, iespējams, attēlo zvaigznājus

Ilgu laiku uzskatīja, ka zīmējumi uz apmēram 2625 gadus veca divrokturu grieķu vīna kausa, kas pašreiz izstādīts Lamijas Arheoloģijas muzejā, attēlo medību ainas ar nejauši izvēlētiem dzīvniekiem.

Taču nesen veikts pētījums liecina, ka, uz skifa (skyphos) tipam piederošā vīna kausa, uzgleznotie dzīvnieki ir zvaigznāji un tas ir viens no senākajiem šāda veida attēlojumiem. Ar detalizētu kausa zīmējumu analīzi iespējams iepazīties žurnāla "Hesperia" šī gada aprīļa-jūnija numurā.

Pētījuma autors, Misūri universitātes klasiskās arheoloģijas doktorantūras students Džons Bārnss (John Barnes) domā, ka arī citi dzīvnieku gleznojumi un zīmējumi sengrieķu mākslas darbos patiesībā varētu būt zvaigznāju attēlojumi.

Ja mēs no jauna izvērtētu dzīvnieku attēlojumus, kurus sākotnēji iekļāva kategorijā „medību ainas,” tad atrastu vēl vairāk [zvaigznāju attēlojumus] un iegūtu daudz labāku izpratni par to, ko un kāpēc sengrieķi vērojuši nakts debesīs, Bārnss pastāstīja livescience.com

Lasīt tālāk ...

Indonēzijas alu gleznojumu datējums liek pārskatīt priekšstatus par mākslas rašanās laiku un vietu

Dzīvnieku gleznojumi un roku nospiedumi, kas klāj septiņu alu sienas Sulavesi salas dienvidrietumos, Indonēzijā, iespējams, ir vecākie pasaulē, teikts žurnālā "Nature" 2014.gada 8.oktobrī publicētajā rakstā. Šie gleznojumi, daži no kuriem ir pat 40 000 gadus seni, satricina eirocentrisko uzskatu par Eiropu kā mākslas dzimšanas vietu.

Agrāk pētnieku vidū valdīja nesatricināma pārliecība, ka Rietumeiropa bija tā pasaules daļa, kas pirms 40 000 gadiem atradās „simbolisma sprādziena” epicentrā, pēc kura konstatējamas senākās cilvēku mākslinieciskās izpausmes, piemēram, alu glezniecība un citas attēlu veidošanas formas, tostarp figurālā māksla, sacīja pētījuma vadītājs, Grifita (Griffith) universitātes (Austrālija) arheologs un ģeoķīmiķis Maksime Obērs (Maxime Aubert). Tomēr tagad, turpina pētnieks, mūsu veiktie atklājumi pierāda, ka senākie paleolīta mākslas pieminekļi divās Eirāzijas kontinenta pretējās pusēs radīti apmēram vienā un tajā pašā laikā, ļaujot izteikt hipotēzi, ka mākslas sākotne meklējama pat vēl dziļākā aizvēsturē - iespējams Āfrikā, pirms Homo sapiens to atstāja un izplatījās pa visu pasauli.

Lasīt tālāk ...

Polijā atklātas liecības par mezolīta šamanisma ritiem un zvaigžņu vērošanu

Izpētot mezolīta laikmeta apmetni pie Švidvijas (Świdwie) ezera Rietumpomerānijā, Polijā, zinātnieki uzgājuši liecības gan par seno Baltijas jūras baseina iedzīvotāju pasaulskatu un, domājams, šamaniskiem rituāliem, gan arī par iespējamu zvaigžņu vērošanu.

Švidvijas ezers, pie kura pirms apmēram 9000 gadiem dzīvoja kāda mednieku-vācēju kopiena, kuras nometni un daudzus tās vietā palikušos organiskos (koka, kaula) priekšmetus vēlāk pārklāja un anaerobos apstākļos no iznīkšanas pasargāja skābekļa necaurlaidīgs kūdras slānis, atrodas tāda paša nosaukuma dabas rezervātā, netālu no Bolkovas pilsētas, ziemeļrietumu Polijā, Vācijas pierobežā.

Lasīt tālāk ...

Senās vara raktuvēs Jordānijas dienvidos uziets skarabejs ar Ēģiptes faraona Šešonka I vārdu

Arheologi, Sandjego universitātes (ASV) antropoloģijas profesora Tomasa Levī (Thomas E.Levy) vadībā, izpētot senu vara raktuvju un kausēšanas ceha vietu Jordānijas dienvidos, nejauši uzgāja ēģiptiešu amuletu, kurā bija iegravēts varenā faraona Šešonka I vārds.

Nelielais, bet vēsturiski ļoti nozīmīgais artefakts varētu būt lietisks pierādījums pirms gandrīz 3000 gadiem notikušajam faraona Šešonka I karagājienam uz Levanti [1.], saka pētnieki. Jau 2006.g. atrastā skarabeja apraksts tagad publicēts britu arheoloģijas žurnālā "Antiquity."

Lasīt tālāk ...

Kazahijā atklāti vairāk nekā 30 noslēpumaini ģeoglifi

Milzīgie, Naskas plakankalnē uz zemes izveidotie, lielākoties tikai no putna lidojuma augstuma ieraugāmie "zīmējumi," neapšaubāmi ir pasaulē slavenākās šāda veida konstrukcijas. Tomēr arī citās zemeslodes daļās var atrast līdzīgus veidojumus - pirms dažiem gadiem tādi uzieti arī Kazahijas ziemeļu daļā un šobrīd tur ir zināmi jau apmēram 30 [1.] ģeoglifi.

Pirmos divus Kazahijas ģeoglifus 2007.g. pavasarī, ar Google Earth karšu programmu pārlūkojot apvidus satelītuzņēmumus Torgajas ieplakas reģionā Kostanajas apgabalā, uzgāja novadpētnieks Dmitrijs Dejs. Pētījumus turpinot un tajos iesaistoties arheologiem, reģionā atrasto zemes veidojumu skaits pieauga.

Torgajā atklātie ģeoglifi ir veidoti kā dažādas ģeometriskas figūras - kvadrāti, apļi, svastika, ovāli, krusti un citi elementi. Satelītuzņēmumos lieliski iezīmējušos, taču uz zemes apvidū grūti pamanāmo figūru izmēri ir gana iespaidīgi - diametrā no 90 līdz 400 metriem.

2007. un 2008.g. Kostanajas Valsts universitātes sarīkotās arheoloģiskās ekspedīcijās tika veikta atklāto ģeoglifu un to apkārtnes apzināšana, sīkāk izpētot trīs ievērojamākās vietas (Uštogajas kvadrātu, Torgajas svastiku un Šilijas kvadrātu)

Lasīt tālāk ...

Uzietas liecības par lielu vara laikmeta apmetni centrālajā Spānijā

Tībingenes universitātes arheologi sadarbībā ar Kultūras resursu centru, Spānijas vidienē, Toledo provinces Kastīlijas-Lamančas komūnā, Azutanas (Azutan) administratīvajā teritorijā atklājuši iepriekš nezināmu, lielu Vara laikmeta apmetni. Strādājot kopā ar kolēģiem no Alkalas de Enaresas (Alcala de Henares) universitātes, arheologi atrada lauskas un akmens darbarīkus apmēram 90 hektāru lielā platībā.

Senlietu tipoloģiskā analizē atradumus datē ar Vara laikmetu jeb halkolītu (literatūrā arī - eneolīts) - pārejas posmu no neolīta uz bronzas laikmetu, kas Spānijā notika pirms 4000 līdz 5000 gadiem.

Lasīt tālāk ...

Dānijā atklāj nozīmīgu vīkingu laika cietoksni

Dānijas Piļu centra un Ārhusas universitātes arheologi nākuši klajā ar paziņojumu par sensacionālu, reģiona mēroga nozīmes atradumu - apmēram 40 km uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Kopenhāgenas, Vallo muižai piederošā laukā, 3 km uz rietumiem no Koges pilsētas, viņiem izdevies atklāt liela vīkingu cietokšņa paliekas. Jaunatklātais nocietinājums, kas bijis veidots kā masīvu baļķu sienu un zemes vaļņu apļveida konstrukcija, pieder tā sauktajam "Trelborgas" cietokšņu tipam, kurus, kā uzskata vairums vēsturnieku, ap 980.g. būvējis dāņu karalis Haralds Zilzobis.

Par apmēram 145 m diametrā lielā cietokšņa nozīmi liecina fakts, ka tas ir tikai piektais zināmais šāda veida nocietinājums Dānijā (vēl divi atrodas Ēresunda šauruma pretējā krastā - mūsdienu Zviedrijas teritorijā, kura vīkingu laikmetā piederēja Dānijai) un iepriekšējais tika atklāts pirms 60 gadiem. Trīs no šiem cietokšņiem - Firkatā, Agersborgā un Dānijas Trelborgā [1.] - ir izvirzīti iekļaušanai UNESCO pasaules mantojuma vietu sarakstā.

Lasīt tālāk ...