Austrālija, kontinents
- Detaļas
- Publicēts 23 Novembris 2016
- 5529 skatījumi
Austrālijas kontinents.
Ģeogrāfija. Pats tālākais ziemeļu punkts - Jorkas rags. Te daudz krokodilu.
Vēsture. Britu jūrasbraucējs Dž.Kuks kļuva par pirmo eiropieti, kurš sasniedza Austrālijas austrumu piekrasti. Kapteinis Kuks savā Pirmā ekspedīcija (1768.-1771.g.) ar kuģi Endeavour atklāja un kartēja vairāk kā 3000 km garumā Austrālijas austreņu krastu, Jaunzēlandes salas, Kuka un Torresa šaurumus.
1797.-1798.gadā angļu jūrasbraucēji M.Flinderss un Dž.Bass apbrauca apkārt Tasmānijai, izpētīja Basa šaurumu.
1800.g.beigās-1802.g. aprīlim vadīja pēdējo Austrālijas ekspedīciju franču jūrasbraucējs Nikolā Bodēns, kas kartēja tās rieteņu krastu un ziemeļu krastu līdz Žozefa Bonaparta līcim, Tasmāniju, Basa šaurumu un Dienvidaustrāliju.
1801.-1802.gados M.Flinderss vadīja ekspedīciju ar kuģi "Investigator," kartēja Austrālijas kontinenta dienvidu krasta līniju, atklāja Dienvidaustrālijas līčus - Spensera, Sentvinsenta līčus un pussalas, Ķenguru salu.
1802.-1803.gados M.Flinderss ekspedīcijas turpinājumā apbrauca apkārt Austrālijai, iezīmēja austrumu (uz ziemeļiem no Sidnejas) un ziemeļu piekrastu objektus, Lielo Barjerrifu, kartēja Karpentārija līci.
1814.gadā M.Flinderss sarakstījis 2 sējumu ceļojumu aprakstu ar kartēm. Tieši viņš ieteicis nosaukt dienvidu kontinentu par Austrāliju.
XIX gs. 2.pusē Austrāliju kolonizēja Lielbritānija.
1860.gadu sākumā skotu ceļotājs Dž.M.Stjuarts kopā ar vēl 2 ceļabiedriem pirmo reizi Austrālijas vēsturē mēģināja šķērsot Austrāliju virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem. Savā pirmajā mēģinājumā viņam izdevās tikt tikai līdz Makdonala kalnu grēdai, kļūstot par piro eiropieti šai apvidū. Vēlāk viņš mēģināja šķērsot Austrāliju vēl divas reizes un veiksmīgi tas izdevās ar ekspedīciju, kas sākās 1861.gada 23.oktobrī un beidzās 1862.gada 24.jūlijā.
1872.gadā, pateicoties Dž.M.Stjuarta ekspedīcijās iegūtajiem datiem, tika pabeigta tādas telegrāfa līnijas izbūve, kas savienoja Adelaidu ar Dārvinu.
Ģeoloģija. Divi 10 kilometrus lieli asteroīdi pirms 360-300 miljoniem gadu nokrituši Austrālijā. Ietriecoties Rietumvarburtonas un Austrumvarburtonas baseinos, tie radīja 400 kilometru diametrā lielu trieciena zonu, kas, saskaņā ar 2015.gadā iegūtajām liecībām, ir lielākais līdz šim atklātais šāda veida objekts.
Kopā ar Jaungvineju un Tasmāniju piederēja pie senā Sāhulas kontinenta.
Hidroloģija. Lielākais beznotekas sāļezers ir Eira ezers.
Saites.
Austrālijas valsts.
