Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Hārapa

Atrašanās vieta. Pakistāna, netālu atrodas Hārapas ciems.

Atrašana un izpēte. 1856.gadā divi britu inženieri Džons (pirmais, kas 1854.gadā ierakās Hisarlikas pakalnā, kur bija apslēpta Troja) un Viljams Brantons Austrumindijas dzelzceļa kompānijas uzdevumā būvēja dzelzceļu gar Hārapu. Viņi izjauca senpilsētas ārējo mūri un vilcieni pa tā ķieģeļu balstu brauc vēl šodien. Nojaukšanas darbos Brantonu strādnieki uzgāja daudz senlietu: zīmogus ar uzrakstiem nesaprotamā valodā, koku un dzīvnieku – visbiežāk vēršu – attēliem. Šos atradumus parādīja ciemos atbraukušam britu ģenerālim Aleksandram Kaningemam, kurš vēlāk kļuva par 1861.gadā dibinātā Indijas Arheoloģijas dienesta vadītāju.
Kaningems saprata, ka te ir darīšana ar ko vecāku nekā IV gs.pmē. Maurju impērija (Maķedonijas Aleksandra pēcteči). 1870.gadā viņš publicēja dažu zīmogu attēlus. Taču Hārapas laiks pienāca tikai pēc pus gadsimta.
Izrakumi Harapā sākās 1920.gadā, un tos vadīja indiešu arheologs Daija Ram Sahni. Viņš izmantoja Aleksandra Kaningema atstātās piezīmes. Lai gan inženieru Brantonu darbība senajai pilsētai bija nodarījusi postījumus, jau visai drīz izdevās uziet daudz zīmogu, kas bija līdzīgi 1850.gadā atrastajiem. Izrakumu augstākajos slāņos atrastie artefakti attiecās uz Maurju dinastijas valdīšanas laiku (IV-VI gs.pmē. ).
Britu arheologs Džons Māršals veica šeit izrakumus no 1922.gada. Mortimers Vīlers izrakumus turpināja, rūpīgi izpētīja vairākus šejienes kurgānus, kā rezultātā atklājās labi plānota pilsēta.

Vēsture. Civilizācija radās šeit ap 1800.g.pmē. – bijusi dravīdiska.
2.g.tk.pmē. pilsēta gājusi bojā.
Pilsēta tikusi pamesta ap 1700.g.pmē. Ap to laiku te ienākuši ārieši.
Citur teikts, ka Hārapas kultūra pastāvēja līdz 700.g.pmē.
Par pilsētas vēsturi zināms ir maz, jo nav atšifrēta senā rakstība.

Arhitektūra. Pilsēta bija labi plānota, daudzām ēkām bija divi stāvi. Parasti tajās bija vannas istabas. Nebruģētās ielas bija aprīkotas ar ķieģeļu ūdens notekām, kas bija labākās tajos laikos, kurām analogi tā arī nekur vēl nav konstatēti.

Objekti.
Neliela musulmaņu kapsēta. Atrodas citadeles augšdaļā. Tajā ir neliela Mogolu laika mošeja.
Hindu svētvieta. Te kaut kur ir sena Šivas svētvieta ar lingas un joni akmeņiem.

Atradumi.
Cilindriskie zīmogi. Apliecina sakarus ar Divupi. Tomēr ne tikai. Neatšifrētie uzraksti uz zīmogiem esot dravīdiski, kā nesen sākuši uzskatīt.
Terakotas figūriņas. Attēlo zemes dievi.
Juvelieru izstrādājumi – zelta auskari, sudrablietas, izstrādājumi no ļapis–lazurj (kr.val.), amazonīts, žadeīts un tirkīzi. Izstrādājumi ir ļoti labas kvalitātes.
Keramika. Te redz zivju un zvaigžņu simbolus.
Dholavira plāksne. Atrodas virs Hārapas ziemeļu vārtiem. Liela akmens plāksne. Uz tās ir kāds uzraksts, kurā ir arī „T” simbols – (Lemūrijas mantojums?!).

Saites:
Hārapas kultūra.