Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kolons, Kristobals (1451.-1506.g.)

Vairāk pazīstams kā Kristofers Kolumbs.

Raksturojums. Viņš bija ievērojams jūrasbraucējs, kurš šķērsoja Atlantijas okeānu un 1492.gadā zem spāņu karoga sasniedza Amerikas krastus. Tātad, 1492.gadā Kolumbs ceļā uz Indiju atklāja Gvanahanu (Sansalvadoru), Kubu un Haiti (Espaņjolas) salu. Vēlākajos ceļojumos atklāja Dominiku, Gvadelupu, Puertoriko, Jamaiku un beidzot arī Dienvidamerikas un Centālamerikas piekrasti.
Viņš domāja, ka Zeme ir salīdzinoši neliela lode un ka, braucot uz rietumiem, viņš varētu sasniegt Tālos Austrumus. Kolumba veiktā Amerikas atklāšana neapšaubāmi pieder pie visievērojamākajiem notikumiem pasaules vēsturē, un 1492. gadu pat uzskata par Jauno laiku sākumu. Kolons izdarīja atklājumus, kuru īsto nozīmīgumu viņa laikā neviens pilnīgi pat neapzinājās. Visu ceļotāja mūžu apvij mītu un leģendu jūklis.

Dzīvesgājums.
Bērnība un jaunība. Kristobals Kolons, iespējams, dzimis Dženovā, bet arī ducis citu Itālijas pilsētu vēlas godāt sevi par viņa dzimšanas vietu. Kolumbs visticamāk bijis itālietis, lai arī daži uzskata, ka viņš dzimis Aragonas karalistē vai pat nācis no Galīsijas. Vēl citi viņu uzskata par žīdu, tā ka slavenā jūrasbraucēja izcelsme nav īsti skaidra.
Viņš bija audēja un neveiksmīga audumu tirgotāja Domenika Kolona vecākais no trim dēliem, ieguva paviršas latīņvalodas zināšanas un zināmu pieredzi tirdzniecībā.

Jūrasbraukšana. Taču audzināšanas lielāko daļu viņam sniedza jūra, uz kuras viņš pavadīja 23 gadus. Viņš devies daudzos tirdzniecības ceļojumos pa Vidusjūru, nokļuvis līdz Anglijai (varbūt arī Īslandei) un Āfrikas Gvinejai un beidzot 1476.gadā apmeties Lisabonā kā Dženovas firmas Centurione pārstāvis. Kolumbs apprecējās ar kapteiņa Perestrelas, Madeiras tuvumā esošās Portosantas (Porto Santo) salas gubernatora, meitu Felipi.

Gatavošanās kuģojumam. Kolons no sievastēva saņēma mantojumā viņa kartes, memuārus un ziņas par Rietumāfrikas piekrastes un Atlantijas okeāna salu atklāšanu un ieceļotāju nomitināšanos tajās.
Portugālē Kolons sāka pastiprināti nodarboties ar kosmogrāfiju – ģeogrāfisko, dabaszinātnisko un astronomisko atziņu kopumu. Daļa tālaika ģeogrāfu iztēlojās Zemi kā lodi, bet tikai ar daudz mazāku apkārtmēru, pat tika izgatavoti pirmie globusi. Tātad „viņu” Āzija atradās vairāk austrumos, bet Čipangu salas (Japāna), kur līdz šim nebija spērusi eiropieša kāja, viņi novietoja apmēram tagadējās Karību jūras vietā. Par plašā Amerikas kontinenta eksistenci viņiem vispār nebija ne jausmas.
Karšu studējumos arī pats Kolons nonāca pie pārliecības, ka Zemei ir lodes forma. Daži jūrasbraucēji ticēja, ka samērā īsā braucienā no Azoru vai Kanāriju salām varētu nokļūt līdz Ostindijai (vēsturiskam Indijas un DA Āzijas reģionam) – tieši pie ārkārtīgi ienesīgās garšvielu tirdzniecības vietas. Pats Kolons uzskatīja, ka šis attālums ir tikai 5000 km (mūsdienu mērogā) atklātā jūra, bet toreizējiem kuģiem un navigācijas prasmei tas nebija nepārvarams šķērslis. Šī lielā kļūda vēlāk arī noveda pie lieliskā atklājuma.
Jau 1483.gadā Kolumbs veltīgi mēģināja iegūt Portugāles karaļa Žuana II labvēlību savai rietumu ekspedīcijai. Taču toreiz portugāļi veltīja visas pūles, lai atrastu ceļu uz Indiju gar Āfrikas krastiem. Trīs gadus vēlāk viņu gaidīja nākamā rūgtā vilšanās Kordavā – visus Spānijas resursus tolaik paņēma karš pret mauriem, un valdnieku pāris Kastīlijas Izabella un Argonas Ferdinands pārsūtīja viņa priekšlikumu zinātnieku komisijai Salamankā, kas to noraidīja. Nomāktais Kolumbs no jauna ieradās Portugāles galmā, bet „ceļu uz Indiju” nupat 1488.gadā atklāja Vasko da Gamas ekspedīcija, un par viņa plānu nevienam nebija interese.
Kolumbs atgriezās Spānijā un, kad jau gandrīz bija ļāvies bezcerībai, viņam uzsmaidīja laime (pēc 8 garu gadu mēģinājumiem). Granādas iekarošana 1492.gadā nozīmēja mauru galīgu sakāvi, un dievbijīgie valdnieki ļāva sevi pārliecināt par lielisko iespēju izplatīt tālāk kristīgo ticību. Tā sauktajā „kapitulācijā” viņi garantēja Kolumbam admirāļa titulu, mantojumu vicekaraļa stāvokli visās viņa atklātajās zemēs, desmito daļu peļņas no tirzniecības ar tām un daudzas citas privilēģijas.

Kolumba zināšanu avoti. Turku admirālis Pirī Reiss savā darbā Bahrije stāsta, ka Kolons mēģinājis pierunāt toreizējos Dženovas valdniekus, vēlāk arī Spānijas karali, lai panāktu ekspedīcijas finansēšanu. Pēc Kolona rīcībā esošas grāmatas ziņām „Rietumu jūras galā ir krasti un salas, kurās ir metāli un dārgakmeņi.” Līdzīgas ziņas ir arī no citiem vēsturiskajiem avotiem. Tātad jūrasbraucējs zināja kurp doties, tā rīcībā bijušas arīdzan senas kartes.
Esot arī daži pierādījumi, ka Kolumbs ar ziņām par aizokeāna zemēm iepazinies sava ceļojuma laikā uz Īslandi.
Dīvaini ir tas, ka jūrasbraucējs savu maršrutu pāri okeānam nosprauda visai nešaubīgi. Viņa izvēlētais maršruts no Kanāriju salām veda tiešā ceļā uz Jauno pasauli kopā ar labvēlīgiem vējiem un straumēm. Ja Kolumbam nekas nebūtu bijis zināms par maršrutu, tad viņam būtu vajadzējis izturēties uzmanīgāk. Viņa kuģi turpināja braucienus arī naktīs, nesamazinot ātrumu, it kā nekādu šķēršļu ceļā nevarētu būt.
Pirms došanās ceļā Kolumbs karavelu kapteiņiem izdalīja vēstules, kuras vajadzēja atvērt tikai gadījumā, ka vētras dēļ kuģi būtu izklīduši. Šajās vēstulēs tika likts kuģiem bez apstāšanās doties 700 ligas (4150 km) prom no Kanāriju salām, bet pēc tam virzīties uz priekšu piesardzīgi un tikai dienā. Tieši 700 ligu attālumā no Kanāriju salām atrodas tuvākās Karību salas.

Amerikas „atklāšana.” Kolumbs izbrauca 1492.gada 3.augustā ar flagmaņkuģi Santa Maria un 120 vīriem uz borta (citur teikts, ka 90) no mazas ostas Palosas. Viņu pavadīja divas karavelas – Pinta un Ninja. Kronis (Spānijas karaliste) bija ar mieru atlīdzināt tikai pusi ekspedīcijas izdevumi, atlikumu – abu mazāko kuģu apgādi un komanda salīgšanu – par laimi samaksāja vietējie kuģu īpašnieki brāļi Pinzoni.
Pēc ilgākas apstāšanās Kanāriju salās kuģi no Tenerifes salas krasta, ko tagad dēvē par Amerikas pludmali (Playa America), 6.septembrī devās uz rietumiem un 33 dienas ļāvās labvēlīgam vējam, kas tos dzina uz priekšu. Brauciena maršruts gāja virzienā uz Karību salām, pēc tam pa šo salu paralēli tieši uz rieteņiem. Ceļā nepārtraukti pūta pasātu vēji un kuģus nesa labvēlīgas straumes.
Tas bija brauciens uz labu laimi, jo Kolumbs gan prata ar mērījumiem pēc saules un zvaigznēm noteikt ģeogrāfisko platumu, bet sava kuģa atrašanās vietas ģeogrāfisko garumu varēja novērtēt tikai aptuveni. Turklāt viņš atzīmēja mazāk nobrauktās jūdzes, lai nebiedētu kuģu komandu, kas aizvien skaļāk mudināja atgriezties.
Leģenda vēsta, ka Kolumba jūrnieki ieraudzījuši jūrā rozi peldam 1492.gada 11.oktobrī, no kā secinājuši, ka zeme ir tuvu. 12.oktobrī pulksten divos no rīta beidzot no Pintas priekšgala atskanēja jūrnieka Rodrigo de Triana kliedziens : „Tierra! Tierra!” Tā bija mazā Sansalvadoras (Votlinga) saliņa Bahamu arhipelāgā.
Kad Kolons ar pavadoņiem nokāpa krastā Sansalvadoras salā Bahamu arhipelāgā, indiāņi uzskatīja viņu kā Atnācēju no debesīm. Viņš izkāpa krastā un Spānijas kroņa vārdā svinīgi „ieņēma šo zemi” un kā admirālis un vicekaralis pieņēma no saviem ļaudīm paklausības zvērestu. Līdz gada beigām viņš atklāja vēl Kubas piekrasti un Haiti (nokristot to par Espanjolu). 25.decembrī Santa Maria avarēja, bojā gāja arī Pinta, un Kolumbs pēc ciešanu pilna brauciena ar karavelu Ninja 1493.gada martā atgriezās Spānijā, pa ceļam pieturot Lisabonā.
Interesanti, ka Kolumbs deklarēja, ka Kuba ir Ķīnas krasts, lai gan lielākā daļa ceļabiedru viņam nepiekrita. Tad viņš piespieda tos dot zvērestu, ka tie atturēsies paust pretējo. Viņa rīcības iemesli ir neskaidri. Bez tam viņš slēpa tās kartes un informāciju, kas viņam līdzēja tikt pāri okeānam.

Tālākais. Kopumā veicis veselus 4 braucienus uz Jauno Pasauli.
Kolumbs bija nesatricināmi pārliecināts, ka atradis nepazīstamas salas Čipangas (Japānas) tuvumā un ka tālāk izlūkošana ātri atklās Āzijas kontinentu, līdz ar to arī Indiju. Tāpēc viņš nosauca šo apgabalu par Vestindiju (Rietumindiju) un tās iedzīvotājus par to los indios – indiāņiem. Šis viņa nosaukums ir tā iegājies sadzīvē, ka tiek lietots vēl šodien. Viņa pārspīlētais attēlojums un pārliecība, ka Garšvielu salas (Moluku salas) un Indija jau drīz būs sasniedzamas, panāca spēcīgas flotes – 17 kuģu ar 1500 vīriem – nosūtīšanu viņa vadībā uz jaunatklātajām zemēm.

Otrajā ekspedīcijā (1494.–1496.g.) admirālis atklāja vairākas Mazo Antiļu salas (Virdžīnu salām deva nosaukumu par godu Sv.Urzulai un 11 000 nevainīgām jaunavām), Puertoriku un Jamaiku, tomēr nekādā ziņā ne zeltu, tālab ļoti cieta viņa prestižs. Uzklausot Haiti kolonistu sūdzības, kronis atcēla Kolumba monopolu, un interese par jaunu ekspedīciju rīkošanu atslāba. Daļēji to ietekmēja arī Portugāles pretenzijas uz „Āzijas vistālāko austrumdaļu.” Aso vasaras strīdu starp abām Ibērijas valstīm vajadzēja izšķirt pašam pāvestam. Tordesiljasas līgums 1494.gada jūnijā iezīmēja robežlīniju 370 jūdzes aiz Zaļā raga salām, un visa teritorija uz rietumiem no šis ass tika piešķirta Spānijai.
Pēdējo divu gadu Kolumba jūrasbraucienu sagatavošanu un norisi pavadīja lielas finansiālas un organizatoriskas grūtības.

Savā trešajā ekspedīcijā (1498.–1500.g.) admirālis atklāja Trinidadas salu (1498.g.) un pirmo reizi sasniedza arī Dienvidamerikas cietzemi. Bet kā jauno teritoriju gubernators viņš neattaisnoja cerības, jo aizvien vairāk virsroku sāka gūt viņa alkas pēc zelta, varas un slavas, slimīga uzpūtība un aizdomīgums. Kolonisti Haiti salā sacēlās, un kroņa pilnvarotais aizsūtīja Kolumbu važās uz Spāniju. Viņam gan izdevās atkal iemantot karaļa labvēlību, taču viņš neatguva titulus un agrāk piešķirtās tiesības.

Ceturtās ekspedīcijas laikā (1502.–1504.g.) viņš pētija Centrālamerikas piekrastes joslu, bet neatrada ne zeltu, ne ceļu uz Āziju.
Pēdējos mūža gadus Kolumbs pavadīja cieņas un bagātības apņemts, tomēr smagi slims un sarūgtināts par apsolīto mantojamo mantu un titulu zaudējumu. Kolumba neatlaidība un navigācijas prasme padarīja viņu par neapstrīdamu Jaunās pasaules atklājēju, taču pārspīlētā ticība paša misijai un lieluma mānija viņam vienlaikus neļāva saprast šo atklājumu patieso ģeogrāfisko nozīmi. Jūrasbraucējs līdz dzīves beigām bija pārliecināts, ka atklājis Indiju. Viņš neieklausījās tajās balsīs, kas apgalvoja, ka atklāts ir kāds cits nezināms kontinents.
Kolumba ceļojumu rezultātā Vecā pasaule (Eiropa) uzsāka Jaunās pasaules (Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas) kolonizāciju. Notika arī sugu apmaiņa - gan ar cilvēkiem derīgām sugām (tomātu, kartupeļu, zirgu), gan - kaitīgām (baktēriju, vīrusu, parazītu).
Kolumba atklājumi tiek vērtēti divējādi, jo, no vienas puses, viņš sekmēja Lielos Ģeogrāfiskos atklājumus un Rietumeiropas ekspansiju, bet, no otras puses, netieši radīja apstākļus iedzimto (indiāņu) iznīcināšanai un verdzībai Karību jūras salās.
Tikai itāļu ceļotājs Amerigo Vespuči beidzot pierādīja, ka Kolumba atklātās zemes nav vis Āzija, bet gan pilnīgi cita un jauna pasaules daļa, kuru nosauca viņa vārdā - par Ameriku.

Kolumba nāve. Mira 1506.gada 20.maijā Valjadolidā Spānijā. 3 gadus vēlāk viņa mirstīgās atliekas tika pārvestas uz klosteri pie Seviljas. 1537.gadā Kolumba dēla Djēgo atraitne sava vīra un viņa tēva kaulus nogādāja apglabāšanai Satodomingo katedrālē Espanjolas salā, kur tie palika līdz pat 1795.gadam, kad Spānija atdeva tagadējās Haiti un Dominikānas republikas teritorijas Francijai un nolēma, ka K.Kolumba mirstīgās atliekas nedrīkst palikt svešzemnieku rokās. Vispirms tās tika pārvestas uz Kubu, bet sākoties spāņu-amerikāņu karam, nogādātas Seviljā.
1877.gadā strādnieki Santodomingo katedrālē izraka svina lādi ar kauliem, uz kuras bija rakstīts: „Izcilais un pazīstamais vīrs, Kristofors Kolumbs.”

Atdusas vietas pētījumi. Ilgu laiku uzskatīja, ka apglabāts Dominikānas republikā, taču izrādījās, ka tas nav taisnība. Laikam 1995.gadā laikā no 14.-15.februārim tika ļauts atvērt Kolumba zārku zem Kolumbam velītā monumeta Santodomingo. Tiesa, aplūkot tika atļauts tikai kaulus, bet tā vismaz var noteikt, vai iespējams iegūt DNS paraugu.
Tikmēr divu Seviljas augstskolu pasniedzēji un Spānijas labākais ģenētikas speciālists jau vairāk pr 2 gadiem Granādas universitātes zinātnieki pierādīja, ka Kolona pīšļi atdusas Seviljas katedrālē. Tas tapis zināms 4 gadus ilgušo pētījumu laikā, kad pīšļu DNS tika salīdzināti ar brāļa Djego Kolumba DNS, kas bija apglabāts Seviļjas katedrālē.

Sifiliss. Pēdējie ģenētiskie testi apstiprinājuši hipotēzi, kla sifilisu Eiropā no Jaunās Pasaules ievazājuši Kolumba jūrnieki. Pirmais sifilisa uzliesmojums reģistrēts Neapolē 1495.gadā. Slimības ģenētiskā koka analīze apstiprinājusi, ka slimība atvesta no Dienvidamerikas Gajānas.

Kakao. Iespējams, ka tieši Kolons un viņa biedri bija pirmie eiropieši, kas nobaudīja kakao – 1502.gadā Nikaragvas izpētes laikā.

Kolons devis nosaukumus zemēm:
    -  par godu Sv.Urzulai un 11 000 nevainīgām jaunavām viņš nosaucis Virdžīnu salas.

Nospiedums civilizācijā.
Ģeogrāfiskie nosaukumi. Viņa vārdā nosaukta valsts Dienvidamerikā Kolumbija, ASV pavalsts Kolumbija, province Kanādā – Britu Kolumbija, upe Kanādā un ASV – Kolumbija, kas iztek no Kolumbijas ezera, vairākas pilsētas, piemēram, Kolumbusa ASV.

Salvadoras nauda. Salvadorā viņa vārdā nosaukta nauda - par koloniem. Uz viena kolona monētas aversa attēlots Kristobals Kolons.

Kolumba diena. (Columbus Day) Atzīmē Kolumba ierašanos Jaunajā pasaulē katra oktobra otrajā pirmdienā.  Ar katru gadu skaļāk skan balsis, kas uzskata - šo dienu nevajag svinēt, jo Kolumba ekspedīcija aizsāka Amerikas iezemiešu iznīcināšanu. Protestētāji tā vietā aicina svinēt Pamatiedzīvotāju dienu. Piemēram, Peru Amerikas atklāšanas diena (Día del descubrimiento de America) no 2009.gada tiek atzīmēta kā Pamatiedzīvotāju un starpkultūru dialoga diena. 2010.gada 3.novembrī Argentīnas toreizējā prezidente Kristīne Elizabete de Kiršnere (Cristina Fernández de Kirchner) atbalstīja šīs dienas pārsaukšanu par Cieņas dienu kultūras daudzveidībai (Día del Respeto a la Diversidad Cultural).

Aplūkojamie objekti.
Muzeji.
      Muzejs Kanāriju salās. 
      Muzejs Madeiras salās.
Muzejs atrodas arhipelāga otrā lielākā sala - Portosantas administratīvajā centrā Villabaleirā.
Statuja Ņujorkā. Itāļu skulptors Gaetano Ruso izveidojis no marmora Kolona statuju un novietojis uz augstas granīta kolonnas. 

Avoti.
Pirmās ekspedīcijas dienasgrāmata. Oriģināls ir zudis. Dienasgrāmatas saturs zināms pēc hronista un vēsturnieka Bartolomeo de la Kasa atstāsta.

Saites.
Amerikas atklāšana.