Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Turcijas prezidents paziņo, ka musulmaņi Ameriku atklājuši jau sen pirms Kolumba

Vēsturi, to attiecīgi interpretējot un savu interešu labā manipulējot ar faktiem, cenšas izmantot ne tikai Krievija un tās prezidents V.Putins, bet arī vairāku citu pasaules valstu vadītāji. Nesen tiem pievienojies Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš paziņojis, ka musulmaņu jūrasbraucēji Ameriku atklājuši jau trīs gadsimtus pirms Kolumba. Šis "atklājums" pēc Erdogana domām esot jāiekļauj skolu programmās.

"Uz Nacionālās izglītības ministrijas un Augstākās izglītības padomes pleciem tagad gulstas liela atbildība. Ja zinātnes vēsture tiks aplūkota objektīvi, tad kļūs redzams, ka islāma ģeogrāfijas devums ir daudz ievērojamāks nekā uzskatīja iepriekš," Erdogans izteicās, Stambulā uzrunājot Turcijā ieradušos Latīņamerikas valstu musulmaņu kopienu vadītājus.

"Musulmaņu jūrasbraucēji Amerikā ieradās, sākot no 1178.g. Kalna galā stāvošu mošeju Kubas piekrastē ir pieminējis Kolumbs," - Erdogans norādīja savā TV translētajā runā. "Kolumba dienasgrāmata ir pierādījums, ka laikā, kad eiropieši ieradās Amerikā, islāms tur jau bija izplatīts." Turcijas prezidents arī izteicās, ka Ankara ir gatava uzbūvēt jaunu mošeju dženovieša minētajā vietā. "Es gribu to pateikt saviem brāļiem Kubā. Mošeja uz kalna izskatītos lieliski," - viņš teica.

Tomēr, par nožēlu Erdoganam, Havannas nelielās musulmaņu kopienas vadītājam Pedro Lazo Toresam un citiem "musulmaņu atklājēju" piekritējiem, kuru darbību Latīņamerikā atbalsta un koordinē Turcijas Reliģisko lietu fonds (TRLF), Kubas komunistu valdība nedala viņu sajūsmu par "atklājumu" un ideju par mošejas būvi Brīvības salā noraidījusi. Tajā pat laikā atļauju Kubas galvaspilsētā uzbūvēt krievu pareizticīgo baznīcu nesen saņēmusi Krievija, kura, cik zināms, vēl nav pretendējusi uz Amerikas atklāšanu. Kā norāda israelnationalnews.com, Erdogana iniciatīva ir tieši saistīta ar TRLF pēdējā laikā pieaugošajām aktivitātēm mošeju celtniecības veicināšanā kā daļas no islāma pozīciju stiprināšanas Karību jūras reģionā kopumā.

Erdogana apgalvojums, kā norāda vairāki portāli, acīmredzot, ir atsauce uz 1996.g. publicētu, par vēsturnieku presē nodēvētā Amerikas Sunnītu fonda biedra Jusefa Mraua (Youssef Mroueh) musulmanisma tūkstošgadei (996.-1996.g.) Amerikā veltītu rakstu, kurā viņš savu hipotēžu pierādījumam atsaucas uz Kristofera Kolumba dienasgrāmatu:

"Kolumbs savos pierakstos ir minējis, ka pirmdien, 1492.g. 21.oktobrī, kuģojot garām Gibarai Kubas ziemeļaustrumu krastā, viņš brīnišķīga kalna galā redzējis mošeju. Mošeju un minaretu drupas ar uzrakstiem, citētiem no korāna ir atrastas Kubā, Meksikā, Teksasā un Nevadā."

Vai tiešām Kolumbs rakstījis, ka Kubā redzējis mošeju? Ko tieši viņš ierakstījis savā žurnālā 21.oktobrī un kāds ir izmantotais avots? Uz šiem jautājumiem konkrēti neatbild neviens no lielajiem pasaules ziņu portāliem, kuri teju visi šajās dienās pieminējuši Erdogana centienus ģeogrāfijas vēstures pārvērtēšanā. Piemēram, bbc.com atzīmē:

"Tomēr daudzi pētnieki uzskata, ka [Kolumba norāde] ir metaforisks, mošejas aprises atgādinoša kalna apraksts."

Patiesībā viss ir vēl tiešāk nekā raksta bbc.com. Kā savā vietnē jasoncolavito.com šim jautājumam veltītā 2013.g. tapušā rakstā norāda publicists un skeptiķis Džeisons Kolavito, pirmām kārtām 1492.g. 21.oktobris nebija pirmdiena. Precīzs aprakstītā notikuma datums ir pirmdiena, 1492.g. 29.oktobris. Otrām kārtām, mūsdienu vēsturnieki domā, ka vieta Kubā, kur Kolumbs ieraudzīja mošejai līdzīgo dabas veidojumu atrodas nevis pie Gibaras, kā minēts vecākos darbos, uz kuriem atsaucies Mraua, bet pie Barijas (Bariay). Tālāk Kolavito citē Merilendas Tehnoloģiju un humanitāro zinātņu institūta (ASV) agrīno Amerikas Vēstures avotu digitālās datu bāzes tīmekļa vietnē brīvi pieejamo Kolumba pirmās ekspedīcijas dienasgrāmatu, precīzāk, tās XVI gs. zudušā oriģināla attiecīgās dienas ieraksta pārstāstu Čjapas bīskapa, hronista un vēsturnieka Bartolomeo de la Kasa (1484.-1566.g.) redakcijā:

"(..) Norādot uz upes un [tās grīvā esošās dabīgās] ostas vietu, ko viņš nosauca par San Salvadoru, viņš apraksta tai blakus esošos kalnus, tos raksturojot kā augstus un skaistus, līdzīgus Pena de las Enamoradas (spāņu: "Mīlētāju klints") kalnam Andalūzijā. Un vienam no tiem virsotne bija kā atsevišķs, savrups kalns, līdzīgs graciozai mošejai. (..)"

Saprotams, ka Erdogana atklāsme, mošejai līdzīgu kalnu pārtaisot par īstu, pirmskolumba Kubas musulmaņu celtu lūgšanu namu, Turcijas presē un iedzīvotājos izraisījusi dažādu reakciju. Valdošo partiju un prezidentu atbalstošie izdevumi prezidentu atbalsta, norādot, ka globālie plašsaziņas līdzekļi pārāk ilgi ir bijuši atkarīgi no Rietumu sniegtās vēstures interpretācijas. Tajā pat laikā citi, neatkarīgi vai Erdoganam opozicionāri izdevumi izteikušies skarbāk. Piemēram, Mehmets Džilmazs no "Hurriyet Daily" ironiski raksta: "Tagad būtu laiks izlabot arī citus pasaules pārprastus pieņēmumus," norādot, ka nākošais Erdogana paziņojums varētu būt par to, ka tieši musulmaņi, nevis Ņūtons, atklājuši gravitāciju. Prezidents turpretī, reaģējot uz kritiku izteicies:

"Daļa no mūsu valsts jauniešiem, neveicot nekādu jautājuma izpēti un neieklausoties diskusijās, sākuši šim iebilst. Ne tikai jaunieši, bet arī dažas ievērojamas personas sākušas apstrīdēt šo atziņu. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi joprojām netic, ka musulmanis var kaut ko tādu paveikt... Viņi netic līderiem, kas noslēdza Tumšos laikus un iesāka Jauno laikmetu. Tas ir pašpārliecības trūkums."

Pašpārliecības trūkumu Erdoganam patiešām nevar pārmest. Toties, runājot par Amerikas atklāšanu, kristietību pieņēmušā īslandiešu vīkinga Leifa Eriksona, kurš, cik zināms, ir pirmais eiropietis, kas ap 1000.gadu spēris kāju uz Ziemeļamerikas kontinenta zemes, apzinātu noklusēšanu gan.

Augšējā attēlā: Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Publicitātes foto.

Avoti:
israelnationalnews.com
mediamonitors.net
jasoncolavito.com
mith.umd.edu
en.wikipedia.org
latinamericanstudies.org

Etiķetes:{tortags,6853,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.