Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Putins, Vladimirs (2000.-2008.g. un 2012.-patlaban)

Krieviski - Влади́мир Влади́мирович Пу́тин.
Krievijas autoritārais prezidents kopš 2000.gada.

Radniecība. Nezināma un grūti noskaidrojama, jo informācija par V.Putina personīgo dzīvi tiek slēpta.

Dzimšanas laiks. Saskaņā ar V.Putina oficiālo biogrāfiju viņš dzimis 1952.gada 7.oktobrī.  tomēr poļu žurnāliste K.Rēdliha izpētījusi, ka tas ir bijis 1950.gads.

Māte. Saskaņā ar V.Putina oficiālo biogrāfiju māte ir Marija Putina (1911.-1998.g.), pirms kāzām Šelomova (Мария Ивановна Путина, Шеломова).
Poļu žurnāliste K.Rēdliha uzskata, ka oficiālajā biogrāfijā minētā nav īstā Putina māte, un ir tikusies ar sievieti, ko uzskata par īsto - Veru Putinu (Вера Николаевна Путина). Viņa dzimusi 1926.gadā, nāk no Urālu ciema, kurā ir ļoti daudz cilvēku ar uzvārdu Putins. Vera pēc kara ļoti intensīvi mācījusies. Satika Platonu Privalovu (Платон Привалов), kas viņu piemānīja, ka esot neprecēts, lai gan tāds bija. Rezultātā bērns - Vladmirs Putins piedzima ārlaulībā 1950.gadā. Māte viņu atstāja vecākiem un pati devās mācīties uz Taškentu. Tur viņa satikusi kādu gruzīnu, kas atkal tai sagrozījis galvu par to, ka ir bagāts un veiksmīgs. Vina ar gruzīnu apprecējās, atbrauca dzīvot uz Gruziju, Metehas ciemu 30 km no Gori. Tā viņa tur dzīvoja, gruzīns zināja, ka viņai ir dēls. Vera beidzot pārveda Vladimiru uz Gruziju, bet patēvam viņš neiepatikās - viņš Vladimiru iekaustīja un ņirgājās. Galu galā tā sanāca, ka Vladimiru atkal atgrieza pie vecvecākiem Krievijā. Viņa dēlu vairs neesot satikusi, bet tūdaļ pazinusi, kad to parādīja pa TV. 2003.gadā holandiešu režisore Ineke Smitsa uzņēma par viņu dokumentālo filmu "Putina māte."
Vera Putina mira 2023.gada maijā un 30.maijā apglabāta Metehas kapsētā.

Tēvs. Saskaņā ar V.Putina oficiālo biogrāfiju tēvs ir Vladimirs Putins (1911.-1999.g.), (Владимир Спиридонович Путин).

Audžuvecāki. Tā kā dzimtajā Urālu ciemā Putinu bija daudz, tad viens tāds Putinu pāris iekārtojās Pēterpilī. Ģimenes galvam bija 41 gads un sievai arī - Vladimirs un Marija Putini.

Pirmā sieva. Ludmila Škrebņeva (Людмилa Шкребневa), np tās šķīries 2013.gadā. No šīs laulības 2 meitas - Marija (dz.1985.g.) un Katrīna (dz.1986.g.). 

Meitas.
Marija Voroncova (Мария Воронцова). Dzimusi V.Putina 1.laulībā 1985.gadā. Bērnu ārste, endokrinoloģe. Klusi nozīmēta par Maskavas VU Fundamentālās medicīnas fakultātes dekāna vietnieci. Mēļo, ka Putina uzdevumā meklē nemirstības tableti un esot iztērēti jau miljardi amerikāņu dolāru. 
Katrīna Tihonova (Катерина Тихонова). Dzimusi V.Putina 1.laulībā 1986.gadā.

Putins un Kabajeva. Алина Кабаева. Mākslas vingrotāja, V.Putina mīļākā.
Par viņu tuvajām attiecībām daudzkārt rakstījusi krievu un ārzemju prese. 2016.gadā "Page Six" paziņoja, ka Kabejevai ir dēli no V.Putina, bet oficiālu paziņojumu no viņu puses nav bijis. "The Wall Street Journal" raksta, ka Kabajevai esot 3 bērni no V.Putina. Pēdējā laikā esot dzīvojusi savrupmājā Šveicē. 
Bijušais Krievijas VD deputāts un uzņēmējs Iļja Ponomarjovs (Илья Пономарев) 2022.gada augustā apgalvoja, ka Kabajeva esot "piesegšanas operācija" ("Кабаева – это "операция прикрытия").
Pēdējā likā parādījusies informācija, ka V.Putins ar "čekas" palīdzību iznīcinājis divus citus Kabajevas pielūdzējus.

28 февраля 2023 года было опубликовано расследование журналистов "Проекта", где рассказывается о золотом дворце Путина, "царской жизни" Кабаевой и об их совместных детях. Журналисты установили, что у Кабаевой как минимум пять помощниц, которые регулярно сопровождают ее на публичных мероприятиях и помогают с уходом за детьми.

Dzīvesgājums. Viņa biogrāfija, iespējams, arī ir propagandistu izdomājums.
Saskaņā ar oficiālo biogrāfiju dzimis 1952.gada 7.oktobrī - tomēr poļu žurnāliste K.Rēdliha izpētījusi, ka tas ir bijis 1950.gads. It kā dzimis ģimenē nabadzīgā Pēterpils rajonā.

Jautājums par vecākiem un Putina dzimšanas gadu. Poļu žurnāliste K.Rēdliha uzskata, ka oficiālajā biogrāfijā minētā nav īstā Putina māte, un ir tikusies ar sievieti, ko uzskata par īsto - Veru (Вера Николаевна). Viņa dzimusi 1926.gadā, nāk no Urālu ciema, kurā ir ļoti daudz cilvēku ar uzvārdu Putins. Vera pēc kara ļoti intensīvi mācījusies. Satika Platonu Privalovu (Платон Привалов), kas viņu piemānīja, ka esot neprecēts, lai gan bija precēts. Rezultātā bērns - Vladmirs Putins piedzima ārlaulībā 1950.gadā. Māte viņu atstāja vecākiem un pati devās mācīties uz Taškentu. Tur viņa satikusi kādu gruzīnu, kas atkal tai sagrozījis galvu par to, ka ir bagāts un veiksmīgs. Vina ar gruzīnu apprecējās, atbrauca dzīvot uz Gruziju, Metehas ciemu 30 km no Gori. Tā viņa tur dzīvoja, gruzīns zināja, ka viņai ir dēls. Vera beidzot pārveda Vladimiru uz Gruziju, bet patēvam viņš neiepatikās - viņš Vladimiru iekaustīja un ņirgājās. Jau Gruzijā Vladimirs sāka n odarboties ar sambo. Viņš ķēra zivis tai pašā upē, kurā savulaik to darīja Staļins.Galu galā tā sanāca, ka Vladimiru atkal atgrieza pie vecvecākiem.
Audžuvecāki. Tā kā dzimtajā Urālu ciemā Putinu bija daudz, tad viens tāds Putinu pāris iekārtojās Pēterpilī. Ģimenes galvam 1952.gadā bija 41 gads un sievai arī - tad arī it kā esot piedzimis Vladimirs. iepriekš šai ģimenei bija bijis dēls Viktors, kas gāja bojā Ļeņingradas blokādes laikā. Īstenībā viņi vienkārši paņēma Vladimiru pie sevis, jo ļoti vēlējās dēlu.

Pats pieteicies darbā VDK, kur viņam ieteica pienākt vēlāk. Viņš atnāca 7 gadus vēlāk jau ar tieslietu diplomu.

2016.gadā poļu žurnāliste Kristīne Rēdliha publicēja grāmatu "Vova, Voloģa, Vladimirs. Putina Krievijas noslēpumi." K.Rēdliha nopietni 15 gadu garumā strādājusi pie šīs grāmatas.

Beidzis Andropova vārdā nosaukto Čekas skolu (Краснознаменный институт КГБ СССР имени Андропова).
Pēc šīs skolas beigšanas viņu nosūtīja darbā uz terotoriālajām čekas struktūrām - VDK pārvaldi Pēterpilī un apgabalā (управление КГБ по Ленинграду и Ленинградской области). 

Saistība ar kriminālo pasauli. Putinam kopš 16 gadu vecuma džudo treneris bija Leonīds Usvjacovs (Леонид Усвяцов), kriminālā autoritāte, kuram pietuvinātie organizēja Tambovas noziedzīgo grupējumu. Viņš bija nosēdējis cietumā 20 gadu, un starplaikā spējis "sagatavot" nākamo Krievijas vadītāju. Usvjacovs viņu iekārtoja prestižajā ĻVU (ЛГУ) pēc sporta kvotas. L.Usvjacovu vēlāk nošāva Pēterpilī, viņš atdusas Boļšeohtinas (Большеохтинском) kapsētā ar vulgāru autoepigrāfu uz kapa plāksnes.
Keivijas solnceviešu mafijas grupējuma līderim Sergejam Mihailovam (Сергей Михайлов, kriminālā iesauka - Михась) ir Putina dāvināts pulkstenis. Ģenerālis Šamanovs, kas ir tuvās attiecībās ar solnceviešu līderiem, 2018.gada 10.maijā piedāvāja Putina kandidatūru izvirzīt Nobeļa miera prēmijai. 

Darbs VDK labā Vācijā. Putins strādāja VDK uzdevumā Drēzdenē un pavadīja Vācijā XX gs. 80.gadu otro pusi.



Darbs Pēterpilī. No Vācijas ieradās Pēterpilī (tobrīd Ļeņingrada) un meklēja darbu. Iekārtojās Pēterpils pašvaldībā, kur nupat par mēru bija ievēlēts viņa tieslietu pasniedzējs Anatolijs Sobčaks. Tajā viņš nostrādāja vairākus gadus. Iespējams, kurējis Pēterpils domes sakarus ar kriminalitāti, jo tolaik Pēterpili dēvēja par Krievijas "kriminālo galvaspilsētu."
Iespējams, savas darbības laikā Pēterpilī "ierāvis nāsīs" 124 miljonus dolāru, kas bija izdalīti pārtikas iegādei. Tie pazuduši, un pārtika arī neesot piegādāta.
Ar citu krimināllietu celtniecībā nodarbojās izmeklētājs Zikovs - Putins un viņa draugi naudu izmantoja vasarnīcu celtniecībai Spānijā.

Pāriešana uz Maskavu. Putins 1996.gadā devās darbos uz Maskavu. 
Tolaik par Jeļcina mīluli bija kļuvis Ņemcovs, kas tika ņemts līdzi sarunās ar Rietumu līderiem un sarunās ar Bilu Klintonu un Helmūtu Kolu stādīts priekšā kā nākamais Krievijas prezidents.
Tā tas turpinājās pāris gadu, tomēr Jeļcinam pirmās šaubas par izvēli radās, kad Ņemcovs viņu kritizēja par Čečenijas karu. 
1996.gadā Jeļcinu ievēlēja uz otru termiņu, pasliktinājās viņa veselība un jautājums par pēcteci izvirzījās aktuālāk. Tādēļ 1997.gadā Ņemcovu uzaicināja uz Maskavu un iecēla par Krievijas premjera vietnieku. Ņemcovs uzskatīja, ka oligarhi ir "prihvatizējuši" Krieviju, un aicināja Jeļcinu pretoties viņu ietekmei: "Berezovskis tolaik uzskatīja, ka viņš personīgi valda Krievijā. Tolaik es cīnījos ar oligarhiem, bet Putins bija viņu draugs."

Putins kā FDD direktors (1998.g.).

Cīņa par Jeļcina pēcteča vietu. Ņemcova izredzes kļūt par Jeļcina pēcteci iedragāja 1998.gada ekonomiskā krīze Krievijā, jo valdība krita un Ņemcovs zaudēja savu premjera vietnieka posteni. Arī Kremļa saimnieks Jeļcins sāka šaubīties par savu iepriekšējo izvēli: "Izpētījis Ņemcovu, es sapratu, ka viņš nav gatavs kļūt par valsts prezidentu."
Jelcina izvēle par labu čekistam Vladimiram Putinam nosliecās ar Berezovska gādību. Kļuva par B.Jeļcina favorītu - uzticēja viņam vadīt FDD, vēlāk iecēla par premjerministru pēc Stepašina.
B.Jeļcinam valsts līdera nasta izrādījās par smagu, un viņš atkāpās no amata 1999.gada 31.decembrī un uzticēja valsts vadību 47 gadu vecajam čekistam Vladimiram Putinam. Nesenie šī procesa vēsturiskie apstākļi tapuši zināmi - 22.decembrī Jeļcins slepus pie sevis ieaicinājis V.Putinu, un tieši šai dienā arī pārliecinājis viņu uzņemties valsts vadību.

Putins kā premjers. Putins bija premjers jau B.Jeļcina valdīšanas laikā. 

Putins un māju spridzināšana. Visdrīzāk, tās spridzināja paši čekisti un novēla vainu uz tobrīd de facto neatkarīgo Čečeniju tādēļ, lai gūtu ieganstu iebrukumam tajā. Šī spridzināšana izprovocēja Pirmo Čečenijas karu 1996.gadā.
Cilvēki, kas paši mēģināja noskaidrot patiesību par spridzināšanu, gāja bojā, piemēram, Anna Poļitkovska. 

Divas nedēļas pirms V.Putina pirmajām prezidenta vēlēšanām pazīstamais krievu žurnālists Artjoms Boroviks (Артем Боровик), tobrīd "Pilnīgi slepeni" ("Совершенно секретно") galvenais redaktors saņēma informāciju par V.Putina it kā īsto māju un kopā ar čečenu uzņēmēju Bažajevu (Бажаев) abi izlidoja uz Gruziju, lai māti intervētu un varbūt iegūtu kādas V.Putina bērnības fotogrāfijas. Lidmašīna uzsprāga un visi gāja bojā. 

Pirmā prezidentūra (2000.-2008.g.). Varas nodošana. 29.decembrī viņš uz savu Piemaskavas rezidenci Gorki-9 izsaucis V.Putinu, prezidenta administrācijas vadītāju Aleksandru Vološinu, savu padomnieku un znotu Valentīnu Jumaševu. Viņi tad arī pirmie uzzināja, ka gadu mijā gaidāma varas maiņa.
Par atkāpšanos Jeļcins paziņoja Vecgada vakara TV uzrunā Krievijas iedzīvotājiem. Pēc pusnakts uzrunu teica jau V.Putins.Par Krievijas prezidentu kļuva pēc Borisa Jeļcina, kas paziņoja par atkāpšanos 1999.gada 31.decembrī, un uzticēja valsts vadību čekistam Vladimiram Putinam. Putinu no necila un pelēka ierēdņa taisīja par cilvēku, kam vajadzēja uzvarēt vēlēšanās.
Pēc aiziešanas no amata Jeļcins faktiski dzīvoja „zelta būrī.” Čekisti noklausījās viņa telefona sarunas un ierobežoja tikšanās ar cilvēkiem. Tā bija Putina griba un Jeļcins par to bijis visai sarūgtināts. Bez tam Putins piespieda svinēt viņa 2006.gada 75.dzimšanas dienu Kremlī, nevis brīvā gaisotnē.
Savās pirmajās prezidenta vēlēšanās V.Putins uzvarēja 1.kārtā.
Pēc nākšanas pie varas Putins piegrieza skrūves, un vispirms izrēķinājās ar oligarhiem Borisu Berezovski un Gusinski, kas bija spiesti bēgt uz ārzemēm.
Iznīcināja Jukos kompāniju ar Hodorkovski priekšgalā kā konkurentu uz prezidenta posteni.
2003.gadā teica runu ANO Ģenerālajā asamblejā.

1.augustā (vai 2007.gadā???) 13:00 prezidents Putins veica iegremdēšanos Baikāla ūdeņos dziļūdens aparātā Mir-1 (Мир-1) dziļākajā ezera vietā ezera dienvidos – 1395 m.
2007.gadā te V.Putins Minhenē sacīja savu slaveno Minhenes runu, pēc kuras sākās Krievijas atsvešināšanās no Rietumiem.

2018.gada 16.jūlijā Helsinkos tikās ar ASV prezidentu D.Trampu. ASV iekšpolitiskās situācija dēļ šī tikšanās līdzinājās vienkāršai parunāšanai, nevis divu lielvalstu līderu samitam. Tādēļ šī tikšanāsbieži vien pat netiek pieminēta oficiālajos pārskatos.

2019.gada 30.septembrī apmeklēja bijušā Francijas prezidents Žaka Širaka bēres Parīzē, un tas bija pirmais gadījums, kad viņš personīgi apmeklējis kādas ārvalstu līdera bēres.

Atentāti pret Putinu. 2007.gadā Putinu plānoja nogalināt 88 gadu vecais II Pasaules kara veterāns Jurijs Agejevs (Юрий Агеев). Vecais vīrs, komunists pēc pārliecības, gatavojās nogalināt Putinu un viņa rokaspuisi Sergeju Ivanovu (Сергей Иванов), kad tie ieradās Rostovā dalībai pilsētas varas rīkotā apspriedē. Pēc krievu opozicionāru datiem 2007.gada 29.jūlijā FDD (ФСБ) sagrāba Rostovā pie Donas. Abi krievu barveži atradās viesnīcā Don-Plaza. Veterāns sēdēja pie viesnīcas uz soliņa un pajautāja garāmgājējam: "Kur te apspriežas padomju varas ienaidnieki?" Jautātais bija norādījis uz viesnīcu, bet pats uzreiz joza ziņot čekistiem. Agejeva  portfelī čekisti atrada pistoli ar patronām, ko viņš bija glabājis no kara laikiem. Motivācija - pensionāru  un kara veterānu bēdīgais stāvoklis putinistu Krievijā. Veterānam nozīmēja psihiatrisku pārbaudi. Drīz pēc aresta, vecajam vīram neizturēja sirds un viņš mira.

Putins - premjers, rokāde ar Medvedjevu (2008.-2012.g.). 2008.gadā Putins samainījās amatiem ar premjeru Medvedjevu. Putinu uztrauca jautājums kā nākamais prezidents izturēsies pret viņa sarausto bagātību.
2011.gadā tikās ar ASV viceprezidentu Dž.Baidenu.
"Arābu pavasaris" lika viņam pieņemt lēmumu par atkal kandidēšanu uz prezidenta amatu, jo nevēlējās beigt savu dzīvi kā Kadafi. Kad Putins paziņoja par savu lēmumu kandidēt uz prezidenta posteni, Maskavā sākās protesta demonstrācijas, kuras nācās apspiest ar policiju.

Otrā prezidentūra (2012.-patlaban). 2012.gadā Putins pastūma malā Medvedjevu ievēlēja par prezidentu otro reizi.
2014.gadā viņa vadībā Krievijas impērija okupēja un anektēja Krimu, pēc tam izraisīja plaša mēroga karu Ukrainas Donbasā.

Putins un Krimas okupācija. 2014.gadā uzstājās Krievijas federālajā padomē, kurā viņš paziņoja par Krimas inkorporāciju.

Putins Minskas sarunās (2015.g. februāris). Par tām zināms pēc Francijas prezidenta Olanda uzrakstītajiem memuāriem "Varas mācības." Viņš bija Francijas prezidents no 2012. līdz 2017.gadam, kā pirmais no "Normandijas četrinieka"  zaudēja varu, tādēļ varēja stāstīt par notikušo. Memuāros viņš vēsta, ka Putina mērķi bija acīmredzami - saglabāt ietekmi Ukrainas krievvalodīgajos rajonos, pēc iespējas vairāk vājināt prorietumniecisko varu Kijevā un novērst Ukrainas tuvināšanos ar NATO.
Krievijas un Ukrainas prezidenti bieži vien paaugstinājuši viens uz otru balsi. "Я вас раздавлю!" – Putins kliedzis uz Porošenko Minskā. No Putina runas bija skaidrs, ka ukraiņiem uzbrūk krievu karaspēks, kad viņš zaudēja savaldīšanos. Tad Putins attapies un saņēmis sevi rokās. Porošenko nemitīgi aizstāvēja savas valsts suverenitāti, kamēr Putins iestājās par autonomiju "austreņu provoncēm" un centās novilcināt uguns pārtraukšanu vēl uz 3 nedēļām.
Minskas sarunas "Normandijas četrinieka" formātā beidzās ar Minskas vienošanās parakstīšanu. Olands atceras, ka Minskas vienošanās melnrakstu sastādīja A.Merkele personīgi, tas darīts ar vāciešiem raksturīgu skrupulozi. Vienošanās tika parakstīta pēc garas bezmiega nakts un paredzēja uguns pārtraukšanu, smago ieroču atvilkšanu un gūstekņu apmaiņu. Piepeši Putins negaidīti pazņoja, ka nepieciešams konsultēties ar separātistiem, kuru pārstāvji arī atrodoties Minskā. Pēc šī paziņojuma Putins aizgājis, bet Merkele, Olands un Porošenko drusku pasnauduši krēslos. 9 no rīta tapa zināms, ka separātisti nav atbalstījuši šo vienošanos. Tikmēr izrādījās, kamēr trīs prezidenti bija snauduši krēslos, Putins bija iekārtojies ar komfortu pagulēt gultā un bija labāk atpūties nekā tie trīs.

Putins un karš Donbasā. 

Tikšanās ar Obamu. 2016.gadā tikās ar B.Obamu (toreiz bija Krievijas premjers????) G20 valstu līderu samitā. Savos memuāros vēlāk Obama raksta: "Putins sāka aktīvu un šķietami bezgalīgu monologu, kurā uzskaitīja visas netaisnības, nodevības un necieņu, kas viņa uzskatā Krievijas tutai bijis jāpārdzīvo amerikāņu rīcības dēļ." Putins esot turpinājis garo runu ar pārmetumiem par to, ka NATO nemitīgi ielauzies Krievijas ietekmes sfērā. Obama ironizē par Putina mačo stilu: "Līdzīgi pusaudža uzvedībai Instagramā viņš pastāvīgā fotogrāfiju plūsmā uzturēja gandrīz satīrisku maskulīnās enerģijas tēlu, laiku pa laikam praktizējot ikdienisķu šovinismu un homofobiju un apgalvojot, ka ārējie spēki apdraudot Krievijas vērtības."

Tikšanās ar D.Trampu. 2017.gada 7.jūlijā Hamburgā E20 galotņu tikšanās laikā tikās ar ASV prezidentu D.Trampu. Saruna bija paredzēta uz pusstundu, taču turpinājās ap 2 stundām. Sarunas sākumā Tramps izteicis bažas par krievu iejaukšanos iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanās, ko Putins noliedzis. Abi vienojušies par uguns pārtraukšanu Sīrijas dienvidos, kas stātos spēkā 9.jūlijā.
Mazliet vēlāk nāca ziņa, ka tai pašā dienā Putins arī otreiz ticies ar Trampu vakariņu laikā. Pats Tramps atstāja savu vietu un pārsēdās pie Putina. Neformālā saruna ilga stundu, taču nav zināms, kas tajā apspriests. tas tādēļ, ka Tramps bija viens, bet Putinam bija klāt tikai savs oficiālais tulks.

Putina īpašumi. ASV CIP Putina bagātību lēš uz 40 miljardiem dolāru.

"Putina līķīšu" saraksts.
Elistanžas ciema iznīcināšana Čečenijā. Putina dzimšanas dienā 7.oktobrī.
Sergejs Jušenkovs. Liberāls politiķis, valsts domes deputāts. Nogalināts pie savas mājas 2003.gada aprīlī.
Jurijs Ščekočihins. Pētnieciskais žurnālists, mira 2003.gada jūlijā pēc 16 dienas ilgušas neizskaidrojamas slimības.
Pols Hļebņikovs. Žurnāla Forbes Krievijas izdevuma galvenais redaktors, 2004.gada jūlijā sašauts no garāmbraucošas automašīnas. Vēlāk mira slimnīcā.
Anna Poļitkovska. Pētnieciskā žurnāliste un asa Kremļa politikas kritiķe. Nošauta Putinas dzimšanas dienā 2006.gada 7.oktobrī pie sava dzīvokļa Ļesnaja ielā Maskavā.
Aleksandrs Ļitviņenko. Bijušais čekists, pārbēdzējs. Nogalināts ar radioaktīvo poloniju Londonā 2006.gada novembrī.
Staņislavs Markelovs. Cilvēktiesību aizstāvis.
Nataļja Estemirova. Cilvēktiesību aizstāve.
Boriss Berezovskis. Bijušais Krievijas oligarhs, kas zaudēja cīņā par varu Putinam, 2013.gada martā uziets miris Londonas dzīvoklī.
Vairāki simti krievu algotņi Donbasā. Bezjēdzīgi un ar lieiem upuriem sturmēja ukraiņu kiborgu pozīcijas pie Doņeckas lidostas 2014.gada oktobrī, lai līdz Putina dzimšanas dienai lidosta būtu ieņemta. Neieņēma.
Boriss Ņemcovs. Nošauts 2015.gada 27.februārī Maskavas centrā pie Kremļa "Īpašo operāciju dienā " (27.februārī).
Deniss Voroņenkovs. Денис Вороненков. Bijušais Krievijas VD deputāts, sniedzis atmaskojošas liecības par Putinu kā Donbasa kara izraisītāju. Nošauts pie viesnīcas ieejas Kijevas centrā 2017.gada martā.
Nikolajs Andruščenko. Ticis smagi piekauts 2017.gada 9.martā. Žurnālists, plaši pazīstams Krievijas valdības un prezidenta Vladimira Putina kritiķis, laikraksta Novij Peterburg līdzdibinātājs. Uzbrukuma 73 gadu vecais žurnālists zaudēja samaņu, ko tā arī vairs neatguva. Pēc uzbrukuma viņam veikta smadzeņu operācija, un viņš vēlāk pat spējis elpot bez sistēmu palīdzības. Andruščenko cēla trauksmi jau 2000.gadā, kad Putins nāca pie varas, paziņojot, ka Krievijā varu pārņemot drošības dienesti. Viņš 2007.gadā tika arestēts un spīdzināts. 2009.gadā Pēterpils tiesa viņu atzina par vainīgu ekstrēmismā, par ko uzlika naudas sodu. Cilvēktiesību centrs Memorial viņu atzina par politieslodzīto.
Neatkarīga starptautiska žurnālistu apvienība "Bellingcat" publiskoja 20 Krievijas karavīru vārdus, kas varētu būt vainojami Malaizijas lidmašīnas notriekšanā virs Ukrainas austrumiem. Organizācijas vadītājs solīja upuru vārdā tiesā vērsties ar prasību pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kā armijas augstāko virspavēlnieku, jo viņam nevar būt nezināmi Krievijas armijas īstenotie pasākumi Donbasā.
Aleksandrs Navaļnijs.

Tikšanās ar Dž.Baidenu. 16.jūnijā Ženēvā notika sarunas ar Dž.Baidenu, kas nedeva nekādus konkrētus rezultātus un apliecināja daudzās nopietnās domstarpības starp pusēm. Tikšanās ilga nepilnas 4,5 stundas, ieskaitot vairākus pārtraukumus. Pēc sarunam tika izplatīts kopējs paziņojums, kurā uzsvērts, ka abas valstis turpinās ievērot 1985.gadā definēto drošības principu - kodolkarā nevar būt uzvarētāja, tādēļ jādara viss, lai tas nentiktu. Abi pauduši gatavību ekspertu līmenī sākt sarunas par 2010.gadā parakstītā New START līguma pagarināšanu un kodolarsenāla tālāku samazināšanu. Otrs lēmums paredzēja martā uz konsultācijām atsaukto abu valstu vēstnieku atgriešanos attiecīgi Vašingtonā un Maskavā un diplomātisko misiju pilnvērtīga darba atsākšanu. ASV ar šo samitu nekādi nepietuvināja mērķi bremzēt Krievijas un Ķīnas savstarpējo tuvināšanos.

2021.gada 7.decembra vakarā notika Baidena un V.Putina videosaruna, kas ilga mazliet vairāk par 2 stundām (Baltais nams - Soču rezidence). Tehniski šai sarunai izmantoja īpašu aizsargātu sakaru sistēmu, kas tikusi ieviesta vēl Trampa laikā, taču lietota pirmo reizi. Galvenā sarunas tēma bija Ukraina, Baidens brīdinājis ar ļoti nopietnām ekonomiskām sankcijām krievu iebrukuma gadījumā.

Putina līķīši Krimā. Īsā laikā tika mirušas vairākas ar Krimas aneksiju saistītas Krievijas un Krimas amatpersonas, tostarp viens it kā netīši sevi savainojis, iešaujot kājā.
Negaidīti miris Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs. "Stratfor" atzīmē, ka Krievijas izlūkdienesta šefs, iespējams, miris Libānā.
ASV un Eiropas Savienība noteikusi sankcijas pret virkni Krievijas drošības dienestu virsnieku, vainojot viņus militāru kampaņu īstenošanā un Austrumukrainas separātistu atbalstīšanā. Viņu vidū bija arī Krievijas armijas izlūkdienesta vadītājs Igors Serguns. Cilvēks, kura vadībā Krievijas armija arī izplānoja un īstenoja Krimas aneksiju. Šonedēļ viņš pēkšņi nomira. Iespējams, viņa nāve nebūtu radījusi tik lielu starptautisko mediju uzmanību, ja vien dažu nedēļu laikā aizsaulē nebūtu aizgājušas vairākas citas ar Vladimiru Putinu un Krimas aneksiju saistītas amatpersonas.
Pēdējo pāris mēnešu laikā mīklainos apstākļos gājušas bojā četras augstas Krievijas amatpersonas. Putina padomnieks, Sevastopoles mērs un divi ģenerāļi, kas īstenoja Krimas aneksiju un hibrīdkaru Donbasā.
59 gadus vecā Krievijas armijas ģenerālštāba izlūkdienesta priekšnieka Igora Serguna bojāeja ir mīklaina. Ir pretrunīgas ziņas, gan par viņa nāves iemeslu, gan vietu, kur viņš gājis bojā. ASV pētnieciskā institūta "Stratfor" rīcībā esošās ziņas liecina, ka Serguns gājis bojā Lībijā Jaungada naktī. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs to noliedzis, pieturoties pie iepriekš oficiāli izvirzītās versijas, ka ģenerālis Serguns miris 4. janvārī Piemaskavā no sirds nepietiekamības.

Igors Serguns vada GRU no 2011.gada. Laikraksta "Komsomoļskaja Pravda" žurnālistam Viktotam Baraņecam viņš pats ir apliecinājis, ka GRU no sākuma līdz beigām īstenoja Krimas ieņemšanas operāciju.

Lai maldinātu izlūkošanu, Krievija Krimas operācijas laikā esot sarīkojusi grandiozu desanta izsēšanos Arktikā un nosūtījusi milzīgu skaitu dzelzceļa sastāvu aiz Urāliem. Arī "zaļie vīriņi" sākumā esot izsēdināti pie Ukrainas austrumu robežām un tikai pēc tam slepus pārsviesti uz Krimu, kur bija viņu īstais mērķis. GRU arī laikus sagatavojis it kā vietējos zemessargus un kazakus, kam bija jābloķē ukraiņu armijas bāzes. Un GRU izdevies it kā no Kijevas nosūtīt pavēli Krimā esošajiem ukraiņiem nepretoties. Kamēr ukraiņi skaidrojuši, kura pavēle ir īstā – šaut vai nešaut, Krima jau esot bijusi ieņemta, raksta "Komsomoļskaja."

"Zaļo vīriņu" operāciju vadīja cits ģenerālis, gaisa desanta karaspēka štāba priekšnieka vietnieks Aleksandrs Šušukins. Viņam sirds apstājās pirms Jaungada – 27.decembrī.

Abu šo cilvēku nāves ar dažu dienu atstarpi Krievijas žurnālisti saista savā starpā arī tādēļ, ka abi 2014. gadā ir īstenojuši slepenās Krievijas armijas operācijas Donbasā. Vienā no tām ar raķeti BUK tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.

Starptautiska žurnālistu organizācija "Bellingcat" šonedēļ nāca klajā ar pētījumu, kas apliecina, ka BUK raķešu sistēmu Ukrainā ieveda un apkalpoja vesela Krievijas armijas vienība – vairāk kā 100 cilvēku no 53.armijas brigādes.

Žurnālisti publicējuši 20 šīs vienības komandieru vārdus. Pētnieku "Bellingcat" dibinātājs Eliots Higinss paziņojis, ka uz viņa atklājumu bāzes advokāti jau gatavo prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret armijas virspavēlnieku Vladimiru Putinu.

Krievijas bijušais vicepremjers Alfrēds Kohs sociālajā tīklā "Twitter" ievietojis melnu joku, ka pēc ģenerāļu Šušukina un Serguna nāves jābaidās nu būtu nākamajam Krimas un Donbasa notikumu diriģentam Aizsardzības ministram Sergejam Šoigu, jo arī viņš varētu kādā tiesā liecināt par pavēlēm, kuras kādreiz izdevis Krievijas prezidents.

Amerikāņu pētnieku organizācija "Stratfor" izvirza versiju, ka pēdējos mēnešos esot saasinājusies cīņā starp GRU un Federālo drošības dienestu par ietekmi Krievijas iekšpolitikā un ekonomiskajās struktūrās, piemēram, koncernā "Rosneft". Cīņa esot arī par to, kurš specdienests saimniekos separātistu ieņemtajos Ukrainas apgabalos. Līdz šīm galvenās hibrīdkara operācijas tur īstenojis GRU.

5.novembrī ASV mīklainos apstākļos gājis bojā par informatīvo karu atbildīgais prezidenta Putina padomnieks Mihails Ļesins, kurš bija izveidojis kanālu RT un iepriekš vadījis koncernu "Gazprom Media."

29.decembrī ar pistoli it kā nejauši sev kājā iešāvis Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins. Krievijas portālos ir versijas, ka šis savainojums varētu būt kādas spēka struktūras brīdinājums politiķim.

Ar aizdomām tiek uzlūkota arī vēl kāda nāve. 10.decembrī pēc neveiksmīgas operācijas slimnīcā miris bijušais Sevastopoles mērs Valērijs Saratovs, kurš bija viens no referenduma organizētājiem par Krimas pievienošanos Krievijai.

Putins un Čubajs. A.Čubajs saglabāja savu ietekmi arī pēc V.Putina nākšanas pie varas 2000.gadā - divus pirmos prezidenta termiņus. 2008.gadā Čubaja vadītā apvienotā energokompānija tika oficiāli likvidēta un sākās arī privatizēto kompānijas daļu atgriešanās valsts īpašumā. Tādejādi tika oficiāli atzīts, ka Čubaja piedāvātā elektrības ražošanas privatizācija ir neveiksmīga. Tomēr tas netraucēja 2008.gadā A.Čubajam kļūt par Krievijas Nanotehnoloģiju korporācijas valdes priekšsēdētāju, 2010.gadā uzņēmums tika pārsaukts par Rosnano. Nekādu ievērojamu panākumu kompānijai nebija, izņemot dažas veiksmīgas investīcijas krievu jaunuzņēmumos. Daudzas plaši izreklamētās ieceres beidzās ar atklātu izgāšanos, ļaujot krievu medijiem pastāvīgi apšaubīt Čubaja spējas.
Putina ilgstoši iecietīgā attieksme pret Čubaju tika skaidrota ar dažādiem aizkulišu līgumiem starp Krievijas ekonomiskajiem grupējumiem. Eksistē arī peņēmums, ka Čubajam atvēlēta Rietumu globālistu galvenā emisāra loma Putina Krievijā. Putina nevēlēšanās viņu nomainīt patiesi nav ticami izskaidrota.
Visbeidzot 2021.gada decembra sākumā V.Putins paziņoja par ilgadējā valdes priekšsēdētāja A.Čubaja atstādināšanu no amata, ko viņš bija ieņēmis vairāk kā 12 gadu. A.Čubajam piešķirts simbolisks Krievijas prezidenta īpašā pārstāvja amats - bez Čubaja tādu Krievijā vēl bija 16. Šis amats nav uzskatāms par pilnvērtīgu, jo jebkurā brīdī var tikt likvidēts. Visdrīzāk tās ir Čubaja kā politiskas figūras beigas, viņš ir gandrīz vai pēdējais "Jeļcina gvardes" pārstāvis putina Krievijas varas struktūrās.

Putins un Navaļnijs. Putins ar nolūku nekad neizrunāja Navaļnija vārdu.

Putins un Baltkrievija. 2020.gadā Putins piešķīra Baltkrievijai aizdevumu 1 miljarda ASV dolāru apmērā. Pusi no šīs naudas Baltkrievija saņēma tā paša gada decembrī.
2021.gada maija beigās Lukašenko viesjās Putina rezidencē Sočos. Viņš no Putina saņēma atbalstu incidentā ar Ryanair lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu un opozicionāra Romāna Protaseviča arestu.

Putins un Ukrainas karš. 2022.gada 24.februārī uzsāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā.

2019.gadā Kims Čen Uns pirmo reizi ieradās Krievijā uz tikšanos ar V.Putinu.
2023.gadā Kims Čen Uns devās uz otro tikšanos Krievijā ar V.Putinu. Šoreiz notika vojāža pa Krieviju. Viņi ieradās Južnija kosmodromā. Pēc tam abi diktatori norobežojās no visiem lai pārrunātu. Tālāk sekoja nebeidzami braucieni pa Krievijas militārajiem objektiem. Kimu ielika krievu iznīcinātāja Su-35 kabīnē, rādīja arī civilo lidaparātu Superjet, uz fregates "Maršals Šapošņikovs" (Kalibru nesējs) klāja. Tas viss tika Putina darīts dēļ tā, lai saņemtu artilērijas lādiņus no ziemeļkorejiešiem krievu-ukraiņu karam, kuru krieviem katastrofāli trūka.

Putins un Latvija. Protams, ka no latviešu viedokļa Putins vērtējams izcili negatīvi. PSRS atjaunošanas idejas un krievu imperiālisms mums nu nekādi nebūtu nepieciešams.
Tikšanās ar VVF. Tās veidojās neveiksmīgi priekš VVF, jo kā gan savādāk varēja būt.
Pirmā tikšanās ar Vladimiru Putinu notika 2000.gadā Austrijā kalnu slēpošanas namiņā. Putins asi uzbruka Latvijai, pieprasot piešķirt pilsonību Latvijā dzīvojošajiem/palikušajiem okupantiem, kā arī pieņemt krievu valodu par otru valsts valodu. VVF atbildēja: „Es uzskatu, ka te nav runa par jūsu krieviem, te ir runa par maniem krieviem, par maniem Latvijas pilsoņiem, par kuriem man kā Valsts prezidentam ir jārūpējas.” Diemžēl tuvāku priekšstatu par šo tikšanos nevar iegūt, jo Latvijas puse noslepenojusi visus ar to saistītos materiālus.
Otrā tikšanās. 2003.gadā Pēterpilī, kad tika svinēta pilsētas 300.gadu jubileja, viesi devās baucienā ar kuģīti. Putinam blakus atbrīvojās vieta. Jautājusi, vai var parunāties. Putins atbildējis, ka protams, un plati smaidījis. Tomēr kontaktu ar krievu prezidentu nav atradusi – laikam rožkrustnieces un čekista pasaules uztveres ir pārlieku atšķirīgas.
Trešā tikšanās. Putina nepatiku izpelnījās arī Austrumeiropas vēstures skaidrošanas kampaņa. To VVF sāka pirms došanās uz Maskavu svinēt 60 gadadienu kopš krievu uzvaras II Pasaules karā.
2005.gada 9.maijā devās visai nesmukā vizītē uz Maskavu pie Putina.  
Putins par okupēto Abreni. Uz jautājumiem par citu valstu teritoriālām pretencijām pret Krieviju, Putins gandrīz vienmēr atbildējis asi. Pārsvarā tas attiecies uz japāņu Ziemeļu teritorijām, taču runājis ir arī par Abrenes jautājumu. 2005.gada maijā tikšanās laikā ar avīzes "Komjaunatnes taisnība" («Комсомольская правда») kolektīvu viņš teicis lūk, ko (oriģinālā): 
«Теперь выслушивать всякие бредни по поводу того, что мы какие-то там пять километров кому-то должны, абсолютно недопустимо (…)
Мне кажется, что это делают люди не в расчете на то, чтобы что-то получить территориальное от России. А в расчете на то, чтобы разжечь и испортить отношения. Мы не должны помогать этим людям решать их задачи. И не будем этого делать. Естественно, никогда не будем вести никаких переговоров на платформе даже обсуждения каких бы то ни было к нам территориальных претензий. Пыталовский район Псковской области? От мертвого осла уши им, а не Пыталовский район».

Putins par Baltijas valstu okupāciju. Putins rakstā, kas 2020.gada 18.jūnijā publicēja ASV žurnāla "The National Interest" portālā, aizstāvēja Padomju Savienības lomu II Pasaules karā un arī Baltijas valstu okupāciju: "1939.gada rudenī Padomju Savienība, īstenojot savus stratēģiskos militāros un aizsardzības mērķus, sāka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporācijas procesu. To iestāšanās PSRS tika īstenota uz līguma pamata ar vēlēto varas iestāžu piekrišanu. Tas atbilda tā laika starptautiskajām tiesībām un valstu likumiem." Tajā piebilsts, ka "Baltijas republikas PSRS saglabāja savas valdības iestādes, valodu un bija pārstāvētas Padomju Savienības augstākajās valsts struktūrās." "Es uzskatu, ka ir nepieņemami pielīdzināt atbrīvotājus okupantiem," - rakstā pauda Putins.

Putina tēla veidošana. Viņš sēžas gan pie F-1 stūres, gan kombaina kabīnē, iemidzina Amūras tīģeri, seko gājputniem, cīnas džudo, izceļ no jūras senas krūkas. bez tam lidojis arī ar kara lidmašīnu, burzījies ar rokeriem, sekojis vaļiem. 

Aplūkojamie objekti. 
      Putina avēnija Groznijā. 2008.gadā pēc Ramzana Kadirova pavēles centrālo ielu nodēvēja tā. 

Anekdotes.
Kādēļ par Putinam lojālās partijas "Vienotā Krievija" simbolu izraudzīja lāci?
Jo prezidents Jeļcins, ieceļot Putinu par savu pēcteci, izdarīja Krievijai lāča pakalpojumu.

Kādēļ Putins neuzdrošinās atteikties no varas:
-  baidās, ka bez viņa Krievija tiks izlaupīta;
-  baidās, ka Krievija tiks izlaupīta bez viņa.

Putins zvana uz Japānas Ārlietu ministriju un prasa:
- Vaš premjer buģet na parad 9 maja v Moskve?
- Ņet!
- A kakoi ņibuģ miņistr buģet?
- Ņet!
- A kto buģet?
- Posol!
- Očeņ horošo! Kakoi posol?
- Posol nakui!

Krievijā 2.klases bērniem skolotāja vaicā: "Vai kāds zina Ļeņina īsto uzvārdu?"
- Uļjanovs - skan draudzīgs koris
- Bet Staļina?
- Džugašvili - divi zina atbildi
- Bet Putina?
Kapa klusums, līdz Vovočka pēdējā solā nobrēcas - "Rotenbergs."

Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas reklāmas akcija: "Balso par Putinu divreiz, un trešo termiņu dabūsi viņu bez vēlēšanām!" 

2018.gads. Putina inaugurācijas ceremonija Kremlī. Pie ieejas apsardze vaicā viesim: "Vai jums ir caurlaide?" 
Viesis atbild: "Nē, man ir abonements!" 

Krievijas pasts izlaidis pastmarkas ar Putina portretu, bet iedzīvotāji žēlojas, ka tās nekādi neizdodas pielipināt pie aploksnes. Daļa pilsoņu tās pārāk cītīgi laiza, nolaizot visu līmi, bet pārējie cītīgi apspļauda - tikai nepareizo pusi...

Menti baidās no prokuroriem, prokurori baidās no Izmeklēšanas komitejas, Izmeklēšanas komiteja baidās no FDD, FDD baidās no Kadirova, Kadirovs baidās no Putina, bet Putins baidās no visiem.” Krievu opozicionārs Romāns Dobrohotovs.

Avoti.
Poļu žurnālistes Kristīnes Rēdlihas grāmata. 2016.g. Laikam nav tulkota citās valodās.

Saites.
Krievijas ķeizari.
Putina pahanāts.