Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Putins, Vladimirs (2000.-2008.g. un 2012.-patlaban)

Krievijas prezidents kopš 2000.gada.

Radniecība. Nezināma.
Ir meitas.

Dzīvesgājums. Dzimis 7.oktobrī.
Viņa biogrāfija, iespējams, ir propagandistu izdomājums. It kā dzimis ģimenē nabadzīgā Pēterpils rajonā. Pats pieteicies darbā VDK, kur viņam ieteica pienākt vēlāk. Viņš atnāca 7 gadus vēlāk jau ar tieslietu diplomu.

Beidzis Andropova vārdā nosaukto Čekas skolu (Краснознаменный институт КГБ СССР имени Андропова).
Pēc šīs skolas beigšanas viņu nosūtīja darbā uz terotoriālajām čekas struktūrām - VDK pārvaldi Pēterpilī un apgabalā (управление КГБ по Ленинграду и Ленинградской области). 

Saistība ar kriminālo pasauli. Putinam kopš 16 gadu vecuma džudo treneris bija Leonīds Usvjacovs (Леонид Усвяцов), kriminālā autoritāte, kuram pietuvinātie organizēja Tambovas noziedzīgo grupējumu. Viņš bija nosēdējis cietumā 20 gadu, un starplaikā spējis "sagatavot" nākamo Krievijas vadītāju. Usvjacovs viņu iekārtoja prestižajā ĻVU (ЛГУ) pēc sporta kvotas. L.Usvjacovu vēlāk nošāva Pēterpilī, viņš atdusas Boļšeohtinas (Большеохтинском) kapsētā ar vulgāru autoepigrāfu uz kapa plāksnes.
Keivijas solnceviešu mafijas grupējuma līderim Sergejam Mihailovam (Сергей Михайлов, kriminālā iesauka - Михась) ir Putina dāvināts pulkstenis. Ģenerālis Šamanovs, kas ir tuvās attiecībās ar solnceviešu līderiem, 2018.gada 10.maijā piedāvāja Putina kandidatūru izvirzīt Nobeļa miera prēmijai. 

Darbs VDK labā Vācijā. Putins strādāja VDK uzdevumā Drēzdenē un pavadīja Vācijā XX gs. 80.gadu otro pusi.

Darbs Pēterpilī. No Vācijas ieradās Pēterpilī (tobrīd Ļeņingrada) un meklēja darbu. iekārtojās Pēterpils pašvaldībā, kur nupat par mēru bija ievēlēts viņa tieslietu pasniedzējs Anatolijs Sobčaks. Tajā viņš nostrādāja vairākus gadus. Iespējams, kurējis Pēterpils domes sakarus ar kriminalitāti, jo tolaik Pēterpili dēvēja par Krievijas "kriminālo galvaspilsētu."
Iespējams, savas darbības laikā Pēterpilī "ierāvis nāsīs" 124 miljonus dolāru, kas bija izdalīti pārtikas iegādei. Tie pazuduši, un pārtika arī neesot piegādāta.
Ar citu krimināllietu celtniecībā nodarbojās izmeklētājs Zikovs - Putins un viņa draugi naudu izmantoja vasarnīcu celtniecībai Spānijā.

Pāriešana uz Maskavu. Putins 1996.gadā devās darbos uz Maskavu. 
Tolaik par Jeļcina mīluli bija kļuvis Ņemcovs, kas tika ņemts līdzi sarunās ar Rietumu līderiem un sarunās ar Bilu Klintonu un Helmūtu Kolu stādīts priekšā kā nākamais Krievijas prezidents.
Tā tas turpinājās pāris gadu, tomēr Jeļcinam pirmās šaubas par izvēli radās, kad Ņemcovs viņu kritizēja par Čečenijas karu. 
1996.gadā Jeļcinu ievēlēja uz otru termiņu, pasliktinājās viņa veseliba un jautājums par pēcteci izvirzījās aktuālāk. Tādēļ 1997.gadā Ņemcovu uzaicināja uz Maskavu un iecēla par Krievijas premjera vietnieku. Ņemcovs uzskatīja, ka oligarhi ir "prihvatizējuši" Krieviju, un aicināja Jeļcinu pretoties viņu ietekmei: "Berezovskis tolaik uzskatīja, ka viņš personīgi valda Krievijā. Tolaik es cīnījos ar oligarhiem, bet Putins bija viņu draugs."
Viņa izredzes kļūt par Jeļcina pēcteci iedragāja 1998.gada ekonomiskā krīze Krievijā, jo valdība krita un Ņemcovs zaudēja savu premjera vietnieka posteni. Arī Kremļa saimnieks Jeļcins sāka šaubīties par savu iepriekšējo izvēli: "Izpētījis Ņemcovu, es sapratu, ka viņš nav gatavs kļūt par valsts prezidentu."
Jelcina izvēle par labu čekistam Vladimiram Putinam nosliecās ar Berezovska gādību. Kļuva par B.Jeļcina favorītu - uzticēja viņam vadīt FDD, vēlāk iecēla par premjerministru.
B.Jeļcinam valsts līdera nasta izrādījās par smagu, un viņš atkāpās no amata 1999.gada 31.decembrī un uzticēja valsts vadību čekistam Vladimiram Putinam.

Putins kā premjers.

Putins un māju spridzināšana. Visdrīzāk, tās spridzināja paši čekisti un novēla vainu uz tobrīd de facto neatkarīgo Čečeniju tādēļ, lai gūtu ieganstu iebrukumam tajā. Šī spridzināšana izprovocēja Pirmo Čečenijas karu 1996.gadā.
Cilvēki, kas paši mēģināja noskaidrot patiesību par spridzināšanu, gāja bojā, piemēram, Anna Poļitkovska. 

Pirmā prezidentūra (2000.-2008.g.). Par Krievijas prezidentu kļuva pēc Borisa Jeļcina, kas paziņoja par atkāpšanos 1999.gada 31.decembrī, un uzticēja valsts vadību čekistam Vladimiram Putinam.. Putinu no necila un pelēka ierēdņa taisīja par cilvēku, kam vajadzēja uzvarēt vēlēšanās.
Pēc aiziešanas no amata Jeļcins faktiski dzīvoja „zelta būrī.” Čekisti noklausījās viņa telefona sarunas un ierobežoja tikšanās ar cilvēkiem. Tā bija Putina griba un Jeļcins par to bijis visai sarūgtināts. Bez tam Putins piespieda svinēt viņa 2006.gada 75.dzimšanas dienu Kremlī, nevis brīvā gaisotnē.
Pēc nākšanas pie varas Putins piegrieza skrūves, un vispirms izrēķinājās ar oligarhiem Borisu Berezovski un Gusinski, kas bija spiesti bēgt uz ārzemēm.
Iznīcināja Jukos kompāniju ar Hodorkovski priekšgalā kā konkurentu uz prezidenta posteni.
2003.gadā teica runu ANO Ģenerālajā asamblejā.

1.augustā (vai 2007.gadā???) 13:00 prezidents Putins veica iegremdēšanos Baikāla ūdeņos dziļūdens aparātā Mir-1 (Мир-1) dziļākajā ezera vietā ezera dienvidos – 1395 m.

Atentāti pret Putinu. 2007.gadā Putinu plānoja nogalināt 88 gadu vecais II Pasaules kara veterāns Jurijs Agejevs (Юрий Агеев). Vecais vīrs, komunists pēc pārliecības, gatavojās nogalināt Putinu un viņa rokaspuisi Sergeju Ivanovu (Сергей Иванов), kad tie ieradās Rostovā dalībai pilsētas varas rīkotā apspriedē. Pēc krievu opozicionāru datiem 2007.gada 29.jūlijā FDD (ФСБ) sagrāba Rostovā pie Donas.
Abi krievu barveži atradās viesnīcā Don-Plaza. Veterāns sēdēja pie viesnīcas uz soliņa un pajautāja garāmgājējam: "Kur te apspriežas padomju varas ienaidnieki?" Jautātais bja norādījis uz viesnīcu, bet pats uzreiz joza ziņot čekistiem.
Agejeva  portfelī čekisti atrada pistoli ar patronām, ko viņš bija glabājis no kara laikiem. Motivācija - pensionāru  un kara veterānu bēdīgais stāvoklis putinistu Krievijā. Veterānam nozīmēja psihiatrisku pārbaudi. Drīz pēc aresta, vecajam vīram neizturēja sirds un viņš mira.

2008.gadā Putins samainījās amatiem ar premjeru Medvedjevu. Putinu uztrauca jautājums kā nākamais prezidents izturēsies pret viņa sarausto bagātību. "Arābu pavasaris" lika viņam pieņemt lēmumu par atkal kandidēšanu uz prezidenta amatu, jo nevēlējās beigt savu dzīvi kā Kadafi.
Kad Putins paziņoja par savu lēmumu kandidēt uz prezidenta posteni, Maskavā sākās protesta demonstrācijas, kuras nācās apspiest ar policiju.

Otrā prezidentūra (2012.-patlaban). 2012.gadā Putins pastūma malā Medvedjevu ievēlēja par prezidentu otro reizi.
2014.gadā viņa vadībā Krievijas impērija okupēja un anektēja Krimu, pēc tam izraisīja plaša mēroga karu Ukrainas Donbasā.
2014.gadā uzstājās Krievijas federālajā padomē,kurā viņš paziņoja par Krimas inkorporāciju.
Tikšanās ar D.Trampu. 2017.gada 7.jūlijā Hamburgā E20 galotņu tikšanās laikā tikās ar ASV prezidentu D.Trampu. Saruna bija paredzēta uz pusstundu, tācu turpinājās ap 2 stundām. Sarunas sākumā Tramps izteicis bažas par krievu iejaukšanos iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanās, ko Putins noliedzis. Abi vienojušies par uguns pārtraukšanu Sīrijas dienvidos, kas stātos spēkā 9.jūlijā.
Mazliet vēlāk nāca ziņa, ka tai pašā dienā Putins arī otreiz ticies ar Trampu vakariņu laikā. Pats Tramps atstāja savu vietu un pārsēdās pie Putina. neformālā saruna ilga stundu, taču nav zināms, kas tajā apspriests. tas tādēļ, ka Tramps bija viens, bet Putinam bija klāt tikai savs oficiālais tulks.

Putina īpašumi. ASV CIP Putina bagātību lēš uz 40 miljardiem dolāru.

"Putina līķīšu" saraksts.
Elistanžas ciema iznīcināšana Čečenijā. Putina dzimšanas dienā.
Sergejs Jušenkovs. Liberāls politiķis, valsts domes deputāts. Nogalināts pie savas mājas 2003.gada aprīlī.
Jurijs Ščekočihins. Pētnieciskais žurnālists, mira 2003.gada jūlijā pēc 16 dienas ilgušas neizskaidrojamas slimības.
Pols Hļebņikovs. Žurnāla Forbes Krievijas izdevuma galvenais redaktors, 2004.gada jūlijā sašauts no garāmbraucošas automašīnas. Vēlāk mira slimnīcā.
Anna Poļitkovska. Pētnieciskā žurnāliste un asa Kremļa politikas kritiķe. Nošauta Putinas dzimšanas dienā 2006.gada 7.oktobrī pie sava dzīvokļa Ļesnaja ielā Maskavā.
Aleksandrs Ļitviņenko. Bijušais čekists, pārbēdzējs. Nogalināts ar radioaktīvo poloniju Londonā 2006.gada novembrī.
Staņislavs Markelovs. Cilvēktiesību aizstāvis.
Nataļja Estemirova. Cilvēktiesību aizstāve.
Boriss Berezovskis. Bijušais Krievijas oligarhs, kas zaudēja cīņā par varu Putinam, 2013.gada martā uziets miris Londonas dzīvoklī.
Vairāki simti krievu algotņi Donbasā. Bezjēdzīgi un ar lieiem upuriem sturmēja ukraiņu kiborgu pozīcijas pie Doņeckas lidostas 2014.gada oktobrī, lai līdz Putina dzimšanas dienai lidosta būtu ieņemta. Neieņēma.
Boriss Ņemcovs. Nošauts 2015.gada 27.februārī Maskavas centrā pie Kremļa "Īpašo operāciju dienā " (27.februārī).
Deniss Voroņenkovs. Денис Вороненков. Bijušais Krievijas VD deputāts, sniedzis atmaskojošas liecības par Putinu kā Donbasa kara izraisītāju. Nošauts pie viesnīcas ieejas Kijevas centrā 2017.gada martā.
Nikolajs Andruščenko. Ticis smagi piekauts 2017.gada 9.martā. Žurnālists, plaši pazīstams Krievijas valdības un prezidenta Vladimira Putina kritiķis, laikraksta Novij Peterburg līdzdibinātājs. Uzbrukuma 73 gadu vecais žurnālists zaudēja samaņu, ko tā arī vairs neatguva. Pēc uzbrukuma viņam veikta smadzeņu operācija, un viņš vēlāk pat spējis elpot bez sistēmu palīdzības. Andruščenko cēla trauksmi jau 2000.gadā, kad Putins nāca pie varas, paziņojot, ka Krievijā varu pārņemot drošības dienesti. Viņš 2007.gadā tika arestēts un spīdzināts. 2009.gadā Pēterpils tiesa viņu atzina par vainīgu ekstrēmismā, par ko uzlika naudas sodu. Cilvēktiesību centrs Memorial viņu atzina par politieslodzīto.

------------------------------------------

Putina līķīši Krimā. Pēdējo nedēļu laikā mirušas vairākas ar Krimas aneksiju saistītas Krievijas un Krimas amatpersonas, tostarp viens it kā netīši sevi savainojis, iešaujot kājā, liecina raidījuma "Nekā personīga" apkopotā informācija.
Šonedēļ neatkarīga starptautiska žurnālistu apvienība "Bellingcat" publiskoja 20 Krievijas karavīru vārdus, kas varētu būt vainojami Malaizijas lidmašīnas notriekšanā virs Ukrainas austrumiem.

Organizācijas vadītājs solīja upuru vārdā tiesā vērsties ar prasību pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kā armijas augstāko virspavēlnieku, jo viņam nevar būt nezināmi Krievijas armijas īstenotie pasākumi Donbasā.

Negaidīti miris Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs (115) Negaidīti miris Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs 'Stratfor': Krievijas izlūkdienesta šefs, iespējams, miris Libānā (154) 'Stratfor': Krievijas izlūkdienesta šefs, iespējams, miris Libānā
ASV un Eiropas Savienība noteikusi sankcijas pret virkni Krievijas drošības dienestu virsnieku, vainojot viņus militāru kampaņu īstenošanā un Austrumukrainas separātistu atbalstīšanā. Viņu vidū bija arī Krievijas armijas izlūkdienesta vadītājs Igors Serguns. Cilvēks, kura vadībā Krievijas armija arī izplānoja un īstenoja Krimas aneksiju.

Šonedēļ viņš pēkšņi nomira. Iespējams, viņa nāve nebūtu radījusi tik lielu starptautisko mediju uzmanību, ja vien dažu nedēļu laikā aizsaulē nebūtu aizgājušas vairākas citas ar Vladimiru Putinu un Krimas aneksiju saistītas amatpersonas.

Pēdējo pāris mēnešu laikā mīklainos apstākļos gājušas bojā četras augstas Krievijas amatpersonas. Putina padomnieks, Sevastopoles mērs un divi ģenerāļi, kas īstenoja Krimas aneksiju un hibrīdkaru Donbasā.

Krievijas armijas ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes uzdevums ir militārā izlūkošana visā pasaulē un pēkšņās militāras akcijas ārvalstīs. Organizācijas būtību savā grāmatā apraksta bijušais tās darbinieks, pārbēdzējs, tagad Lielbritānijā dzīvojošais Viktors Rezuns. Pēc viņa vārdiem, katrā lielākā Krievijas vēstniecībā ir savs GRU rezidents, kurš vada aģentūru attiecīgajā valstī. GRU pakļautībā ir armijas specdienests, kura uzdevums vajadzības gadījumā slepeni ierasties citā valstī un īstenot diversijas.

59 gadus vecā Krievijas armijas ģenerālštāba izlūkdienesta priekšnieka Igora Serguna bojāeja ir mīklaina. Ir pretrunīgas ziņas, gan par viņa nāves iemeslu, gan vietu, kur viņš gājis bojā. ASV pētnieciskā institūta "Stratfor" rīcībā esošās ziņas liecina, ka Serguns gājis bojā Lībijā Jaungada naktī. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs to noliedzis, pieturoties pie iepriekš oficiāli izvirzītās versijas, ka ģenerālis Serguns miris 4. janvārī Piemaskavā no sirds nepietiekamības.

Igors Serguns vada GRU no 2011. gada. Laikraksta "Komsomoļskaja Pravda" žurnālistam Viktotam Baraņecam viņš pats ir apliecinājis, ka GRU no sākuma līdz beigām īstenoja Krimas ieņemšanas operāciju.

Lai maldinātu izlūkošanu, Krievija Krimas operācijas laikā esot sarīkojusi grandiozu desanta izsēšanos Arktikā un nosūtījusi milzīgu skaitu dzelzceļa sastāvu aiz Urāliem. Arī "zaļie vīriņi" sākumā esot izsēdināti pie Ukrainas austrumu robežām un tikai pēc tam slepus pārsviesti uz Krimu, kur bija viņu īstais mērķis. GRU arī laikus sagatavojis it kā vietējos zemessargus un kazakus, kam bija jābloķē ukraiņu armijas bāzes. Un GRU izdevies it kā no Kijevas nosūtīt pavēli Krimā esošajiem ukraiņiem nepretoties. Kamēr ukraiņi skaidrojuši, kura pavēle ir īstā – šaut vai nešaut, Krima jau esot bijusi ieņemta, raksta "Komsomoļskaja".

"Zaļo vīriņu" operāciju vadīja cits ģenerālis, gaisa desanta karaspēka štāba priekšnieka vietnieks Aleksandrs Šušukins. Viņam sirds apstājās pirms jaungada – 27.decembrī.

Abu šo cilvēku nāves ar dažu dienu atstarpi Krievijas žurnālisti saista savā starpā arī tādēļ, ka abi 2014. gadā ir īstenojuši slepenās Krievijas armijas operācijas Donbasā. Vienā no tām ar raķeti BUK tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.

Starptautiska žurnālistu organizācija "Bellingcat" šonedēļ nāca klajā ar pētījumu, kas apliecina, ka BUK raķešu sistēmu Ukrainā ieveda un apkalpoja vesela Krievijas armijas vienība – vairāk kā 100 cilvēku no 53. armijas brigādes.

Žurnālisti publicējuši 20 šīs vienības komandieru vārdus. Pētnieku "Bellingcat" dibinātājs Eliots Higins paziņojis, ka uz viņa atklājumu bāzes advokāti jau gatavo prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret armijas virspavēlnieku Vladimiru Putinu.

Krievijas bijušais vicepremjers Alfrēds Kohs sociālajā tīklā "Twitter" ievietojis melnu joku, ka pēc ģenerāļu Šušukina un Serguna nāves jābaidās nu būtu nākamajam Krimas un Donbasa notikumu diriģentam Aizsardzības ministram Sergejam Šoigu, jo arī viņš varētu kādā tiesā liecināt par pavēlēm, kuras kādreiz izdevis Krievijas prezidents.

Amerikāņu pētnieku organizācija "Stratfor" izvirza versiju, ka pēdējos mēnešos esot saasinājusies cīņā starp GRU un Federālo drošības dienestu par ietekmi Krievijas iekšpolitikā un ekonomiskajās struktūrās, piemēram, koncernā "Rosneft". Cīņa esot arī par to, kurš specdienests saimniekos separātistu ieņemtajos Ukrainas apgabalos. Līdz šīm galvenās hibrīdkara operācijas tur īstenojis GRU.

5. novembrī ASV mīklainos apstākļos gājis bojā par informatīvo karu atbildīgais prezidenta Putina padomnieks Mihails Ļesins, kurš bija izveidojis kanālu RT un iepriekš vadījis koncernu "Gazprom Media".

29. decembrī ar pistoli it kā nejauši sev kājā iešāvis Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins. Krievijas portālos ir versijas, ka šis savainojums varētu būt kādas spēka struktūras brīdinājums politiķim.

Ar aizdomām tiek uzlūkota arī vēl kāda nāve. 10. decembrī pēc neveiksmīgas operācijas slimnīcā miris bijušais Sevastopoles mērs Valērijs Saratovs, kurš bija viens no referenduma organizētājiem par Krimas pievienošanos Krievijai.

-----------------------------------------------------------------------------

Putins Minskas sarunās (2015.g.). "Я вас раздавлю!", – кричал Путин на Порошенко в Минске. Экс-президент Франции Олланд детально описал переговоры в мемуарах
Политик откровенно описывает переговорный процесс и рассуждает о тогдашних и теперешних намерениях Путина.

Об этом сообщает Цензор.НЕТ со ссылкой на "Тиждень".

Бывший президент Франции Франсуа Олланд опубликовал книгу воспоминаний под названием "Уроки власти". На ее страницах он рассказал о том, как проходили в Минске в феврале 2015 года переговоры "нормандской четверки", завершившиеся подписанием Минских соглашений.

"Намерения Владимира Путина были вполне очевидны, – пишет Олланд. – Он хотел сохранить свое влияние на русскоязычные регионы и максимально ослабить проевропейскую власть в Киеве".

Я вас раздавлю!, – кричал Путин на Порошенко в Минске. Экс-президент Франции Олланд детально описал переговоры в мемуарах 01

Политик вспоминает, что президенты России Владимир Путин и Украины Петр Порошенко часто переходили на повышенный тон. При этом глава Кремля прямо угрожал лидеру Украины и выдал тот факт, что его войска атакуют украинские силы на Донбассе.

"Порошенко с Путиным постоянно повышали голос друг на друга. Российский президент так разнервничался, что стал угрожать окончательно раздавить войско своего визави. Это выдало, что российские войска на Востоке Украины есть. Путин спохватился и взял себя в руки", – вспоминает Олланд.

"Порошенко неотступно защищал суверенитет своей страны, тогда как Путин добивался автономии для "восставших провинций" и хотел оттянуть прекращение огня еще на три недели. Он был настолько жестким, что отрицал свою прямую связь с главарями террористов, говорил, что не может за них решать, требовал, чтобы с ними проконсультировались", – пишет бывший президент Франции.

Я вас раздавлю!, – кричал Путин на Порошенко в Минске. Экс-президент Франции Олланд детально описал переговоры в мемуарах 02

Также на Цензор.НЕТ На переговорах по Донбассу в Минске договорились о школьном перемирии с 29 августа, - пресс-секретарь Кучмы Олифер

Политик вспоминает, что первый черновик Минских соглашений составляла лично канцлер Германии Ангела Меркель.

"Она никому, даже своим советникам, не позволяла формулировать статьи соглашения, – рассказывает Франсуа Олланд. – Такой у нее темперамент и такая методика: она очень серьезна, старательна и внимательна."

По словам Олланда, после бессонной ночи, посвященной переговорам, стороны согласовали прекращение огня, отвод тяжелого вооружения и обмен пленными. Но тут глава Кремля сделал неожиданный ход.

"Вдруг Путин заявил, что надо проконсультироваться с главарями сепаратистов. Их эмиссары тоже в Минске. Где именно? В каком-то отеле или в соседнем с нами кабинете? По крайней мере, мы их так и не увидели", – рассказал Олланд.

Я вас раздавлю!, – кричал Путин на Порошенко в Минске. Экс-президент Франции Олланд детально описал переговоры в мемуарах 03

После этого Путин ушел, а Меркель, Олланд и Порошенко немного задремали в креслах. В девять утра стало известно, что террористам соглашение "не подходит".

Также на Цензор.НЕТ: Говорить об отмене санкций можно будет только, если РФ согласится на имплементацию Минских договоренностей, - Волкер.

"Мы настаиваем на немедленном свидании с российским президентом и узнаем, что, пока мы пытались, как могли, поспать в переговорном зале, он устроился в большом кабинете с кроватью, даже казалось комфортабельной... Он отдохнул за эти два часа и имел более свежий вид, чем мы...", – вспоминает Олланд.

Бывший президент Франции рассуждает на страницах своей книги о тогдашних и теперешних намерениях Владимира Путина.

"Его цель - максимально ослабить Киев, надеясь со временем увидеть у власти команду, более податливую российским интересам и более отдаленную от Евросоюза. Больше всего он не хочет вступления Украины в НАТО и получения оружия, которое могло бы изменить баланс сил", – пишет Олланд.

Читайте на Цензор.НЕТ: В МИД России допускают "другие опции" урегулирования ситуации на Донбассе, кроме минских соглашений

Франсуа Олланд был президентом Франции с 2012 по 2017 год. Он первым из "нормандской четверки" отошел от власти и получил свободу рассказывать все, что считает нужным. Больше баллотироваться на должность руководителя государства Олланд не собирается.

Putins un Latvija. Protams, ka no latviešu viedokļa Putins vērtējams izcili negatīvi. PSRS atjaunošanas idejas un krievu imperiālisms mums nu nekādi nebūtu nepieciešams.
Tikšanās ar VVF. Tās veidojās neveiksmīgi priekš VVF, jo kā gan savādāk varēja būt.
Pirmā tikšanās ar Vladimiru Putinu notika 2000.gadā Austrijā kalnu slēpošanas namiņā. Putins asi uzbruka Latvijai, pieprasot piešķirt pilsonību Latvijā dzīvojošajiem/palikušajiem okupantiem, kā arī pieņemt krievu valodu par otru valsts valodu. VVF atbildēja: „Es uzskatu, ka te nav runa par jūsu krieviem, te ir runa par maniem krieviem, par maniem Latvijas pilsoņiem, par kuriem man kā Valsts prezidentam ir jārūpējas.”
2003.gadā Pēterpilī, kad tika svinēta pilsētas 300.gadu jubileja, viesi devās baucienā ar kuģīti. Putinam blakus atbrīvojās vieta. Jautājusi, vai var parunāties. Putins atbildējis, ka protams, un plati smaidījis. Tomēr kontaktu ar krievu prezidentu nav atradusi – laikam jau masones un čekista pasaules uztveres esot pārlieku atšķirīgas.
Putina nepatiku izpelnījās arī Austrumeiropas vēstures skaidrošanas kampaņa. To VVF sāka pirms došanās uz Maskavu svinēt 60 gadadienu kopš krievu uzvaras Otrajā pasaules karā.
2005.gada 9.maijā devās visai nesmukā vizītē uz Maskavu pie Putina.  
Putins par okupēto Abreni. Uz jautājumiem par citu valstu teritoriālām pretencijām pret Krieviju, Putins gandrīz vienmēr atbildējis asi. Pārsvarā tas attiecies uz japāņu Ziemeļu teritorijām, taču runajis ir arī par Abrenes jautājumu. 2005.gada maijā tikšanās laikā ar avīzes "Komjaunatnes taisnība" («Комсомольская правда») kolektīvu vinš teicis lūk, ko (oriģinālā): 
«Теперь выслушивать всякие бредни по поводу того, что мы какие-то там пять километров кому-то должны, абсолютно недопустимо (…)
Мне кажется, что это делают люди не в расчете на то, чтобы что-то получить территориальное от России. А в расчете на то, чтобы разжечь и испортить отношения. Мы не должны помогать этим людям решать их задачи. И не будем этого делать. Естественно, никогда не будем вести никаких переговоров на платформе даже обсуждения каких бы то ни было к нам территориальных претензий. Пыталовский район Псковской области? От мертвого осла уши им, а не Пыталовский район».

Putina tēla veidošana. Viņš sēžas gan pie F-1 stūres, gan kombaina kabīnē, iemidzina Amūras tīģeri, seko gājputniem, cīnas džudo, izceļ no jūras senas krūkas. bez tam lidojis arī ar kara lidmašīnu, burzījies ar rokeriem, sekojis vaļiem. 

Aplūkojamie objekti. 
Putina avēnija Groznijā. 2008.gadā pēc Ramzana Kadirova pavēles centrālo ielu nodēvēja tā. 

Anekdotes.
Kādēļ par Putinam lojālās partijas "Vienotā Krievija" simbolu izraudzīja lāci?
Jo prezidents Jeļcins, ieceļot Putinu par savu pēcteci, izdarīja Krievijai lāča pakalpojumu.

Kādēļ Putins neuzdrošinās atteikties no varas:
-  baidās, ka bez viņa Krievija tiks izlaupīta;
-  baidās, ka Krievija tiks izlaupīta bez viņa.

Putins zvana uz Japānas Ārlietu ministriju un prasa:
- Vaš premjer buģet na parad 9 maja v Moskve?
- Ņet!
- A kakoi ņibuģ miņistr buģet?
- Ņet!
- A kto buģet?
- Posol!
- Očeņ horošo! Kakoi posol?
- Posol nakui!

Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas reklāmas akcija: "Balso par Putinu divreiz, un trešo termiņu dabūsi viņu bez vēlēšanām!" 

2018.gads. Putina inaugurācijas ceremonija Kremlī. Pie ieejas apsardze vaicā viesim: "Vai jums ir caurlaide?" 
Viesis atbild: "Nē, man ir abonements!" 

Krievijas pasts izlaidis pastmarkas ar Putina portretu, bet iedzīvotāji žēlojas, ka tās nekādi neizdodas pielipināt pie aploksnes. Daļa pilsoņu tās pārāk cītīgi laiza, nolaizot visu līmi, bet pārējie cītīgi apspļauda - tikai nepareizo pusi...

Menti baidās no prokuroriem, prokurori baidās no Izmeklēšanas komitejas, Izmeklēšanas komiteja baidās no FDD, FDD baidās no Kadirova, Kadirovs baidās no Putina, bet Putins baidās no visiem.” Krievu opozicionārs Romāns Dobrohotovs.

Saites.
Krievijas ķeizari.