Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Baidens, Džozefs (dz.1945.g.)

Joseph Biden.
ASV 46.prezidents.
Iesauka - "dusošais Džo," dēļ tā, ka apspriežu laikā vecuma dēļ mēdz iesnausties.

Radniecība. Sieva - Džila Baidena.
Divi dēli.

Dzīvesvieta - Vilmingtona.

Dzīvesgājums. Dzimis 1945.gada 20.novembrī Skrantonā, Pensilvānijas pavalstī.
1965.gadā absolvējis vēstures un politikas studijas Delavēras universitātē.
1968.gadā ieguvis doktora grādu jurisprudencē Sirakjūsas universitātē. Astmas dēļ atbrīvots no militārā dienesta Vjetnamas kara laikā.
1969.gadā sācis jurista karjeru.
1972.gadā autoavārijā zaudējis sievu un mazu meitiņu. Viņa divi dēli izdzīvoja.
1973.-2009.gadam sešus termiņus bija Delavēras pavalsts senators. Atbalstīja abortus un nāvessodus.
1977.gadā apprecēja Džilu Treisiju, kura viņam 1981.gadā dāvāja dēlu.
1987.gadā tika apsūdzēts britu Leiboristu partijas līdera Nila Kinoka runas plaģiātismā. nekļuva par Demokrātu partijas prezidenta amata kandidātu.
1987.-1995.gadam bija Senāta Juridiskās komitejas priekšsēdētājs.
90.gados iestājās pret Pirmo Līča karu. Atbalstīja ASV militāro intervenci bijušajā Dienvidslāvijā.
2001.-2003.gados bija Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs. Balsoja par iebrukumu Irākā. 2007.gadā pārapstiprināts amatā.
2008.gadā vēlreiz cieta neveiksmi cīņā par Demokrātu partijas nomināciju prezidenta vēlēšanām. Baraks Obama viņu izvēlējās par savu viceprezidenta kandidātu.

Viceprezidenta amatā (2009.-?). 2009.gadā kļuva par 47.ASV viceprezidentu. Viņa uzdevums bija tandēmā ar nākamo prezidentu Baraku Obamu kompensēt tā pieredzes trūkumu starptautiskajā politikā.
2009.-2012.gados stingri iestājās par Gvantanamas cietuma slēgšanu un atbalstīja ASV militāro klātbūtni Afganistānā.
2011.gadā tikās ar V.Putinu, kas tobrīd skaitījās Krievijas premjers.
2012.gadā pēc Baraka Obamas pārvēlēšanas atkal apstiprināts par viceprezidentu.
2016.gada 23.augustā ieradās Rīgā, kur tikās ar triju Baltijas valstu prezidentiem.

Skandāls ar Ukrainu. 2019.gadā skandālu izraisīja D.Trampa meģinājums izrēķināties ar savu politisko oponentu Džo Baidenu - 25.jūlijā telefona sarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski Tramps to aicināja uzsākt izmeklēšanu pret bijušā ASV viceprezidenta Baidena dēla Hantera Baidena darbību Ukrainā. H.Baidens 2014.gadā (tobrīd viņa tēvs Džo Baidens bija ASV viceprezidents) kļuva par valdes locekli Ukrainas enerģētikas uzņēmumā "Burisma," kas piederēja ukraiņu oligarham Mikolam Zločevskim. 2016.gadā Džo Baidens toreizējai Ukrainas valdībai pieprasīja atlaist no darba ģenerālprokuroru Viktoru Šokinu, kura vadītā iestāde bija sākusi izmeklēšanu pret Zločevski. 2018.gadā, uzstājoties kādā pasākumā, Džo Baidens lielījās, ka panācis V.Šokina atstādināšanu, piedraudot iesaldēt ASV finansiālo palīdzību Ukrainai.

Viceprezidentes iecelšana. Baidens ilgi vilcinājās ar viceprezidenta pretendenta nozīmēšanu. Vēl 2020.gada vasaras sākumā viņš publiski izteicās, ka izskata 11 kandidatūras, kuru vidū ir 4 Amerikas nēģerietes. Galu galā viena no tām - Kamala Devi Herisa tika nozīmēta par viceprezidenti - pirmo sievieti šai amatā ASV vēsturē. 

Ievēlēšana. 2020.gadā ievēlēts par ASV prezidentu. Dž.Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās oficiāli apstiprināja ASV Elektoru kolēģija 14.decembrī. 
2021.gada 20.janvārī Herisa tika apstiprināta par ASV viceprezidenti.

Baidens kā prezidents.
Inaugurācija. 2021.gada 20.janvārī 19:00 (pēc Latvijas laika) Kapitolijā notika Baidena inaugurācija, par viceprezidentu kļuva Kamala Herisa. Nesenais prezidenta Trampa piekritēju iebrukums Kapitolijā bija par iemeslu pastiprinātiem drošības pasākumiem inaugurācijas laikā - piedalījās 25 000 nacionālo gvardu un vairāki tūkstoši policistu. Interesanti, ka prezidents D.Tramps neapmeklēja Baidena inaugurāciju, kļūdams par 4.šādu prezidentu (XX un XXI gs. tādu gadījumu nav bijis).
Ceremonijā bija izretināti ap 200 cilvēki un tā notika sejas maskās. Himnu pasākumā dziedāja Lēdija Gāga, uzstājās arī Dženifera Lopesa. Pēc tam aktieris Toms Henkss vadīja 90 minūšu garu TV tiešraidi, kurā uzstājās G.Brukss, Džons Bon Džovi, Džons Ledžends, "Foo Fighter," Demija Lovato un Džastins Timberleiks. Šis pasākums aizstāja klātienes koncertu kroņgripas ierobežojumu dēļ. pasākumutranslēja visi lielākie ASV televīziju tīkli izņemot Trampam draudzīgo Fox News.
Darbi. Jau pirmajā dienā prezidenta amatā Džo Baidens parakstīja 15 rīkojumu. pirmais no tiem bija par federālajiem pasākumiem kroņgripas pandēmijas ierobežošanai. Bez tam tika atjaunota dalība Parīzes klimata vienošanās izpildē un Pasaules Veselības organizācijā.
Visai drīz pēc ievēlēšanas Baidens sazvanījies ar Eiropas valstu līderiem - E.Makronu, A.Merkeli, B.Džonsonu, Merkelei pauda nepatiku pret projektu "Ziemeļu straume," raksturojot to kā "Eiropai sliktu projektu." Zvanīja arī Putinam, kuram pauda brīdinājumu par savu interešu aizsardzību, apliecināja atbalstu Ukrainas suverenitātei, pārmeta Navaļnija un viņa atbalstītāju vajāšanu.
Janvāra beigās par valsts sekretāru tika apstiprināts B.Obamas administrācijas diplomāts Entonijs Blinkens.
Dž.Baidens apturēja klimata aizstāvju skarbi kritizēto Keystone XL naftas vada savienojuma izbūvi ar Kanādu, tā izpelnoties nopēlumu no Kanādas. Bija iecerēts savienot naftas atradnes Kanādas Albertas provincē ar naftas pārstrādes rūpnīcām ASV Teksasa - kopgarums 3500 km.
11.martā Baidens teica savu pirmo uzrunu nācijas TV, kur solīja COVID-19 apkarošanas programmu 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. Šī finanšu atbalsta programa nosaukta par Amerikas glābšanas plānu, apstiprināšanas gaitā abās ASV Kongresa palātās neatbalstīja neviens republikānis. Tie kritizēja šo naudas dalīšanu kā sociālistisku.
2021.gada 1.septembrī Baidens teica plašu TV uzrunu, rezumējot un kartējo reizi cenšoties attaisnot karaspēka izvešanu no Afganistānas. Viņš pasludināja, ka ASV politikā esot beidzies periods, kas amerikāņi centās pārveidot citas valstis ar militāro spēku, proti, atsakās no "demokrātijas eksporta" ar militāru spēku.
2021.gada 16.septembrī kopā ar Austrālijas premjeru Skotu Morisonu un Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu paziņoja par jaunas alianses AUKUS izveidi. Šī ir lielākā un nozīmīgākā drošības vienosanās starp trim valstīm kopš II Pasaules kara un veicinās to ietekmi Indijas un Klusā oeāna reģionos iepretim Ķīnai.

Baidens - Putins. 2021.gada 7.decembra vakarā notika Baidena un V.Putina videosaruna, kas ilga mazliet vairāk par 2 stundām (Baltais nams - Soču rezidence). Tehniski šai sarunai izmantoja īpašu aizsargātu sakaru sistēmu, kas tikusi ieviesta vēl Trampa laikā, taču lietota pirmo reizi. Galvenā sarunas tēma bija Ukraina, Baidens brīdinājis ar ļoti nopietnām ekonomiskām sankcijām krievu iebrukuma gadījumā.
Sarunu rezultāts ir tāds, ka pēc šīs sarunas Baidens apturēja militāro palīdzību Ukrainai un organizēja NATO samitu ar Putina piedalīšanos, bet bez tām valstīm, kurām Putina Krievija ir drauds - tur nebūs Rumānijas, Polijas, Igaunijas un arī Latvijas! Super! Tāds, lūk, ir senīlā Brežņevbaidena un viņa kultūrmarksistu komandas sasniegums.

Baidens un ienākumu deklarācija. Baidens atsāka tradīciju publicēt savu ienākumu deklarāciju, ko bija atteicies darīt iepriekšējais prezidents D.Tramps. Viņš publicējis deklarācijas par 23 gadiem.

Putins - slepkava? Šādu jautājumu 2021.gada marta vidū Baidenam uzdeva intervijā TV kanālam ABC: "Tātad Jūs pazīstat Vladimiru Putinu. Vai Jūs uzskatāt, ka viņš ir slepkava?" Baidens bez kavēšanās atbildēja ar piekrītošu "mhmm" un "jā." Vēl viņš norādīja, ka Putinam nav dvēseles.

Baidens un imigrācija. Martā saasinājās jautājums ar nelegālajiem imigrantiem uz Meksikas robežas.Lielā mērā pie tā vainojams Dž.Baidena rīkojums, ka pieaugušo nepavadīti nepilngadīgie netiek izraidīti, bet gan izmitināti pagaidu uzturēšanās centros. Baidena administrācija jau pirmajās prezidentūras dienās atcēla Trampa ieviestos stingrākos pretimigrācijas likumus. Problēmas risināšanu Baidens novēla uz viceprezdenti Herisu.
Paziņoja, ka 4 reizes palielinās uzņemamo migrantu daudzumu - līdz 62 500 migrantiem gadā un 2022.gadā šis skaitlis tiks palielināts līdz 125 000.

Baidens un Afganistāna. Afganistānas problēmu Baidens saņēma mantojumā no iepriekšējā ASV prezidenta Trampa, pie kam tas ar talibiem bija noslēdzis vienošanos par amerikāņu karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021.gada 1.septembrim. Tramps bija jau arī uzsācis reālu karavīru izvešanu.
2021.gada 14.aprīlī Baidens paziņoja, ka 1.maijā sāksies intensīva ASV karaspēka izvešana no Afganistānas.
Neviens Baidena administrācijā nebija rēķinājies, ka karaspēka izvešanas apjomīga sākšana izraisīs paniku Kabulas režīmā - 10 dienu laikā talibi pārņēma varu visā Afganistānā, iekaitot Kabulu. Tikai lidosta palika amerikāņu kontrolē - tur pulcējās evakuējamie ārzemnieki un tūkstši afgāņu kolaborantu, kas baidījās no talibu atriebības. 
Straujā notikumu attīstība šokēja Baidena administrāciju, kas vēl nesen lēsa, ka talibiem būšot nepieciešami 2 mēneši varas pārņemšanai. Baidenu sāka dēvēt par "prezidentu, kas zaudēja karā Afganistānā." Šāda notikumu norise bija iespējama tādēļ, ka Baidena administrācijā spēku izvesanu plānoja nevis profesionāļi, bet gan ideoloģizēti politiķi un karjeristi (piem., aizsardzības sekretārs Loids Ostīns, ārlietu sekretārs Antonijs Blinkens).
Tā tiks noslēgta 11.septembrī - tātad tieši 20 gadu pēc uzbrukuma Dvīņu torņiem. Tādejādi būs beidzies visilgākais karš ASV vēsturē.

Baidens un Irāka. Baidens turpināja Trampa iesākto karavīru izvešanas politiku - kaujas vienības tika aizstātas ar instruktoriem un tehniskajiem speciālistiem.

Baidens un Nord Stream-2. Maija beigās Baidena administrācija paziņoja par sankciju mazināšanu pret šo projektu - nepiemēroja sankcijas pret cauruļvada galvenajiem būvniekiem - Nord Stream 2 AG (Šveicē bāzēts vācu uzņēmums, vadītājs M.Varnigs). 19.maija vakarā tika paziņots, ka stājas spēkā sankcijas pret būvniekim, taču lielāko vācu būvnieku šai sarakstā nebija. Daudzi politiķi ASV un Austrumeiropa tika nepatīkami pārsteigti.

Baidens un ASV budžets. 2021.gada maija beigās ierosināja pieņemt rekordlielu budžetu - 6 triljonu dolāru apmērā. Tas nozīmētu ar'rekordliela parāda izveidošanos, tādēļ galīgo lēmumu pieņem Kongress. Pārstāvju palātas republikāņu mazākuma līderisKevins makartijs nosaucis to par "visneapdomīgāko un bezatbildīgāko budžeta priekšlikumu mana mūža laikā."

Baidens un kroņgripa. 2021.gadā uzr eiz pēc stāšanās amatā Baidens uzdevis specdienestiem intensificēt izziņas procesu kroņgripas vīrusa pandēmijas izcelsmes sakarā un 90 dienu laikā par to sagatavot ziņojumu.

Eiropas vizīte. 2021.gada 9.jūnijā Baidens devās pirmajā ārvalstu vizītē uz Eiropu. Pirms vizītes Baidens norādīja, ka viņa ceļojums "Putinam un Ķīnai nepārprotami demonstrēs, ka Eiropas un Savienoto Valstu attiecības ir ciešas."
Vizīte sākās ar Lielbritāniju un 10.jūnijā Baidens ieradās Londonā. Tur viņš ceturtdien, 10.jūnijā veda sarunas ar britu premjeru Borisu Džonsonu, kas norisa pi lnīgā sapratnes gaisotnē. Kornvolā no 11.-13.jūnijam ņēma dalību G7 samitā. Svētdien, 13.jūnijā vizītes noslēgumā Vindzoras pilī tikās ar Elizabeti II.
Tūlīt pēc Londonas viņš devās uz Briseli, kur piedalījās NATO samitā.
Tikās ar Eiropas līderiem un Turcijas prezidentu Erdoganu.
16.jūnijā Ženēvā noika sarunas ar V.Putinu, kas nedeva nekādus konkrētus rezultātus un apliecināja daudzās nopietnās domstarpības starp pusēm. Tikšanās ilga nepilnas 4,5 stundas, ieskaitot vairākus pārtraukumus. Pēc sarunam tika izplatīts kopējs paziņojums, kurā uzsvērts, ka abas valstis turpinās ievērot 1985.gadā definēto drošības principu - kodolkarā nevar būt uzvarētāja, tādēļ jādara viss, lai tas nentiktu. Abi pauduši gatavību ekspertu līmenī sākt sarunas par 2010.gadā parakstītā New START līguma pagarināšanu un kodolarsenāla tālāku samazināšanu. Otrs lēmums paredzēja martā uz konsultācijām atsaukto abu valstu vēstnieku atgriešanos attiecīgi Vašingtonā un Maskavā un diplomātisko misiju pilnvērtīga darba atsākšanu. ASV ar šo samitu nekādi nepietuvināja mērķi bremzēt Krievijas un Ķīnas savstarpējo tuvināšanos.

Baidens un Krievija. 2021.gada aprīlī viņš atteicās no asas retorikas Krievijas jautājumā un nāca klajā ar iniciatīvu par samita sarīkošanu. Attiecībā pret Krieviju spēra virkni samieriniecisku soļu - atteicās noteikt sankcijas pret "Ziemeļu straumes-2" gāzesvadu u.c.

Baidens un kosmosa izpēte. Dž.Baidena nākšanas pie varas D.Trampa laikā iesāktā Mēness programma "Artemīda" iesākumā nonāca zem jautājuma zīmes, kongress samazināja arī tai iedalītos līdzekļus. Tas lika NASA-s vadībai 2021.gada sākumā nākt klajā ar paziņojumu, ka amerikāņu izkāpšana uz Mēness 2024.gadā tomēr ir nereāla - nepieciešamo 3,3 miljardu vietā Kongress piešķīra tikai 850 miljonus. Nelīdzēja pat politkorektais projekts, ka uz Mēness pavadoņa izkāps divi cilvēki - sieviete un nēģeris (amerikāņi teiktu - "afroamerikānis"). Beigu beigās amerikāņu vēlme padižoties tomēr ņēma virsroku un līdzekļi tika atrasti, pa daļai apsolīti.

Baidens un 11.septembris. Tuvojoties slavenā terora akta 20 gadadienai 2021.gada 11.septembrī, Baidens devis rīkojumu 6 mēnešu laikā atslepenot valdības un FIB dokumentus, kas saistīti ar toreizējiem notikumiem. Tas varētu gūt skaidrību par  ASV tuvas sabiedrotās - Saūda Arābijas iespējamo saistību ar notikušo.

Baidens un starptautiskās korporācijas. G20 grupas ietvaros Baidens ir ierosinājis, ka starptautiskajām korporācijām jāmaksā nodokļi ienākumu gūšanas vietās, nevis nodokļu paradīzēs, kur tas reģistrējušās. Minimālais nodoklis noteikts 15% apmērā.

Džozefa Baidena oficiālā mājas lapa - Buildbackbetter.gov

Saites.
ASV prezidenti (1789.g.-patlaban).