Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Indonēzija

Indonēzijas Republika (Republik Indonesia).

Lielākā salu un musulmaņu valsts pasaulē, DA Āzijā, Malajas arhipelāgā.

Platība. 1 904 300 km2.
Galvaspilsēta. - Džakarta.
Administratīvais iedalījums. 26 provinces.
Oficiālā valoda - Bahasa Indonesia, faktiski viens no malajiešu dialektiem.
Karogs. To apstiprināja 1945.gada 17.augustā. Pretenzijas bija Monakai, ar kuru izraisījās diplomātisks konflikts.
Nauda. Indonēzijas rūpija.
Kalendārs. Oficiāli Gregora kalendārs, lieto arī musulmaņu kalendāru (hidžru).

Ģeogrāfija. Indonēziju kopumā veido ap 13 500 salu (tiek rakkstīts arī, ka 17 508!?), no tām apdzīvotas ir 6040.
Indonēziju veidojošajā Malajas arhipelāgā ietilpst:
      -  Lielās Zunda salas (Kalimantānas lielākā daļa, Sumatra, Sulavesa, Java, Madūra, Mentavaju salas);
      - Mazās Zundu salas (Bali, Lamboka, Sumbava, Floresa, Timora (rieteņu daļa) u.c.)  un Moluku salas (Halmahera, Serama, Buru, Aru salas u.c.);
      - Indonēzijai pieder arī Jaungvinejas salas (2.lielākā sala pasaulē) rieteņu daļa - Rietumiriāna un virkne sīku salu uz rieteņiem un ziemeļiem no tās;
      - 9/10 teritorijas aizņem lielās salas - Kalimantāna, Sumatra, Sulavesa, Java un Rietumiriāna.
No Āzijas un Austrālijas Indonēziju šķir Indijas un Klusā okeāna jūras un šaurumi, salas atdala starpsalu jūras: Sulavesas, Floresas, Bandas, Savu un Arafūru jūras.

Iedzīvotāji. Pašnosaukums - orang-orang Indonesia. Valstī dzīvo vairāk kā 150 tautu, kas runā austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodās. Kopā tos sauc par indonēziešiem, kas ir 96% valsts iedzīvotāju.
Daudzums - 237,5 miljoni (1975.gadā - 135 miljoni), Javas salā dzīvo vairāk kā puse.
      balieši - 2 600 000 (1975.g.), dzīvo Bali salā un Lombokas salas rieteņos;
      džakartieši - dzīvo Javas salā Džakartā, vieni no Javas pamatiedzīvotājiem, pakāpeniski asimilējas javiešos;
      javieši - 62 000 000 (1975.g.), lielākā Indonēzijas tauta, vieni no Javas pamatiedzīvotājiem, dzīvo Javas vidienē un ZR;
      korovaji - 3-4000 (2017.g.), Jaungvinejas salas Indonēzijas daļā. Paredzama to asimilēšanās dažu paaudžu laikā;
      mangaraji - ap 300 000, dzīvo Floresas salas rieteņos;
      mentavaji - 64 000, Mentavajas salās;
      sasaki - 1 400 000 91975.g), Lombokas salas pamatiedzīvotāji;
      siki - ap 200 000, dzīvo Floresas salas centrālajā daļā;
      tengeri - dzīvo Javas salā, vieni no Javas pamatiedzīvotājiem, pakāpeniski asimilējas javiešos;
      toradži - dzīvo Sulavesas salas plakankalnē.

Vēsture. Indonēzijas teritorija ap 350 gadu bija holandiešu kolonija. Valsts veidojās holandiešu koloniālajā sistēmā. XIX gs. beigās izveidojās tās robežas.
1927.gadā nīderlandiešu koloniālās varas pretinieks Sukarno nodibināja Indonēzijas Nacionālo partiju, kura ņēma dalību gan musulmaņi, gan komunisti.
II Pasaules kara gados valsti bija okupējusi Japāna.
Neatkarības iegūšana. 1945.gada 1.augustā (rakstīts arī, ka 17.augustā) Sukarno pasludināja Indonēzijas neatkarību no Nīderlandes. To pasludināja nacionālists Bangu („biedrs”) Sukarno. 18.augustā pieņēma konstitūciju.
Pēc tam viņš 4 gadus veiksmīgi karoja ar holandiešiem, kas mēģināja atjaunot Indonēzijā savu varu (4 gadu karš!).
Galu galā 1950.gada augustā holandieši bija spiesti atzīt Indonēzijas neatkarību. 1950.gadā Indonēzija kļuva par republiku.
Sukarno kļuva par pirmo Indonēzijas prezidentu. Varas pārņemšanai Sukarno radīja koalīciju no islāmistiem, nacionālistiem un komunistiem. Koalīcija sabruka 1967.gadā, kad Sukarno nostūma no varas tā tuvākais līdzgaitnieks Suharto. Lai nostiprinātu savu varu, Suharto guva ASV un musulmaņu iedzīvotāju atbalstu, organizēja nežēlīgas komunistu vajāšanas. Tomēr, kad noskaidrojās, ka Suharto nav nekāds dedzīgais islāmists, valstī pieauga islāma ekstrēmisms.
Indonēzijas jaunākā vēsture raksturojas ar nepārtrauktiem konfliktiem. Kristīgais mazākums tiek regulāri represēts, valsts vara uz to piever acis. Tikpat apspiestā stāvoklī atrodas arī Indonēzijas ķīnieši, kas valstī nodarbojas ar uzņēmējdarbību – kukongi.
Suharto vairs nav, bet dažādi reliģiski un politiski grupējumi valstī ķīvējas vēl joprojām.
1960.gadā Sukarno atlaida Masdžumi partiju, kas bija valdošā islāmistu vidū.
1965.gadā prezidentu Sukarno no amata padzina viņa tuvākais līdzgaitnieks Suharto, kas novirzīja musulmaņu neapmierinātību pret valsts komunistiem. Rezultātā izcēlās vardarbīgas sadursmes, gāja bojā tūkstošiem cilvēku.
1966.gadā ģenerālis Suharto, izmantojis musulmaņus komunistu apspiešanai, tagad ņēmās pie radikālāko musulmaņu represēšanas.
1984.gada septembrī Džakartas ostas rajonā Tandžungpriokā militāristi nežēlīgi izdzenāja musulmaņu aktīvistu kongresu. Turpmākās nekārtībās gāja bojā ap 300 protestējošajiem. Tādā veidā Suharto lika saprast, ka nesamierināsies ar islāmistiem.
12.oktobrī līdz pat 200 tūristiem (viņu vidū 114 austrāliešu) gaja boja bumbas sprādzienā naktsklubā Sari (Kutas piekrastē, Bali salā Indonēzijā), sala ir parsvara musulmaņu apdzībota. Indonēzijas, Austrālijas, ASV, britu u.c. policijas un specdienesti noskaidroja, ka sprādzienā vainojams grupejums „Džamaa Ismailija,” kas cīnas par vienotas islāma valsts izveidošanu Indonēzijā, Malaizijā un Singapūrā.

Politiskā sistēma. Valsts un valdības galva ir prezidents.
Augstākais valsts varas orgāns - Tautas konsultatīvais kongress, tā sesiju starplaikos likumdevēja funkcijas veic parlaments - Tautas pārstāvju padome. Izpildvara pieder prezidentam un viņa sastādītajai valdībai.

Tradīcijas. Rokasspiediens ir maigs un ilgst līdz pat 15 sekundēm.

Reliģija. Piedzīvojuši pagānismu, hinduismu un budismu, XV gs. lielākā daļa indonēziešu pārgāja islāmā, kas gan ir mazliet „atšķaidīts” vietējā kultūrā. 88% musulmaņu. Pati lielākā musulmaņu valsts pasaulē. Kristieši tiek regulāri apspiesti. Vietējais islāma paveids ir abangani – tajā islāms saplūdis ar pirmsislāma pagānismu. Tradicionālais islāma paveids Indonēzijā konfliktē ar ortodoksālo islāmu.

Aplūkojamie objekti.
      Javas sala.

      Baduji.

      Bali sala.

Komodas Nacionālais parks. Ar slavenajiem Komodo pūķiem.

      Sumatras sala.       

      Zunda salas.

Rietumtimora. Agrāk te valdīja holandiešu kolonizatoriTimoras salas rieteņu daļa tagad ir Indonēzijas pārvaldībā.
      Kupanga. Lielākā pilsēta - Kupanga (Nusa Tengara Timura provinces galvaspilsēta). Kupanā 1789.gadā nonāca kapteinis Viljams Blejs, kad dumoinieki izsēdināja viņu no kuģa Bounty laiviņā. 7 m garajā laivā viņš 41 dienā nobrauca vairāk kā 6700 km. Pēc tam ilgi te nodzīvoja, līdz atrada kuģi, kas to nogādās Anglijā.

      Boti ciems. Rietumtimoras vienīgais tradicionālais ciemats. Ciemā ir karalis Nama (vai Nane?) Benu (2012.g.), 48 gadu vecs, saukts arī par Bapa Tua. Kāpis tronī 2005.gadā, kad sirmā vecumā miris viņa tēvs un iepriekšējais karalis Ama Nune Benu. Ciemā ir apspriežu un sanākšanu nams lopo ar akmens pamatiem un pītu konusveida jumtu, koniska karaļa dzīvojamā ēka ume kbubu. Viesu uzņemšanas mājā ir kokriezumiem rotāts tronis. Ciematā nav elektrības un citu civilizācijas pazīmju, jo ciematnieki diezgan noteikti un sistemātiski no visa tā ir atteikušies. Vienīgais, ko ciematnieki pieņem - tūristus, kas ir arī ekonomisks atspaids (gadā ap 200 viesu). 
15 gadu vecumā katram jāizlemj, vai viņš paliks dzīvot ciemā. Ja jā, tad vairs nedrīkst griezt matus, gari mati nepieciešami, lai aizsargātu Timoras salu.

Lembatas sala. Daudzās kartēs saukta par Lomblenas salu. 80 km gara un 30 km plata sala starp Flori un Timoru, atrodas Indonēzijas Austrumu Nusa Tengaras provincē, Soloru arhipelāgā. Levoleba - lielākā pilsēta.
Lamaleras ciems. Vaļu mednieki lamafa, kristieši. Ceļojmu ceļvežos tiek dēvēts gandrīz vai par pēdējo īsto vaļu mednieku ciemu pasaulē. Medī rajas, kašalotus, vaļhaizivis, delfīnus, taču nekad planktonu ēdājus vaļus (pilnīgs tabu). Ciema centrā svētais koks. 
Lamakeras ciems. Musulmaņu vaļu mednieki.

Banduna. Veidojusies XIX gs. kā nedēļas nogales kūrorts bagātajiem. Raksturīga iezīme ir art deco stilā celtās ēkas. Tiesa, koloniālās apbūves vairs nav palicis daudz. Te ir iepirkšanās paradīze, jo te koncentrēti tekstiluzņēmumi, kuros tiek ražoti pasaulslavenu zīmolu izstrādājumi. Pie pilsētas atrodas 2084 m augstais darbīgais Tangkuban Perahu krāteris. To var sasniegt kājām. 

Biaka sala. Neliela sala Jaungvinejas tuvumā, tikai 1 grādu zem ekvatora.
Vēsture. Otrā pasaules kara laikā japāņi bez īpašas pretošanās pakļāva šīs salas, kas iepriekš piederēja Holandei.
Biakas slaktiņš. xxi gs. pašā sākumā te militāristi apspieda „Brīvās papua kustības” demonstrāciju, kas prasīja neatkarību no Indonēzijas. Tās dalībniekus ielenca, apšaudīja, sagūstīja, ieveda ar kuģiem okeānā un vienkārši izmeta pār bortu. Izskalotos līķus uzdeva par cunami upuriem.
      Japāņu ala. Šo alu par bāzi izmantoja Otrā pasaules kara laikā salā bāzētais vairāku tūkstošu vīru lielais japāņu garnizons. Izšķirošajā kaujā amerikāņi sapumpēja alā gāzi un piešāva sērkociņu. Tagad alā ir tika i daži stalaktīti un pāris sarūsējušas mucas.
      Kara muzejs. Atrodas netālu no Japāņu alas. Pļaviņā aprūsējis amerikāņu iznīcinātājs.
      Biakas putnu dārzs. Kazuāri. 

Sulavesas sala. 
Mentavaju salas.