Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Senā Ķīna

Sena civilizācija mūsdienu Ķīnas teritorijā.

Pirmsākumi. Centrālās Ķīnas teritorijā Jučanjanas alā pašlaik uzieti senākie keramikas trauki pasaulē - 18 000 gadu seni (iepriekš par tādiem tika uzskatīti Dzemonu kultūras māla trauki no Japānas). Tāpat Ķīnā tai pašā Jučanjanas alā uzieti senākā domestificētie rīsi.
Kā galvenā ķīniešu civilizācijas kodola veidotāja tiek uzlūkota tā dēvētā Jangšao kultūra, kas pazīstama ar tās savdabīgo, rakstiem rotāto sarkano keramiku. Tā veidojusies Dzeltenās upes vidējo krāču rajonā. Kultūras senākās pēdas atrastas lielākoties Šangsi provincē, taču vēlāk tā izplatījusies pa visu mūsdienu Ķīnas teritoriju.
Saskaņā ar tradicionālo, vēsturnieku apziņā dziļi iesakņojušos uzskatu, senās Ķīnas civilizācija radās centrālajos līdzenumos mūsdienu Šansi provinces dienvidos un Henaņas provincē laikā no II gadu tūkstoša p.m.ē. vidus līdz tā beigām. Tomēr Šimao pilsētas drupu arheoloģiskā izpēte liecina, ka šis, tradicionāli par perifēriju uzlūkotais reģions Lēsas plakankalnē, iespējams, bija pat īstais senās Ķīnas šūpulis. Pētījumi pierādījuši, ka virkne simbolu, kurus parasti asociēja ar centrālajos līdzenumos uzplaukušo bronzas laikmeta kultūru, patiesībā ir radušies daudz senāk Šimao pilsētā. Atzīmējams arī, ka atšķirībā no centrālo līdzenumu pilsētu arhitektūras, kurā dominēja no blietētas zemes celtas būves, Šimao monumentu celtniecībā galvenokārt izmantots akmens.

Kari ar Tjurku kaganātu. Tjurku kaganāta Muhankagans (553.-572.g.) padarīja no Tjurku kaganāta atkarīgas Čžou un Czi valstiņas Ziemeļķīnā.

Čungu (Chunqiu) periods (771.–476.g.pmē.).

Senā Ķīna Haņu dinastiju valdīšanas laikā (206.g.pmē.-220.g.mē.). Tās ir divas Ķīnas imperatoru dinastijas, kas valdīja Senajā Ķīnā no 206.g.pmē. līdz 220.g.mē.
Haņu dinastija tiek iedalīta Agrīnajā Haņu dinastijā (206.g.pmē.-25.g.mē.) un Vēlīnajā Haņu dinastijā (25.-220.g.). Ķīniešu historiogrāfi kā atsevišķu vēsturisku periodu izdala arī imperatora Van Mana (9.-23.g.) valdīšanas laiku un tam sekojošos Lū Sjuaņa (23.-25.g.) 2 valdīšanas gadus, tādā gadījumā datējot Agrīno Haņu dinastiju ar laiku no 206.g.pmē. līdz 8.g.mē.
Dinastiju valdīšana. Agrīnās Haņu dinastijas dibinātājs Ljū Bans realizēja tādu politiku, kurā plašus zemes īpašumus dāvināja saviem radiem vai domubiedriem, ar to likdams pamatu valsts šķelšanās riskiem. Tādejādi izveidojās zemes īpašumi, kuru īpašnieki uzvedās kā neatkarīgi valdnieciņi (vani) ar saviem karaspēkiem, administrāciju, finansēm. Pamazām tie izauga par spēku, kas spēja stāties pretim imperatora varai. Mēģinājums ieobežot šo feodāļu varu izsauca 7 vanu valstiņu dumpi 154.g.pmē. Pēc sacelšanās apspiešanas imperatoru Cindi (156.-141.g.pmē.) un it īpaši Udi (140.-87.g.pmē.) valdīšanu laikā centrālās varas nostiprināšanas un aristokrātijas valdījumu vājināšanas nolūkos vaniem tika aizliegts nozīmēt ierēdņus un turēt armijas; tika likvidēta majorāta sistēma, lielie īpašumi tika saskaldīti īpašnieka radu starpā utml.
Haņu dinastijas vajadzībām tika pakārtots konfuciānisms, kas Udi valdīšanas laikā kļuva par valsts reliģiju.
Ārpolitika. Haņu dinastijas veda iekarošanas karus: ziemeļu un ZR virzienā ar huņņu cilšu savienību, kas ar pārtraukumiem turpinājās 150 gadu; dienvidu virzienā; DR virzienā; austreņu un ZA virzienā - tādejādi valsts robežas tika nozīmīgi paplašinātas. Dienvidos Haņu Ķīnas robežas sasniedza mūsdienu Vjetnamas teritorijas, ziemeļos - Gobi tuksnesi, bet austreņos - jūru. Haņu impērijas ietekmes zonā ietilpa daļa mūsdienu Siņczjanas.
Haņu dinastiju valdīšanas laikā tika nodibināti tirdzniecības un kultūras sakari ar Vidusāzijas un Indijas valstīm.
Haņu dinastiju gals. Galu galā Agrīnā Haņu dinastijas valsts krita zemnieku dumpju rezultātā - Sarkano uzacu un Zaļo mežu iedzīvotāju sacelšanās.
Vēlīnās Haņu dinastijas valdīšana tika iedragāta ar varenu tautas nepakļaušanās kustību - Dzelteno apsēju sacelšanos (184.-204.g.), bet galīgi sagrauta militāri-feodālo grupējumu savstarpējās cīņās. Pēdējais šīs dinastijas imperators Sjaņ Di (189.-220.g.) kļuva par karavadoņa Cao Cao marioneti, bet vēlāk to 220.gadā gāza karavadoņa dēls Cao Pejs.
Avoti.
"Haņu dinastijas vēsture." (Haņ Šu) vai "Agrīnās Haņu dinastijas vēsture" (Cjaņ Haņ Šu), kas bija ķīniešu Agrīnās Haņu dinastijas (206.g.pmē.-25.g.mē.) dinastiskā vēsture.

Minu dinastijas periods (1368.–1644.g.). 1368.gada janvārī Čžu Juaņ Čžans pasludināja sevi par jaunās Minu dinastijas imperatoru. Tai pat gadā viņa karaspēks ieņēma Juaņu dinastijas galvaspilsētu Dadu (mūsdienu Pekina) un padzina mongoļu dinastiju.

Raksti.
Seši interesanti jautājumi par Senās Ķīnas vēsturi.
Ķīnā atrod pasaulē senākos māla traukus.

Saites.
Ķīnieši.
Ķīna.