Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Astrobioloģija

Piena Ceļa galaktikā atklāta ļoti veca zvaigzne ar piecām Zemes izmēra akmens planētām

Piecas, Zemes tipa akmens (virsma sastāv no cietiem iežiem) planētas, kuras ir gandrīz tikpat vecas kā pats Visums, atklājusi starptautiska Birmingemas universitātes (Lielbritānija) vadīta astronomu komanda. Nozīmīgais atklājums liecina, ka Zemes izmēra planētas bija raksturīga Piena Ceļa galaktikas iezīme jau kopš pašiem tās pirmsākumiem.

Raksts par atklājumu, kas izdarīts, izmantojot NASA orbitālās observatorijas Kepler novērojumus, šī gada 27.janvārī publicēts žurnālā "Astrophysical Journal."

Lasīt tālāk ...

Orbitālā observatorija Kepler-2, salīdzinoši netālu no Saules, atklājusi trīs, izmēros Zemei līdzīgas eksoplanētas

Ar NASA orbitālās observatorijas Kepler palīdzību izdevies atklāt zvaigzni ar trim planētām, kas ir tikai nedaudz lielākas par Zemi. Pašas tālākās planētas virsmas temperatūra ir pietiekama, lai uz tās varētu atrasties ūdens šķidrā agregātstāvoklī. Tas nozīmē, ka uz tās varētu būt attīstījusies dzīvība.

Raksts par Arizonas universitātes, Kalifornijas universitātes (Bērklija) un Havaju universitātes (Manoa) astronomu izdarīto atklājumu iesniegts publicēšanai žurnālam "Astrophysical Journal." Publikāciju sagatavošanā kā līdzautori piedalījušies zinātnieki no Eimsa pētniecības centra (NASA), kā arī Vācijas, Lielbritānijas un citu ASV institūciju pētnieki.

Lasīt tālāk ...

Neptūna lieluma eksoplanētas atmosfērā konstatēti ūdens tvaiki

NASA zinātnieki, izmantojot Habla, Spitcera un Keplera teleskopu iegūtos datus, atklājuši skaidras debesis un ūdens tvaikus atmosfērā, kas apņem Neptūna lieluma eksoplanētu, kura 120 gaismas attālumā no Zemes riņķo apkārt oranžai pundurzvaigznei Gulbja zvaigznājā. Kosmosa aģentūra paziņojusi, ka tehnoloģijas, ar kuru palīdzību veikts atklājums, sniedz ieskatu ne tikai eksoplanētu veidošanās procesos, bet nākotnē palīdzēs arī atklāt ūdeni uz Zemēm līdzīgām planētām, kuras riņķo ap citām zvaigznēm Visumā.

Lasīt tālāk ...

Četras vietas mūsu Saules sistēmā, kur meklēt citplanētu dzīvības formas

Melna, burbuļojoša asfalta pildīts ezers ir vieta uz Zemes, kur, kā varētu iedomāties, zinātnieki vismazāk var cerēt atrast kādas dzīvības formas. Tomēr izrādās, ka šāds priekšstats ir maldīgs. Šī gada 7.augustā žurnālā "Science" publicētajā pētījumā apgalvots, ka nafta dzīvībai nemaz nav tik naidīga - par to liecina mikroorganismi, kas atrasti nelielos ūdens pilienos Trinidadas ar piķi (naftas smagākajām frakcijām) pildītajā Piča (Pitch) ezerā.

Šis atklājums, iespējams, rosinās pētniekus meklēt dzīvības formas uz planētām ar ekstrēmu vidi, uz kurām, kā līdz šim uzskatīja, tās eksistence principā nav iespējama. Mūsu pašu Saules sistēmā vien ir četras šādas vietas. 

Lasīt tālāk ...

Atklāta vecākā zināmā citplanēta, uz kuras iespējama dzīvības pastāvēšana

Vai varat iedomāties, ka dzīvība Visumā varēja rasties jau pirms 11,5 miljardiem gadu? Tikai divus miljardus gadus pēc paša Visuma dzimšanas? Fantastiski un neticami, taču 13 gaismas gadu attālumā astronomi atklājuši 11,5 miljardus gadus vecu eksoplanētu, uz kuras varētu būt dzīvībai labvēlīgi nosacījumi.

Lasīt tālāk ...

'Zinātkāre' uz Marsa atradusi liecības par dzīvībai labvēlīga sena ezera pastāvēšanu

Marsa izpētes zondes "Zinātkāre" zinātnieku komanda, ieguvusi liecības, ka Geila krāterī kādreiz pastāvējis sens saldūdens ezers, kas bijis piemērots mikrobiālas dzīvības pastāvēšanai. Deviņi raksti par ezera nogulumu izpētes rezultātiem 9.decembrī publicēti žurnāla "Science" tīmekļa versijā.

Lasīt tālāk ...

Mūžīgā sasalumā dzīvojoša baktērija netieši liecina par iespējamo dzīvību uz Marsa

Makgila universitātes (Kanāda) pētnieki valsts arktiskajā reģionā atklājuši baktēriju, kas dzīvo un vairojas mūžīgā sasalumā, −15 °C temperatūrā. Tā ir līdz šim zemākā temperatūra, kādā novērota baktēriju augšana. Pētnieki uzskata, ka apstākļi, kādos šīs baktērijas dzīvo uz Zemes, varētu būt līdzīgi arī uz Marsa un Encelāda, Saturna sestā lielākā pavadoņa.

Lasīt tālāk ...

Dzīvība uz Marsa, iespējams, atrodas dziļi zem virskārtas

Marsa izpētes zonde "Zinātkāre," cenšoties noskaidrot vai uz planētas kādreiz pastāvējusi jeb joprojām atrodama dzīvība, šobrīd pēta virsmas minerālus un atmosfēru, meklē ūdeni, kā arī ar metabolismu saistītu ķīmisko vielu - biomarķieru - klātbūtni. Tomēr, runājot par tiešu pierādījumu iegūšanu, zonde spēj vien nosacīti ieskrāpēt Marsa virskārtu.

Lasīt tālāk ...

Vai kosmosā atklāts vēl viens dzīvības pamatbloks?

Astronomi paziņojuši par dzīvības izcelsmei nozīmīgas molekulas - hidroksilamīna - iespējamu atklāšanu zvaigžņu veidošanās reģionā kosmosā, 1000 gaismas gadu attālumā no Zemes. Iegūtos datus vēl nepieciešams apstiprināt, taču, ja tie būs pareizi, ļoti iespējams, ka būs izdevies atrast ķīmisko vielu, kas var sēt dzīvību jaunās pasaulēs un pirms 3,6 miljardiem gadu spēlējusi nozīmīgu lomu dzīvības izcelsmē arī uz Zemes.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki: Marsa vide ir piemērota baktēriju izdzīvošanai

Meklējot ārpuszemes dzīvību Saules sistēmā un citviet kosmosā, mēs pirmām kārtām cenšamies noteikt vai uz mūs interesējošās planētas vai pavadoņa ir Zemei līdzīgi apstākļi ar šķidru ūdeni un blīvu atmosfēru. Šāda pieeja, iespējams, nav pati pareizākā, taču, ņemot vērā, ka mēs pagaidām pazīstam tikai Zemes dzīvības formas, tās piekritējiem ir visai pārliecinoša argumentācija. Tagad viņiem savu nostāju, iespējams, vajadzēs mainīt, jo zinātnieki ir pierādījuši, ka baktērijas spēj izdzīvot arī Marsam līdzīga atmosfēras spiediena apstākļos.

Lasīt tālāk ...