Sešas Zemei līdzīgākās citplanētas

Tuvā nākotnē varētu piepildīties astronomu sapnis atklāt citplanētu - Zemes dubultnieci. To, ka šādas cerības ir pamatotas, apliecina šī gada jūlijā atklātā eksoplanēta Kepler-452b.

Kopš 1995.gada, kad tika atklāta pirmā, ap Saulei līdzīgu zvaigzni riņķojoša sveša, tāla pasaule, zinātnieki ir atklājuši gandrīz 2000 eksoplanētu. Vairāk nekā pusi no šīm pasaulēm atklājusi 2009.g. darbu uzsākusī NASA orbitālā observatorija Kepler.

Ar Kepler teleskopu veiktie novērojumi liecina, ka mūsu galaktikā ir daudz Zemei līdzīgu akmens planētu un uz vairākām, iespējams, varētu būt dzīvības attīstībai labvēlīgi apstākļi. 

Lasīt tālāk ...

Atklātas pirmās liecības par iespējamo vulkānismu uz citplanētas

Kembridžas universitātes astronomu komanda, divu gadu laikā novērojot akmens eksoplanētu 55Vēzis e (55Cancri e), pirmo reizi atklājusi atmosfēras mainīgumu uz planētas ārpus Saules sistēmas. Pētnieki šajā periodā uz 55Vēzis e fiksējuši gandrīz trīskāršas temperatūras izmaiņas. Atzīstot, ka cēloņi šim mainīgumam vēl arvien ir neskaidri, zinātnieki norāda, ka novērotie procesi tālās un svešās citplanētu pasaules atmosfērā ļauj izvirzīt hipotēzi par vulkāniskām aktivitātēm uz tās virsmas.

Lasīt tālāk ...

Uz Saturna pavadoņa Encelāda varētu būt dzīvības pastāvēšanai labvēlīgi apstākļi

Zinātnē nereti ir gadījumi, kad vienas mīklas atminējums rada jaunus jautājumus. Un viens šāds spilgts piemērs ir Saturna mēness Encelāds. Gandrīz desmit gadus zinātniekus mulsina caurspīdīgu, spalvām līdzīgu daļiņu plūsma, kas geizeru veidā ar 400 m sekundē lielu ātrumu izplūst no tā virsmas. No NASA zondes "Casini" iegūtie dati tagad norāda, ka šie geizeri varētu rasties Encelāda zemledus okeāna dibenā notiekošas hidrotermiskas aktivitātes iespaidā, palielinot iespējamību, ka uz šī debesu ķermeņa var pastāvēt primitīvas dzīvības formas.

Lasīt tālāk ...

Citplanētu civilizācijas varētu izmantot melnos caurumus kā daļiņu paātrinātāju enerģijas avotus

Meklējot iespējamās liecības par augsti attīstītu tehnoloģisku civilizāciju pastāvēšānu citās mūsu Galaktikas zvaigžņu sistēmās (SETI projekts), astronomu uzmanība līdz šim bija pievērsta galvenokārt starpgalaktisko "bāku" signālu uztveršanas mēģinājumiem un centieniem noteikt vai ap kādu zvaigzni nevarētu būt uzbūvēta tā sauktā Daisona sfēra - kosmiska mēroga energostacija (sk. "Daisona sfēra kā ārpuszemes civilizāciju astroinženieriskās darbības rezultāts", aliens.lv, 26.11.2014.). Taču miljoniem vai pat miljardiem gadu vecas civilizācijas, - un tādu pastāvēšanu nevar izslēgt, - varētu spēt īstenot vēl daudz citus, mūsu tehnoloģiskās attīstības līmenim fantastiskus astroinženieriskus projektus. Viena no tādām kosmiska mēroga iekārtām varētu būt daļiņu paātrinātājs, kas uzbūvēts, kā enerģijas avotu izmantojot melno caurumu.

Lasīt tālāk ...

Piena Ceļa galaktikā atklāta ļoti veca zvaigzne ar piecām Zemes izmēra akmens planētām

Piecas, Zemes tipa akmens (virsma sastāv no cietiem iežiem) planētas, kuras ir gandrīz tikpat vecas kā pats Visums, atklājusi starptautiska Birmingemas universitātes (Lielbritānija) vadīta astronomu komanda. Nozīmīgais atklājums liecina, ka Zemes izmēra planētas bija raksturīga Piena Ceļa galaktikas iezīme jau kopš pašiem tās pirmsākumiem.

Raksts par atklājumu, kas izdarīts, izmantojot NASA orbitālās observatorijas Kepler novērojumus, šī gada 27.janvārī publicēts žurnālā "Astrophysical Journal."

Lasīt tālāk ...

Orbitālā observatorija Kepler-2, salīdzinoši netālu no Saules, atklājusi trīs, izmēros Zemei līdzīgas eksoplanētas

Ar NASA orbitālās observatorijas Kepler palīdzību izdevies atklāt zvaigzni ar trim planētām, kas ir tikai nedaudz lielākas par Zemi. Pašas tālākās planētas virsmas temperatūra ir pietiekama, lai uz tās varētu atrasties ūdens šķidrā agregātstāvoklī. Tas nozīmē, ka uz tās varētu būt attīstījusies dzīvība.

Raksts par Arizonas universitātes, Kalifornijas universitātes (Bērklija) un Havaju universitātes (Manoa) astronomu izdarīto atklājumu iesniegts publicēšanai žurnālam "Astrophysical Journal." Publikāciju sagatavošanā kā līdzautori piedalījušies zinātnieki no Eimsa pētniecības centra (NASA), kā arī Vācijas, Lielbritānijas un citu ASV institūciju pētnieki.

Lasīt tālāk ...

Neptūna lieluma eksoplanētas atmosfērā konstatēti ūdens tvaiki

NASA zinātnieki, izmantojot Habla, Spitcera un Keplera teleskopu iegūtos datus, atklājuši skaidras debesis un ūdens tvaikus atmosfērā, kas apņem Neptūna lieluma eksoplanētu, kura 120 gaismas attālumā no Zemes riņķo apkārt oranžai pundurzvaigznei Gulbja zvaigznājā. Kosmosa aģentūra paziņojusi, ka tehnoloģijas, ar kuru palīdzību veikts atklājums, sniedz ieskatu ne tikai eksoplanētu veidošanās procesos, bet nākotnē palīdzēs arī atklāt ūdeni uz Zemēm līdzīgām planētām, kuras riņķo ap citām zvaigznēm Visumā.

Lasīt tālāk ...

'Zinātkāre' uz Marsa atradusi liecības par dzīvībai labvēlīga sena ezera pastāvēšanu

Marsa izpētes zondes "Zinātkāre" zinātnieku komanda, ieguvusi liecības, ka Geila krāterī kādreiz pastāvējis sens saldūdens ezers, kas bijis piemērots mikrobiālas dzīvības pastāvēšanai. Deviņi raksti par ezera nogulumu izpētes rezultātiem 9.decembrī publicēti žurnāla "Science" tīmekļa versijā.

Lasīt tālāk ...

Mūžīgā sasalumā dzīvojoša baktērija netieši liecina par iespējamo dzīvību uz Marsa

Makgila universitātes (Kanāda) pētnieki valsts arktiskajā reģionā atklājuši baktēriju, kas dzīvo un vairojas mūžīgā sasalumā, −15 °C temperatūrā. Tā ir līdz šim zemākā temperatūra, kādā novērota baktēriju augšana. Pētnieki uzskata, ka apstākļi, kādos šīs baktērijas dzīvo uz Zemes, varētu būt līdzīgi arī uz Marsa un Encelāda, Saturna sestā lielākā pavadoņa.

Lasīt tālāk ...

Dzīvība uz Marsa, iespējams, atrodas dziļi zem virskārtas

Marsa izpētes zonde "Zinātkāre," cenšoties noskaidrot vai uz planētas kādreiz pastāvējusi jeb joprojām atrodama dzīvība, šobrīd pēta virsmas minerālus un atmosfēru, meklē ūdeni, kā arī ar metabolismu saistītu ķīmisko vielu - biomarķieru - klātbūtni. Tomēr, runājot par tiešu pierādījumu iegūšanu, zonde spēj vien nosacīti ieskrāpēt Marsa virskārtu.

Lasīt tālāk ...