Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Augi, augu valsts

Viena no trijām valstīm (līdz ar dzīvniekiem un sēnēm) eikariotu virsvalstī, kam ir 3 apakšvalstis - sārtaļģes, īstās aļģes un augstākie augi.

Pirmie augi. Silūra ērā uz zemes parādījās pirmie augi - ķērpji, ar kuriem apauga mitrās ūdenskrātuvju krastmalas. Devona perioda laikā no tām cēlās vēl citas augu sugas, to skaitā arī pirmie augstākie augi - papardes un kosas.
Omānas tuksnesī uzietās fosīlijas liecina, ka pirmie augi uz sauszemes parādījušies jau pirms 475 miljoniem gadu. Šo atradumu uzgājuši Šefīldas universitātes pētnieki. Tās ir mikroskopiskas augu fosīlijas, kas esot visai līdzīgas šodien sastopamiem augiem. Tie nedaudz līdzinoties sūnām, kādas var atrast slikti koptā mauriņā.

1840.gadā vācu zinātnieks J.Lībigs radīja augu minerālbarošanās teoriju. 

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Sārtaļģu valsts.
Īsto aļģu valsts.

Augstāko augu valsts.

Apvalksēkļu klase.
      Efedru dzimta.

Divdīgļlapju klase.
      Akmeņlauzīšu dzimta.
            Hortenziju ģints.
      Arāliju dzimta.
            Efeju ģints.
      Asteru dzimta.
            Ēdelveisu ģints.
      Biezlapju dzimta.
      Bignoniju dzimta.
      Čemurziežu dzimta.
 
      Ebenu dzimta.
            Ebenkoku ģints.

      Eiforbiju dzimta. 300 ģintis.
      Eikomiju dzimta.
            Eikomiju ģints.
      Ēriku dzimta.
      Gesnēriju dzimta. Senpaulijas, streptokarpi.
      Graudzāļu dzimta.
            Eleizīņu ģints. 9 sugas.
      Gundegu dzimta.
            Adonīsu ģints.

      Kaktusu dzimte.
      Kallu dzimta. Singonija, antūrijas.
      Krustziežu dzimta. 
      Kurvjziežu dzimta. Pelašķi.
      Lavandu dzimta. Lavandas.
      Liepu dzimta.
            Džutas ģints.

      Liliju dzimta. Lilijas, četrlapu čūskoga.
      Magoņu dzimta.
      Malvu dzimta.
            Abutiloņu ģints.
      Nakteņu dzimta.
Tomāti, kartupeļi, eņģeļtaures.
      Oleandru dzimta. Oleandrs.
      Orhideju dzimta. Naktsvijoles.
      Rožu dzimta.
            Ābeļu ģints.
            Biteņu ģints.
            Rožu ģints.

      Sukulentu dzimta.
      Sūreņu dzimta.
            Džuzgunu ģints.

      Tauriņziežu dzimta. 
            Āboliņu ģints.
      Vīnkoku dzimta.
            Efejvīnu ģints.

      Ozolu ģints.
      Zvaguļu ģints.

Acālijas. Indīgas!

Akalīfes. Indīgas! Ziedi līdzīgi pūkainām astēm.

Augstā bertolēcija. Tā augļus sauc par Brazīlijas riekstiem.

Laksis. Iekļauts visās Eiropas sarkanajās grāmatās.

Sarkanā cefalantēra. Latvijā atrodama tikai starp Kolku un Ventspili. Izplatības areāls ir puse no Eiropas, pie mums ir areāla robeža.

Klinšrozīte jeb krūmu čuže. Tās vienīgā atradne Latvijā ir Čužu purvā, līdzīgi pārstāvji aug arī Igaunijā. Iespējams, savulaik aizlavījusies no muižu dārziem.

Kalme. Latvija ienācējaugs, jo ieviesusies no aptiekāru dārziem.

Alpu kreimule, Staburaga puķīte, Alpu taucene. Latvijā auga tikai Staburagā. Kad klinti appludināja, augus pārstādīja uz Raunas Staburaga, bet tie neieaugās.

Dzeltenā dzegužkurpīte. Salaspils Botāniskajā dārza notika eksperiments ar tās pavairošanu in vitro. Tāda kā klonēšana.

Fritillaria michailovskyi. To atradne konstatēta tikai divās vietās Turcijā. To kā dekoratīvu kultūraugu audzēja Holandē, taču savvaļā netika atrasta, līdz to uzgāja Turcijā.

Uzpirkstītes. Indīgas!

Zilās kurpītes. Indīgas!

Raksti.
Kas augiem palīdzēja izplatīties visā pasaulē?
Istabas augi paātrina pēcoperācijas atlabšanu.

Saites.
Eikariotu virsvalsts.

Botānika un botāniķi.
Kultūraugi.