Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ērkšķogas, ērkšķogu ģints

Ribes uva-crispa.
Daudzgad;igs ogulājs, kas izsenis jau pazīstams no Eiropas līdz Indijai, aug arī Amerikā.

Ērkšķogu ģintī ir ap 50 sugu, no kurām Latvijā sastopamas 5, un vairāk kā 1500 šķirņu.

Vēsture. Anglijā tās savā dārzā audzēja pat karaliene Elizabete un tās sauca par "zosu ogām," jo tur tās saberztas pasniedza ar zosu, pīļu un medījuma gaļu.
No Anglijas ērkšķogas nonāca Nīderlandē, kur tās sāka sālīt un likt pie gaļas. Vācijā no ērkšķogām mēģināja raudzēt vīnu.
Aktīvākie ērkšķogu selekcijā bija briti un nīderlandieši.
Latvijā sākotnēji ērklšķogas parādījās muižu dārzos. Lielākoties tās tika ievestas no Vācijas un Krievijas.
Aktīvi tās Latvijā sāka audzēt XIX gs., lai gan Eiropā to darīja jau dažus gadsimtus agrāk.
Mūsdienās Latvijā ar ērkšķogu selekciju nodarbojas Dārzkopības institūta speciālisti, zināmākie speciālisti ir Jānis un Aivars Šterni (šķirne "Kuršu dzintars" ar lielām un dzeltenām ogām, u.c.) un Arvīds Vīksne (šķirne "Avenīte" ar izteikti saldām, tumšām ogām). Sarmīte Strautiņa radījusi šķirni bez ērkšķiem "Rita."

Ogām ir ļoti dažāda nokrāsa - baltas, dzeltenas, zaļas, purpursarkanas, melnas u.c.; ir agrākas un vēlākas šķirnes, arī ogu izmēri ir dažādi.

Ērkšķogas ir vērtīgs C un E vitamīna, karotīna, cinka un folijskābes avots. Tās sekmē vielmaiņas procesus un ir garšīgas. Lielākais šo ogu plus - to sastāvā ir šķiedrvielas (jo biezāka miza un vairāk sēkliņu - jo vairāk šķiedrvielu). Satur arī daudz pektīna, tas veicina ievārījuma sabiezēšanu.

Ēšana. Svaigas, pievieno kokteiļiem, sablenderē, saldē ziemai, gatavo ievāījumus.

Saites.
Kultūraugi.