Pret valdību vērsto protestu laikā Mursi atbalstītāji dedzina seno ēģiptiešu mūmijas un izlaupa muzeju

Kopš tā sauktā "Arābu pavasara" ietvaros Ēģiptē notikušās 2011.gada janvāra revolūcijas, senvietu postīšana un izlaupīšana ir kļuvusi par daudzu šīs valsts iedzīvotāju ikdienu un visai ienesīgu biznesu. Pats traģiskākais, ka „Musulmaņu brālības” kontrolētā prezidenta M.Mursi valdība, Senās Ēģiptes kultūru uzskatot par pagānisku, bija pievērusi acis uz pasaules nozīmes kultūras pieminekļu iznīcināšanu, arheoloģisko pieminekļu postījumiem pieņemot valsts vēsturē vēl nebijušus apmērus (sk. Uzšķērstā Ēģipte jeb kā importēta demokrātija iznīcina kultūras pieminekļus..., aliens.lv, 20.06.2013.).

2012.gadā ievēlētā islamistu prezidenta Mohameda Mursi valdīšanai gals pienāca šī gada 3.jūlijā, kad Ēģiptes armija pēc ļoti plašām civiliedzīvotāju protesta akcijām apstādināja viņu no amata, izraisot valstī politisko krīzi. „Musulmaņu brālība,” nevēlēdamās samierināties ar sava līdera gāšanu, organizēja divas lielas sēdošas demonstrācijas pie Rabjas al Adavijas mošejas un Kairas universitātes. 14.augustā policija sāka sēdošo demonstrāciju likvidēšanas operāciju, kas izraisīja lielu asinspirti, kurā bojā gāja 600 cilvēku, viņu vidū vairāk nekā 40 policisti. Nākamajā dienā 200 jūdzes uz dienvidiem no Kairas Mursi atbalstītāji iebruka Mallāvi Senatnes muzejā Augšas Ēģiptē. 

Muzejā glabājās liecības par Amarnas periodu, kas nosaukts pēc apdzīvotas vietas Telamarnas, kur XIV gs.pmē. atradās XVIII dinastijas faraona Ehnatona jaunā galvaspilsēta Ahetatona (sk. "Dzīvību dodošais" Atons jeb cilvēces vēsturē pirmā meistarklase viendievībā, aliens.lv, 26.06.2013.).

Muzeja darbinieki, iepriekš brīdināti par iespējamo uzbrukumu, aizvēra muzeju un paši, kopā ar kādu duci policistu, ieslēdzās ēkas iekšienē. Taču tas neapturēja satracinātos "Musulmaņu brālības" piekritējus, kuri ielauzās ēkā, to aizdedzināja un iznīcināja vai nolaupīja vairāk nekā 1000 muzejā izstādīto eksponātu.

Uzbrucēji dedzināja mūmijas, iznīcināja daudzas vērtīgas senlietas un nolaupīja 3500 gadus vecas kaļķakmens statujas. Nozagto senlietu vidū bija viens no muzeja vērtīgākajiem eksponātiem - faraona Ehnatona meitas statuja.

Tāpat viņi nolaupīja unikālas dārglietas, papirusus, keramiku, grieķu un romiešu zelta monētas, kā arī senēģiptiešu gudrības un rakstības dieva Tota skulptūras. 

Muzeja direktora palīdze Magdija Tahami, stāstot par notikušo Middle East Online izteikusies, ka aina atgādinājusi kaujas lauku, kur automātu uguns raidīta no visām pusēm, tā ka „mēs nezinājām, no kurienes viņi ienāca, vai kas aizdedzināja [muzeju].”

Dažu stundu laikā gandrīz visi no 1089 muzeja eksponātiem tika nozagti vai iznīcināti, sacīja Tahami.

Pazīstamā ēģiptiešu arheoloģe Monika Hanna, kas muzeju apmeklēja trīs dienas pēc uzbrukumiem, uzskata, ka vandālismu izraisījusi vardarbība un asinsizliešana.

Pusaudži, kas atradušies ēkā, stāstīja arheoloģei, ka viņi iznīcināja senlietas un postīja muzeju, lai atriebtos [militārās huntas] valdībai par represijām pret „Musulmaņu brālības” atbalstītājiem.

M.Hanna, atbildot uz britu izdevuma The Sunday Time jautājumiem, saka, ka mūmiju dedzināšana bijusi politisks akts. „Cilvēki Ēģiptē domā, ka senlietas ir valsts īpašums, nevis viņu pašu mantojums,” - viņa ar nožēlu piebilst.

UNESCO, reaģējot uz notikušo barbarisko aktu, paziņoja, ka uzbrukums Mallāvi Senatnes muzejam radījis "neatgriezeniskus zaudējumus vēsturei un ēģiptiešu tautas identitātei."

Ap 500 nolaupīto eksponātu muzejam izdevās atgūt, pēc tam, kad policija laupītājiem apsolīja amnestiju. Tomēr daudzas, joprojām meklēšanā esošās senlietas tagad droši vien ir jau nonākušas privātkolekcijās, vai vismaz laupītāji cenšas tās pēc iespējas ātrāk realizēt senlietu melnajā tirgū.

Attēli: UNESCO publicitātes foto.

Avoti:
ibtimes.co.uk
thesundaytimes.co.uk
delfi.lv

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.