Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kaira

Ēģiptes galvaspilsēta.

Vēsture. Dibinājuši romieši kā cietoksni 150.g.pmē. Pamazām ap cietoksni izauga koptu pilsēta.
641.gadā cietoksni ieņēma arābi un uz dienvidiem no karavadonis Amrs ibn al Ass dibināja pirmo Ēģiptes arābu galvaspilsētu Fustatu. Tur tie 642.gadā sāka būvēt pirmo mošeju Āfrikas kontinentā – Amra mošeju.
877.gadā Ahmads ibn Tulūns sāka celt pilsētas mošeju.
969.gadā pēc ilgstoša kara karavadonis Džauhars abasīdiem paklausīgajai Ihšīdu dinastijai atņēma Ēģipti, kas gan netika stipri aizsargāta. Fatimīdi nolēma savu galvaspilsētu pārnest no Ifrīķijas uz Ēģipti un sāka Kairas (Al Kahiri) celtniecību netālu no administratīvā centra Fustatas.
972.gadā sākās Alazaras universitātes celtniecības darbi, tā kļuva par ļoti nozīmīgu sunnītiskās zinātnes centru un nozīmīgāko musulmaņu universitāti pasaulē, ir saglabājusies līdz mūsdienām. Paši fatimīdi aizņēma pili pilsētas centrā – „Uzvarošo pilsētu” (Misr al-Kahira) vesela km2 platībā.
973.gadā fatimīdu kalifs uz Kairu pārnesa kalifāta galvaspilsētu.
1005.gadā fatimīdi sāka celt „Zināšanu mājas” (dar al Hikma) pils kompleksu, kam bija jākonkurē ar Kordovu Andalūzijā.
1171.gadā varu pilsētā pārņēma musulmaņu karavadonis Saladins un dibināja te Ajubīdu dinastiju.
XII gs. pilsētu ieņēma seldžuki. Pēc tam, kad Bagdādi 1258.gadā nopostīja mongoļi, Kaira, kuru mongoļu iebrukums nesasniedza, kļuva par lielāko Tuvo Austrumu kultūras un apgaismības centru. Šeit pētīja un komentēja reliģiskos tekstus, korānu, hadīsas (tradīcijas) un likumus.
XIV gs. otrajā pusē te dzīvoja vēsturnieks Ibn Haldūns.
Tiek uzskatīts, ka laikā no 1315.–1348.gadam, Kaira bijusi pasaules lielākā pilsēta. Ibn Batuta nosauca to par „visu pilsētu māti”: ”Tās daudzās celtnes mirdz skaistumā un greznībā. Tā ir ceļotāju tikšanās vieta, gan stipro, gan vājo patvēruma vieta, un ļaužu straumes pa tās ielām plūst kā jūra.”
1517.gadā pilsētu ieņēma osmaņu turki.
1798.gadā Kairu ieņēma Napoleona karaspēks un tur atradās 3 gadus. Pirms kairas pie Embabejas mameluku karaspēks aizšķērsoja frančiem ceļu, bet tie tika sakauti Kaujā pie piramīdām.
1851.gadā tika uzbūvēts dzelzsceļš uz Aleksandriju. Spēcīgs impulss pilsētas attīstībai bija Suecas kanāla izbūve 1869.gadā. No 1867.gada Ēģiptes vietvaldis Ismailpašā izvērsa lielus darbus pilsētas modernizācijā, cenšoties to līdzināt rietumu pilsētas standartiem. Līdz mūsdienām Kaira ir pieņēmusies lielumā ar 17 miljoniem iedzīvotāju.
1993.gadā niknie islāmisti uzbruka rietumu tūristiem Kairā.
1996.gada aprīlī vienā no Kairas viesnīcām tika nogalināti 18 grieķu tūristi, kurus islāma kaujinieki kļūdaini pieņēma par žīdiem.

Aplūkojamie objekti. 
Kairas Ēģiptes muzejs. To nodibināja franču arheologs Ogests Mariets Bulakā. 1891.gadā to pārcēla uz Gīzu, bet 1902.gadā tam ierādīja pastāvīgu ēku Kairā, netālu no lielā Nīlas tilta. 

Kairas Islāma mākslas muzejs.

Saladina cietoksnis. XII gs. Tajā ir kāda baznīca ar dārgumiem un vairākas mošejas, kurās var ieiet arī tūristi.
„Faraonu ciematiņš.” Blakus Kairai, kur mākslinieki imitē Senās Ēģiptes sadzīvi. Ir pat reālistiska Tutanhamona kapeņu kopija.
Džali al Ašara mošeja. (al Azara ?). Vecāka par Sorbonnu un Oksfordu. Te tagad arī mācās svētos tekstus.
Muhameda Alī mošeja.
Milzīgs akvedukts. Stiepjas no Nīlas līdz cietokšņa sienām.
Beit al Senāras tornis.
Azāras universitāte. (Al Azhar) Nozīmīgākā arābu universitāte, kas sākta celt 972.gadā. Tomēr nav vecākā, jo 859.gadā dibināta Karauīna universitāte (Al-Karaouine) Fesā (Maroka), kas kopš tā laika nav pārtraukusi savu darbību.
Hanalhalilias tirgus. (Khan el  Khalili) Lieliski suvenīri.
Botāniskais dārzs.
Papirusu muzejs.
Ēģiptes Smaržu muzejs.
Zvēru dārzs.
Alabastera mošeja.
Amras mošeja.
(Amr Ibn El As) Senākā mošeja Ēģiptē, sākta būvēt 642.gadā.

Hakima mošeja. Veca fatimīdu mošeja, kurā no 1881. līdz 1903.gadam atradās Kairas Islāma mākslas muzejs. 

Hasana mošeja. XIV gs. Ēkas sienas veidotas no baltu akmeņu un sarkanu ķieģeļu rindām, augšdaļā rotātas ar karnīzēm, kas atgādina bišu šūnas. Sienas augšējā mala ir izrobota ar dzeguļiem. Virs mošejas paceļas 55 m augsts kupols. Kreisajā pusē slaids vairākstāvu minarets. Šīs mošejas celtniecībā esot izmantots Gīzas piramīdu kaļķakmens apšuvums. 

Gīzas komplekss. Pasaules slavenās celtnes atrodas Kairas nomalē.

Papirusu darbnīca.

Saites.
Ēģipte.