Tiavanakas kompleksā atklāta aprakta piramīda

Bolīvijas rietumos, netālu no augstkalnu Titikakas ezera DA krasta guļ noslēpumainās Andu metropoles Tiavanakas drupas, kuras vēl joprojām glabā daudz noslēpumu. Tā nesen Tiavanakas arheoloģisko pētījumu centra speciālisti, ar ģeoradaru apsekojot Akapanas piramīdas apkārtni, atklāja iepriekš nezināmu apakšzemes piramīdu. 

Varenas impērijas galvaspilsēta

Tiavanaka bija lielas pirmsinku impērijas administratīvais un rituālais centrs, par kura kādreizējo spožumu liecina līdz mūsdienām saglabājušās megalītisku būvju atliekas. Kā pazīstamākos objektus var nosaukt Saules vārtus, Kalasaijas templi, Akapanas uzkalnu jeb piramīdu, Pusiegremdēto templi, monumentālas dievu skulptūras, kā arī piļu un cietokšņu drupas.

Tiavanaka, kas ap 1500.g.pmē. izveidojās kā neliels zemkopju ciemats, attīstoties un augot tās reliģiskajai un politiskajai ietekmei, ap mūsu ēras 724.gadu bija kļuvusi par lielas, plašos Bolīvijas, Peru un Čīles rajonos izpletušās impērijas galvaspilsētu. Senpilsēta panīka X gadsimtā un ap 1000.gadu bija beigusi pastāvēt.

Leģendām apvīta vieta

Aimaru indiāņu mīti vēsta, ka pasaules pirmsākumos, kad tā slīga tumsā, no Titikakas ezera ūdeņiem iznācis dievs Virakoča un apmeties Tiavanakā. Šeit viņš radījis Sauli (cita versija - tas noticis Saules salā) un ierādījis tai ceļu debess velvē pa kuru kustēties. Viņš radījis arī Mēnesi un zvaigznes. Pēc tam Virakoča no akmens radījis cilvēkus - vīriešus un sievietes - un pa pāriem sūtījis uz visām debess pusēm un katram pārim norādījis, no kuras alas, upes tērces vai klints nākt pasaulē. Virakočas radītos cilvēku senčus indiāņi saukuši par virakočām. Šie no akmens radītie cilvēki bija milži.

No sākuma viss esot bijis labi, bet tad milži sākuši savā starpā karot un bija arī palaidušies slinkumā. Tāpēc radītājs Virakoča sūtījis plūdus, kuros milži noslīkuši. Daļa milžu pārakmeņojušies. Pēc šī mīta Tiavanakas milzu statujas ir plūdu laikā pārakmeņojušies giganti.

Pēc Lielajiem plūdiem, kad ūdens bija noplacis, Virakoča atkal apmeties Tiavanakā un sadalījis pasauli četros apgabalos, radījis cilvēkus un sūtījis savus dēlus Jamjmanu Virakoču ("tas, kam dota vara par visām lietām") un Topako Virakoču ("lietu radītājs") mācīt cilvēkus. Saskaņā ar šo leģendu, Titikakas ezera dienvidu apgabals, kur atradās senpilsēta Tiavanaka, bija pasaules naba.

Apraktā piramīda

Kā Tiavanakas Arheoloģiskās izpētes centra direktors Ludvigs Kajo (Ludwig Cayo) pastāstīja aģentūrai EFE, jaunatklātā piramīdveida struktūra, kura pēc sākotnējiem aplēsumiem izmēros līdzinoties Kalasasaijas templim (plānā apmēram 120x130m), atrodas Kantatalitas apvidū, uz austrumiem no Akapanas piramīdas.

Pie noslēpumainās jaunatklātās piramīdas pētnieki ar ģeoradaru fiksējuši vēl vairākas apakšzemes anomālijas, kas varētu būt, piemēram, monolīti būvbloki, taču, pirms izdarīt galīgos secinājumus, nepieciešami tālāki pētījumi un analīze.

Paredzēti ilgstoši izrakumi

Preses konferencē Kajo paziņoja, ka izrakumi, kuros tiks izpētīta pagaidām zem zemes apslēptā Tiavanakas kultūras celtā būve, ilgs vismaz piecus gadus un tos uzsāks šī gada maijā vai jūnijā.

Nākošie pieci izrakumu gadi solās būt daudzsološi, jo, kas zina, Tiavanakā tiks atklātas jaunas, līdz šim nezināmu monumentālu būvju drupas, kas varētu mainīt mūsu zināšanas par noslēpumainas Andu metropoles un tās vārdā nosauktās civilizācijas vēsturi.

Augšējais attēls: Ieeja Kalasasaijas templī pirms rekonstrukcijas. 1903.g. Kā templis izskatās pēc daudz kritizētās Bolīvijas valdības veiktās rekonstrukcijas var apskatīt ŠEIT.

Avoti:
latino.foxnews.com
messagetoeagle.com
ancient-code.com
Stingls, Miloslavs. Zvaigžņu Pielūdzēji. Rīga: Zinātne.
Fišingers, A. Larss. 1998. Dievu Laiki. Rīga: Avots.