Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Bolīvija

Bolīvijas republika - Republica de Bolivia.
Valsts Dienvidamerikas vidienē.
Galvaspilsēta - Lapasa.

Nosaukums - par godu Simonam Bolivāram, kas 1824.gadā no spāņie m atbrīvoja tagadējās Bolīvijas teritoriju.

Ģeogrāfija. Robežojas ar Peru, Brazīliju, Paragvaju, Argentīnu un Čīli.

Iedzīvotāji. Skaits - 5,1 miljons (1978.g.). 31,2% metisu, 14,8% kreolu - dzīvo pilsētās un zemienēs + 54% indiāņi, kas dzīvo Andos (kečvi, aimāri) un mežos (džungļu indiāņi).
Indiāņi - 36 vai 37 indiāņu tautas kas sastāda 2/3 valsts iedzīvotāju: - gvarāni, kečvi, aimāri, čakogo. Liela daļa indiāņu iedzīvotāji konsolidējas galvenokārt ar metisiem čolo, kas cēlušies nelielam skaitam balto spāņu iedzīvotāju sajaucoties ar kečviem un aimāriem, un kreoliem (valdošais virsslānis). Mežu indiāņi ir ap 90 000 skaitā - tupu-gvarāni, aravaki, matakomatagvaji u.c. grupas.
Galvenā nodarbošanās - zemkopība (izplatīta kokas audzēšana), daudzi nodarbināti kalnrūpniecībā.

Valodas. Runā galvenokārt spāņu valodā.

Reliģija. Katolisms ar lielu šamanisma piedevu indiāņiem.

Valsts iekārta. Demokrātiska republika. Tagadējā konstitūcija pieņemta 1967.gada 2.februārī. Valsts un valdības galva ir prezidents, ko ievēlē tiešās ēlēšanās uz 4 gadiem. Vienlaikus ievēlē arī viceprezidentu. Prezidents ieceļ ministrus, ir bruņoto spēku virspavēlnieks. Prezidentam ir valsts patronāta tiesības pār baznīcu.
Likumdošanas vara ir parlamentam - Nacionālajam kongresam (atlaists 1969.g.), kas sastāv no 2 palātām: senāta un deputātu palātas.
Administratīvo pārvaldi departamentos īsteno prefekti, municipalitātēs - alkadi, ko ieceļ prezidents. Pastāv vēlētas municipālās padomes. 
Tiesu sistēmu veido Bolīvijas Augstākā tiesa, apgabalu un iecirkņu tiesas. Ģenerālprokuroru, kam pakļauta Tieslietu ministrija, ieceļ prezidents.
Biežie valsts apvērsumi ierobežo konstitūcijā pasludinātās pilsoņu demokrātiskās brīvības un tiesības.

Vēsture. Senatnē Bolīvijas teritorijā dzīvoja indiāņu ciltis.
XIV gs. sākumā tagadējās Bolīvijas teritoriju iekaroja Inku valsts.
1532.-1538.gados to iekaroja spāņu konkistadori un gandrīz 300 gadus Bolīvijas teritorija ar nosaukumu "Augšējā Peru" bija svarīgākā Spānijas kolonija Dienvidamerikā.
No 1542.gada tā ietilpa Peru vicekaralistē, bet no 1776.gada - Laplatas vicekaralistē. Potosas sudraba raktuves bija lielākās pasaulē.
1780.-1781.gados spāņu kolonizatori apspieda vietējo indiāņu sacelšanos.
Neatkarības karš (1810.-1826.g.). Bolīvijas Neatkarības karš bija pret Spānijas kundzību vērstā Amerikas tautu atbrīvošanās kara sastāvdaļa. Cīņu vadīja patriotiski noskaņotie zemes īpašnieki (kreoli), topošā tirdzniecības buržuāzija un progresīvā inteliģence. 1809.gadā sākās sacelšanās Čukisakā (tagadējā Sukre). 1824.gadā ģenerāļa A.Sukres vadītā S.Bolivāra atbrīvošanās armija sakāva spāņu armiju pie Ajakučas un no spāņu varas atbrīvoja Augšperu teritoriju. 1825.gada 6.augustā Čukisakā tika proklamēta Bolīvijas republika - nosaukums piešķirts par godu Bolivāram.
Klusā okeāna karš (1879.-1883.g.). Karā pret Čīli piedalījās Anglijas spiesta. Zaudēja Atakamas tuksneša daļu ar bagātām salpetra atradnēm un izeju uz Kluso okeānu.
1903.gadā pēc kara pret Brazīliju zaudēja teritorijas.
XIX gs. beigās un XX gs. sākumā sāka pieaugt ārvalstu (Lielbritānijas, pēc tam arī ASV) kapitālieguldījumi, tas veicināja Bolīvijas ekonomisko uzplaukumu un kalnrūpniecības attīstību. Bolīvija kļuva par vērtigu izejvielu (alvas, antimona, vara, bismuta, volframa) piegādātāju pasaules tirgum. 
I Pasaules kara laikā Bolīvijas resursus izmantoja Antantes valstis, bet pati Bolīvija līdz 1917.gada aprīlim bija neitrāla.
Pēc I Pasaules kara pieauga ASV kapitālieguldījumi.
1914.gadā tika dibināta un aktivizējās Republikāņu partija, kas pārstāvēja tās lielburžuāzijas un muižniecības daļas intereses, kas orientējās uz ASV.
1920.gadā apvērsuma rezultātā Republikāņu partija ieguva varu, strauji palielinājās ASV ietekme. ASV baņķieri nodibināja kontroli pār Bolīvijas muitas operācijām un Nacionālo banku.
1922.gadā ASV koncerns Standard Oil Company kļuva par visu Bolīvijas naftas atradņu īpašnieku.
1929.-1933.gadu pasaules krīzes gados atpalikusī Bolīvija bija tuvu ekonomiskai katastrofai, tās iekšpolitiskais stāvoklis bija nestabils - 30.gados notika veseli 4 valsts apvērsumi.
1932.-1935.gados neveiksmīgi karoja pret Paragvaju un zaudēja tai 235 000 kvkm.
Tautas masu un nacionālās buržāzijas radikālāko slāņu ietekmē 1937.gadā Bolīvijas valdība konfiscēja Standard Oil Company piederošos īpašumus.  Tādejādi tā kļuva par pirmo Amerikas valsti, kas nacionalizēja naftas rūpniecību. 1942.gadā valdība par tiem samaksāja 17 miljonu dolāru kompensāciju.
II Pasaules karā (1939.-1945.g.). Tajā piedalījās formāli: 1942.gadā pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Vāciju, Itāliju un Japānu, bet 1943.gada aprīli pieteica tām karu. Kara gados Bolīvijā pieauga apstrādes rūpniecības nozīme, tas nostiprināja nacionālās buržuāzijas pozīcijas, saasinājās pretrunas ar ASV imperiālistiskajām aprindām.
Kopš 1945.gada ir ANO dalībvalsts.
Izvērsās strādnieku un zemnieku kustība, 1950.gada janvārī nodibināja Bolīvijas Komunistisko partiju. 
1952.gadā antiimperiālistiskā un antifeodālā revolūcijā gāza ar ASV imperiālismu saistīto kalnrūpniecības magnātu un feodālās oligarhijas kundzību. Pie varas nāca buržuāziskā partija "Nacionālā revolucionārā kustība." Svarīgākais šīs revolūcijas sasniegums bija 1952.gada 31.oktobra dekrēts par lielāko alvas raktuvju nacionalizāciju, kā arī veiktā agrārreforma.
Pēc 1964.gada militāros apvērsumos pie varas nāca vairāki diktatoriski režīmi.
1967.gada oktobrī bolīvijas valdība sagrāva Če Gevaras vadīto partizāņu kustību.
H.Torresa valdīšana (1970.-1971.g.). Šī ģenerāļa valdīšanas laikā tika mēģināts uzlabot ekonomisko stāvokli valstī un realizēt neatkarīgu ārpolitiku.
Pēc vairākkārtējas valdību maiņas1980.gada jūlijā notika apvērsums, rezultātā ilgu laiku vara valstī piederēja militārai huntai. Hunta atlaida kongresu, aizliedza politiskās partijas un arodbiedrības.
Evo Moralesa valdīšana (2006.-2020.g.). Moraless pēc tautības bija aimārs. Viņa vadītā partija "Kustība uz sociālismu" spēja veikt virkni izteikti kreisu pasākumu un reformu, īpaši vērstu pret nabadzības mazināšanu, ko pozitīvi novērtēja arī daudzas starptautiskas institūcijas, pat SVF. 
2013.gadā bija skandalozs Moralesa lidmašīnas iespiedu nosēdināšanas gadījums. Tā bija ceļā no Maskavas, kur Moraless bija ieradies oficiālā vizītē. Lidmašīnai tika liegts pārlidot vairāku valstu gaisa telpas un tā nosēdās Vīnē. Iemesls šādai rīcībai bija aizdomas, ka Moralsa lidmašīnā atrodas bijušais CIP un NDA aģents Edvards Snoudens. Lidmašīnā viņa tomēr nebija, tomēr Moralesa lidmašīna Vīnē tika pārmeklēta.
Moralesu gāza pēc viņa pasludināšanas par ceturto kandidēšanu prezidenta amatam. Viņu pasludināja par uzvarētāju jau pēc 1.vēlēšanu kārtas. Uz ASV orientētie opozicionāri vēlēšanu rezultātus pasludināja par viltotiem, sarīkoja masu protestus. Moraless, palicis bez drošības spēku atbalsta, atkāpās no amata un pameta valsti.
Apvērsums izskatījās labi plānots, tam sekoja represijas pret Moralesa atbalstītājiem - vairāki simti upuru.
Sociālistu atgriešanās. Tpmēr pēc moralesa aiziešanas sarīkotajās vēlēšanās uzvaru guvis viens no viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem - bijušais valsts ekonomikas ministrs Luīss Arse. Viņš saņēmis 55,1% balsu, kamēr moralesa gāšanā iesaistītais eksprezidents Karloss Mesa - tikai 28,8%.

Daba. Bolīvijas DR daļu aizņem Centrālie Andi; ZA - Priekšandu līdzenums, Laplatas un Amazones zemiene. Andos atrodas Punas plakankalne un Altiplānas līdzenums. Rieteņu daļā Punu norobežo Rietumkordiljēra (Sahama 6520 m), austreņos - Kordiljēra Reāla (Ankouma 6550 m) un Centrālā Kordiljēra, aiz tām Austrumkordiljēra. 
Priekšandu līdzenumā naftas, gāzes, dzelzsrūdas (krājumi - ap 50 miljardu tonnu) atradnes; Andos bagātas alvas (krājumi - 1,15 miljardi tonnu, 1976. g.), sudraba, volframa, svina, cinka, antimona, bismuta, litija, vara rūdas, kā arī zelta, fosfātu, bora, sēra, mangāna, dzelzs rūdas atradnes.
Andos tropiskais augstkalnu klimats. Punā vidējā temperatūra jūlijā 3-7oC, janvārī 9-11oC; diennakts temperatūras svārstības 40-50oC; nokrišņi ap 150 mm/gadā rieteņu daļā, 500-600 mm/gadā austreņos, 2000 mm/gadā Andu austreņu nogāzē. Bolīvijas austreņu daļas līdzenuma ziemeļos ir subekvatoriāls, dienvidos - tropisks klimats; vidējā temperatūra jūlijā 17-22oC, janvārī 24-28oC; nokrišņi 1300-1600 mm/gadā ziemeļu daļā, 800 mm/gadā dienvidos; sausā sezona 4-9 mēneši.
Upes pieder Apltiplānas iekšējās noteces baseinam - lielākais ir Desagvadēro, kas iztek no Titikakas ezera un ietek Popo ezerā; Madeiras baseins - Beni, Mamore, Gvapore un Paragvajas baseins - Pilkomajo. Lielākā dala dienvidu rajonu upju sausajā sezonā izsīkst. Hidroenergoresursi 14,7 GW. 
Punas rieteņu daļā pustuksneši (puna), austreņu - stepes (halka), DR - sālsezeri (Ujuni sālsezers).
Andu austreņu nogāzē mitrie tropu meži. Meži > 40% valsts teritorijas. Austreņu līdzenumos savanna, sarkanās augsnes, ziemeļos - mitrie tropu meži (hileja), dienvidos - tropiskie skrajmeži, sarkanbrūnās augsnes.
Punā mīt lamas, grauzēji, daudz ūdensputnu; austreņu līdzenumos pērtiķi, bruņneši, tapīri, daudz grauzēju, putnu, rāpuļu un kukaiņu. 7 nacionālie parki, 1 rezervāts.

Kultūra. Liela indiāņu ietekme.

Bolīviešu literatūra. No pirmskolumba laika indiāņu ir indiāņu folklora un literatūra, kas maz saglabājusies, mināma drāma "Oljantaj" kečvu valodā, tautasdziesmas, leģendas.
Koloniālā perioda vēsturisko hroniku autori bija F.Guamans Poma, A. de la Kalanča.
XVIII un XIX gs. mijā nozīmīga bija ar nacionālo atbrīvošanās kustību saistītā publicistika un lirika. 
XIX gs. vidū literatūra bija Eiropas romantisma ietekmē - dzejnieki R.H.Bustamante, N.Galindo; prozisti un dramaturgi N.Agirre, M.S.Kabaljero, F.Rejess Ortiss, H.Rosendo Gutjerress, S.Vaka Gusmans.
XIX gs. 80.-90.gados dominēja kostumbrisma proza - L.Ansoategi de kampero, A.Samudio; dzejā t.s. modernisms - XIX gs. franču dzejas tradīciju un nacionālās tematikas apvienojums.
XX gs. sākumā radās sociālais romāns: H.Mendosas "Barbariskās lappaspuses," A.Argedasa "Bronzas rase." 30.gados plašu popularitāti ieguva "indihenisma" literatūra, kas pievērsās indiāņu dzīves tēlojumam.  Šās literatūras pamatlicējs bija A.Argedass, ievērojamākie pārstāvji - R.Boteljo Gosalvess, A.Giljens Pinto, R.Leitons, N.Pardo Valje. Sociālās netaisnības kritika un šķiru cīņas tematika pastiprinājās turpmāko gadu romānos: O.Serruto "Ugunīgie plūdi," A.Sespedesa "Sātana metāls" (latviski 1978.g.), H.Laras "Janakuna," R.Pradas Oropesas "Rītausmas iededzēji," "Pēdēja robeža."

Bolīviešu māksla un  arhitektūra. Bolivijas teritorijā

Ticība. Galvenokārt katoļi, liels šamanisma piemaisījums.

Valstī atrodas vienas no lielākajām litija iegulām.

Apskatāmie objekti.
      Dolmeņi.
      Ģeoglifi. 
Sahamas Dabas parkā ir vairāk kā 400 ģeoglifu.
      Lapasa.
      Velna celš.
Saukts par bīstamāko ceļu pasaulē. 

Titikakas ezers. 
     
Saules sala.
(Isla del Sol) Sala Titikakas ezerā, inku svētvieta.
      Mēness sala. Maziņa.

Tiavanaka. Viena no pasaules satriecošākajām senpilsētām ar tās daļu - Pumapunku.

Ruta del Che. Čegevaras pēdējā karagājiena taka. Gevaras partizāņu kustību Bolīvijas valdība sakāva 1967.gadā.

Popo ezers. Otrs lielākais augstkalnu ezers pasaulē aiz Titikaka. Atrodas 3 690 m vjl., platība – 2530 m2, dziļums – līdz 3 m. Ezeru baro no Titikakas iztekošā upe Desaguadero. Lietus laikā ūdens ceļas par 20 m, tad liela ūdens masa aiztek pa Lakahaviru uz periodiski izsīkstošo Koipasa ezeru. 

Ujuna sāls līdzenums. Lielākais sāls tuksnesis (bet ne sālsezers!) pasaulē - 10 000 vai 10 500 kmplatībā. 

Potosa. Augstākā pilsēta pasaulē, Dienvidamerikas koloniālās arhitektūras pērle. Savulaik, pateicoties bagātajām sudraba raktuvēm, bagātību un iedzīvotāju skaita ziņa samērojama ar tā laika Parīzi un Londonu.
      Bagātā kalna raktuves. (Cerro Rico) Savulaim te bijušas pasakaini bagātas dārgmetālu atradnes, no kurām radusies šīs pilsētas labklājība.
      Nacionālais monētu kaltuves muzejs. 1938.g.

Elfuerte. Sens čanu indiāņu cietoksnis. 

Sukre.
Bolīvijas dinozauru pēdu siena. Tā atrodama netālu no Bolīvijas senās galvaspilsētas Sukres, un liecina, ka šai apvidū pirms 68 miljoniem gadu mitušas ap 40 dinozauru sugām.

Tupiza. Sarkanu dīvainu formu klinšu un kanjonu apvidus, ko mēdz saukt par Bolīvijas Mežonīgajiem rietumiem. Šis nomaļais apgabals kļuva slavens pirms 105 gadiem, kad še notvēra un nošāva slaveno banku aplaupītāju Buču Kesīdiju.

Baltais ezers. (Laguna Blanca
Sarkanais ezers. (Laguna Colorada) Sireāls. Tā krastos mīt flamingu, vikunju un lamu kolonijas.
Salvadora Dalī tuksnesis. Slavenā gleznotāja vārds tuksnesim piešķirts pateicoties tā krāsu bagātībai.
Zaļais ezers. (Laguna Verde) Zaļganas krāsas ezers.
Likankabūra vulkāns. (Licancabur) 5930 m.
Sol de Manana. Karsto avotu un kūpošo fumarolu lauks.
Andu kalnu karstie avoti.
Hilo kanjons.
Pie Bolīvijas un Čīles robežas.
Kopakabana. Nozīmīgākā katoļu svētvieta Bolīvijā, Titikaka ezera krastā.
Mēness ieleja. Netālu no galvaspilsētas Lapasas.
Zaļā elle. Daļēji, galvenokārt Brazīlijā.

Kočabamba. Kočabambas ielejā.
      Vēstures muzejs. Kočabambas vēstures muzejā ir akmens ar plaukstu nospiedumiem - tā saucamās "plastilīna tehnika" paraugs!
      Peņjanas arheoloģiskais komplekss. Te atrasti deformēti galvaskausi. 

Ēdieni.
Čiča - stiprs kukurūzas alus.

Raksti.
Zem vulkāna Bolīvijā atklāts milzīgs magmatiskais ezers.