Aimāri
Indiāņun tauta, kas dzīvo Altiplano plakankalnē, Andu kalnu vidusdaļā, tagadējās Bolīvijas un Peru teritorijā.
Valoda. Aimaru valoda ir otra izplatītākā valoda Andu reģionā aiz kečvu. Bolīviešu valodnieks Emeterio Viljamils de Rads savā grāmatā "Ādama valoda" centās pieradīt, ka Ādams runājis aimāru melē. Šis pētnieks arī apgalvojis, ka Ādams, kurš runājis aimāriski esot īstais Tiavanakas celtnieks. Tiavanaku Ādama laikos, pēc Viljamila domām, sauca par Armarapu.
Spāņu priesteris, hronists Baltazārs de Salass, ilgu laiku dzīvojis Tiavanakas novadā, 1625.gadā Madridē izdeva grāmatu "Aymaru-Aymaru," kurā viņš apgalvoja, ka Peru dzīvojis ne tikai ciltstēvs Ādams. Altiplano plakankalnē atradusies arī Paradīze. Tātad Ādams bija aimārs.
Vēsture. Par aimāriem ir zināms, ka viņi ap Tiavanakas drupām dzīvojuši jau konkistas laikos. Tāpēc daudzi vēsturnieki kļūdaini viņiem piedēvē Tiavanakas pilsētas dibināšanu. Aimari Altiplano plakankalnē parādījās ap mūsu ēras XI gs. Tas ir laikā, kad Tiavanaka bija sen pamesta un pārvērtusies drupās. Aimari paši noliedz, ka viņi būtu sensenos laikos uzcēluši Tiavanakas pilsētu.
Aimaru leģendas vēsta, ka Tiavanaka uzcelta tā dēvētajā Čamakpačas periodā (Chamac Pacha), ilgi pirms cilvēku radīšanas vai vismaz tās cilvēku rases radīšanas, kura pašreiz apdzīvo Zemi un kurai piederīgus sevi atzīst arī aimāri. Aimāri sevi sauc par hague-ake cilvēkiem.
Pēc aimāru domām, milzīgās Tiavanakas skulptūras esot pārakmeņojušies gigantu pēcnācēji, ko dievs Radītājs pārvērtis akmenī.
XII gs. aimāri Altiplano plakankalnē nodibināja Koljas valsti. Pirmskolumba laika vārds "kolja" (colla) nozīmē - "kalnu iedzīvotāji." Aimaru valsts centrs nebija Tiavanaka, bet gan Atunkolja, netālu no Peru ostas Puno pie Tititakas ezera.
Koljas valstī valdnieki, kuru tituls bija zapana, apvienoja visas aimāru valodā runājošās Andu ciltis. Koljas valsts aizņēma lielu platību - no Dienvidperu pilsētas Arekipas līdz Kočabambas pilsētai Bolīvijā. Aimāru valstī ietilpa arī Čīles ziemeļi.
Koljas valsts eksistēja 250 gadu - no XII gs. beigām līdz 1438.g., kad inki ekspansijā uz dienvidiem pakļāva savai varai arī šo Andu novadu.
Aimāru valsts nav atstājusi Peru vēsturē tik spilgtas, tik acīmredzamas pēdas, kā nezināmie Tiavanakas kultūras radītāji. Aimāriem nebija tik izcilu zināšanu astronomijā, kā Tiavanakas cēlājiem. Tāpat aimāri nav uzcēluši nevienu pilsētu, nevienu celtni, ko varētu salīdzināt ar Tiavanakas/Pumapunkas megalītisko arhitektūru.
Saites.
Inki.
