Fonolīts
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 06 Augusts 2025 23:11
- Autors Redaktors
Phōnē ("skaņa" - grieķu val.) + lithos ("akmens" - grieķu val.).
Efuzīvs iezis.
Pēc sastāva atbilst intruzīvajam nefelīnsienītam: sārmainie laukšpati (sanidīns) un piroksēni, amfiboli, laukšpatīdi (nefelīns, leicīts). Parasti zaļganpelēks. Porfīriska struktūra. Skaldās plānās plāksnītēs; uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa - zvanošais akmens.
Saites.
Efuzīvie ieži.
Fonogramma
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 06 Augusts 2025 23:06
- Autors Redaktors
Fono + gramma ("pieraksts" - grieķu val.).
Informācijas nesējā fiksēts skaņas ieraksts.
Izšķir:
- magnētiskās fonogrammas - viens vai vairāki magnētiskie celiņi magnētiskajā lentē;
- mehāniskās fonogrammas - spirālveida rieviņa skaņu platē;
- optiskās jeb fotogrāfiskās fonogrammas - skaņas celiņš kinofilmā.
Pēc fonogrammā fiksētās informācijas par skaņas avotu telpisko izvietojumu izšķir monofoniskās, stereofoniskās, kvadrofoniskās u.c. fonogrammas.
Saites.
Skaņu tehnika.
Fonogrāfiskais raksts
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 05 Augusts 2025 22:25
- Autors Redaktors
Skaņu raksts, raksta veids, kurā zīmes apzīmē valodas skaņas vai fonēmas.
Fonogrāfiskais raksts ir feniķiešu, grieķu, latīņu, arābu, slāvu raksts.
Ir 2 fonogrāfiskā raksta sistēmas:
- konsonantiskais raksts - tajā pamatzīmes (burti) apzīmē tikai līdzskaņus. To iedala konsonantiskajā rakstā, kad patskaņi netiek apzīmēti, piemēram, feniķiešu rakstā, un konsonantiskajā rakstā ar diakritiskām zīmēm, kad patskaņus apzīmē ar īpašām papildus zīmēm, piemēram, žīdu kvadrāta, arābu rakstā;
- vokāliski konsonantiskais raksts - tajā apzīmē gan līdzskaņus, gan patskaņus (arī divskaņus), piemēram, grieķu, latīņu raksts.
Konsonantiskais raksts attīstījās II g.tk.pmē. 2.pusē, vokāliski konsonantiskais - I g.tk.pmē. sākumā.
Saites.
Rakstību veidi.
Fonogrāfs
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 06 Augusts 2025 22:41
- Autors Redaktors
Fono + graphein ("rakstīt" - grieķu val.).
Pirmais aparāts runas un mūzikas ierakstei un atskaņošanai.
To 1877.gadā izgudrojis T.Edisons. Galvenā fonogrāfa sastāvdaļa bija rotējošs cilindra veltnis, uz kura atradās alvas folija (vēlāk lietoja īpašu vaska kārtiņu) un ar stikla membrānu saistīta adata, ko izmntija skaņas ierakstei folijā un atskaņošanai. Maksimālais veltņa atskaņošanas ilgums bija ap 4 minūtēm.
Saites.
Skaņu tehnika.
Fonētiskie procesi
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 05 Augusts 2025 20:10
- Autors Redaktors
Procesi, kuros vārdā (morfēmā) pārmainās skaņu īpašības, skaņu sastāvs, to secība vai rodas jaunas skaņas.
Fonētisko procesu cēlonis ir skaņu savstarpējā ietekme vai vārdu (morfēmu) vispārīgie izrunas apstākļi, piemēram, skaņas atrašanās akcentētā zilbē.
Plašāk izplatītie fonētiskie procesi ir asimilācija un disimilācija. Ar tiem saistīti vairāki specifiski fonētiskie procesi:
- akomodācija - līdzskaņu daļēja pielāgošanās patskaņiem vai otrādi; vārdā "likt" "l" izrunā ar augstāku mēles pacēlumu nekā vārdā "laist";
- diarēze - skaņas zudums vārdā; ceturtdiena - ceturdiena;
- metatēze - skaņu pārstatījums vārdā; lietuviski sidabras - latviski "sudrabs";
- epentēze;
- protēze.
Fonētiskie procesi ir arī alterācija, anaptikse, aspirācija, konsonantizācija, kontrakcija, labializācija, palatalizācija, pārskaņa, redukcija, velarizācija, vokalizācija.
Fonētiskie procesi un tajos notikušās pārmaiņas uzskata par pozicionālām, ja tās izriet no mūsdienu valodu likumsakarībām, par vēsturiskām, ja tās balstās uz iepriekšējo valodu attīstības posmu likumībām.
Saites.
Fonētika.
