Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Civilizācijas un kultūras

Filipīnās atrod pirms 9000 gadiem, iespējams, šamanistiskā rituālā kremētas sievietes apbedījumu

Arheologi no Filipīnu universitātes, sadarbojoties ar Īrijas, Lielbritānijas un Austrālijas pētniekiem, veicot izrakumus Illes alas senvietā Palavānas salas ziemeļu daļā, atklājuši ne tikai Filipīnās, bet visā Dienvidaustrumu Āzijā šobrīd senāko zināmo ugunsapbedījumu. Zinātniekiem izdevās noskaidrot, ka mirušā cilvēka ķermenis pirms sadedzināšanas īpašā rituālā ticis sadalīts, no kauliem noņemta miesa un tie sadauzīti mazos gabalos. Raksts par šī apbedījuma detalizētu izpēti un rekonstrukciju 2013.gada jūlijā publicēts izdevuma "International Journal of Osteoarcheology" tīmekļa versijā.

Lasīt tālāk ...

Izraēlas arheologi paziņo par Bībeles ķēniņa Dāvida pils atklāšanu

Bībeles arheoloģijā ir daudz strīdīgu jautājumu un tā ir viena no politizētākajām šīs zinātnes nozarēm. Īpaši tas attiecas uz izraēliešiem, kuri arheoloģiskos atklājumus nereti izmanto, lai pamatotu savas vēsturiskās pretenzijas uz vietām, uz kurām, kā tas ir, piemēram, Jeruzālemes vecpilsētas gadījumā, pretendē arī palestīnieši. Neskatoties uz plašajiem arheoloģiskajiem pierādījumiem, palestīnieši joprojām noliedz, ka Bībelē aprakstītais Jeruzālemes templis atradies kalna virsotnē, kur šodien slejas Aksas mošeja, kas ir trešā nozīmīgākā musulmaņu svētvieta.

Nesen, 2013.gada jūlijā, pasauli pāršalca Izraēlas arheologu paziņojums, ka 32 kilometru attālumā uz DR no Jeruzālemes, nocietinātā vietā, ko sauc par Kirbetkejafu (Khirbet Qeiyafa), kas tiek identificēta ar Bībelē pieminētajām pilsētām Šaraīmu (Shaarayim) vai Netaīmu (Netaim), viņi atrakuši senžīdu ķēniņam Dāvidam piederējušas pils drupas.

Lasīt tālāk ...

Vai babilonieši pirmie atklāja un izmantoja trigonometriju?

"Daudz senāki," "daudz attīstītāki" – šie un citi raksturojumi aizvien biežāk parādās pēdējā laika ziņojumos par jaunākajiem arheologu un vēsturnieku atklājumiem. Šķiet, ka pašlaik notiek paradigmu maiņa. Daudzi vecie uzskati būs jāpārskata. Tas ir normāls un dabīgs zinātnes attīstības process, kad jauni atklājumi un atradumi spiež atteikties no vecām teorijām, ja tās nesaskan ar jaunatklāto realitāti.

Šoreiz jājautā, vai Jaundienvidvelsas universitātes (Sidneja, Austrālija) zinātnieku Dr.Daniela Mensfīlda (Daniel Mansfield) un asociētā profesora Normena Vildbergera (Norman Wildberger) veiktais pētījums liks matemātiķiem un zinātnes vēsturniekiem pārrakstīt vēl vienu lappusi matemātikas vēsturē, šoreiz runājot par trigonometrijas pirmsākumiem?

Atšifrējot 3700 gadus vecu babiloniešu plāksnīti, divi austrāliešu matemātiķi secināja, ka tā satur pasaulē vecāko un precīzāko trigonometrisko tabulu, kuru babilonieši izmantojušo piļu, tempļu un kanālu būvju aprēķiniem.

Izrādās, ka babiloniešu matemātiķi, izgudrojot trigonometriju – mācību par trīsstūriem, seno grieķu matemātiķus apsteiguši par vairāk nekā 1000 gadiem, ziņo pētījuma autori. Jaunais pētījums ir atklājis seno babiloniešu matemātikas izsmalcinātību, kas līdz šai dienai bija apslēpta. Tomēr ne visi zinātnieki steidzas piekrist jaunā, žurnālā “Historia Mathematica” publicētā pētījuma sensacionālajiem secinājumiem. 

Lasīt tālāk ...

Burvestības, maģija un māņticība Zimbabvē

Māņticība jeb ticība burvjiem, raganām, velniem un gariem XXI gadsimtā nebūt nav tik reta parādība, kā mums gribētos domāt. Tā joprojām zeļ un plaukst daudzās pasaules vietās, kuras civilizācijas elpa skārusi tikai virspusēji, būtiski neizmainot primitīvo sabiedrību mūžsenos priekšstatus par pārdabisku spēku pastāvēšanu, to nozīmīgo lomu dažādās dzīves norisēs un atsevišķu, īpašām spējām apveltītu cilvēku spēku un prasmi šos spēkus ietekmēt sev vēlamajā veidā.

Ja eiropiešu vairākums, pateicoties izglītībai, šodien vairs netic, ka patiešām pastāv raganas, kas ar pārdabiskām metodēm var uzsūtīt citiem cilvēkiem slimības, izsaukt negaisu vai izdarīt kādu citu kaitējumu, tad daudzviet Āfrikā tas nav nekāds retums. Šī gada maijā Zimbabves ziņu dienests „New Zimbabwe” vēstīja, ka policija par divu sieviešu noindēšanu meklē kādu vietējo burvi.

Lasīt tālāk ...

Ar jaunākajām metodēm precizēta Senās Ēģiptes agrīnā hronoloģija – vienota valsts radusies ap 3100.g.pmē.

Mūsu rīcībā gandrīz nav rakstīto avotu, kas nepastarpināti vēstītu par Senās Ēģiptes valsts agrīnā perioda politisko dzīvi un sociālekonomiskajām pārmaiņām. Agrākais zināmais valdnieku saraksts ir atrasts iekalts ar V dinastijas pirmo pusi datētā akmens stēlā, kuras lielākais fragments kopš XIX gs. II puses glabājas Palermas muzejā Itālijā. Lai gan ir liecības, ka pastāvējuši arī senāki – un līdz ar to, iespējams, precīzāki – pirmo dinastiju valdnieku saraksti, līdz mūsdienām tie nav saglabājušies.

Lasīt tālāk ...

DNS analīzes atklāj mīnojiešu un mikēniešu kopīgo izcelsmi

Ilgu laiku mīnojiešu un mikēniešu izcelsme bija mīkla, taču nesen, 2017.gada 2.augustā žurnālā “Nature” publicēts pētījums atklāj, ka abas Eiropas senākās civilizācijas radījušās tautas bija ģenētiski līdzīgas un cēlušās no senākajiem neolīta zemkopjiem, kas dzīvoja Anatolijas pussalā un Grieķijā.

Vēl līdz pat šim laikam zinātnieki strīdējās par to, vai mūsdienu grieķi ir cēlušies no mikēniešiem vai arī tie ir izzuduši, neatstājot pēdas. Pētījums ir devis atbildi arī uz šo jautājumu.  

Lasīt tālāk ...

Milzīgas faraona Senusreta III apakšzemes kapenes Abīdā simboliski attēlo Ozīrisa pārvaldīto pazemes pasauli, Duatu, un Saules dieva nakts ceļojumu tajā

Tuvākajā nākotnē, pēc gada vai diviem gadiem Abīdas dienvidos tūristi varēs apmeklēt milzīgas Senās Ēģiptes Vidējas valsts XII dinastijas faraona Senusreta III apakšzemes kapenes, nesen informēja Pensilvānijas muzeja Ēģiptes nodaļas asociētais kurators Džozefs Vegners, kurš izrakumus Abīdā veic jau vairākas desmitgades. Vegners uzskata, ka Sensuerta III kapenes ir ne tikai vienkārši milzīgas apakšzemes kapenes, bet arī seno ēģiptiešu sakrālajā tekstā “Amduata” aprakstītās Ozīrisa valdījumā esošās pazemes pasaules – Duatas – fizisks modelis. Ja šī interpretācija ir pareiza, tad “Amduatas” teksts sastādīts Vidējas valsts XII dinastijas laikā, nevis Jaunas valsts XVIII dinastijas sākumā, kā līdz šim uzskatīja vairums eģiptologu

Lasīt tālāk ...

Tiavanaka uzdod jaunas mīklas un sola daudzsološus atklājumus nākotnē

UNESCO finansēta pētniecības projekta gaitā, spāņu arheologa Hosē Ignacio Galegosa (Josse Ignacio Gallegos) vadībā Tiavanakas kompleksā izdarīti jauni, negaidīti atklājumi, kas uzdod jaunus jautājumus par pilsētas vēsturi un rosinās tālākus pētījumus.

Lasīt tālāk ...

Skotijā atrasta pasaulē senākā kalendārā observatorija

Birmingemas universitātes zinātnieku komanda, izpētot uz lauka, netālu no Kreitas (Crathes) pils Aberdīnšīrā, Skotijā uzietu senu bedru rindu, atklāja, kā paši uzskata, pasaulē senāko zināmo, vidē izbūvēto kalendāru.

Vorena lauka senvietu, pārlūkojot uzņemtās aerofotogrāfijas, Skotijas pieminekļu valdes speciālisti pamanīja jau 2004.gadā. Veicot vietas apsekošanu dabā, tika atklātās bedres, kas, atbilstoši datējumam, ierīkotas mezolīta laikmetā, pirms apmēram 10 000 gadiem.

Analizējot atrakto bedru novietojumu, arheologi nonāca pie slēdziena, ka šīs, mednieku-vācēju ierīkotās konstrukcijas bijušas paredzētas, lai sekotu gan viena lunārā cikla Mēness fāzēm, gan Saules gada mēnešiem. Tāpat, pēc pētnieku pārliecības, tās izmantotas, lai noteiktu ziemas saulgriežu laiku, kas ļāva Mēness kalendāru saskaņot ar Saules gadu. Raksts par gandrīz 10 gadus ilgušajiem pētījumu rezultātiem š.g. 15.jūlijā publicēts žurnālā Internet Archaeology

Lasīt tālāk ...

Luksorā pirmo reizi atklātas liecības par senēģiptiešu kapu dārzu

Arheologiem jau sen bija zināms, ka senie ēģiptieši, godinot savu mirušos, stādīja kapu dārzus. Šādi dārzi redzami vairākos senos sienu gleznojumos. Taču līdz pat šim pētniekiem nebija izdevies atrast arheoloģiskas liecības, kas apstiprinātu to pastāvēšanu.

Tagad pierādījumi ir iegūti – Spānijas Nacionālās pētniecības padomes (CSIC) jau 16 gadu garumā īstenotā Djehut projekta ietvaros, arheologi, strādājot profesora Hosē Manuela Galana vadībā, Luksorā, Dra Abu el-Naga pakalnā atklāja 4000 gadus vecu kapu dārzu. 

Lasīt tālāk ...