Civilizācijas un kultūras
Senās Ēģiptes zinātne un maģija: Teti Neb Fu mastaba un ārsta amata loma faraonu galmā
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 24 Februāris 2025 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 930 skatījumi
Franču un šveiciešu arheologu komanda, veicot izrakumus Sakāras nekropoles dienvidu daļā, atklājusi senēģiptiešu ārsta un priestera Teti Neb Fu mastabas veida kapenes. Šis atradums, kas datējams ar Senās Ēģiptes Vecās valsts VI dinastijas faraona Pepi II valdīšanas laiku, tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem pēdējā laika atklājumiem. Par atradumu 6.janvāra Facebook ierakstā paziņoja Ēģiptes Senlietu un tūrisma ministrija.
Vai mīts par Ragnarjoku radies VI-VII gadsimta vulkāniskās ziemas laikā?
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 10 Februāris 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 1345 skatījumi
Ragnarjoks (no īslandiešu “dievu liktenis”) ir senziemeļnieku mītoloģijas galvenais eshatoloģiskais notikums – dievu un visas pasaules bojāeja pēc dievu pēdējās kaujas ar htoniskajiem briesmoņiem. Ragnarjoku ievada vai ar to vienlaikus notiek Trīsgadu vai milžu ziema (Fimbulvetr), kad briesmoņi norij Sauli un Mēnesi. “Dievu dziesmās” iekļautajā “Zintnieces pareģojumā” no Edas stāstīts, ka “Saule kļūst melna,” zvaigznes krīt no debesīm, notiek zemestrīce, dreb pasaules koks Igdrasils, zeme nogrimst jūrā. Ragnarjoks tomēr nav galīga iznīcība – tai seko atjaunošanās un jauna cilvēces atdzimšana.
Senākie cilvēki Eiropā ieradušies jau pirms gandrīz 2 miljoniem gadu
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 30 Janvāris 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 849 skatījumi
Jauns, žurnālā “Nature” publicēts pētījums atvirza senāko cilvēku - arhantropu ierašanos Eiropā uz 1,95 miljonu gadu senu pagātni. Pētījumā analizētas Rumānijā atrastas dzīvnieku kaulu atliekas ar griezumu pēdām. Līdz šim senākās liecības par arhantropu klātbūtni Eiropā bija ar 1,8 miljonu gadu vecumu datēti skeletu atradumi Dmanisā, Gruzijā.
Senie ēģiptieši, iespējams, redzēja Piena ceļu kā debesu dievietes Nutas izpausmi
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 13 Janvāris 2025 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 1199 skatījumi
Piena ceļš ir nosaukums, ko astronomi piešķīruši visai mūsu galaktikai — spirālveida galaktikai, kurā ietilpst arī Saules sistēma. Naktī Piena ceļš redzams kā plaša, mirgojoša gaismas un ēnu josla, kas šķērso debesis un veidojas no galaktikas plaknē esošo zvaigžņu gaismas. Piena ceļš pasaulē pazīstams arī ar citiem nosaukumiem, piemēram, “Putnu ceļš” un “Sudraba upe.” Piena ceļu cilvēki ir vērojuši kopš neatminamiem laikiem. Taču tas, kā senie ēģiptieši, kas atstājuši vienus no senākajiem zvaigžņoto debesu aprakstiem, uztvēra Piena ceļu, joprojām ir noslēpums.
Ēģiptē atrasta laiva, kas veda pēcnāves dzīvē mirušo faraonu
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 21 Decembris 2024 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 830 skatījumi
Francijas Austrumu institūta pētnieki arheoloģiskā vietā Aburoašā, kas atrodas apmēram 8 km uz rietumiem no Ēģiptes galvaspilsētas Kairas, atklāja gandrīz neskartu seno ēģiptiešu faraona pēcnāves ceļojuma laivu.
Atklāta Armēnijas senākā kristiešu baznīca
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 12 Novembris 2024 00:00
- Autors Redaktors
- 1098 skatījumi
Armēnijas Nacionālās zinātņu akadēmijas un Minsteres universitātes zinātnieki, veicot senās, 176.gadā pirms mūsu ēras dibinātās Armēnijas galvaspilsētas Artašatas izpēti, atklājuši iepriekš nezināmas kristiešu baznīcas paliekas.
Polijā atklāj bērna – "vampīra" kapu
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 18 Septembris 2024 00:00
- Autors Redaktors
- 1777 skatījumi
Polijā atrasts kārtējais "vampīra" kaps. Šoreiz tas ir bērna apbedījums, kas uziets Helmas pilsētā (Chełm) Dienvidaustrumpolijā, netālu no robežas ar Ukrainu.
Dāņu students atrod vērtīgu vīkingu laikmeta sudrablietu depozītu
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 12 Septembris 2024 00:00
- Autors Redaktors
- 1515 skatījumi
Orhūsas universitātes arheoloģijas students, 22 gadus vecais Gustavs Brunsgārds, pārstaigājot ar metālu detektoru lauku pie Elstedas netālu no Kopenhāgenas, atrada 7 vīkingu laikmeta sudraba aproces (attēlā), kas sniedz jaunas ziņas par skandināvu starptautiskajiem sakariem.
Vīkingu sabiedrības caur vardarbības prizmu: Norvēģijas un Dānijas salīdzinājums
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 05 Septembris 2024 00:00
- Autors Redaktors
- 1608 skatījumi
Izdevuma “Journal of Anthropological Archaeology” 2024.gada septembra numurā publicēts raksts par pētījumu, kurā, ar starpdisciplinārām metodēm, salīdzinot vīkingu laikmeta Norvēģiju un Dāniju, tiek pārbaudīta zinātniskajā literatūrā iepriekš izteikta un patiesībā jebkuram domājošam cilvēkam loģiski izsecināma atziņa, ka, pieaugot varas centru autoritātei, sabiedrībā tiek ierobežota vardarbība. Kā vardarbības indikatori tiek izmantoti dati par skeleta traumām apbedījumos un ieroču daudzums sabiedrībā. Savukārt, sociālās diferenciācijas jeb sabiedrības hierarhisko kāpņu stāvuma noteikšanai tiek salīdzināti ieraksti rūnakmeņos, tajos meklējot dažādus statusu apliecinošus apzīmējumus, un monumentālās būves, kuru izveidošana nav iespējama bez atbilstošas, plašākā mērogā rīcībspējīgas varas darbaspēka organizēšanai. Lai gan pētījuma rezultāti attiecībā uz varas konsolidācijas un koncentrēšanas saistību ar vardarbības ierobežošanu sabiedrībā nebija pārsteidzoši un sākotnējais pieņēmums tika apstiprināts, tā gaitā noskaidrotais paplašina mūsu zināšanas par vīkingu laikmeta skandināvu sabiedrībām, bet izmantotās metodiskās pieejas varētu būt noderīgas arī Latvijas un Austrumbaltijas dzelzs laikmeta un agro viduslaiku izpētē.
Jauni kuģu kapu atklājumi Norvēģijā
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 30 Jūlijs 2024 00:00
- Autors Redaktors
- 1751 skatījumi
Apbedījumi kuģos bija dzelzs laikmeta un agro viduslaiku ģermāņiem, jo īpaši Vīkingu laikmeta skandināviem raksturīga tradīcija, kas uzskatāmi raksturo jūrasbraukšanas lielo nozīmi viņu sabiedrībā un kultūrā. Kuģu kapos, kuros mirušais tika guldīts bagātām kapa piedevām pildītā lielā jūras kuģī, tika apblabātas tikai sabiedrības virsslāņa ievērojamākās un bagātākās personas – tādas kā konungi un jarli. Vidusslānim piederīgos apbedīja mazākās laivās vai arī līdzenajos kapos, virs kuriem tika novietoti kuģa formā izlikti akmeņi. Līdztekus pastāvēja arī citi apbedījuma veidi, kuros simboliski ievietoja tikai dažas kuģu kniedes vai arī vispār netika izmantota kuģa simbolika.
Pēdējos pāris gados Norvēģijā atrasti vismaz četri jauni kuģu apbedījumi – viens no tiem Lekas salā Vidusnorvēģijas piekrastē, otrs – pie Jarlsbergas muižas, trešais pie Jellestades (Gjellestad) ciemata (abi pēdējie DA piekrastē), bet ceturtais – Karmojas salā DR piekrastē.