Sakāra
Senās valsts galvaspilsētas Memfisas nekropole, lielākā arheoloģiskā zona pasaulē šodien.
Iespējams, ka vārds cēlies no dieva Sokara. Savukārt arābu vēsturnieki apgalvo, ka nosaukums cēlies no kādas šeit dzīvojušas arābu cilts nosaukuma.
Atrašanās vieta. Ēģipte, 20 (vai 30?) km uz dienvidiem no Kairas, bet tikai 3 km uz dienvidiem no Abusīras. Aizņem 7x1,5 km lielu teritoriju.
Vēsture. Sakāras nekropolē valdījis dzīvnieku kults. Svētceļnieki, kuri pirms vairāk nekā 2400 gadiem apmeklēja Sakāru, pirka dzīvnieku mūmijas un veltīja tās dieviem kā pateicības dāvanas. Ēģiptieši arī ticēja, ka mumificētie dzīvnieki kalpoja kā starpnieki starp cilvēku un dievu pasauli. Kucēni pavairoti, audzēti industriālos apmēros tikai kulta vajadzībām.
Atklāšana un izpēte. Sakāras drupu lauki bija vietējiem iedzīvotājiem izsenis pazīstami, tajos tika raktas senas skulptūras un citi artefakti, un tirgotas senlietu tirgos.
Pirmais zinātnieks, kas šeit veica pētījumus, bija Ogists Mariets. Klejodams pa Sakāras drupu laukiem, Mariets uzgāja kādu sfinksu kurai no smiltīm ārā rēgojās tikai galva. Viņš nolīga arābu srādniekus un galu galā atraka 141 tādu sfnksu, kas veidoja divas svētnīcas savienojošu aleju Serapejā. Turpat viņš uzgāja arī svēto vēršu Āpiju kapus.
Šampoljons šeit atrada ķēniņa Unasa vārdu, un tūliņ nekļūdīgi datēja tā valdīšanu ar visagrāko laikmetu.
1897.gadā franču arheologs Žaks Demorgans (Jacques de Morgan) publicēja Sakāras nekropoles karti.
Te plašus atklājumus veicis Mariets.
Nezināmu kāpņveida piramīdu šeit 1954.gadā uzgāja ēģiptietis Zakarija Goneims.
Arhitektūra. Lielākā arheoloģiskā zona un nekropole pasaulē. Te pirmo reizi Ēģiptē (arī pasaulē?) parādās celtniecība no akmens.
Tās garums virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem ir ap 7 km. Šeit atrodami gandrīz visu Ēģiptes laikmetu kapakmeņi, te apbedīja pat grieķu laikā. Te ir pārstāvēti pirmo piramīdu arhitektūras paraugi – Adžibas piramīda.
Nekropoles centrs bija milzīgs ceremoniālais komplekss (upurēšanām un citām reliģiskajām ceremonijām), ko uzcēla faraona Džosera laikā. Laukuma malā atradās Nehenas, Nagādas un citu Ēģiptes pilsētu dievu svētnīcas. Pāri visam šai kompleksā slejas pirmā pakāpjveida piramīda – Džosera un Imhotepa kopdarbs.
Galvenā piramīdu grupa sastāv no trijām – Džosera, Userkafa un Teta piramīdām.
Aplūkojamie objekti.
Adžiba piramīda. I dinastijas faraons. Maza ķieģeļu kapene.
Divas I dinastijas kapsētas. Līdz mūsdienām saglabājušās apbrīnojami labas un neskartas.
Kapene Nr.3035. Bija izlaupītas sen pirms arheologu ierašanās. Taču zinātnieki tajā uzgāja dažādus metāla un tekstila fragmentus, 901 podnieku darinājumu, 362 akmens traukus, 493 bultas, 305 krama darbarīkus, 60 koka darbarīkus, 45 vereten. Kameras-noliktavas sedza spāru segums. Ārējo sienu augstums – 7,62 m.
Džosera piramīdas komplekss. Akadēmiskā zinātne to uzskata par vecāko monumentālo būvi pasaulē.
Userkafa piramīda.
Teti piramīda. Sabrukusi, no 4.dinastijas laikiem.
Imhotepa kapene. Te esot, bet tā arī vēl nav atrasta.
Serapejs. Plaša apakšzemes nekropole nosaukta par godu ēģiptiešu dievam Serapīdam. Serapeju sagrāva kristieši 391.gadā kopā ar visu viņa milzīgo un unikālo seno rakstu bibliotēku. Daļu grāmatu spēja saglābt alķīmiķe Ipātija, kuru vēlāk nogalināja.
1852.gadā šo objektu atklāja franču arheologs Ogists Mariets. Viņš atraka 141 sfinksas aleju, kas savienoja divas svētnīcas.
Bez tam te tika atrasti arī tā sauktie svēto vēršu Āpiju kapi. Te atrodas milzīgākie sarkofāgi pasaulē: to svars ir no 70–100 t un vāki sver no 20–30 t. Zārku izmēri ir 2 m plati, vismaz 4 m gari un vairāk kā 3 m augsti. Tie pagatavoti no pulēta Asuānas granīta. Līdzīgi sarkofāgi atrodas arī Heliopolē, Bakarijā un Abusīrā.
Arheologi un neskaitāmie gidi stāsta, ka tajos kādreiz ir bijušas svēto vēršu Āpiju mūmijas, taču tas diez vai ir tiesa. Kad sarkofāgus atvēra, daļa no tiem bija tukša, bet citos bija bituma masa, sajaukta ar miljoniem sīksīku kaula šķembu.
Serapeja pēdējie celtniecības darbi bija notikuši vēl Ptolemaju laikos, kad darbi pēkšņi pārtraukti, jo viens no milzīgajiem melnajiem zārkiem tā arī palicis pie ieejas un nav aiznests līdz paredzētajai vietai.
Marieta nams. Pa labi no tā kāpņveida piramīda, pa kreisi Serapejs.
Augstmaņa Ti kaps. To atklāja Ogists Mariets netālu no Serapeja. Kaps bija vēl no laika pirms IV dinastijas. Kapenē bija stipri stilizēti un sīki detalizēti sienu zīmējumi – linu apstrādāšanas process, pļāvēji, ēzeļu dzinēji, kūlēji labības vētīšana. Attēlots viss kuģubūves process – zaru apciršana, dēļu apstrādāšana, darbošanās ar tesli, zveltni un kaltu. Ainas, kā Ti kungs brauc laivā pa Nīlu.
Ptahotepa kapene. Serapeja tuvumā.
Mereruka kapene. Serapeja tuvumā.
Zobārstu kapenes. Šo vietu pirmie rakņāt bija sākuši kapeņu izlaupītāji. Arheologi te atrada trijus faraona zobārstu kapus, kuri apglabāti pirms 4200 gadiem. Iespējams, tas bijs ārsts un divi viņa palīgi. Atklātas 2006.gadā.
Ka Hai kapenes. Tās nupat uzietas Sakārā. 4300 gadu vecas un būvētas no māla ķieģeļiem. Atrastas saglabājušās piecas koka statujas, kurās attēlots faraons Ka Hai un viņa sieva. Kapenēs bija arī divi upurēšanas galdi un viltus koka durvis, pa kurām iziet dvēselēm.
Unasa piramīda.
Haremhaba kapene. Atklāta 1975.gadā. Uzieti skaisti reljefi un sienu gleznojumi.
Ramzesa III kapene. XIX dinastija.
Zehemheta kapene.
II dinastijas kapsēta. Atrodas uz rietumiem no Zehemheta kapenes.
Pepa I piramīda. Atrodas Sakāras dienvidu daļā.
Pepa II piramīda. Atrodas Sakāras dienvidu daļā.
Kaut kur te uzieti mumificētu vanagu kapi.
Džedkāres Brīnišķīgā piramīda. Sakāras dienvidos.
Kuvija kapene. "L" formas Džedkāres Brīnišķīgā valdīšanas laika augstmaņa kapenes Sakāras dienvidos.
Saīsas perioda kapenes. Dziļi šahtveida apbedījumi. Atklājis itāļu arheologs Basanti. Atradis tajas 3,5 t smagu bazalta sarkofāga vāku pirmajā kapu kamerā, basanti atrada aizmūrētu eju. To atknibināja vaļā un sāka birt smiltis. To nevarēja apstādināt, tādēļ nolēma iztīrīt šahtu virs otras kameras, ko arī izdarīja. Iekļuva tanī kapu kamerā un arī tur bija sarkofāgsm, tikai tam virsū bija 20 t smags kaļakmens vāks. To nocēla nost, zem tā bija 3,5 t antropomorfs bazalta vāks un vēl zem tā mūmija - stipri sadalījusies. trešā kamera bija tāpat ar smiltīm.Tajaatrada alebastra kasti, daudz zeltītas statujas. Vāka noņemšana prasīja 5 dienas, tālāk bija zaļgana un ļoti skaists antropomorfs bazalta vāks. Noņemot vāku, tika bojāta mūmija.
Uz kameru sienām Piramīdu teksti, visai līdzigi Piramīdu tekstiem no Unasa piramīdas.
Anubisa svētnīca. Uz ZA no Džosera piramīdas.
1897.gadā franču arheologs Žaks Demorgans (Jacques de Morgan) publicēja Sakāras nekropoles karti, kurā bija iekļauts arī suņu katakombu plāns. Diemžēl tajā Demorgana darba daļā, kas saglabājusies līdz mūsdienām, nav atrodama sīkāka informācija ne par apakšzemes kapeņu atklāšanas laiku, ne arī par apstākļiem, kādos tika veikts atklājums. Arī citi pētnieki par suņu katakombām neizrādīja tikpat nekādu interesi. Demorgana zīmētājā kartē redzamas divas katakombas, no kurām mazākās, kas pēc 1992.gada zemestrīces ir plūstošo smilšu aizbērtas, tagad arheologiem nav pieejamas.
2011.gadā Sakāras nekropolē, pirmo reizi izdarot izrakumus apakšzemes suņu kapenēs, ēģiptiešu profesores Salimas Ikramas komanda kopā ar starptautisko pētnieku komandu, kuru vadīja Kārdifas universitātes profesors Pols Nikolsons, atklāja 8 miljonus suņu mūmiju. Nikolsons, kopā ar saviem kolēģiem, lielākajās katakombās pavadīja daudzas jo daudzas stundas, izpētot tās akmens sienas un tajās apbedīto dzīvnieku mūmijas.
Apakšzemes suņu kapenes, kuras visticamāk izveidotas IV gs.pmē., izcirstas eocēna iežos, kas izveidojušies pirms 56 miljoniem gadu. Tāpēc tas bija īpaši patīkams pārsteigums, kad katakombas griestos pētnieki pamanīja 48 miljonus gadu vecas, sen izmirušu jūras mugurkaulnieku fosīlijas.
kapenēs, kuras sastāv no 173 metrus gara centrālā tuneļa un sānu koridoriem, kurus izmērot, katakombas maksimālais platums sasniedz 140 metrus. Līdztekus suņu mūmijām (92%) apakšzemes kapenēs arheologi uzgāja arī mumificētus šakāļus, lapsas, vanagus, kaķus un mangustus.
Tuvāk - šeit.
Raksti.
Atklātas augsta Senās Ēģiptes V dinastijas laika ierēdņa kapenes un noskaidrots faraona Džedkāres sievas vārds.
Sakāras nekropolē Anubisa katakombās atrasti 8 miljoni suņu mūmiju.
Saites.
Senās Ēģiptes kultūras centri.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
