Sakāra
Senās valsts galvaspilsētas Memfisas nekropole, lielākā arheoloģiskā zona pasaulē šodien.
Iespējams, ka vārds cēlies no dieva Sokara. Savukārt arābu vēsturnieki apgalvo, ka nosaukums cēlies no kādas šeit dzīvojušas arābu cilts nosaukuma.
Atrašanās vieta. Ēģipte, 20 (vai 30?) km uz dienvidiem no Kairas, bet tikai 3 km uz dienvidiem no Abusīras. Aizņem 7x1,5 km lielu teritoriju.
Vēsture. Sakāras nekropole jau tūkstošiem gadu bija viena no svarīgākajām seno ēģiptiešu apbedījumu vietām. Pirms aptuveni 5000 gadiem tur, īpašās par mastabām sauktās kapenēs tika apglabāti augsta ranga mirušie.
Sakārā atrodas arī vairāku faraonu piramīdas. slavenākā no tām ir pasaulē senākā pakāpienu piramīda, kas paceļas virs III dinastijas faraona Džosera kapavietas. Šī piramīda, ko projektēja ģeniālais arhitekts un dziednieks Imhoteps, ir viens no nozīmīgākajiem Senās Ēģiptes arhitektūras pieminekļiem.
Sakāras nekropolē valdījis dzīvnieku kults. Svētceļnieki, kuri pirms vairāk nekā 2400 gadiem apmeklēja Sakāru, pirka dzīvnieku mūmijas un veltīja tās dieviem kā pateicības dāvanas. Ēģiptieši arī ticēja, ka mumificētie dzīvnieki kalpoja kā starpnieki starp cilvēku un dievu pasauli. Kucēni pavairoti, audzēti industriālos apmēros tikai kulta vajadzībām.
Atklāšana un izpēte. Sakāras drupu lauki bija vietējiem iedzīvotājiem izsenis pazīstami, tajos tika raktas senas skulptūras un citi artefakti, un tirgotas senlietu tirgos.
Pirmais zinātnieks, kas šeit veica pētījumus, bija Ogists Mariets. Klejodams pa Sakāras drupu laukiem, Mariets uzgāja kādu sfinksu kurai no smiltīm ārā rēgojās tikai galva. Viņš nolīga arābu srādniekus un galu galā atraka 141 tādu sfinksu, kas veidoja divas svētnīcas savienojošu aleju Serapeonā. Turpat viņš uzgāja arī svēto vēršu Āpiju kapus.
Šampoljons šeit atrada ķēniņa Unasa vārdu, un tūliņ nekļūdīgi datēja tā valdīšanu ar visagrāko laikmetu.
1897.gadā franču arheologs Žaks Demorgans (Jacques de Morgan) publicēja Sakāras nekropoles karti.
Te plašus atklājumus veicis Mariets.
Nezināmu kāpņveida piramīdu šeit 1954.gadā uzgāja ēģiptietis Zakarija Goneims.
Arheologi nekropolē ir atklājuši ne tikai simtiem kapavietu un sarkofāgu, bet arī mūmiju izgatavotāju darbnīcu un 16 metrus garu papirusu, kurā uzrakstīta seno ēģiptiešu “Mirušo grāmata.”
Ženēvas universitātes eģiptologa Filipa Kolombera vadībā 2022.gadā uzsākto franču un šveiciešu arheologu komandas izrakumu mērķis bija VI dinastijas faraona Pepi II un viņa sievu kapeņu tuvumā apbedīto augsta ranga valsts darbinieku kapavietu izpēte. Arheologu darbs vainagojās ar unikālu atklājumu – pirmo reizi arheoloģisko izrakumu vēsturē Sakāras nekropolē tika atrastas faraona personīgā ārsta kapenes, tuvāk - šeit.
Arhitektūra. Lielākā arheoloģiskā zona un nekropole pasaulē. Te pirmo reizi Ēģiptē (arī pasaulē?) parādās celtniecība no akmens.
Tās garums virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem ir ap 7 km. Šeit atrodami gandrīz visu Ēģiptes laikmetu kapakmeņi, te apbedīja pat grieķu laikā. Te ir pārstāvēti pirmo piramīdu arhitektūras paraugi – Adžibas piramīda.
Nekropoles centrs bija milzīgs ceremoniālais komplekss (upurēšanām un citām reliģiskajām ceremonijām), ko uzcēla faraona Džosera laikā. Laukuma malā atradās Nehenas, Nagādas un citu Ēģiptes pilsētu dievu svētnīcas. Pāri visam šai kompleksā slejas pirmā pakāpjveida piramīda – Džosera un Imhotepa kopdarbs.
Galvenā piramīdu grupa sastāv no trijām – Džosera, Userkafa un Teta piramīdām.
Aplūkojamie objekti.
Adžiba piramīda. I dinastijas faraons. Maza ķieģeļu kapene.
Divas I dinastijas kapsētas. Līdz mūsdienām saglabājušās apbrīnojami labas un neskartas.
Kapene Nr.3035. Bija izlaupītas sen pirms arheologu ierašanās. Taču zinātnieki tajā uzgāja dažādus metāla un tekstila fragmentus, 901 podnieku darinājumu, 362 akmens traukus, 493 bultas, 305 krama darbarīkus, 60 koka darbarīkus, 45 vereten. Kameras-noliktavas sedza spāru segums. Ārējo sienu augstums – 7,62 m.
Zabu kapene. S3111 mastaba. Te uziets slavenais šīfera disks.
Džosera piramīdas komplekss. Akadēmiskā zinātne to uzskata par vecāko monumentālo būvi pasaulē.
Userkafa piramīda.
Teti piramīda. Sabrukusi, no 4.dinastijas laikiem.
Imhotepa kapene. Te esot, bet tā arī vēl nav atrasta.
Serapeons. Plaša apakšzemes nekropole, kas nosaukta par godu ēģiptiešu dievam Serapīdam, svēto vēršu Āpiju mūmiju glabāšanas vieta. Te atrodas milzīgākie sarkofāgi pasaulē.
Svēto dzīvnieku nekropole. Ar laiku senēģiptiešiem kļuva garlaicīgi pielūgt tikai Āpiju un tie sadomāja vēl dažādus pavadošus citu dzīvnieku kultus. Piemēram, govs, kas dzemdējusi Āpiju, tika uzlūkota kā dieve Izīda (dievmāte!). Dievam Totam bija ibisa galva - tātad jāpielūdz ibiss, Horam vanaga galva - tātad jāpielūdz vanags. Tādejādi Sakārā tikai kādu kilometru no Serapiona tika izveidota milzīga svēto dzīvnieku nekropole - svētnīcas virszemē un katakombas pazemē. Te uzietas ap 5 miljoniem ibisu mūmijas, 500 000 plēsīgo putnu mūmijas, 500 paviānu mūmijas, 4000 statujas un ap 1000 rakstveida dokumentu dažādās valodās - senēģiptiešu, sengrieķu, aramiešu, koptu. Plēsīgo putnu apbedījumos uzieti lieli svētnīcas trauku un piedrumu komplekti.
Arheologi tās atraka XX gs. 2.pusē.
Svēto govju nekropole. Tādu XX gs. 60.gadu otrajā pusē uzgāja britu arheologa Voltera Braiena Emerija vadītā pētnieku komanda Sakāras ziemeļos. Briti uzgāja daudzu govju atliekas, liela daļa no tām linu bintēs - tās kapenu aplaupītāji savulaik izmetuši virszemē. Arheologi uzgāja govju figūras, kas atgādināja vēršu figūras no Āpiju kulta. Atrastie attēli un uzraksti bija veltīti Izīdai - Āpija mātei. V.B.Emerijs nosprieda, ka tuvumā jābūt katakombu apbedījumiem. Un patiesi - viņi uzgāja govju nekropoli.
Āpija mātes katakombas raka vaļā daudzus gadus. Pēc iekārtojuma visai līdzīga Serapeonam - pavisam te ir 19 apbedīšanas kameras, tām ir arkveida griesti. Tomēr šīs katakombas laika gaitā cietušas vairāk nekā Serapeons - griesti dažviet iebrukuši, visus sarkofāgus kapeņu aplaupītāji sadauzījuši gabalos. Laupītāji izlauzuši visu, arī glīto balto flīzējumu. dažās kamerās uzieti govju kauli un apzeltīti koka gabali, amuleti un krelles (tās, droši vien, rotājušas govju mūmijas).
Te uzietas daudz stēlas ar tekstiem, uzraksti uz sienām. Atšķirībā no svētajiem vēršiem, kuri visi bija Āpiji, govīm bija individuāli vārdi, kas uzieti uz katakombu stēlām - Taīsa, Gerigeta, Tentbasteta u.c.
Uz šejieni nevadā tūristus. uzziņai par šo objektu pieejams arheoloģisko atskaišu apkopojums ar melnbaltām fotogrāfijām - "The Sacred Animal Necropolis at North Saqqara The Mother of Apis Inscriptions."
Sarkofāgi. Visi sadauzīti gabalos. Atrodami lieli granīta gabali, daži ar slīpām virsmām - kā trapeces formas sarkofāgu vākiem. Spriežot pēc sarkofāgiem izveidotajiem padziļinājumiem grīdā, pēc izmēriem ie bijuši nedaudz mazāki par Serapeona sarkofāgiem. Tie varētu vidēji svērt 24 t un vāks - 14 t.
Stēlas. Tajās sīkāka informācija, piemēram, par darbiem, kas tikuši veikti katakombās - kapu kameru ierīkošana, sarkofāgu pārvietošana, govju apbedīšana. Uz stēlām bija norādīts darbinieku skaits un tiem izsniegtā pārtika, eļļas un apģērbs. Piemēram, uz k;adas stēlas rakstīts, ka tādā un tādā datumā, faraona Aleksandra III valdīšanas 5.gadā (327.g.pmē. 10.maijā), kas dzīvais Āpijs un tā māte Taīsa bijuši Memfisas svētnīcā, akmeņkaļi transportējuši Āpija mātes sarkofāgu uz tās apbedījuma vietu. Tālāk tiek uzskaitīti vairāku akmeņkaļu un to vecāku vārdi un pavēstīts, ka ik dienas par darbu tie saņēmuši 4 izceptas maizes, 5 mērus graudu, 1 un 1/4 mēru sudraba naudas, gaļu un apģērbu. Vēl papildus 1 un 1/4 mēru sudraba naudas, kad vilkuši sarkofāgu katakombu iekšpusē (laikam jau tas bija atbildīgs un sarežģīts darbs).
Citā stēlā sacīts, kas sarkofāgu pārvietojuši 10 dienas un par to saņēmuši 30 dienu pārtikas devas.
No citām stēlām vēl uzzināts, ka sarkofāga transportēšanā piedalījušies 30 vīri.
Spriežot pēc uzrakstiem uz stēlām, vecākais govs apbedījums noticis 393.g.pmē. Jaunākais apbedījums noticis 41.g.pmē, tātad īsi pirms Ptolemaju dinastijas valdīšanas beigām jau Kleopatras VII valdīšanas laikā. Vidēji vienu govi glabāja reizi 10-20 gados.
Gan govju katakombu, gan Serapeona katakombu stēlās bieži vien atrasti vienādi akmeņkaļu vārdi - tātad tie strādājuši abos objektos.
Gaismēkļi. Galerijas sienās ir nišas gaismēkļiem. Dažās no tiem saglabājušies kvēpi. Sienās meiseļu atstātas pēdas. Tās izpētot, arheologi daudz ko uzzināja par metodēm, ar kādām Senajā Ēģiptē veidotas katakombas. Pētnieki uzskata, ka katakombas vienlaicīgi kalpojusas arī kā akmenslauztuves - apakšzemē izcirstie akmens bloki tika izmantoti virszemes svētnīcu būvēšanai (racionāli!).
Marieta nams. Pa labi no tā kāpņveida piramīda, pa kreisi Serapeons.
Augstmaņa Ti kaps. To atklāja Ogists Mariets netālu no Serapeja. Kaps bija vēl no laika pirms IV dinastijas. Kapenē bija stipri stilizēti un sīki detalizēti sienu zīmējumi – linu apstrādāšanas process, pļāvēji, ēzeļu dzinēji, kūlēji labības vētīšana. Attēlots viss kuģubūves process – zaru apciršana, dēļu apstrādāšana, darbošanās ar tesli, zveltni un kaltu. Ainas, kā Ti kungs brauc laivā pa Nīlu.
Ptahotepa kapene. Serapeona tuvumā.
Mereruka kapene. Serapeona tuvumā.
Zobārstu kapenes. Šo vietu pirmie rakņāt bija sākuši kapeņu izlaupītāji. Arheologi te atrada trijus faraona zobārstu kapus, kuri apglabāti pirms 4200 gadiem. Iespējams, tas bijs ārsts un divi viņa palīgi. Atklātas 2006.gadā.
Ka Hai kapenes. Tās nupat uzietas Sakārā. 4300 gadu vecas un būvētas no māla ķieģeļiem. Atrastas saglabājušās piecas koka statujas, kurās attēlots faraons Ka Hai un viņa sieva. Kapenēs bija arī divi upurēšanas galdi un viltus koka durvis, pa kurām iziet dvēselēm.
Unasa piramīda.
Haremhaba kapene. Atklāta 1975.gadā. Uzieti skaisti reljefi un sienu gleznojumi.
Ramzesa III kapene. XIX dinastija.
Zehemheta kapene.
II dinastijas kapsēta. Atrodas uz rietumiem no Zehemheta kapenes.
Pepa I piramīda. Atrodas Sakāras dienvidu daļā.
Pepa II piramīda. Atrodas Sakāras dienvidu daļā.
Kaut kur te uzieti mumificētu vanagu kapi.
Džedkāres Brīnišķīgā piramīda. Sakāras dienvidos.
Kuvija kapene. "L" formas Džedkāres Brīnišķīgā valdīšanas laika augstmaņa kapenes Sakāras dienvidos.
Hendžera piramīda. Sakāras dienvidos.
Saīsas perioda kapenes. Dziļi šahtveida apbedījumi. Atklājis itāļu arheologs Basanti. Atradis tajas 3,5 t smagu bazalta sarkofāga vāku pirmajā kapu kamerā, basanti atrada aizmūrētu eju. To atknibināja vaļā un sāka birt smiltis. To nevarēja apstādināt, tādēļ nolēma iztīrīt šahtu virs otras kameras, ko arī izdarīja. Iekļuva tanī kapu kamerā un arī tur bija sarkofāgsm, tikai tam virsū bija 20 t smags kaļakmens vāks. To nocēla nost, zem tā bija 3,5 t antropomorfs bazalta vāks un vēl zem tā mūmija - stipri sadalījusies. trešā kamera bija tāpat ar smiltīm.Tajaatrada alebastra kasti, daudz zeltītas statujas. Vāka noņemšana prasīja 5 dienas, tālāk bija zaļgana un ļoti skaists antropomorfs bazalta vāks. Noņemot vāku, tika bojāta mūmija.
Uz kameru sienām Piramīdu teksti, visai līdzigi Piramīdu tekstiem no Unasa piramīdas.
Anubisa svētnīca. Uz ZA no Džosera piramīdas.
1897.gadā franču arheologs Žaks Demorgans (Jacques de Morgan) publicēja Sakāras nekropoles karti, kurā bija iekļauts arī suņu katakombu plāns. Diemžēl tajā Demorgana darba daļā, kas saglabājusies līdz mūsdienām, nav atrodama sīkāka informācija ne par apakšzemes kapeņu atklāšanas laiku, ne arī par apstākļiem, kādos tika veikts atklājums. Arī citi pētnieki par suņu katakombām neizrādīja tikpat nekādu interesi. Demorgana zīmētājā kartē redzamas divas katakombas, no kurām mazākās, kas pēc 1992.gada zemestrīces ir plūstošo smilšu aizbērtas, tagad arheologiem nav pieejamas.
2011.gadā Sakāras nekropolē, pirmo reizi izdarot izrakumus apakšzemes suņu kapenēs, ēģiptiešu profesores Salimas Ikramas komanda kopā ar starptautisko pētnieku komandu, kuru vadīja Kārdifas universitātes profesors Pols Nikolsons, atklāja 8 miljonus suņu mūmiju. Nikolsons, kopā ar saviem kolēģiem, lielākajās katakombās pavadīja daudzas jo daudzas stundas, izpētot tās akmens sienas un tajās apbedīto dzīvnieku mūmijas.
Apakšzemes suņu kapenes, kuras visticamāk izveidotas IV gs.pmē., izcirstas eocēna iežos, kas izveidojušies pirms 56 miljoniem gadu. Tāpēc tas bija īpaši patīkams pārsteigums, kad katakombas griestos pētnieki pamanīja 48 miljonus gadu vecas, sen izmirušu jūras mugurkaulnieku fosīlijas.
kapenēs, kuras sastāv no 173 metrus gara centrālā tuneļa un sānu koridoriem, kurus izmērot, katakombas maksimālais platums sasniedz 140 metrus. Līdztekus suņu mūmijām (92%) apakšzemes kapenēs arheologi uzgāja arī mumificētus šakāļus, lapsas, vanagus, kaķus un mangustus.
Tuvāk - šeit.
Faraona ārsta kapenes. Ženēvas universitātes eģiptologa Filipa Kolombera vadībā 2022.gadā uzsākto franču un šveiciešu arheologu komandas izrakumu mērķis bija VI dinastijas faraona Pepi II un viņa sievu kapeņu tuvumā apbedīto augsta ranga valsts darbinieku kapavietu izpēte. Arheologu darbs vainagojās ar unikālu atklājumu – pirmo reizi arheoloģisko izrakumu vēsturē Sakāras nekropolē tika atrastas faraona personīgā ārsta kapenes. Tuvāk par atradumu - šeit.
Mūmiju gatavošanas darbnīca. Tāda arī esot atklāta.
Raksti.
Atklātas augsta Senās Ēģiptes V dinastijas laika ierēdņa kapenes un noskaidrots faraona Džedkāres sievas vārds.
Sakāras nekropolē Anubisa katakombās atrasti 8 miljoni suņu mūmiju.
Senās Ēģiptes zinātne un maģija: Teti Neb Fu mastaba un ārsta amata loma faraonu galmā.
Saites.
Zabu disks.
Sakāras ķēniņu saraksts.
Senās Ēģiptes kultūras centri.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
