Noklusētā un aizmirstā vēsture
Oskars Krīgers. Beļģu politiķa un militārā darbinieka Leona Degrelles (1906.–1994.g.) biogrāfija
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 10 Novembris 2024 00:00
- Autors Redaktors
- 276 skatījumi
Vēstures zinātņu maģistrs Oskars Krīgers turpina savu II Pasaules karam veltīto lekciju ciklu, šoreiz stāstot par beļģu politiķi un militāro darbinieku Leonu Degrelli (1906.-1994.g.). Mums viņš varētu būt sevišķi interesants tādēļ, ka karojis Igaunijas teritorijā 1944.gada rudenī.
In memoriam Miervaldis Kalniņš (27.11.1938. – 01.10.2024)
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 24 Oktobris 2024 00:27
- Autors Redaktors
- 372 skatījumi
Šā gada 1.oktobrī Viņsaulē aizgājis dzejnieks, disidents, domātājs un kristietis Miervaldis Kalniņš. Portālu Aliens.lv ar viņu saistīja sadarbība kopš 2009.gada, kad Miervaldis sāka publicēšanos mūsu vietnē ar pirmo rakstu - Enerģētiskā sprauga. Aliens.lv lasītāji pazīst viņu ar segvārdu Golems.
Kauču sila laupītāji
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 14 Oktobris 2024 00:00
- Autors Valters Grīviņš
- 365 skatījumi
Vēl 1930.-tajos gados visā Vidzemē, bet jo īpaši Pierīgā ir labi zināmi un tiek stāstīti nostāsti par tā sauktajiem Kauču sila laupītājiem. Par Kauču silu sauca gan mežu masīvu pie vecā, gan pie jaunā Kauču kroga. Tomēr, kā rāda avoti, galvenokārt šie stāsti saistījās ar notikumiem, kas, sākot no XIX gadsimta vidus līdz pat 1920.-tajiem gadiem, risinājušies nevis pie vecā lielceļa, kas garām Baltezera Kauču krogam un cauri turienes Kauču silam veda uz Iļķenes pārceltuvi, bet pie jaunās šosejas. Tāpat arī jāpiezīmē, ka Kauču sils gan, iespējams, bija viena no bīstamākajām, bet ne vienīgā vieta, kur ceļiniekus mazapdzīvotajā, plašo mežu ieskautajā apvidū, kam no Inčukalna līdz Rīgai taisnā līnijā bija cauri izvilkta Vidzemes šoseja, varēja apdraudēt laupītāji.
Pētījums: kokaīna lietošana Eiropā aizsākusies jau XVII gadsimtā
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 01 Oktobris 2024 22:06
- Autors Redaktors
- 407 skatījumi
Milānas universitātes zinātnieki atklājuši kokaīna pēdas divu pilsētas slimnīcas kapenēs XVII gadsimtā apglabāto indivīdu smadzeņu audos. Izdevuma “Journal of Archaeological Science” 2024.gada oktobra numurā publicēta pētījuma rezultāti liek pārskatīt kokaīna lietošanas sākumu Eiropā, ko līdz šim attiecināja uz XIX gadsimtu.
Oskars Krīgers. Padomju Savienības loma II Pasaules kara izraisīšanā.
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 19 Augusts 2024 00:00
- Autors Redaktors
- 663 skatījumi
Vēstures zinātņu maģistrs Oskars Krīgers kā pirmo no savām publiski lasītajām lekcijām runā par Padomju Savienības lomu II Pasaules kara izraisīšanā.
Viļņas plāksnītes mīkla: vai atrasts lietuviešu senraksta paraugs?
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 14 Marts 2024 22:06
- Autors Redaktors
- 1441 skatījumi
Lietuvas Dižkunigaišu pils muzejā Viļņā kopš pagājušā gada ir izstādīta noslēpumaina, ar XIII–XIV gadsimtu datēta plāksnīte, kurā iegravētas pagaidām neatšifrētas zīmes, kas, iespējams, ir pirmā liecība par senlietuviešu rakstības pastāvēšanu.
Oskars Krīgers. Igauņu leģiona dibināšana un kaujas Austrumu frontē (1942.-1945.g.)
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 28 Augusts 2023 22:35
- Autors Redaktors
- 2780 skatījumi
Šobrīd aprit 81.gads, kopš 1942.gada augustā tika dibināts Igauņu leģions, kura mērķis, līdzīgi Latviešu leģionam. bija apturēt uzbrūkošo Sarkano armiju, lai nepieļautu padomju okupācijas režīma atgriešanos. Savukārt igauņu leģionāru piemiņas pasākumi liecina, ka II Pasaules kara vēstures ziņā latviešiem un igauņiem kopīgā netrūkst. Pie tam jāatzīmē, ka toreiz igauņu un latviešu leģionāri bija ieroču brāļi, jo cīnījās pret kopīgu ienaidnieku. Tomēr paradokss ir tāds, ka Latvijā informācijas par igauņu cīņu pret boļševismu praktiski nav. Tāpēc ir nepieciešams sniegt nelielu izklāstu par Igauņu leģiona vēsturi.
Sakāras putns - piekūna tēls vai planiera modelis?
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 13 Novembris 2021 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 6767 skatījumi
Viena no aizraujošākajām alternatīvas vēstures idejām ir doma, ka seno civilizāciju rīcībā bijušas kādas augsti attīstītas, bet vēlāko cilvēku paaudžu nozaudētas tehnoloģijas. Tādi autori kā, piemēram, Ērihs fon Dēnikens un Deivids Hetčers Čaildress ieguva pasaules slavu ar savām teorijām par seno astronautu vizītēm uz Zemes pirms vairākiem tūkstošiem gadu, par aizmirstām supertehnoloģijām un futūriskām, aizvēsturiskos laikos eksistējušām civilizācijām, kuras pazudušas, neatstājot tikpat kā nekādu pēdu. Kā viens no zudušo tehnoloģiju piemēriem alternatīvas vēstures autoru darbos tiek minēts Sakāras putns, kurš it kā esot līdzīgs lidmašīnai vai planierim.
Grems Henkoks: pirms 13 000 gadiem uz Zemi nokritusi komēta iznīcināja augsti attīstītu civilizāciju
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 20 Augusts 2021 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 8250 skatījumi
Bijušais britu žurnālists un viens no pazīstamākajiem alternatīvās vēstures pētnieku pārstāvjiem Grems Henkoks savā jaunajā grāmatā „Magician of the Gods,” kura pie lasītājiem varētu nonākt šī gada septembrī, apgalvo, ka kāda komēta, pirms 13 000 gadiem saduroties ar Zemi, šeit iznīcināja senu, ļoti attīstītu civilizāciju.
Juris Zaķis. Kā Roņu sala tika igauņiem
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 23 Aprīlis 2021 00:00
- Autors Aliens.lv
- 4924 skatījumi
Latvieši joprojām izjūt nostalģiju pēc Roņu salas, kurai pēc „tiesas un taisnības” vajadzēja būt mūsējai. Kāpēc mūsējai?
Pirmkārt, jau sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ – tā atrodas Rīgas jūras līcī tuvāk Latvijas nevis Igaunijas krastiem. Turklāt, novelkot taisnu līniju no Ainažiem uz Irbes jūras šaurumu, tā atrodas mūsu pusē, tātad ūdeņos, kuriem pēc starptautiskajiem noteikumiem vajadzētu būt mūsu teritoriālajiem ūdeņiem. Interesanti, ka balstoties uz šādiem formālas loģikas apsvērumiem, savā laikā ASV izdota karte, kurā sala iezīmēta Latvijas robežpusē - karte tiek glabāta salas muzejā.
Otrkārt, vēsturiski roņsaliešu dzīve gadsimtiem ilgi vairāk ir bijusi saistīta ar Latvijas nevis Igaunijas teritoriju. Livonijas laikā sala ir bijusi Rīgas domkapitula īpašums, no 1434.gada tā piederēja Kurzemes-Piltenes bīskapijai un to pārvaldīja Ģipkas soģis. Salinieku krimināllietas izsprieda Kurzemes tiesa, draudzes mācītājs dzīvoja Kurzemē (Ārdavā). No 1621. līdz 1660.gadam sala piederēja Kurzemes hercogistei. Pēc Ziemeļu kara tā ietilpa Vidzemes guberņā. 1783.gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā Vidzemes guberņa tika sadalīta deviņos apriņķos. Roņu sala ietilpa Sāmsalas (Ārensburgas) apriņķī, taču neskatoties uz to, šajā laikā un arī vēlāk līdz pat Otrajam pasaules karam salinieku saimnieciskā dzīve tradicionāli bija saistīta ar Rīgas tirgu. 1911.gadā ierīkotā telegrāfa stacija uzturēja sakarus ar Rīgu.