Eiropa
Datorsimulācija apstiprina, ka bronzas laikmeta ziemeļnieku kuģi varēja droši šķērsot atklātu jūru
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 22 Aprīlis 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 226 skatījumi
Līdzīgi kā Vidusjūrā, arī Baltijas un Ziemeļjūrā regulāra kuģošana aizsākās bronzas laikmetā, kad ap 1750.g.pmē. mūsdienu Dānijas, Dienvidzviedrijas un Dienvidnorvēģijas piekrastes teritorijās izveidojās Skandināvijas bronzas laikmeta kultūra, kuru raksturoja jauna ideoloģija, vietējās metalurģijas pastāvēšana, sabiedrības noslāņošanās, varas elišu un varas centru veidošanās un tāltirdzniecība bronzas izejvielu, dārgmetālu un dažādu statusa preču iegūšanai un apmaiņai. Nozīmīga loma tirdzniecībā bija gan zemes, gan jūras ceļiem.
Vīnu agrā bronzas laikmeta Trojā dzēra visu kārtu ļaudis
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 01 Aprīlis 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 392 skatījumi
Homēra varoņeposi “Īlija” un “Odiseja,” kā arī Vergīlija “Eneīda” neapšaubāmi ir vieni no galvenajiem antīkās pasaules un vēlāk Rietumeiropas kultūras tekstiem. To centrā gan tieši, gan netieši atrodas Trojas karš, kura norisēs un tā dalībnieku runās un rīcībās atklājas sava laika reliģija, kultūra, sabiedrības iekārta, ideāli, tiecības, alkas, tikumi, netikumi, paradumi...
Polijā atklātas no meteorītu dzelzs pirms vairāk nekā 2600 gadiem izgatavotas rotas
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 20 Marts 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 468 skatījumi
Poļu un franču zinātnieku komanda, izpētot Silēzijas vojevodistes Čestohovas pilsētas muzejā Dienvidpolijā glabātus divu Viduseiropas agrā dzelzs laikmeta kapulauku (Čestohova-Rakova un Čestohova-Mirova) izrakumu materiālus, atklājusi vairākas no meteorītu dzelzs izgatavotas rotaslietas. Raksts par atklājumu publicēts izdevumā “Journal of Archaeological Science: Reports.”
Ar MS palīdzību gūts ieskats vienā no Herkulānas neatvērtajiem papirusiem
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 10 Marts 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 711 skatījumi
Vienīgā Eiropas aktīvā vulkāna – Vezuva – mūsu ēras 79.gada izvirdumā spēji apraktās romiešu pilsētas – Pompejas un Herkulāna – tika iekonservētas laikā. Ar visu, kas tajās tobrīd atradās – iedzīvotājiem, kuri nepaspēja aizbēgt, mājokļiem ar to iedzīvi, tirgotavām ar to precēm, tempļiem... Vulkānisko pelnu un lavas pārklāto pilsētu atrakšana sākās XVIII gadsimtā. Par vienu no vērtīgākajiem Herkulānas atradumiem zinātnieki uzskata tā saukto Papirusu villu, kurā 1752.gadā tika uzieta ļoti plaša papirusu ruļļu bibliotēka. Izrakumi Papirusu villā turpinājās līdz 1765.gadam un tad atkal tika atsākti 1980.gados. Vēl joprojām nav izpētīti ap 3000 kvadrātmetri villas teritorijas. Pieļauj, ka šī ārkārtīgi greznā, ar kultūras un mākslas priekšmetiem pārpilnā savrupmāja piederējusi Jūlija Cēzara patēvam, senatoram Pizonam Cesonīnam. Pavisam Papirusu villā tika atrasti vairāk nekā 1800 pārogļojošies vīstokļi.
Jauns pētījums apstiprina vēlā paleolīta kanibālu dzīres Dienvidpolijas alā
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 01 Marts 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 529 skatījumi
Jauns, žurnālā “Nature Scientific Reports” publicēts pētījums apstiprina citu autoru iepriekš izteiktos uzskatus par kanibālisma pēdām uz Mazickas alā atrastām vēlā paleolīta cilvēku atliekām Polijā.
Vai mīts par Ragnarjoku radies VI-VII gadsimta vulkāniskās ziemas laikā?
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 10 Februāris 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 852 skatījumi
Ragnarjoks (no īslandiešu “dievu liktenis”) ir senziemeļnieku mītoloģijas galvenais eshatoloģiskais notikums – dievu un visas pasaules bojāeja pēc dievu pēdējās kaujas ar htoniskajiem briesmoņiem. Ragnarjoku ievada vai ar to vienlaikus notiek Trīsgadu vai milžu ziema (Fimbulvetr), kad briesmoņi norij Sauli un Mēnesi. “Dievu dziesmās” iekļautajā “Zintnieces pareģojumā” no Edas stāstīts, ka “Saule kļūst melna,” zvaigznes krīt no debesīm, notiek zemestrīce, dreb pasaules koks Igdrasils, zeme nogrimst jūrā. Ragnarjoks tomēr nav galīga iznīcība – tai seko atjaunošanās un jauna cilvēces atdzimšana.
Senākie cilvēki Eiropā ieradušies jau pirms gandrīz 2 miljoniem gadu
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 30 Janvāris 2025 00:00
- Autors Redaktors
- 531 skatījumi
Jauns, žurnālā “Nature” publicēts pētījums atvirza senāko cilvēku - arhantropu ierašanos Eiropā uz 1,95 miljonu gadu senu pagātni. Pētījumā analizētas Rumānijā atrastas dzīvnieku kaulu atliekas ar griezumu pēdām. Līdz šim senākās liecības par arhantropu klātbūtni Eiropā bija ar 1,8 miljonu gadu vecumu datēti skeletu atradumi Dmanisā, Gruzijā.
Polijā atklāj bērna – "vampīra" kapu
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 18 Septembris 2024 00:00
- Autors Redaktors
- 1404 skatījumi
Polijā atrasts kārtējais "vampīra" kaps. Šoreiz tas ir bērna apbedījums, kas uziets Helmas pilsētā (Chełm) Dienvidaustrumpolijā, netālu no robežas ar Ukrainu.
Dāņu students atrod vērtīgu vīkingu laikmeta sudrablietu depozītu
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 12 Septembris 2024 00:00
- Autors Redaktors
- 1265 skatījumi
Orhūsas universitātes arheoloģijas students, 22 gadus vecais Gustavs Brunsgārds, pārstaigājot ar metālu detektoru lauku pie Elstedas netālu no Kopenhāgenas, atrada 7 vīkingu laikmeta sudraba aproces (attēlā), kas sniedz jaunas ziņas par skandināvu starptautiskajiem sakariem.
Vīkingu sabiedrības caur vardarbības prizmu: Norvēģijas un Dānijas salīdzinājums
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 05 Septembris 2024 00:00
- Autors Redaktors
- 1339 skatījumi
Izdevuma “Journal of Anthropological Archaeology” 2024.gada septembra numurā publicēts raksts par pētījumu, kurā, ar starpdisciplinārām metodēm, salīdzinot vīkingu laikmeta Norvēģiju un Dāniju, tiek pārbaudīta zinātniskajā literatūrā iepriekš izteikta un patiesībā jebkuram domājošam cilvēkam loģiski izsecināma atziņa, ka, pieaugot varas centru autoritātei, sabiedrībā tiek ierobežota vardarbība. Kā vardarbības indikatori tiek izmantoti dati par skeleta traumām apbedījumos un ieroču daudzums sabiedrībā. Savukārt, sociālās diferenciācijas jeb sabiedrības hierarhisko kāpņu stāvuma noteikšanai tiek salīdzināti ieraksti rūnakmeņos, tajos meklējot dažādus statusu apliecinošus apzīmējumus, un monumentālās būves, kuru izveidošana nav iespējama bez atbilstošas, plašākā mērogā rīcībspējīgas varas darbaspēka organizēšanai. Lai gan pētījuma rezultāti attiecībā uz varas konsolidācijas un koncentrēšanas saistību ar vardarbības ierobežošanu sabiedrībā nebija pārsteidzoši un sākotnējais pieņēmums tika apstiprināts, tā gaitā noskaidrotais paplašina mūsu zināšanas par vīkingu laikmeta skandināvu sabiedrībām, bet izmantotās metodiskās pieejas varētu būt noderīgas arī Latvijas un Austrumbaltijas dzelzs laikmeta un agro viduslaiku izpētē.
