Atradumi Melnā akmens svētnīcā Forumā liecina: Roma apdzīvota līdz pat 150 gadus senāk nekā iepriekš domāts

"Mūžīgā septiņu pakalnu pilsēta," kas jau tagad ierindojas starp nepārtraukti ilgstošāk apdzīvotajām vietām Eiropā, savus pirmsākumus rod, iespējams, pat pusotru gadsimtu senāk nekā līdz šim uzskatīts. Par to liecina neseno arheoloģisko pētījumu laikā Romas Forumā iegūto senlietu un atsegto struktūru datējums.

Veicot izrakumus Melnā akmens (latīņu - Lapis Niger) svētvietā, kas atrodas Forumā, līdzās 203.g. uzceltajai imperatora Septīmija Sevēra triumfa arkai un blakus uz VIII gs.pmē. attiecinātajam Vulkanālijam (Vulkānam veltīta svētnīca), kuri kopā veido vienīgo saglabājušos Komīcija, senākās, starp Palatīna un Kapitolija pakalniem novietotās tautas sapulču vietas, daļu, itāļu arheologi atraka senu no tufa, vulkāniskā akmens, būvētas sienas fragmentu un tam blakus - keramikas lauskas un graudus.

Lasīt tālāk...

Karaīmi – tautība, sekta vai modus vivendi?

Reti kam ārpus etnogrāfu un vēsturnieku aprindām būs pazīstams karaīmu vārds. Tomēr šī, šodien nelielā, etniski un reliģiski savdabīgā kopiena, tās izcelšanās apstākļi joprojām gan rosina zinātnieku un publicistu polemiku, gan glabā atslēgas svarīgu Austrumeiropas vēstures un etnoloģijas problēmu risināšanai.

Lasīt tālāk...

Noteikta precīzāka Stounhendžas zilo akmeņu izcelsmes vieta

Vissarežģītākās megalītu laikmeta būves ir kromlehi. Pats iespaidīgākais no tiem ir Stounhendža, kas atrodas Solsberijas līdzenumā, Viltšīras grāfistē, Anglijas dienvidos. Līdztekus daudzām teorijām par akmens apļa izmantošanas patiesajiem mērķiem arheologi ilgu laiku bija diskutējuši arī par to, kādā veidā tas būvēts, ņemot vērā, ka daļa no Stounhendžas celtniecībā izmantotajiem klints bluķiem - tā sauktie zilie akmeņi - uz Solsberijas līdzenumu nogādāti, pārvarot 222 kilometru lielu attālumu, no Preslija (Preseli) kalniem Velsas rietumos.

Jauns, žurnālā Archeology Science šī gada februāra mēneša numurā publicēts pētījums norāda precīzāku šo akmeņu izcelsmes vietu, pievedot kādu soli tuvāk pasaulslavenā megalītu kompleksa noslēpuma atrisinājumam. Saskaņā ar šo pētījumu, 55% akmeņu nākuši no iežu atseguma, kas atrodas 3 km tālāk uz ziemeļiem no klintīm, kuras par Stounhendžas zilo akmeņu (bluestones) izcelsmes vietu 1923.gadā atzina britu ģeologs Herberts Henrijs Tomass. 

Lasīt tālāk...

Iznika ezera dibenā atrod senas bizantiešu bazilikas drupas

Nogrimusī Atlantīda atrasta Iznika ezera dibenā Bursas provincē Turcijā! Tas, protams, ir joks... Toties ziņa par šī ezera dzelmē atrastajām, nogrimušas agrīnā perioda bizantiešu bazilikas drupām ir patiesa. 

Lasīt tālāk...

Arheologi “Vācijas Stounhendžā” atrod liecības par cilvēku upurēšanu

Arheologi, izdarot izrakumus neolīta beigās un agrā bronzas laikmetā uzceltajā, Stounhendžai līdzīgajā apļveida būvju kompleksā, kas atrodas netālu no Pemeltas (Pömmelte) ciemata, 136 km uz dienvidrietumiem no Berlīnes, atrada liecības par šajā laikā notikušiem cilvēku upurēšanas gadījumiem.

Lasīt tālāk...

Sardu iedzīvotāji pirms 2000 gadiem ar olu čaumalām centās aizsargāties pret dēmoniem

Kā nodrošināties pret zemestrīcēm seismiski nestabilos apvidos? Mūsdienās, kad zinām, ka to iemesls ir Zemes plātņu kustība, galvenais risinājums ir īpaši izturīgas būves. Taču senāk daudzi cilvēki domāja, ka tādas dabas katastrofas kā zemestrīces izraisa nevis ģeodinamiski procesi, bet pārdabiski spēki - dievi, gari un dēmoni, no kuru dusmām var izvairīties vai nu pildot to gribu vai arī veicot īpašas, sakrāli manipulatīvas darbības. Arī seno Sardu iedzīvotāji Mazāzijā, kā liecina nesen izdarīti atklājumi, atjaunojot savus mājokļus pēc postošās 17.gada zemestrīces, centās tos aizsargāt pret iespējamajiem nākotnes apdraudējumiem ar maģijas paņēmieniem - novietojot zem atjaunojamās ēkas grīdas monētu, rīku un olu čaumalu ziedojumus.

Lasīt tālāk...

“Grifa karavīra” kapā atrastais mīnojiešu gredzens liek pārrakstīt bronzas laikmeta grieķu mākslas vēsturi

2015.gada maijā arheologu pāris Džeks Deivs un Šarona Stokere no Cincinati universitātes, olīvu birzī Pīlā, netālu no Nestora pils, Grieķijas DR, atraka neskartas, labi saglabājušās 3500 gadus vecas bronzas laikmeta karavīra kapenes, kuru saturs būtiski maina mūsu līdzšinējās zināšanas par Grieķijas civilizācijas dzimšanu (Sk.: “Grieķijā atrastas neparastas, 3500 gadu senas, sabiedrības virsslānim piederoša Mikēnu kultūras karavīra kapenes”, aliens.lv, 21.12.2015.). 

Lasīt tālāk...

Izrakumos Hierapolē atrod 'elles vārtu sargu' statujas

Itāļu arheologi, kuriem, strādājot mūsdienu Turcijas robežās kādreiz ietilpstošās sengrieķu Pergāmas valsts svētās pilsētas Hierapoles teritorijā, šī gada pavasarī pēc ilgākiem meklējumiem beidzot izdevās uziet leģendāro "elles vārtu" īsto atrašanās vietu (sk. "Turcijā atrasti sengrieķu "elles vārti"", aliens.lv, 31.03.2013.), turpinot izrakumus, tagad atseguši divu mītisko Viņsaules vārtu sargu - trīsgalvu suņa Cerbera un čūskas - statujas.

Lasīt tālāk...

Nesen uzietajās etrusku kapenēs atrastais princis tomēr izrādās... princese

Šī gada septembrī itāļu arheologiem neticami paveicās - 50 km uz ziemeļiem no Romas, Tarkvīnijā, Toskānas vidienē, Etrūrijas sirdī, veicot izrakumus seno etrusku aristokrātijas kapulaukā viņi atrada līdz šim nezināmu un, pats galvenais, netraucētu kapu.

Vadoties pēc bagātīgajām, par mirušo augsto statusu liecinošajām kapa piedevām, kas atradās blakus divu skeletu atliekām, identificēšanai galvenokārt izmantojot šķēpu un rotu lādīti, pētnieki noteica, ka uz platākās platformas kapa kreisajā pusē atrodas vīrietis, domājams etrusku princis, bet blakus, domājams, guļ viņa sieva. Tomēr jau pavisam drīz, pēc tam, kad bija veikta kaulu atlieku osteoloģiskā analīze, izrādījās, ka apbedīto cilvēku dzimums, vadoties pēc vispārējām analoģijām, šoreiz noteikts kļūdaini - kopā ar šķēpu bija guldīta 35 līdz 40 gadu vecumā mirusi sieviete, bet viņai blakus, uz šaurākās platformas atradās ap 20-25 gadus veca vīrieša sadedzinātās atliekas. 

Lasīt tālāk...

Pētījums: aškenāzu žīdi pa mātes līniju cēlušies no Itālijas

Publiski uzdots jautājums - vai kāda persona pieder jeb nepieder žīdu tautībai - daudzviet Rietumeiropā un nu jau arī Latvijā nereti var tikt iztulkots labākajā gadījumā kā netaktiska, politnekorekta uzvedība, bet sliktākajā - kā pretžīdiskas vai pat nacistiskas nostājas izpausme. Tomēr pavisam citādāk ir Izraēlā - katram, kas saskaņā ar kneseta 1950.gadā pieņemtā "Atgriešanās likuma" piedāvātajām iespējām vēlas iegūt šīs valsts pilsonību un ar to saistītās daudzās privilēģijas, ir jāpierāda sava žīdiskā izcelsme. Savukārt to Izraēlas valsts izprot atbilstoši ortodoksālo un konservatīvo judaistu traktējumam (resp. - vadoties pēc torā, talmūdā un rabīnu sniegtajos talmūda komentāros rodamajiem reliģiskajiem likumiem), kas "Atgriešanās likuma" 4B. punktā izteikts šādi: "Šī likuma ietvaros, "žīds" nozīmē personu, kas vai nu piedzimusi žīdu mātei (Jewish mother) vai pārgājusi judaismā un, kas nav piederīga nevienai citai reliģijai." Tajos gadījumos, kad pilsonības piešķiršanas lūgumu iesniegusī persona kvalificējas kā Izraēlas pilsonis, taču valsts un ortodoksālo rabīnu skatījumā nav žīds (žīda bērns un mazbērns (t.i. - ja māte nav žīdiete), žīda sieva (nežīdiete), žīda bērna un mazbērna sieva), tai jārēķinās, ka saņems krietni mazāku daļu no valsts piedāvātās sociālās drošības paketes nekā īstie (Izraēlas redzējumā) žīdi.

Lasīt tālāk...