Lietuvā Asvejas ezerā atrastas XVI gs. karavīra paliekas

Ar zemūdens arheoloģijas metodēm pētot senā Dubiņģu tilta vietu Asvejas ezerā, lietuviešu pētnieki, negaidot, atraduši labi saglabājušās viduslaiku karavīra paliekas.

Lasīt tālāk ...

Rietumromas impērijas bojā eja

Oficiālais Rietumromas sagrāves datums, kas parasti tiek minēts kā zināms lūzuma punkts – antīkās vergturu sabiedrības likvidācija un pāreja uz agro viduslaiku sabiedrības organizāciju – ir 476.gads, kad ģermāņu skīru ciltij piederīgais imperatora gvardes komandieris Odoakrs gāza no troņa pēdējo Rietumu Romas valdnieku – pusaugu zēnu, kas likteņa ironijas pēc nesa mītiskā Romas dibinātāja Romula vārdu. Ieguvis varu, Odoakrs vairs nemēģināja iesēsties imperatora krēslā, kā to pirms viņa bija darījuši citi barbaru vadoņi – nē, pēc tā viņš netīkoja, gluži otrādi, nodibinājis Itālijā savu – Odoakra valsti – trofejās iegūtās imperatora regālijas viņš nosūtīja uz Konstantinopoli. 

Lasīt tālāk ...

Pie Dēlas salas Egeja jūrā atrod nogrimušas apmetnes drupas

Grieķijas Kultūras ministrija izplatījusi paziņojumu, ka Egeja jūras dibenā pie Dēlas salas krastiem uzietas senas nogrimušas apmetnes drupas ar keramikas darbnīcas paliekām.

Lasīt tālāk ...

Ziemeļaustrumu Lietuvā atklāta vēlā bronzas laikmeta apmetne ar Lietuvas mērogā unikālu koka konstrukciju

Lietuviešu arheologiem, šī gada vasaras sezonā veicot plašākus izrakumus Mineikišķu pilskalnā Zarasu rajonā, Ziemeļaustrumu Lietuvā, izdevies atklāt nozīmīgas vēlā bronzas laikmeta apmetnes liecības. Izrakumos atsegtas labi saglabājušās koka celtnes paliekas kā arī iegūti daudz dažādi, laikmetam raksturīgi atradumi – māla, kaula un akmens priekšmeti, mājdzīvnieku un zivju kauli, keramikas trauku lauskas un citi artefakti, kas ļaus iegūt jaunas ziņas par to, kāda bija šeit pirms aptuveni trīs tūkstošiem gadu dzīvojušo cilvēku ikdiena. Kā norāda arheologi – izdevies saņemt daudzas atbildes, taču vēl vairāk ir no jauna uzdoto jautājumu.

Lasīt tālāk ...

Dzīvnieku zīmējumi uz sena grieķu vīna kausa, iespējams, attēlo zvaigznājus

Ilgu laiku uzskatīja, ka zīmējumi uz apmēram 2625 gadus veca divrokturu grieķu vīna kausa, kas pašreiz izstādīts Lamijas Arheoloģijas muzejā, attēlo medību ainas ar nejauši izvēlētiem dzīvniekiem.

Taču nesen veikts pētījums liecina, ka, uz skifa (skyphos) tipam piederošā vīna kausa, uzgleznotie dzīvnieki ir zvaigznāji un tas ir viens no senākajiem šāda veida attēlojumiem. Ar detalizētu kausa zīmējumu analīzi iespējams iepazīties žurnāla "Hesperia" šī gada aprīļa-jūnija numurā.

Pētījuma autors, Misūri universitātes klasiskās arheoloģijas doktorantūras students Džons Bārnss (John Barnes) domā, ka arī citi dzīvnieku gleznojumi un zīmējumi sengrieķu mākslas darbos patiesībā varētu būt zvaigznāju attēlojumi.

Ja mēs no jauna izvērtētu dzīvnieku attēlojumus, kurus sākotnēji iekļāva kategorijā „medību ainas,” tad atrastu vēl vairāk [zvaigznāju attēlojumus] un iegūtu daudz labāku izpratni par to, ko un kāpēc sengrieķi vērojuši nakts debesīs, Bārnss pastāstīja livescience.com. 

Lasīt tālāk ...

Uzietas liecības par lielu Vara laikmeta apmetni centrālajā Spānijā

Tībingenes universitātes arheologi sadarbībā ar Kultūras resursu centru, Spānijas vidienē, Tolēdas provinces Kastīlijas-Lamančas komūnā, Azutanas (Azutan) administratīvajā teritorijā atklājuši iepriekš nezināmu, lielu Vara laikmeta apmetni. Strādājot kopā ar kolēģiem no Alkalas de Enaresas (Alcala de Henares) universitātes, arheologi atrada lauskas un akmens darbarīkus apmēram 90 hektāru lielā platībā.

Senlietu tipoloģiskā analizē atradumus datē ar Vara laikmetu jeb halkolītu (literatūrā arī - eneolīts) - pārejas posmu no neolīta uz bronzas laikmetu, kas Spānijā notika pirms 4000 līdz 5000 gadiem.

Lasīt tālāk ...

Dānijā atklāj nozīmīgu vīkingu laika cietoksni

Dānijas Piļu centra un Ārhusas universitātes arheologi nākuši klajā ar paziņojumu par sensacionālu, reģiona mēroga nozīmes atradumu - apmēram 40 km uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Kopenhāgenas, Vallo muižai piederošā laukā, 3 km uz rietumiem no Koges pilsētas, viņiem izdevies atklāt liela vīkingu cietokšņa paliekas. Jaunatklātais nocietinājums, kas bijis veidots kā masīvu baļķu sienu un zemes vaļņu apļveida konstrukcija, pieder tā sauktajam "Trelborgas cietokšņu" tipam, kurus, kā uzskata vairums vēsturnieku, ap 980.gadu būvējis dāņu karalis Haralds Zilzobis.

Par apmēram 145 m diametrā lielā cietokšņa nozīmi liecina fakts, ka tas ir tikai piektais zināmais šāda veida nocietinājums Dānijā (vēl divi atrodas Ēresunda šauruma pretējā krastā - mūsdienu Zviedrijas teritorijā, kura vīkingu laikmetā piederēja Dānijai) un iepriekšējais tika atklāts pirms 60 gadiem. Trīs no šiem cietokšņiem - Firkatā, Agersborgā un Dānijas Trelborgā [1.] - ir izvirzīti iekļaušanai UNESCO pasaules mantojuma vietu sarakstā.

Lasīt tālāk ...

Netālu no “Grifa karavīra” kapa atklāj vēl divas bagātīgas bronzas laikmeta kapenes

Grieķijas dienvidrietumos, pie Pīlas pilsētas Cincinatas universitātes arheologu komanda atklājusi divas jaunas, iepriekš nezināmas 3500 gadus vecas bronzas laikmeta  kapenes.

Lasīt tālāk ...

Gruzijā atklātas bronzas laikmeta valdnieka kapenes ar diviem ratiem inventārā

Nozīmīgu atklājumu, Gruzijas austrumu daļā, netālu no Lagodekas pilsētas, atrokot un izpētot senākajā bronzas laikmetā pirms 4000 gadiem uzbērtu kapukalnu, izdarījuši Gruzijas Valsts muzeja arheologi.

Ziņojumu par kurgānā atrastajiem dārgumiem, ratiem un cilvēku mirstīgajām atliekām Šveices pilsētā Bāzelē nesen notikušā starptautiskā, Senajiem Tuvajiem Austrumiem veltītā arheologu kongresā nolasīja Gruzijas Valsts muzeja Arheoloģijas centra vadītājs Zurabs Makharadze. 

Lasīt tālāk ...

Spānijā atrasti 7000 gadus veci unikāli alu gleznojumi ar medību ainām

Spānijas austrumos atklāti pārsteidzoši labi saglabājušies, 7000 gadus veci alu gleznojumi. Šie satriecošie mākslas darbi, kuri attēlo medību ainas, ar loku un bultām bruņotiem cilvēkiem medījot lielus dzīvniekus, sniedz neparastu seno aizvēstures dienu dzīves atspīdumu. 

Lasīt tālāk ...