Zemūdens arheologi: Antikitēras vraks, iespējams, slēpj vēl citus atklājumus

Slavenais, pie Antikitēras salas Vidusjūrā atklātais romiešu kuģa vraks, no kura 1900.gadu sākumā izcēla pasaulē senāko astronomiskiem aprēķiniem paredzēto mehānisko mašīnu, iespējams, slēpj vēl citus pārsteigumus. Grieķu-amerikāņu zemūdens arheologu komanda, kas šobrīd veic vraka atkārtotu izpēti paziņojusi, ka kuģis vai nu bijis divreiz garāks nekā iepriekš domāts vai arī dzelmē līdzās atrodas divi jeb vairāki kuģi.

Lasīt tālāk...

Sēnabesas krīta milzim jauns datējums – zīmējums, iespējams, izveidots X gadsimtā

Viena no ainavā pamanāmākajām un ikoniskākajām Dienvidanglijas senatnes pieminekļu kopām ir tā dēvētie krīta zīmējumi – uz lēzanajām, ar zāli apaugušajām krīta nogulumiežu veidoto pakalnu nogāzēm, izrokot tajās tranšejas un piepildot tās ar krītu, izveidoti lieli, no attāluma saskatāmi cilvēku, dzīvnieku vai simbolisku objektu attēli - zemeszīmes. Pavisam Anglijā esot ap 50 šādu zīmējumu, no kuriem vecākais ir 110 metrus garais Afingtonas baltais zirgs, kas tapis vēl bronzas laikmetā pirms aptuveni 3000 gadiem.

Lasīt tālāk...

Francijā atrastas iespaidīgas Halštates perioda ķeltu augstmaņa kapenes

Francijas Valsts preventīvās arheoloģijas institūta (INRAP) arheologu komanda, veicot industriālā parka izbūvē negaidīti atklātās senvietas aizsardzības izpēti Šampaņas-Ardēnu reģiona nelielās Lavā (Lavau) pilsētas nomalē, atklājusi aptuveni 2500 gadus vecas, ar senākā dzelzs laikmeta (Halštates perioda) beigām datētas ķeltu "prinča" kapenes.

40 metrus diametrā lielā kapukalna centrā atklātajā 14m² plašajā apbedījuma kamerā arheologi līdz šim atraduši vairākus īpašus prestiža priekšmetus - mirušajam kapā līdzi dotus etrusku vai sengrieķu amatnieku un mākslinieku darinājumus.

Institūta prezidents Dominiks Garsija, apmeklējot atradumu vietu, pastāstīja žurnālistiem, ka jaunatklātajā kapā, spriežot pēc tā izmēra un vērtīgajiem priekšmetiem, neapšaubāmi apbedīts kāds no vietējo valdnieku dzimtas pārstāvjiem un tas ir viens no lielākajiem līdz šim atklātajiem Halštates perioda apbedījumiem Eiropā. 

Lasīt tālāk...

Rūrika pilskalna izrakumos Novgorodā uzieta Ziemeļkrievijā senākā skaitāmā birka

Pēterpils arheologi paziņojuši par 2020.gadā Novgorodas ekspedīcijas nozīmīgāko atklājumu – par Rūrika pilskalnu sauktajā Novgorodas senpilsētas vietā atrasta ar IX gs. beigām datēta skaitāmā birka. “Noteiktais datējums ļauj uzskatīt, ka esam uzgājuši senāko šāda veida priekšmetu Ziemeļkrievijā,” preses relīzē informē ekspedīcijas vadītāja Natālija Hvoščinska.

Lasīt tālāk...

Lietuvā Asvejas ezerā atrastas XVI gs. karavīra paliekas

Ar zemūdens arheoloģijas metodēm pētot senā Dubiņģu tilta vietu Asvejas ezerā, lietuviešu pētnieki, negaidot, atraduši labi saglabājušās viduslaiku karavīra paliekas.

Lasīt tālāk...

Rietumromas impērijas bojā eja

Oficiālais Rietumromas sagrāves datums, kas parasti tiek minēts kā zināms lūzuma punkts – antīkās vergturu sabiedrības likvidācija un pāreja uz agro viduslaiku sabiedrības organizāciju – ir 476.gads, kad ģermāņu skīru ciltij piederīgais imperatora gvardes komandieris Odoakrs gāza no troņa pēdējo Rietumu Romas valdnieku – pusaugu zēnu, kas likteņa ironijas pēc nesa mītiskā Romas dibinātāja Romula vārdu. Ieguvis varu, Odoakrs vairs nemēģināja iesēsties imperatora krēslā, kā to pirms viņa bija darījuši citi barbaru vadoņi – nē, pēc tā viņš netīkoja, gluži otrādi, nodibinājis Itālijā savu – Odoakra valsti – trofejās iegūtās imperatora regālijas viņš nosūtīja uz Konstantinopoli. 

Lasīt tālāk...

Pie Dēlas salas Egeja jūrā atrod nogrimušas apmetnes drupas

Grieķijas Kultūras ministrija izplatījusi paziņojumu, ka Egeja jūras dibenā pie Dēlas salas krastiem uzietas senas nogrimušas apmetnes drupas ar keramikas darbnīcas paliekām.

Lasīt tālāk...

Ziemeļaustrumu Lietuvā atklāta vēlā bronzas laikmeta apmetne ar Lietuvas mērogā unikālu koka konstrukciju

Lietuviešu arheologiem, šī gada vasaras sezonā veicot plašākus izrakumus Mineikišķu pilskalnā Zarasu rajonā, Ziemeļaustrumu Lietuvā, izdevies atklāt nozīmīgas vēlā bronzas laikmeta apmetnes liecības. Izrakumos atsegtas labi saglabājušās koka celtnes paliekas kā arī iegūti daudz dažādi, laikmetam raksturīgi atradumi – māla, kaula un akmens priekšmeti, mājdzīvnieku un zivju kauli, keramikas trauku lauskas un citi artefakti, kas ļaus iegūt jaunas ziņas par to, kāda bija šeit pirms aptuveni trīs tūkstošiem gadu dzīvojušo cilvēku ikdiena. Kā norāda arheologi – izdevies saņemt daudzas atbildes, taču vēl vairāk ir no jauna uzdoto jautājumu.

Lasīt tālāk...

Dzīvnieku zīmējumi uz sena grieķu vīna kausa, iespējams, attēlo zvaigznājus

Ilgu laiku uzskatīja, ka zīmējumi uz apmēram 2625 gadus veca divrokturu grieķu vīna kausa, kas pašreiz izstādīts Lamijas Arheoloģijas muzejā, attēlo medību ainas ar nejauši izvēlētiem dzīvniekiem.

Taču nesen veikts pētījums liecina, ka, uz skifa (skyphos) tipam piederošā vīna kausa, uzgleznotie dzīvnieki ir zvaigznāji un tas ir viens no senākajiem šāda veida attēlojumiem. Ar detalizētu kausa zīmējumu analīzi iespējams iepazīties žurnāla "Hesperia" šī gada aprīļa-jūnija numurā.

Pētījuma autors, Misūri universitātes klasiskās arheoloģijas doktorantūras students Džons Bārnss (John Barnes) domā, ka arī citi dzīvnieku gleznojumi un zīmējumi sengrieķu mākslas darbos patiesībā varētu būt zvaigznāju attēlojumi.

Ja mēs no jauna izvērtētu dzīvnieku attēlojumus, kurus sākotnēji iekļāva kategorijā „medību ainas,” tad atrastu vēl vairāk [zvaigznāju attēlojumus] un iegūtu daudz labāku izpratni par to, ko un kāpēc sengrieķi vērojuši nakts debesīs, Bārnss pastāstīja livescience.com. 

Lasīt tālāk...

Uzietas liecības par lielu Vara laikmeta apmetni centrālajā Spānijā

Tībingenes universitātes arheologi sadarbībā ar Kultūras resursu centru, Spānijas vidienē, Tolēdas provinces Kastīlijas-Lamančas komūnā, Azutanas (Azutan) administratīvajā teritorijā atklājuši iepriekš nezināmu, lielu Vara laikmeta apmetni. Strādājot kopā ar kolēģiem no Alkalas de Enaresas (Alcala de Henares) universitātes, arheologi atrada lauskas un akmens darbarīkus apmēram 90 hektāru lielā platībā.

Senlietu tipoloģiskā analizē atradumus datē ar Vara laikmetu jeb halkolītu (literatūrā arī - eneolīts) - pārejas posmu no neolīta uz bronzas laikmetu, kas Spānijā notika pirms 4000 līdz 5000 gadiem.

Lasīt tālāk...