Alu lauvas
- Detaļas
- 1479 skatījumi
Panthera spelaea vai Panthera leo spelaea.
Tiek uzskatīts, ka alu lauva ir viens no lielākajiem jebkad pastāvējušajiem kaķu dzimtas dzīvniekiem, kas pēcleduslaikmeta tā sauktajā Mamutu stepes ekosistēmā atradās barības ķēdes augšpusē.
Vēsture. Vēlajā pleistocēnā alu lauva apdzīvoja Eiropas lielāko daļu un nereti konkurēja ar cilvēkiem par medījumu.
Saskaroties ar vareno plēsoņu, cilvēks neizbēgami iekļāva to savā simbolu un mītu kopumā. Tomēr paleolīta mākslā alu lauvas attēlojami sastopami ļoti reti – tie sastāda 2-2,5% no kopējā dzīvnieku attēlu daudzuma, kur dominē medījamās sugas – zirgi, brieži, bizoņi utml. Pavisam zināmi ap 202 alu lauvas attēlojumi, no kuriem lielākā daļa uzieti Francijas alās.
Pēc preses relīzē teiktā, akmenī iegrebtais zīmējums varētu būt datējams ar laiku no 12,700 līdz 11,000 gadiem pirms mūsdienām un tādējādi šobrīd ir jaunākā un pēdējā liecība par alu lauvas pastāvēšanu Eiropā.
Atradumi. Saskaroties ar vareno plēsoņu, cilvēks neizbēgami iekļāva to savā simbolu un mītu kopumā. Tomēr paleolīta mākslā alu lauvas attēlojami sastopami ļoti reti – tie sastāda 2-2,5% no kopējā dzīvnieku attēlu daudzuma, kur dominē medījamās sugas – zirgi, brieži, bizoņi utml. Pavisam zināmi ap 202 alu lauvas attēlojumi, no kuriem lielākā daļa uzieti Francijas alās. Augšējā paleolītā (Rietumeiropas Madlēnas kultūras periodā) izplatītāki bija sīkplastikas darinājumi, no kuriem zināmākais ir unikālā Holšteinas-Štādeles lauvcilvēka statuete.
Alu lauvu (Goldfuss, 1810.g.) attēli uzieti Eiropas alu zīmējumu starpā. 32 000 - 37 000 gadu veci alu lauvu gleznojumi uzieti Šovē alā (Francija), kas ilgi tika uzskatīti par vecākajiem pasaulē un Eiropā.
Romanelli grotas attēls. Alu lauvas attēls, kas ap 1944.gadu uziets Romanellas grotā Dienvidapūlijā (Itālija). Lauvas akmens ir 18,3 cm garš, 15,1 cm plats un 8,5 cm biezs, ar daļēji plakanu virsmu. Zīmējuma galvas daļa ir zudusi, akmenim kaut kad saplīstot. Zīmējums veidots, pamatni vispirms pārklājot ar skrāpējumu virkni, tad iegrebjot lauvas kontūru. Pēc iegrebumu izveidošanas attēls ticis izkrāsots, par ko liecina atrastās sarkanā pigmenta pēdas. Akmenī iegrebtais zīmējums varētu būt datējams ar laiku no 12 700 līdz 11 000 gadiem pirms mūsdienām un tādējādi šobrīd ir jaunākā un pēdējā liecība par alu lauvas pastāvēšanu Eiropā.
Raksti.
Uziets Eiropas paleolīta “pēdējā” alu lauvas attēls.
Saites.
Lauvas.
