Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Tuvie Austrumi

Vai babilonieši pirmie atklāja un izmantoja trigonometriju?

"Daudz senāki," "daudz attīstītāki" – šie un citi raksturojumi aizvien biežāk parādās pēdējā laika ziņojumos par jaunākajiem arheologu un vēsturnieku atklājumiem. Šķiet, ka pašlaik notiek paradigmu maiņa. Daudzi vecie uzskati būs jāpārskata. Tas ir normāls un dabīgs zinātnes attīstības process, kad jauni atklājumi un atradumi spiež atteikties no vecām teorijām, ja tās nesaskan ar jaunatklāto realitāti.

Šoreiz jājautā, vai Jaundienvidvelsas universitātes (Sidneja, Austrālija) zinātnieku Dr.Daniela Mensfīlda (Daniel Mansfield) un asociētā profesora Normena Vildbergera (Norman Wildberger) veiktais pētījums liks matemātiķiem un zinātnes vēsturniekiem pārrakstīt vēl vienu lappusi matemātikas vēsturē, šoreiz runājot par trigonometrijas pirmsākumiem?

Atšifrējot 3700 gadus vecu babiloniešu plāksnīti, divi austrāliešu matemātiķi secināja, ka tā satur pasaulē vecāko un precīzāko trigonometrisko tabulu, kuru babilonieši izmantojušo piļu, tempļu un kanālu būvju aprēķiniem.

Izrādās, ka babiloniešu matemātiķi, izgudrojot trigonometriju – mācību par trīsstūriem, seno grieķu matemātiķus apsteiguši par vairāk nekā 1000 gadiem, ziņo pētījuma autori. Jaunais pētījums ir atklājis seno babiloniešu matemātikas izsmalcinātību, kas līdz šai dienai bija apslēpta. Tomēr ne visi zinātnieki steidzas piekrist jaunā, žurnālā “Historia Mathematica” publicētā pētījuma sensacionālajiem secinājumiem. 

Lasīt tālāk ...

Ar jaunākajām metodēm precizēta Senās Ēģiptes agrīnā hronoloģija – vienota valsts radusies ap 3100.g.pmē.

Mūsu rīcībā gandrīz nav rakstīto avotu, kas nepastarpināti vēstītu par Senās Ēģiptes valsts agrīnā perioda politisko dzīvi un sociālekonomiskajām pārmaiņām. Agrākais zināmais valdnieku saraksts ir atrasts iekalts ar V dinastijas pirmo pusi datētā akmens stēlā, kuras lielākais fragments kopš XIX gs. II puses glabājas Palermas muzejā Itālijā. Lai gan ir liecības, ka pastāvējuši arī senāki – un līdz ar to, iespējams, precīzāki – pirmo dinastiju valdnieku saraksti, līdz mūsdienām tie nav saglabājušies.

Lasīt tālāk ...

Milzīgas faraona Senusreta III apakšzemes kapenes Abīdā simboliski attēlo Ozīrisa pārvaldīto pazemes pasauli, Duatu, un Saules dieva nakts ceļojumu tajā

Tuvākajā nākotnē, pēc gada vai diviem gadiem Abīdas dienvidos tūristi varēs apmeklēt milzīgas Senās Ēģiptes Vidējas valsts XII dinastijas faraona Senusreta III apakšzemes kapenes, nesen informēja Pensilvānijas muzeja Ēģiptes nodaļas asociētais kurators Džozefs Vegners, kurš izrakumus Abīdā veic jau vairākas desmitgades. Vegners uzskata, ka Sensuerta III kapenes ir ne tikai vienkārši milzīgas apakšzemes kapenes, bet arī seno ēģiptiešu sakrālajā tekstā “Amduata” aprakstītās Ozīrisa valdījumā esošās pazemes pasaules – Duatas – fizisks modelis. Ja šī interpretācija ir pareiza, tad “Amduatas” teksts sastādīts Vidējas valsts XII dinastijas laikā, nevis Jaunas valsts XVIII dinastijas sākumā, kā līdz šim uzskatīja vairums eģiptologu

Lasīt tālāk ...

Luksorā pirmo reizi atklātas liecības par senēģiptiešu kapu dārzu

Arheologiem jau sen bija zināms, ka senie ēģiptieši, godinot savu mirušos, stādīja kapu dārzus. Šādi dārzi redzami vairākos senos sienu gleznojumos. Taču līdz pat šim pētniekiem nebija izdevies atrast arheoloģiskas liecības, kas apstiprinātu to pastāvēšanu.

Tagad pierādījumi ir iegūti – Spānijas Nacionālās pētniecības padomes (CSIC) jau 16 gadu garumā īstenotā Djehut projekta ietvaros, arheologi, strādājot profesora Hosē Manuela Galana vadībā, Luksorā, Dra Abu el-Naga pakalnā atklāja 4000 gadus vecu kapu dārzu. 

Lasīt tālāk ...

Heliopoles drupās atrastā milzu statuja tomēr nepieder Ramzesam Lielajam

Apvienota vācu-ēģiptiešu arheologu komanda, izdarot izrakumus kādas Kairas priekšpilsētas graustu rajonā, atklāja milzīgas, iespējams, XIX dinastijas faraona Ramzesa II statujas fragmentus, 9.martā paziņoja Ēģiptes Senlietu ministrija. Tomēr pēc nedēļas, 16.martā Ēģiptes senlietu ministrs Halīds Alanani (Khaled al-Anani) pavēstīja, ka jaunatklātā statuja pieder citam, Senās Ēģiptes vēsturē mazāk zināmam faraonam no XXVI dinastijas.

Lasīt tālāk ...

Ar C14 metodi datējot zoroastriešu svētā koka – cipreses – koksni, precizēta sasanīdu impērijas piļu hronoloģija Irānā

Arheologi, pētot Jaunpersijas jeb Sasanīdu impērijas piļu drupas, pirmo reizi tajās uzgājuši koka konstrukciju paliekas. Celtniecībā sasanīdi izmantojuši cipresi, ugunspielūdzēju zoroastriešu svēto koku. Atrastie baļķi datēti un iegūtie rezultāti ļāvuši precizēt sasanīdu piļu hronoloģiju kā arī paver iespējas labāk saprast Persijas arhitektūras vēsturi, rekonstruēt pagātnes kultūrainavu un veģetāciju. Raksts par pētījumu šī gada 30.janvārī publicēts izdevumā “Journal of Archaelogical Science: Reports.

Lasīt tālāk ...

Tēbu nekropolē atklātas 3000 gadus vecas faraona rakstveža kapenes

Vasedas universitātes (Japāna) arheologu komanda profesora Jiro Kondo vadībā, veicot izrakumus Tēbu nekropolē, Ēģiptē atraka 3000 gadus senas, ramzesīdu dinastijas laika rakstveža kapenes. 

Lasīt tālāk ...

Islāmistiem tomēr nav izdevies pilnībā iznīcināt Nimrūdas pieminekļus

Teroristu grupējums, kurš sevi sauc par “Islāma valsti”, kopš 2014.gada vidus Irākas ziemeļos un Sīrijas teritorijā mērķtiecīgi ir iznīcinājis vairākas arheoloģiskās vietas. Viena no tām ir seno asīriešu pilsētas Nimrūdas drupas, kas atrodas netālu no Mosulas pilsētas.

2016.gada novembra sākumā Irākas armija ar ASV Gaisa spēku atbalstu sāka atbrīvot Mosulu un tās apkārtni no “Islāma valsts” kaujiniekiem. 13.novembrī Irākas valdības spēki bija atguvuši kontroli pār Mosulas austreņu un DA apkārtni - atbrīvotajā teritorijā tika pieejamas arī  Nimrūdas drupas.

Gandrīz pilnīgi iznīcinātās Nimrūdas drupas novembrī un decembrī apmeklēja žurnālisti un fotogrāfi. Lai arī apmeklētāju acīm pavērās šausminoša postaža, tomēr izrādījās, ka vairāki bareljefi ar senajiem uzrakstiem bija diezgan labi saglabājušies.

Šie uzraksti vēstī par Jaunās Asīrijas impērijas ķēniņa Ašūrnasirapāla II (883.-860./859.g.pmē.) valdīšanas laiku, uzskaitot iekarotās zemes, iegūtās bagātības un valdnieka slavenos senčus. 

Lasīt tālāk ...

Ķibele ar Čatalhudžukas proto-Kibeli: dieviete vai matrona?

Vēl pavisam nesen visas bez izņēmuma, paleolīta, mezolīta un neolīta Eirāzijas senvietās uzietās, mūsdienu skatījumā slimīgi resnas sievietes attēlojošās statuetes, no kurām, šķiet, ikoniskākais piemērs ir tā sauktā Villendorfas Venēra, automātiski tika ieskaitītas “Lielās dievietes Mātes” ikonogrāfiskajos atveidos. Gluži tāpat kā senajā, pirms-indoeiropiešu Eiropā pastāvējušās kultūras ievērojamās lietuviešu-amerikāņu arheoloģes Marijas Gimbūtienes iespaidā tika uzlūkotas kā matriarhāta iekārtā dzīvojošas sabiedrības. Taču beidzot šī “tradīcija” ir lauzta – nozarē ietekmīgais Čatalhudžukas izrakumu ilggadējais vadītājs, Stenforda universitātes profesors Īans Hoders publiski paziņojis, ka divas, šajā neolīta apmetnē 2016.g. atrastās, apmēram 9000 gadus senās, unikālās figūriņas, domājams, attēlo nevis Mazāzijas Zemes mātes, auglības dieves Kibeles, priekšteci, kā to bija atspoguļojuši vairāki preses izdevumi, kas ziņoja par atklājumu, bet, visdrīzāk, kādu savulaik reāli dzīvojušu, savā kopienā ievērojamu, sociāli augstu stāvokli ieņēmušu gados vecu sievieti.

Lasīt tālāk ...

Izraēlā atrasta unikāla 4000 gadus veca “domātāja” skulptūra

Veicot aizsardzības izrakumus kādā Jehudas pilsētas (Izraēla) būvlaukumā, arheologi uzgājuši pārsteidzošu bronzas laikmeta krūzes rotājumu – slaveno Ogista Rodēna “Domātāju” atgādinošu skulptūru.

Lasīt tālāk ...