Pētījums: Otrā starplaika aizmirstās dinastijas faraons Senebkajs gājis bojā kaujas laukā

Ar tiesu medicīnas metodēm izpētot 2014.gad sākumā Abīdā atklātās, iepriekš nezināmā Otrā starplaika (XVII-XVI gs.pmē.) dinastijas faraona Senebkaja mirstīgās atliekas, Pensilvānijas (ASV) universitātes zinātnieki noskaidrojuši, ka viņš ir vēsturē senākais šobrīd zināmais Ēģiptes valdnieks, kura dzīves gaitas beigušās kaujas laukā. Vienlaikus pētījums uzdevis vairākus jaunus jautājumus: gan par Senās Ēģiptes vēstures Otro starplaiku - nestabilitātes un sadrumstalotības periodu starp Vidējo un Jauno valsti, gan par aizmirsto, iespējams, kareivīgo Abīdas faraonu dinastiju, kura šajā laikā valdījusi Ēģiptes vidienē.  

Lasīt tālāk ...

Pie Ptaha svētnīcas Karnakā atrok kulta objektu glabāšanai paredzētu bedri

Karnakas tempļu kompleksā, seno Tēbu (mūsdienu Luksora) teritorijā strādājošā franču un ēģiptiešu arheologu komanda tikko pabeigusi izpēti 2014.gada decembra sākumā netālu no Ptaha tempļa atklātā apakšzemes kulta priekšmetu krātuvē. Izrakumos, kuri tika dokumentēti izmantojot ļoti augstas precizitātes tehnoloģijas, tika atrasti vairāki īpaši nozīmīgi reliģiski artefakti - 38 statujas, statuetes un dažādi citi vērtīgi priekšmeti.  

Lasīt tālāk ...

Arheologi Izraēlā atrod simtiem agrajā neolītā tapušas senču un auglības dievību pielūgsmes vietas

Izraēlas dienvidos Eilatas kalnos, Negevas tuksnesī nesen arheologi uzgājuši vairāk nekā 100 labi saglabājušās neolīta kulta vietas, kuras pārsteidz ar seksuālā simbolisma daudzveidīgumu. Atrasti aptuveni 9000 gadu veci akmens apļi un sakārtojumi, sieviešu dzimumorgānu kā arī cilvēka silueta formā apstrādāti akmeņi. 

Lasīt tālāk ...

Izraēlas arheologi Hēroda I Lielā pilī atrod monumentālu vārtu ceļu

Jeruzālemes Žīdu universitātes Arheoloģijas institūta arheologi, veicot izrakumus Herodiānas Valsts parkā, atklājuši monumentālu vārtu ceļu, kas ved uz Jūdejas tuksneša augstākā kalna virsotnē valdnieka Hēroda I Lielā uzcelto pili. Unikālais komplekss tika atrakts ilggadējā (1972.-2010.g.) Herodiānas izrakumu vadītāja arheologa Jehudas Necera (Ehud Netzer) piemiņai veltītas ekspedīcijas ietvaros.

Galvenā vārtu ceļa iezīme ir koridors ar sarežģītu, trīs līmeņos izbūvētu arku sistēmu. Šīs arkas balstīja uz ķēniņa lielās, kalna virsotnē esošās pils priekštelpu vedoša koridora sānu sienas. Pateicoties arkām, 20 metrus garais un 6 metrus platais koridors ir saglabājies savā sākotnējā 20 metrus lielajā augstumā.

Lasīt tālāk ...

Tēbu nekropolē atrasts labi saglabājies augsta ranga senēģiptiešu priesterienes apbedījums

Ēģiptē, Tēbu nekropolē Dr.Franciska Hosē Martina (Francisko Jose Martin) vadībā strādājošā spāņu arheologu komanda, restaurējot vezīra Amonhotepa-Hujas kapenes, uzgājusi dieva Amona dziedātājas sarkofāgu.

Kā vēsta "Luksor Times," sarkofāgs ir neskarts, lieliski saglabājies un tā iekšienē linu audumā ietīta guļ pagaidām anonīma mūmija, kuras seju sedz pēcnāves maska.  

Lasīt tālāk ...

Senās vara raktuvēs Jordānijas dienvidos uziets skarabejs ar Ēģiptes faraona Šešonka I vārdu

Arheologi, Sandjego universitātes (ASV) antropoloģijas profesora Tomasa Levī (Thomas E.Levy) vadībā, izpētot senu vara raktuvju un kausēšanas ceha vietu Jordānijas dienvidos, nejauši uzgāja ēģiptiešu amuletu, kurā bija iegravēts varenā faraona Šešonka I vārds.

Nelielais, bet vēsturiski ļoti nozīmīgais artefakts varētu būt lietisks pierādījums pirms gandrīz 3000 gadiem notikušajam faraona Šešonka I karagājienam uz Levanti, saka pētnieki. Jau 2006.gadā atrastā skarabeja apraksts tagad publicēts britu arheoloģijas žurnālā "Antiquity."

Lasīt tālāk ...

Mūmiju izgatavošanu senēģiptieši uzsākuši jau vēlā neolīta periodā

Jau 3000 gadus pirms faraons Tutanhamons tika iebalzamēts un ietīts linu audumā 1323.g.pmē., pēc tam apbedīts savās ar zeltu pildītajās kapenēs Ķēniņu ielejā, aizvēsturiskie ēģiptieši, tiecoties pēc nemirstības, izmēģināja ķermeņa audus iekonservējošo vielu receptes, lai savus aizgājējus sagatavotu pēcnāves dzīvei. 

Lasīt tālāk ...

Krievu arheologi 4300 gadus vecās priestera kapenes, netālu no Gīzas Lielās piramīdas, atklāj agrāk nezināmu sienu gleznojumu

Krievu arheologi atklājuši iepriekš nezināmu sienu gleznojumu 4300 gadus vecajās priestera Perseneba kapenes, kas atrodas uz austrumiem no Lielās piramīdas. Jaunatklātais gleznojums attēlo spilgtas dzīves ainas Vecās valsts pastāvēšanas laikā: laivu braucienus pa Nīlas upi dienvidu virzienā, putnu medības slīksnājā un pašu kapeņu īpašnieku priesteri Persenebu kopā ar viņa sievu un suni.

Lasīt tālāk ...

Tuneldžebelā atklātas 16 augstu priesteru kapenes ar 10 000 pēcnāves kalpotāju figūriņām

Ēģiptiešu arheologi, izdarot izrakumus Tuneldžebelā, kas atrodas uz 270 km uz dienvidiem no Kairas, atklājuši 16 kapenes, tajās atrodot 20 sarkofāgus un lielu artefaktu kolekciju, kurā bija daudz amuletu, pēcnāves kalpotāju ušebtu figūriņas.

Lasīt tālāk ...

Omānā arheologi atrok 2300 gadus vecas dzelzs laikmeta kapenes

Omānas sultanātā, 22 kilometru attālumā no Sinavas (Sinaw) pilsētas atraktas 2300 gadus vecas senākā dzelzs laikmeta kapenes ar labi saglabājušos sabiedrības augstākā slāņa pārstāvja apbedījumu, kas tiek raksturots kā viens no Omānas nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem atradumiem. 

Lasīt tālāk ...