Omānā arheologi atrok 2300 gadus vecas dzelzs laikmeta kapenes

Omānas sultanātā, 22 kilometru attālumā no Sinavas (Sinaw) pilsētas atraktas 2300 gadus vecas senākā dzelzs laikmeta kapenes ar labi saglabājušos sabiedrības augstākā slāņa pārstāvja apbedījumu, kas tiek raksturots kā viens no Omānas nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem atradumiem. 

Lasīt tālāk ...

Irānas rietumos atklāta 115 km gara noslēpumaina siena un neviens nezina, kurš to cēlis

Arheologi, 2016.gadā veicot arheoloģisku izpēti Sarpolezahabas (Sarpol-e Zahab) apgabalā, Kermanšahas   provincē  , Zagrosa kalnu rietumu pakājei piegulošos trīs līdzenumos – Bešivepataga (Beshive-Pa-Taq), Kvalešahina (Qaleh Shahin) un Zahaba (Zahab), kopā ar 193 senvietām, kas aptvēra laika periodu no vidējā paleolīta līdz pat islāma periodam, atklāja senas akmens sienas paliekas.

Lasīt tālāk ...

Hierakonopolē atrastas iespaidīgas pirmsdinastiju laikmeta valdnieka kapenes

Starptautiska arheologu komanda, Britu muzeja eģiptoloģes Dr.Renē Frīdmenas (Renee Friedman) vadībā, netālu no Edfas, Komalahmāras (Kom al-Ahmar) rajonā, senās Hierakonopoles dienvidu daļā atrakusi gandrīz pilnībā saglabājušās, aptuveni 5600 gadus vecas kapenes, kas piederējušas vienam no šīs vietas senajiem valdniekiem. Arheologu atklājumi ļauj ielūkoties Senās Ēģiptes valstiskuma veidošanās laika aizkulisēs pirmsdinastiju periodā, kā arī paplašina zināšanas par ēģiptiešu kultūras senākajiem slāņiem.

Lasīt tālāk ...

Senākie rakstītie avoti par ziemeļblāzmu novērojumiem tapuši VII gs.pmē. Asīrijā

Viens no nopietnākajiem ārējiem eksistenciālajiem apdraudējumiem mūsdienu tehnoloģiskajai, no elektroniskajām ierīcēm teju pilnībā atkarīgajai civilizācijai ir īpaši spēcīgs Saules koronārās masas izvirdums (SKMI) jeb Saules vētra, kas, ja sasniedz 1859.gada t.s. Karingtona notikuma apmērus, teorētiski var sabojāt planētas elektrotīklus, transporta un komunikācijas sistēmas (tostarp civilos un militāros satelītus), paralizēt bankas, veikalus, rūpnīcas, utml. Citiem vārdiem sakot, šāds notikums, kas pēc zinātnieku pašreizējiem priekšstatiem vidēji atgadās apmēram reizi 500 gados, mūsdienu civilizāciju varētu nosacīti atsviest atpakaļ ja ne viduslaikos, tad XX gs. I pusē pavisam noteiki; izraisīt globālas jukas, esošās politiskās un ekonomiskās sistēmas sabrukumu. Līdzīga vēriena SKMI, kas varēja radīt globālas katastrofālas sekas, notika 2012.gada jūlijā, taču mums paveicās, jo lādēto Saules jonu triecienvilnis šķērsoja Zemes orbītu, neskarot planētu, kas attiecīgajā kosmiskās telpas apgabalā nonāca deviņas dienas vēlāk. Pirms tam mazākas intensitātes ģeomagnētiskā vētra, kas tomēr bija pietiekami spēcīga, lai radītu postījumus, notika 1989.gada martā, kad gandrīz visa Kvebekas province Kanādā palika bez elektrības uz deviņām stundām...

Lasīt tālāk ...

Izrakumos Luksorā atklāj kapeņu inventāra gatavošanas “industriālo zonu”

Pazīstamais ēģiptiešu arheologs Zahi Havass 10.oktobrī notikušajā preses konferencē informēja par diviem nozīmīgiem atklājumiem Ķēniņu ielejā (pie Luksoras): viens no tiem izdarīts “Rietumu ielejā,” kas zināma kā “Pērtiķu ieleja,” bet otrs – “Austrumu ielejā,” kur atrodas daudzas slavenu faraonu kapenes.

Lasīt tālāk ...

Bālbeka - Heliopole. I daļa: Vēsture

Libāna

Nemaz ne tik tālu no Latvijas, tikai trīs ar pusi stundu lidojuma attālumā, mūsdienu Libānas austrumu daļā, atrodas pavisam neparasta vieta – Bālbeka. Savādā kārtā, runājot par mūsu civilizācijas kultūras vēsturei nozīmīgām vietām, šo, daudzējādā ziņā tik īpašo seno pieminekļu kompleksu, piemin reti un skopi. Velti ziņas par Bālbeku meklēt skolu grāmatās. Pat vēsturei veltītās enciklopēdijās Bālbekai nereti atvēlētas vien pāris rindkopas. Un, jāsaka, pilnīgi nepamatoti, jo kaut ko līdzīgu Jums neatrast visā Vecajā pasaulē.

Lasīt tālāk ...

Domestificētie kamieļi Izraēlas teritorijā parādījušies vēlāk nekā vēstīts Bībelē

Divu Telavivas universitātes Arheoloģijas un Tuvo Austrumu Kultūras nodaļas pētnieku Dr.Ereca Ben Josifa (Erez Ben-Yosef) un Dr.Lidaras Sapiras-Henas (Lidar Sapir-Hen) 2013.gadā universitātes žurnālā publicētajā pētījumā pierādīts, ka Izraēlas teritorijā, precīzāk Aravas ielejā, domestificēti kamieļi parādījās X gs.pmē. - vairākus gadsimtus pēc Bībelē minētā laika. 

Lasīt tālāk ...

Eģiptologs: tranšeja ap Džosera piramīdu bija trīsdimensiju modelis faraona ceļam uz pēcnāves dzīvi

Milzīga tranšeja, kas apņem vienu no pasaulē senāko akmens celtni – Džosera piramīdu, iespējams, bija mirušā faraona ceļa uz pēcnāves dzīvi trīsdimensiju modelis, ir pārliecināts poļu eģiptologs Dr.Kamils O.Kuražkēvics (Kamil O.Kuraszkiewicz) no Varšavas universitātes Austrumu studiju fakultātes Eģiptoloģijas nodaļas. Viņš jau 20 gadus vada izrakumus pie Džosera piramīdas, kur arheologi pēdējo gadu laikā ir atklājuši vairākus tuneļus un VI dinastijas augstmaņu kapenes. 

Lasīt tālāk ...

Atklātas augsta Senās Ēģiptes V dinastijas laika ierēdņa kapenes un noskaidrots faraona Džedkāres sievas vārds

Ēģiptiešu arheologi, izdarot izrakumus Sakāras dienvidos (Memfisas apkaimē), atklāja 4400 gadus senas V dinastijas laikā dzīvojošā augstmaņa Kūvija (Khuwy) kapenes, kā arī noskaidroja, līdz tam anonīma, liela piramīdu kompleksa īpašnieka identitāti, teikts 2.aprīļa Ēģiptes Senlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā.

"L" formas kaļķakmens kapenes atrodas blakus V dinastijas (25.–24.gs.pmē.) faraona Džedkāres Brīnišķīgā (2414.–2375.g.pmē.) piramīdai.

Neskatoties uz to, ka ir pagājuši vairāk nekā 4000 gadu, kapenēs atrastie gleznojumi un hieroglifi ir apbrīnojami labi saglabājušies.  

Lasīt tālāk ...

DNS analīzes apstiprina: pirmie Anatolijas zemkopji bija vietējie mednieki-vācēji

Jauna starptautiskas zinātnieku komandas veikta seno cilvēku DNS analīze atklāj, ka senākie Anatolijas pussalas zemkopji nebija ienākuši no austrumiem, bet cēlušies no vietējiem medniekiem-vācējiem. Pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, tikai apstiprina iepriekš iegūtās arheoloģiskās liecības, saskaņā ar kurām zemkopību nevis atnesa migranti no Auglīgā pusmēneša reģiona, bet kā pieredzi pārņēma un attīstīja vietējie Anatolijas mednieki-vācēji, kuri paši izvēlējās mainīt iztikas iegūšanas stratēģiju. Tomēr, lai arī pētījums liecina par Anatolijas pussalas seno iedzīvotāju ģenētisko stabilitāti vairāk nekā 7000 gadu garumā, to genoms norāda arī uz notikušu ģenētisko mijiedarbību ar blakus reģionos mītošām populācijām.

Lasīt tālāk ...