Imeta
Pilsētas nosaukums “Imeta,” iespējams, ir cēlies no seno ēģiptiešu vārda, kas nozīmē — ”rezidence” vai “dzīves vieta,” kas ir pilnīgi atbilstošs apzīmējums vietai, kura savā laikā bija gan kultūras, gan politiskais centrs.
Atrašanās vieta. Senpilsētas drupas atrodas Nebešā — mūsdienu Huseinijas (Al Huseinia) rajonā, Šarkijas provincē, Nīlas deltas austrumu daļā.
Vēsture. Senatnē tā bija nozīmīgs ikdienas dzīves, amatniecības un tirdzniecības centrs Ēģiptē. Izdevīgais izvietojums deltas reģionu šķērsojošo tirdzniecības ceļu krustojumā nodrošināja pilsētai uzplaukumu vairāku gadsimtu garumā.
Jaunās un Vēlās valsts periodā Imeta bija viens no ievērojamākajiem Lejasēģiptes urbānajiem centriem, un tās garīgās dzīves sirds bija iespaidīgā Vadžetas svētnīca. Līdz asīriešu okupācijas periodam vai pat līdz Ptolemaju valdīšanas laikmetam Imeta bija arī 19.noma galvaspilsēta.
Pilsētas patronese bija Lejasēģiptes aizbildne un faraonu sargātāja — dieviete Vadžeta, kuru senie ēģiptieši attēloja kā spēcīgu, uzbrūkošu kobru ar izpletušos kapuci, gatavu aizsargāt savu valdnieku un viņa zemi. Vadžetas īpašā saikne ar Imetu atspoguļojās arī viņas titulā “Imetas dāma,” kas apliecināja pilsētas izcilo vietu reliģiskajā kartē un tās nozīmi kā garīgās varas centram Nīlas deltā.
Izpēte. Eģiptologi par to zina jau kopš XIX gadsimta, kad britu pētnieks F.Pitrijs pirmoreiz veica izrakumus Nebešā.
Nesen veiktie izrakumi atklāja daudzstāvu "torņu mājas," plašas graudu noliktavas un dzīvnieku aplokus, kas datējami ar IV gs.pmē. sākumu vai vidu — laiku, kad pilsēta vēl elpoja pilnasinīgu dzīvi, pirms to pārklāja aizmirstības smiltis.
2025.gadā, analizējot augstas izšķirtspējas satelītu attēlus, Mančestras universitātes eģiptologi pamanīja zem zemes virskārtas slēptas arhitektoniskas struktūras. Arheoloģiskie izrakumi uz vietas apstiprināja šo skenējumu rezultātus: tika atklāti biezu ķieģeļu pamati, kas liecināja par daudzstāvu ēkām, kurās mita lielas ģimenes vai strādnieki. Šīs būves norādīja uz labi organizētu un blīvi apdzīvotu pilsētu, kuras plānojums ietvēra arī klētis un dzīvnieku aplokus. Šie atklājumi liecina par spēcīgu un ikdienišķu saimniecisko dzīvi, kas plauka līdzās senpilsētas garīgajām un reliģiskajām funkcijām, kas īpaši bija saistītas ar Vadžetas kultu.
Aplūkojamie objekti.
Torņu mājas. Imetas pilsētas ainavu raksturoja iespaidīgas torņu mājas – daudzstāvu ēkas ar biezām sienām, kas bija paredzētas lielam iedzīvotāju skaitam arvien urbanizētākajā deltas reģionā. Tās var uzskatīt par Senās Ēģiptes daudzdzīvokļu namiem.
Saites.
Senās Ēģiptes kultūras centri.
