Mastabas
No arābu "dubļi" vai "sēdeklis" - „soliņš no neapdedzinātiem māla ķieģeļiem.”
Senēģiptiešu pr-djt - "mūžības māja."
Četrstūrainas, no Saulē kaltētiem Nīlas dūņu dubļu ķieģeļiem vai kaļķakmens blokiem veidotas senēģiptiešu kapenes ar slīpām sienām un plakanu jumtu.
Domājams, mirušo pasargāšana no šakāļiem un savvaļas suņiem bija viens no iemesliem, kāpēc turīgie senēģiptieši sāka būvēt akmens kapenes - mastabas. Tās tika būvētas pirmsdinastiju un agro dinastiju periodā valdnieku un augstmaņu apbedījumiem (citos avotos gan uzsvērts, ka mastabas celtas tieši III dinastijas ķēniņu valdīšanas laikā).
Monumentālās mastabas nomainīja III dinastijas laikā (Agrīnā dinastiskā perioda beigas) celtās vienkāršās nojumju veida apbedīšanas būves. Mastabas sastāv no trim daļām: pamatiem ar zemē izraktu kapu bedri, ķieģeļu būves, kas pacēlās virs pamatiem un papildbūvēm. Bieži ārējs dekoratīvs elements bija māla vēršu galvas ar īstiem ragiem. Līdzīgi atradumi bijuši Čatalhudžukā, Mazāzijā. Pēcāk III dinastijas laikā mastabas nomainīja monumentālas piramīdu tipa celtnes - pirmā cilvēku celtā piramīda uz mastabas bāzes bija Džosera piramīda Sakārā, kas ir veidota no vairākām mastabām, sakrāmētām viena uz otras. IV dinastijas laikā jau faraoni jau būvēja sev īstas piramīdas.
Mastabu iekšējā uzbūve. Caur ieeju mastabas austrumu fasādē var nokļūt garā gaitenī, kas ved uz kulta kameru. Pašā mastabā var atrasties vairākas apbedījumu šahtas (piemēram, 7 mastabā Dašūrā) un viena šahta, kur pēc arheologu domām tika glabāti māla trauki, kas tika izmantoti apbedīšanas rituālu vajadzībām, iespējams, arī saistībā ar mumificēšanu.
Aplūkojamie objekti.
Džosera piramīda. Sakārā, pirmā piramīda, kas būvēta uz mastabām.
Raksti.
Dašūras nekropolē Ēģiptē atrasta 4300 gadu veca mastaba ar brīnišķīgiem sienu gleznojumiem.
