Plašā pētījumā plāno pārskatīt priekšstatus par vīkingu laikmeta sākumu

Atbilstoši vēsturē pieņemtam atskaites punktam, vīkingu laikus Eiropā parasti sāk skaitīt no 793.gada 8.jūnija, kad ziemeļnieku sirotāji, negaidīti uzbrūkot, izpostīja un izlaupīja Lindisfernas klosteri Ziemeļaustrumu Anglijas piekrastē. Taču jautājumi, - kad tieši meklējamas VIII gs. beigās jau noformējušās vīkingu kustības saknes un ar kādiem cēloņiem un apstākļiem tās būtu skaidrojamas, nebūt vēl nav viennozīmīgi atbildēti. Tagad, liekot lietā 6 miljonu dolāru lielo piešķīrumu, astronomisku summu priekš arheoloģijas nozares, to gatavojas izdarīt Upsalas universitātes (Zviedrija) pētnieks Neils Praiss (Neil Price).

Lasīt tālāk ...

Dāņu arheologs uzskata, ka Ņūgreindžas rekonstrukcija neatbilst vēsturiskajai īstenībai

Ņūgreindža - lielas ar zemi apbērtas, uz ziemas saulgriežu saullēktu punktu orientētas koridorkapenes, kuru frontālo pusi ietver augsta, spīdošu baltu kvarca un granīta akmeņu siena - ir šodien pazīstamākais megalītiskās kultūras piemineklis Īrijā. Tomēr, ļoti iespējams, ka iespaidīgais akmens valnis pirms 1962.-1975.gada veiktās rekonstrukcijas vēsturiski nekad nav pastāvējis. Tā domā dāņu arheologs Pelle Ēriksens, kura raksts "Ņūgreindžas dižais kapukalns" publicēts Skandināvijas vadošā arheoloģijas izdevuma Acta Archaeologica jaunākajā numurā (vol. 79, 2008).

Lasīt tālāk ...

Jauns pētījums apstiprina Šovē alas zīmējumu senāko datējumu

Šovē alas aizgrābjošie sienu zīmējumi Dienvidfrancijā ir vieni no Eiropas alu mākslas izteiksmīgākajiem un vienlaikus arī vecākajiem paraugiem. Reālistiski attēloti, nezināmu akmens laikmeta mākslinieku zīmēti mamuti, bizoni, alu lauvas, lāči, degunradži un citi dzīvnieki uz alas sienām mijas ar abstraktām figūrām... Visi Šovē alas zīmējumi, skaitā vairāk nekā 1000, tos sadalot pēc zīmēšanā izmantotajām dabīgajām krāsvielām, tiek iedalīti divās lielās grupās - sarkanajos un melnajos attēlos. Pirmie zīmēti ar okeru (hematītu), otrie - ar ogli. Sarkanos zīmējumus ar esošajām metodēm tieši datēt nav iespējams, bet melno vecumu var noteikt, izmantojot 14C metodi. Lai gan līdzšinējie radioaktīvā oglekļa datējumi liecināja, ka ar ogli veidotie zīmējumi ir līdz pat 32 000 gadu seni, attiecināmi uz Oriņjakas periodu, atsevišķi pazīstami arheologi, pamatojoties uz zīmējumu formas un stila attīstīto raksturu, publicējoties autoritatīvos izdevumos, izteica viedokli, ka Šovē alas zīmējumi drīzāk attiecināmi uz Madlēnas perioda sākumu (pirms 18-16 tūkstošiem gadu), kad tapuši arī tādu ievērojamu alu mākslas pieminekļu kā Laskas un Altamiras alas sienu gleznojumi. Agrīnos (senākos) datējumus viņi skaidroja ar iespējamu paraugu piesārņojumu vai arī pieņemot, ka mākslinieki savu darbu radīšanā izmantojuši senas, tūkstošgadīgas ogles... Tagad publicēts jauns apkopojošs pētījums, kas šādus uzskatus pārliecinoši noraida, senākos Šovē alas ogles zīmējumus datējot ar apmēram 37 000 gadu lielu senatni. Raksts par pētījumu publicēts ASV Zinātņu akadēmijas rakstu krājuma šī gada 11.aprīļa numurā.

Lasīt tālāk ...

Ziemeļitālijā atklāta zem katoļu baznīcas grīdas apslēpta pagāniska mozaīka

Discovery news ziņo par priekškristīgā laika mozaīkas grīdas ar pagānisku dievību un simbolu atveidiem atklājumu Ziemeļitālijas Reggio Emilia pilsētas katedrālē.

Lasīt tālāk ...

Bērzainē atrasts par pazudušu uzskatītais Daviņu II dobumakmens

Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuves un novadpētniecības platformas Historia.lv darbiniekiem, sadarbībā ar Dabas retumu krātuvi, Kocēnu novada Bērzaines pagastā izdevies atrast kopš XX gs. 80. gadiem pazudušo Daviņu II dobumakmeni.

Lasīt tālāk ...

Apsēstās vietas. Britu salas: Čanktonberijas aplis

Lai gan Čanktonberijas aplis nav ierindots Britu salās zināmo, pārdabisko spēku apsēstāko vietu sarakstu augšgalā, tas ir viens no pirmajiem objektiem, kuru jums nosauks, ja interesēsieties par nostāstiem apvītākajām spoku, parādību, NLO novērojumu un neizskaidrojamu notikumu vietām Saseksas grāfistē Anglijas dienvidos.

Lasīt tālāk ...

Grieķijā atrastas neparastas, 3500 gadu senas, sabiedrības virsslānim piederoša Mikēnu kultūras karavīra kapenes

Arheologi Grieķijas DR atklājuši neparastas, neizlaupītas bronzas laikmeta karotāja kapenes, tādējādi iegūstot jaunus materiālus, kas dos papildu ziņas par civilizācijas agrīno vēsturi kontinentālajā Grieķijā pirms 3500 gadiem.

Kapenēs, kopā ar labi saglabājušos aptuveni trīsdesmitgadīga vīrieša skeletu, atradās ap 1400 mirušā ķermenim apkārt izvietotu priekšmetu: zelta riņķi, zelta un sudraba kausi, bronzas zobens ar ziloņkaula spalu un daudz citu apbedītā augsto statusu apliecinošu prestiža priekšmetu.

Šāds bagātīgs, kapeņu laupītāju neskarts kaps Grieķijā nav atrasts kopš Šlīmaņa laikiem, atradumu komentēja Šefīldas universitātes arheologs Džons Benets (John Bennet), kurš pats izrakumos nav piedalījies. 

Lasīt tālāk ...

Indoeiropieši

Lai cik dažādas būtu mūsdienu Eiropas tautu valodas, tomēr visām - vai tā būtu latviešu, lietuviešu, krievu, poļu, vācu, franču, zviedru, angļu, čehu, grieķu, spāņu vai vēl kāda cita valoda, - visām manāmas kādas kopīgas pazīmes, kas norāda, ka sensenos laikos šīs mūsdienu valodas bijušas vienotākas, varbūt pat ka bijusi viena, visiem Eiropas iedzīvotājiem kopēja valoda.

Lasīt tālāk ...

Netālu no Stounhendžas atklātas liecības par iepriekš nezināmu, milzīgu stāvakmeņu rindu

Tikai 3,2 km attālumā no slavenā Stounhendžas kromleha, izmantojot modernas neinvazīvas augsnes skenēšanas tehnoloģijas, nesen atklātas lielas, aizvēsturiskas akmeņu rindas paliekas. Milzīgie akmens monolīti, kuri aprakti zem vēlākā Daringtonas sienu "superhendžas" zemes uzbēruma, pirms 4500 gadiem bija daļa no grandioza rituālā kompleksa. 

Lasīt tālāk ...

Polijā atklātas liecības par mezolīta šamanisma ritiem un zvaigžņu vērošanu

Izpētot mezolīta laikmeta apmetni pie Švidvijas (Świdwie) ezera Rietumpomerānijā, Polijā, zinātnieki uzgājuši liecības gan par seno Baltijas jūras baseina iedzīvotāju pasaulskatu un, domājams, šamaniskiem rituāliem, gan arī par iespējamu zvaigžņu vērošanu.

Švidvijas ezers, pie kura pirms apmēram 9000 gadiem dzīvoja kāda mednieku-vācēju kopiena, kuras nometni un daudzus tās vietā palikušos organiskos (koka, kaula) priekšmetus vēlāk pārklāja un anaerobos apstākļos no iznīkšanas pasargāja skābekļa necaurlaidīgs kūdras slānis, atrodas tāda paša nosaukuma dabas rezervātā, netālu no Bolkovas pilsētas, ziemeļrietumu Polijā, Vācijas pierobežā.

Lasīt tālāk ...